Sintētiskā K vitamīna pote, ko piedāvā jau dažas stundas pēc dzemdībām: brīnumlīdzeklis pret dabas “kļūdu” vai dzeltes, organisma piesārņojuma un leikēmijas palaidējmehānisms? – Mēģinām tikt skaidrībā!
Noskaties, uzzini pats un parādi jaunajiem vecākiem:
K vitamīna pote: tik nekaitīga?
Ievads
“Vakcīnrealitāte” publicēja informatīvu video par sintētiskā K vitamīna potēm, kas tiek injicētas visiem jaundzimušajiem, kuru vecāki tam piekrīt. Video skatāms šeit.
Šis video pievērsa gan Rīgas Dzemdību nama (RDzN), gan arī bēdīgi slavenās “Re:Baltica” “faktčekistu” lapas uzmanību. Viņu “analīzes” rakstu var lasīt šeit.
Savā rakstā viņi piemin konkrētu preparātu, kas jaundzimušajiem tiek durts RDzN: “Konakion MM”. Turpat norāda, ka šī preparāta sastāvā nav video pieminēto toksisko palīgvielu.
Tad nu izpētīsim “Konakion MM” preparāta sastāvu un lietošanas instrukciju!
Potes apraksts
Uzmanības vērts fakts: Latvijas Zāļu reģistra mājaslapā nav atrodama šī preparāta lietošanas instrukcija.
Tiek meklēts gan pēc nosaukuma, gan pēc reģistrācijas numura un ATĶ koda. Meklētājs neko neuzrāda.
Instrukcija latviešu valodā ir atrodam pavisam citā mājaslapā: skatīt šeit. Lai gan tur minēts, ka informācija ir saskaņota ar ZVA, izejas links uz konkrētajiem dokumentiem nav atrodams.
Izrādās, ka kopš 2019. gada pavasara reģistrācijas apliecības īpašnieka lēmuma dēļ Latvijas Zāļu reģistrā vairs nav iekļautas un tirgū nav pieejamas K vitamīnu (menadions, fitomenadions) saturošas zāles!
Preparāts paredzēts iekšķīgai lietošanai vai injekcijām.
Tekstā minēts: “Konakion MM bērniem Jūsu bērnam iespējams injicēt vēnā vai muskulī, kā arī ievadīt iekšķīgi. Šo zāļu ievadīšanas veids ir atkarīgs no tā, kādam nolūkam tās lieto, kā arī no tā, vai Jūsu bērns ir dzimis priekšlaikus. Lēmumu par to, cik daudz Konakion MM bērniem Jūsu bērnam nepieciešams, pieņems Jūsu ārsts.”
Vai medmāsas, kas nāk injicēt šo medikamentu zīdaiņiem, ir informētas par katra jaundzimušā veselības stāvokli un nepieciešamo vitamīna ievadīšanas veidu (iekšķīgi vai injekcijas veidā)?
Turpat tālāk minēts: “Konakion MM” bērniem lieto: bērniem, kuru organismā nav pietiekami daudz K vitamīna. “Konakion MM” bērniem lietošana novērš un ārstē K vitamīna deficīta izraisītu asiņošanu. To sauc par „ar K vitamīna deficītu saistītu asiņošanu” jeb KVDSA. Tas ir nopietns, tomēr rets stāvoklis. Visiem jaundzimušajiem ar viņu vecāku atļauju ievada K1 vitamīnu.”
Tātad dotais nopietnais stāvoklis ir reti sastopams, un tādēļ šo sintētisko vielu ievada pilnīgi visiem jaundzimušajiem?
Uzmanības vērts fakts: šo vitamīnu var ievadīt tikai ar vecāku atļauju!
Preparāta ražotājs: “Roche”.
Instrukcija latviešu valodā: šeit.
Instrukcija angļu valodā: šeit.
Preparāta sastāvs
Kā galvenā potes sastāvdaļa tiek minēts Fitomenadions/K1 vitamīns (Phytomenadionum).
Palīgvielas ir glikoholskābe, lecitīns, nātrija hidroksīds, sālsskābe un ūdens injekcijām.
“Konakion MM” bērniem praktiski „nesatur nātriju”, jo tas satur mazāk par 1 milimolu nātrija (1 ml satur 2,64 mg).
Īsti jau nav zināms, ka 2 – 4 kg smagam jaundzimušajam šī nātrija deva ir liela vai nav, lai teiktu, ka “praktiski nesatur nātriju”.
