Siguldiešu Rāviņu ģimenē šā gada aprīļa beigās notika traģēdija un vecāku lielākais murgs – ilgi gaidītajai meitiņai Paulai īsi pirms nākšanas pasaulē mammas vēderā pārstāja pukstēt sirsniņa. “Vakcīnrealitāte Latvijā” veidotāja sazinājās ar ģimenes galvu Robertu Rāviņu, kurš bija atvērts sarunai.
Ar ko “Vakcīnrealitāte Latvijā” atšķiras no mĒdijiem?
Otrie ziņas par traģiskiem notikumiem saistībā ar bērniem izplata gaismas ātrumā, ja vien caur tiem iespējams iebiedēt vecākus un reklamēt vakcīnas. Savukārt par nāves gadījumiem, kas notikuši, iespējams, tieši vecākiem vai bērniem injicēto vakcīnu dēļ, mĒdiju darbinieki klusē. Netiek uzrunāti ne sērojošie vecāki, ne izzinātas likumsakarības, ne atainota aptuvenā statistika, kas ļautu aptvert, cik šādu gadījumu notiek pēc punkciju epidēmijas.
Privātās sarunās ar ginekoloģijas pakalpojumu nozarei pietuvinātām personām atklājas šausminoši fakti par nelaimīgu iznākumu skaitu tieši aizvadītā gada laikā. “Vakcīnrealitāte Latvijā” regulāri saņem ziņas par šādiem gadījumiem, taču mēs cieņpilni un ar līdzjūtību pret cietušajiem netiražējam ekrānšāviņus un uzvedinošas frāzes situācijas saistībā. Jo pieņemam, ka iemesli var būt dažādi, ne tikai toksiskā potēšana (kas ir pierādīts pēkšņās nāves sindroma izraisītājs), bet faktoru kopums.
📞 Tomēr Paulas tētim Robertam piezvanījām, lai noskaidrotu viņa viedokli. Vai mazulītes Paulas nāvē vainojamas potes? Ja tā, kuras?
Klausīties sarunas ierakstu YouTube: Roberts Rāviņš atklāti par trešā bērna zaudējumu
“Jā, [saņemtās kovid pote – red] tā ir viena no varbūtībām, no varbūtības teorijām, jo es nevaru pateikt, vai tā ir vai nav. Jo mana sieva bija vakcinējusies, gan vienu, gan otru vakcīnu – mēs to darījām kopā. Un pieteicās bērns arī tad. Es nezinu, vai tas ir kāds veids, kā var samainīt kaut kādus hormonus vai kaut kādā veidā ietekmēt grūtniecības periodu… (..) Es nezinu, vai tieši injekciju dēļ, bet ļoti daudz vēstuļu pienācis par tādiem gadījumiem, kad bērns aiziet vai nu dzemdību laikā, vai pāris dienas pēc dzemdībām, vai trīs mēnešus pēc dzemdībām. Vai nu trīs gadu vecumā, bija viens gadījums, kad no rīta pieceļas, un bērniņš miris, trīsgadīgs. “Ne no kā”. Ir ļoti daudz tādu liecību, pa šo laiku esmu nepatīkami pārsteigts par to visu. Cilvēki uzmundrina, raksta, kā tikt galā ar tām lietām, bet tajā pat laikā tu saproti, ka kopumā tas ir milzīgs skaitlis. Kas notiek. Ka kaut kas nenotiek pareizi.”
Roberts Rāviņš, fizioterapeits, profesionāls sportists, uzņēmējs, vīrs un tēvs