Kas ir Fitomenadions/K1 vitamīns (Phytomenadionum)?
Kā norādīts Wikipedia: “K vitamīni ir strukturāli līdzīgu taukos šķīstošu vitamīnu grupa, kas nepieciešama asins recei un kalcija saistīšanai kaulos un citos audos. K vitamīns ietekmē dažādu olbaltumvielu struktūru, ļauj tiem piesaistīt kalcija jonus, kas citādāk nebūtu iespējams. Bez K vitamīna asins rece ir būtiski traucēta un var izraisīt nekontrolējamu asiņošanu. Vitamīna darbības pamatā ir stimulējoša ietekme uz tā dēvēto K vitamīna atkarīgo asins recēšanas faktoru sintēzi aknās.”
Ir jāņem vērā, ka šis apraksts ir par dabīgo K vitamīnu nevis sintētiski iegūto fitomenadionu, ko izmanto “Konakion MM” preparātā.
Šī preparāta lietošanas instrukcijā nav norādīts, ka tiek izmantots sintētiskais K vitamīns.
Šī informācija ir pieejama citā “Roche” dokumentā “Vides riska novērtējuma kopsavilkums: Fitomenadions”.
Kopsavilkumā minēts: “Fitomenadions ir sintētisks K1 vitamīna analogs. Tā ir aktīvā farmaceitiskā sastāvdaļa, ko izmanto “Roche” produktā “Konakion MM”.”
Pirms filohinona sintēzes un strukturālās noskaidrošanas 1939. gadā gandrīz vienlaikus publicēja četras grupas. Sākuma materiāli bija menadions vai menadiols kā aromātiskā sastāvdaļa un dabīgais fitols vai kāds no tā atvasinājumiem. Izrāviens komerciālajā sintēzē tika sasniegts pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, kad tika atklāts, ka monoacilētos menadiolus (piemēram, monoacetātu vai monobenzoātu) alkilēšanas posmā var izmantot izdevīgi un dabisko fitolu var aizstāt ar izofitolu, kas viegli sintezējams.
Zināšanai – izifitols ir kairinoša un dabai bīstama viela.
Vairāk par vielu lasīt šeit.
Kas ir glikolskābe?
Glikolskābe ir bezkrāsaina, kristāliska, higroskopiska viela bez smaržas, kas labi šķīst ūdenī.
Atrodama rāceņos, vīnogās, cukurbietēs, ananasos un citos augos. Glikolskābe ir etiķskābes oksidēšanās produkts.
Lieto dažādos sejas kopšanas produktos.
Iegūst, ilgstoši vārot hloretiķskābes kālija sāls ūdens šķīdumu. Rūpnieciski iegūst, elektrolītiski reducējot skābeņskābi uz svina elektrodiem.
Lētākais veids, kā sintezēt šo vielu: galvenās pieejas izmanto formaldehīda katalizētu reakciju ar sintēzes gāzi (formaldehīda karbonilēšana) to zemo izmaksu dēļ!
Vairāk par vielu lasiet šeit.
Kas ir lecitīns?
Lecitīns ir taukviela, kas ir būtiska ķermeņa šūnām. To var atrast daudzos pārtikas produktos, tostarp sojas pupās un olu dzeltenumos. Lecitīnu lieto kā zāles, un to izmanto arī zāļu ražošanā.
Lecitīns lielākajai daļai cilvēku ir drošs. Tomēr tas var izraisīt dažas blakusparādības, tostarp caureju, sliktu dūšu, sāpes vēderā.
Grūtniecība un zīdīšanas periods: Nav pietiekami daudz informācijas par lecitīna lietošanu grūtniecības un zīdīšanas laikā. Drošības pēc izvairieties no lietošanas.
Grūtniecības un zīdīšanas periodā nav zināma šīs vielas iedarbība, bet to drīkst injicēt tikko dzimuša zīdaiņa asinsritē?
Kas ir nātrija hidroksīds?
Ļoti kodīga viela. “Konakion MM” lietošanas instrukcijā nav norādīts vielas daudzums!
Nātrija hidroksīds ir pazīstams arī kā sārms vai soda vai kaustiskā soda. Istabas temperatūrā nātrija hidroksīds ir balta kristāliska cieta viela bez smaržas, kas absorbē mitrumu no gaisa. Tā ir sintētiski ražota viela. Izšķīdinot ūdenī vai neitralizējot ar skābi, tas izdala ievērojamu daudzumu siltuma, kas var izrādīties pietiekams, lai aizdedzinātu degošus materiālus. Nātrija hidroksīds ir ļoti kodīgs. Nātrija hidroksīdu parasti izmanto kā cietu vielu vai atšķaida 50% šķīdumā. Šo ķīmisko vielu izmanto ziepju, viskozes, papīra, sprāgstvielu, krāsvielu un naftas produktu ražošanai. To izmanto arī kokvilnas auduma apstrādei, mazgāšanai un balināšanai, metālu tīrīšanai un apstrādei, oksīda pārklājumam, galvanizācijai un elektrolītiskai ekstrakcijai. To parasti pievieno komerciālajiem kanalizācijas/ krāsns tīrīšanas līdzekļos.
Vairāk par vielu lasīt šeit.
Kas ir sālsskābe?
Korozīva un ļoti toksiska viela! Lietošanas instrukcijā nav norādīts šīs vielas daudzums. Vai tiešām šī ārkārtīgi toksiskā viela var būt droša tikko dzimušam zīdainim?
Kā norādīts Nacionālās medicīnas bibliotēkas mājaslapā:“Sālsskābei ir daudz pielietojumu. To izmanto hlorīdu, mēslošanas līdzekļu un krāsvielu ražošanā, galvanizācijā, kā arī fotogrāfijas, tekstilizstrādājumu un gumijas rūpniecībā. Sālsskābe ir kodīga acīm, ādai un gļotādām. Akūta (īslaicīga) ieelpošanas iedarbība cilvēkiem var izraisīt acu, deguna un elpceļu kairinājumu, iekaisumu un plaušu tūsku. Akūta perorāla iedarbība var izraisīt gļotādu, barības vada, kuņģa un ādas kontakta koroziju, kas var rezultēties smagos apdegumos, čūlās un rētās. Ir ziņots, ka hroniska (ilgstoša) sālsskābes iedarbība aroda darbiniekiem izraisa gastrītu, hronisku bronhītu, dermatītu un fotosensibilizāciju. Ilgstoša zemu koncentrāciju iedarbība var izraisīt arī zobu krāsas izmaiņas un eroziju. EPA nav klasificējusi sālsskābi kancerogenitātes dēļ.”
Vairāk par vielu lasiet šeit.
Lietošana
Lietošanas instrukcijā publicēta vesela sadaļa par šī preparāta lietošanu.
Svarīga informācija, kas tiek norādīta lietošanas instrukcijā: “UZMANĪBU! Aprēķinot un mērot devu attiecībā pret bērna ķermeņa masu, jāievēro piesardzība (bieži gadās desmitkārtīgas kļūdas).”
Bieži gadās desmitkārtīgas kļūdas? Vai tas var būt saistīts ar to, ka jaundzimušie saindējas un nonāk intensīvās terapijas nodaļā? Un kurš uzņemas atbildību par šāda veida kļūdām?
Lietošanas instrukcijā norādītas dažādas devas gan atkarībā no lietošanas veida, gan arī zīdaiņa svara un dzimšanas nedēļas.
Veseliem, pēc 36 nedēļas ilgas grūtniecības dzimušiem vai vecākiem jaundzimušajiem:
Vai nu:
- 1 mg intramuskulāri jāievada dzimšanas brīdī vai drīz pēc dzemdībām (vislabāk 2 stundu laikā pēc dzemdībām);
vai
- 2 mg perorāli dzimšanas brīdī vai drīz pēc dzemdībām.
Priekšlaikus, pirms 36. grūtniecības nedēļas dzimušiem jaundzimušajiem ar ķermeņa masu 2,5 kg vai vairāk un laikā dzimušiem īpaša riska grupas jaundzimušajiem (piemēram, priekšlaicīga dzimšana, bērniem ar dzemdību asfiksiju, obstruktīvu dzelti, nespēju norīt, ar asiņošanu saistītiem traucējumiem, bērniem, kuru mātes ir lietojušas antikoagulantus vai pretepilepsijas līdzekļus vai kuru mātēm ir aknu slimība) 1 mg i.m. vai i.v. dzimšanas brīdī vai drīz pēc dzemdībām, turpmāko devu lielums un ievadīšanas biežums atkarīgs no asins recēšanas spējas.
Priekšlaikus pirms 36. grūtniecības nedēļas dzimušiem jaundzimušajiem ar ķermeņa masu < 2,5 kg: 0,4 mg/kg (atbilst 0,04 ml/kg) i.m. vai i.v. dzimšanas brīdī vai drīz pēc dzemdībām, skatīt devu tabulu (turpmāk). Nedrīkst pārsniegt šo parenterāli ievadāmo devu (jo tas var palielināt kodolu dzeltes (bilirubīna encefalopātijas) attīstības risku). Nākamo devu ievades biežumam jābūt atkarīgam no asins koagulācijas spējas.
Tātad pašā lietošanas instrukcijā tiek atzīts, ka, ja tiek pārsniegta šī sintētiskā K vitamīna deva, var attīstīties bilirubīna encefalopātijas attīstības risks!
Turpat tālāk norādīta tabula ar jaundzimušā svaru un attiecīgo K vitamīna devu. Un atkārtoti uzsvērts: “UZMANĪBU! Aprēķinot un mērot devu attiecībā pret bērna ķermeņa masu, jāievēro piesardzība (bieži gadās desmitkārtīgas kļūdas).”
Kontraindikācijas
Lietošanas instrukcijā norādīts: “Jūsu bērnam nav atļauts ievadīt “Konakion MM” bērniem, ja viņam ir alerģija pret:
- fitomenadionu vai kādu citu (6. punktā minēto) “Konakion MM” bērniem sastāvdaļu.”
Vai tikko dzimušajam zīdainim ir iespējams noskaidrot, ka viņam ir alerģija pret fitomenadionu (K1) vai citām sastāvdaļā?
Vai tas patiešām ir apdomīgi injicēt šo ķīmisko vitamīnu pirmajā dzīves dienā, pilnībā neko nezinot par jaundzimušā veselības stāvokli un iespējamajām alerģijām?
Turpat tālāk: “Brīdinājumi un piesardzība “Konakion MM” bērniem lietošanā
Pirms “Konakion” lietošanas konsultējieties ar ārstu, medicīnas māsu vai vecmāti, ja:
- Jūsu bērnam ir žults plūsmas traucējumi (holestāze). Žults ir svarīga, jo tā palīdz organismam izmantot dažus vitamīnus.”
Vai katrs jaundzimušais tiek pārbaudīts, pirms viņam veic injekciju? Kādā veidā var zināt, vai tikko dzimušajam zīdainim nav žults plūsmas traucējumi?
Par zālēm un “Konakion MM”:
“Pastāstiet ārstam par visām zālēm, kuras Jūsu bērns saņem, pēdējā laikā ir saņēmis, vai varētu saņemt. Tas nepieciešams tādēļ, ka “Konakion MM” bērniem var ietekmēt dažu zāļu iedarbību. Turklāt dažas zāles var ietekmēt “Konakion MM” bērniem iedarbību.”
Vai šī informācija attiecināma arī uz zālēm, ko lieto jaunā māmiņa grūtniecības laikā? Ja jau tiek slavināts, ka grūtniecei jāvakcinējas pret gripu un garo klepu, lai “pasargātu” mazuli, jo tādā veidā viņa “nodod” viņam mākslīgās antivielas. Vai grūtniecības laikā lietoto zāļu iedarbība arī nav līdzīga? Ka caur placentu bērns saņem arī daļu vielu no zālēm, ko lieto māte?
Efektivitāte
Lietošanas instrukcijā: ““Konakion MM” bērniem lieto: bērniem, kuru organismā nav pietiekami daudz K vitamīna. “Konakion MM” bērniem lietošana novērš un ārstē K vitamīna deficīta izraisītu asiņošanu. To sauc par „ar K vitamīna deficītu saistītu asiņošanu” jeb KVDSA. Tas ir nopietns, tomēr rets stāvoklis. Visiem jaundzimušajiem ar viņu vecāku atļauju ievada K1 vitamīnu. “Konakion MM” bērniem iedarbība palīdz organismam ražot asins recēšanas faktorus. Šie asins recēšanas faktori palīdz apturēt asiņošanu.”
Tātad šis preparāts profilakses nolūkā tiek dots pilnīgi visiem jaundzimušajiem, lai novērstu dažu zīdaiņu iespējamo KVDSA sindromu. Vai loģiskāk būtu nevis injicēt vielu (pret kuru jaundzimušajam var būt ne tikai alerģija, bet arī saindēšanās), bet gan pārbaudīt jaundzimušo uz iespējamo KVDSA sindromu, ja jau tas skaitās kā rets stāvoklis?
Pētījumā “K vitamīna deficīta asiņošana (VKDB) agrīnā bērnībā” tiek secināts, ka pat attīstītajās valstīs ir maz precīzu datu par klasiskās VKDB izplatību. Lielbritānijas pētījumā 1988.-90. gados saslimstība bija ~ 1: 20 000, tas ir, tā neatšķīrās no saslimstības ar vēlu VKDB. Trīsdesmitajos gados saslimstība Oslo bija 0,8%. Sešdesmitajos gados Sinsinati pētījumos saslimstība bija 1,7% zīdaiņiem ar HB. Bet šie dati nevar būt reprezentatīvi, jo slimnīca galvenokārt apkalpoja nabadzīgos melnādainos iedzīvotājus.
Nabadzība ir priekšnoteikums klasiskajam VKDB, un nabadzīgajās valstīs saslimstība ir ievērojami augstāka nekā attīstītajās valstīs.
Savukārt, šajā pētījumā “K vitamīna profilakse K vitamīna deficīta asiņošanas novēršanai: sistemātisks pārskats” tiek apskatīta sintētiskā K vitamīna efektivitāte.
Starp tiem, kuri nesaņēma K vitamīnu, vēlā VKDB sastopamība ir 80 uz 100 000 nabadzīgajās valstīs un 8,8 uz 100 000 bagātajās valstīs.
Ikdienas profilakses stratēģijas nav bez kļūdām.
Pētījuma autori norāda, ka parastā profilaktiskā deva (1 mg) ir 1000 reizes lielāka par ieteicamo dienas devu.
Pētījumi ir parādījuši, ka tik augstā koncentrācijā palielinās hromatīdu metabolisma biežums limfocītos un mutagēnā aktivitāte!
Turklāt intramuskulāra ievadīšana var izraisīt lokālu traumu, asinsvadu un nervu bojājumus, abscesus un muskuļu hematomu. Nav pārsteidzoši, ka dažas valstis pretojas vispārējai profilaksei un tā vietā izmanto selektīvu profilaksi tikai jaundzimušajiem ar paaugstinātu asiņošanas risku.
Klasiskais VKDB: Viens pētījums parādīja, ka asiņošanas risks injekcijas dēļ ir samazinājies par 27% un nopietnas asiņošanas gadījumā – par 81%. Cits pētījums parādīja asiņošanas samazināšanos par 82% pēc apgraizīšanas.
Nav randomizētu pētījumu par profilakses ietekmi uz vēlu VKDB. Saskaņā ar novērošanas pētījumiem, injicētiem pacientiem VKDB novēlota attīstības risks samazinās par 98%.
Sistemātisks Cochrane pārskats neatklāja atšķirības asins recēšanā pēc intramuskulāras un iekšķīgas lietošanas.
Vitamīnu papildināšana perorāli ir lētāka un tai nav teorētiska mutagēnas iedarbības riska.
Iepriekš tika izmantots sintētiskais K3 vitamīns (menadions), kas saistīts ar paaugstinātu hemolīzes un kernicterus risku.
K3 vitamīns (Vikasol) joprojām tiek izmantots, lai novērstu VKDB Krievijā un Ukrainā.
Noslēgumā autori norāda: “Šim pārskatam ir lieli ierobežojumi. Pirmkārt, mēs neizvērtējām intervences drošību. Lai gan vēlākie pētījumi neapstiprināja saistību starp IM K vitamīna profilaksi un bērnības vēža risku, nevar izslēgt teorētisku mutagēnas aktivitātes iespējamību.”
Šajā pētījumā atklāja, ka tiem, kuri saņēma 3 perorālas devas (“Konakion MM”), 8 nedēļas bija augstāks K vitamīna līmenis, salīdzinot ar tiem, kuri saņēma intramuskulāru injekciju.
“Koncentrācija plazmā pēc perorālas vai intramuskulāras K1 vitamīna lietošanas jaundzimušajiem” pētījumā tika noskaidrots, ka K vitamīna koncentrācija jaundzimušajiem 12 stundas pēc injekcijas bija 9000 reižu lielāka un pēc 24 stundām 2200 reizes lielāka nekā parastā koncentrācija pieaugušajam.
K vitamīna koncentrācija 4 stundas pēc iekšķīgas lietošanas ir 300 reizes lielāka, bet pēc 24 stundām 100 reizes lielāka nekā parastā koncentrācija pieaugušajiem.
Ir pieejami vairāki pētījumi, kas norāda, ka, ja pat māte pati lieto K vitamīnu, tas paaugstina K vitamīna koncentrāciju pienā. Līdz ar to arī jaundzimušais saņem vairāk K vitamīna. Vēl viens svarīgs faktors ir mātes piena deva pirmajās dzīves dienās.
Šeit tiek ziņots, ka zīdaiņu asins recēšanas stāvoklis bija atkarīgs no mātes piena devas pirmajās dzīves dienās. Tiem, kuri saņēma vairāk nekā 100 ml piena dienā 3. un 4. dienā, bija ievērojami augstāks līmenis nekā tiem, kuri pirmajās 4 dienās saņēma mazāk par 100 ml dienā.
Šeit ziņots, ka zīdaiņiem, kuri tika baroti tūlīt pēc piedzimšanas, bija ievērojami augstāks asins recēšanas stāvoklis nekā zīdaiņiem, kuri tika baroti 24 stundas pēc piedzimšanas.
Šeit norādīts: sešas barojošas mātes 2 nedēļas saņēma iekšķīgi 2,5 mg K1 vitamīna dienā. Pēc pirmās devas K vitamīna daudzums pienā palielinājās no vidēji 3 μg / l līdz 23 μg / ml, un pēc 6 dienām tas stabilizējās pie 64 μg / l.
Šeit tiek informēts, ka K vitamīna koncentrācija pienā ir augstāka nekā priekšpienā, kas nav pārsteidzoši, jo ir zināms, ka aizmugurējais piens ir taukaināks. K vitamīna koncentrācija jaunpienā ir augstāka nekā nobriedušā pienā un korelē ar holesterīna līmeni.
K vitamīna pievienošana mātes diētai (0,5-3 mg) ievērojami palielināja K vitamīna koncentrāciju pienā.
Šeit tiek ziņots: mātes pienā ir ļoti maz K vitamīna (~ 1 μg / L). Bet, ja māte grūtniecības un zīdīšanas laikā patērē vairāk nekā 1 μg / kg dienā, tas ievērojami palielina K vitamīna līmeni pienā (līdz 80 μg / l) un zīdaiņa asins plazmā.
Blakusparādības
Jau pirmajā sadaļā norādīts: “Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.”
Kādā veidā jaundzimušais var paziņot par izmaiņām veselībā, ja tik tikko ir ieradies šajā pasaulē? Vai tik nepārtrauktā raudāšana, kas mūsdienās tiek uzskatīta par “normu”, nav viens no veidiem, kā mazulis signalizē par slikto pašsajūtu?
Sadaļā “Iespējamās blakusparādības” minēts, ka šis preparāts tāpat kā visas zāles var izraisīt blakusparādības, bet ne visiem tās izpaužas.
Rodas jautājums, kādā veidā tik tikko dzimušais mazulis var dot signālu par blakusparādībām, kas ir radušās pēc konkrēti šī preparāta ievadīšanas? Histēriska raudāšana, dzelte un saindēšanās – tās visas var būt iespējamās blakusparādības.
Tālāk minēts:
“Šīs zāles var izraisīt turpmāk minētās blakusparādības:
Alerģiskas reakcijas
To pazīmes var būt:
- Jūsu bērna rīkles, sejas, lūpu un mutes tūska, Tas var izraisīt elpošanas vai rīšanas traucējumus.
- Pēkšņa Jūsu bērna plaukstu, pēdu un potīšu tūska.
Ja Jūsu bērnam ir alerģiska reakcija, nekavējoties pastāstiet par to ārstam.
Reakcija injekcijas vietā
Retos gadījumos tā var būt smaga. Reakcijas pazīmes ir apsārtums, tūska un sāpes, tās rezultātā var palikt rēta.
Ja novērojat jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, medicīnas māsu vai vecmāti. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā.”
Pārsniedzot “Konakion MM” devu, var rasties šādas reakcijas: “Jūsu bērnam iespējamas šādas reakcijas: dzelte (tās pazīmes ir dzeltena ādas vai acu baltumu krāsa), vēdergraizes, aizcietējums, mīksti izkārnījumi (caureja), slikta pašsajūta, uzbudinājums, izsitumi un aknu darbības izmaiņas (tās uzrāda asins analīžu rezultāti).”
Tātad, lietošanas instrukcijā norādīts, ka bieži rodas desmitkārtīga kļūda, aprēķinot attiecīgo devu bērnam un tas noved pie diezgan nopietnām blakusparādībām tik tikko dzimušajam zīdainim:
- Dzelte;
- Vēdergraizes;
- Aizcietējumi;
- Caureja;
- Slikta pašsajūta;
- Uzbudinājums;
- Izsitumi;
- Aknu darbības izmaiņas.
Slimnīcā var pieļaut šāda veida kļūdu un vecāki dodas mājās ar raudošiem zīdaiņiem, nesaprotot, kas viņam ir noticis un kā palīdzēt. Un ārsti neko nevar ieteikt kā tikai teikt, ka tās ir kolikas un vienkārši jāpārdzīvo! Bet raudāšana ir vienīgais komunikācijas veids, kā jaundzimušais var paziņot, ka kaut kas nav kārtībā.
Lietošanas instrukcijā latviešu valodā nav pieminēta šāda informācija: “Retos gadījumos ziņots par anafilaktoīdām reakcijām pēc “Konakion MM” pediatrijas parenterālas lietošanas. Injekcijas vietā var rasties lokāls kairinājums.”
Citā lietošanas instrukcijā angļu valodā norādīta vēl šāda papildus informācija: “Reti var rasties reakcijas injekcijas vietā, kas var būt smagas, tai skaitā iekaisums, atrofija un nekroze.”
Atgādinām, ka preparāta galvenā sastāvdaļa ir Fitomenadions/K1. Šīs vielas aprakstā norādīts: “Cilvēkiem nav pietiekamu pierādījumu par K vitamīna kancerogenitāti. Eksperimentālos dzīvniekos nav pietiekamu pierādījumu par K vitamīna kancerogenitāti.”
Jau kopš 1970-tajiem gadiem zinātnieki pēta K vitamīna devas došanu jaundzimušajiem saistībā ar vēža gadījumu pieaugumu bērnu vidū.
Vielas aprakstā minēts: “Perorālā un intramuskulārā fitomenadiona (K1 vitamīna) profilakse kļuva par problemātiska pēc ziņojumiem par iespējamu intramuskulāru, bet ne perorālu fitomenadiona profilakses kancerogēno iedarbību.”
“Pēc ziņojumiem par paaugstinātu vēža risku pēc intramuskulāras fitomenadionas parādījās virkne dokumentu par šo jautājumu.”
“Lai gan gandrīz noteikti varētu izslēgt paaugstinātu cieto audzēju risku, nevarētu galīgi izslēgt iespējamo akūtas limfoleikozes risku bērnībā.”
“Lai gan vairāki pētījumi nav apstiprinājuši vēža risku, lietojot fitomenadionu, šie pētījumi nevarēja pilnībā izslēgt risku, jo pierādījumu trūkums nav pierādījuma neesamība.”
Ievadot šo vielu intravenozi, var rasties sekojošas reakcijas: “Fitonadions ir salīdzinoši netoksisks; tomēr smagas reakcijas reti bijušas IV ievadīšanas laikā vai tūlīt pēc tās.
Simptomi ir krampjiem līdzīgas sāpes, konvulsīvas kustības, sirdsdarbības traucējumi, sāpes krūtīs, cianoze, neskaidra apziņa, sejas pietvīkums, krūšu kurvja sašaurināšanās sajūta, asinsrites sabrukums, bronhu spazmas, hiperhidroze, aizdusa, garšas izmaiņas, reibonis, strauja un vāja pulss, īslaicīga hipotensija, šoks, sirds un/vai elpošanas apstāšanās un nāve.”
Šis pētījums pievēršas intramuskulāri ievadītā K vitamīna un pieaugošo vēža risku.
Starp tiem, kuri saņēma intramuskulāru K vitamīna injekciju, vēža risks bija 2 reizes lielāks. Līdzīgs rezultāts tika iegūts citā to pašu autoru pētījumā.
Tas ir, novēršot 30–60 hemorāģiskas slimības gadījumus, radīsies 980 papildu vēža gadījumi.
“Gadījumu kontroles pētījumi par saistību starp bērnu vēzi un jaundzimušo K vitamīna ievadīšanu” autori secina:
Zīdaiņiem bez riska asiņošana ir 1 no 10 000. Starp tiem, kuri saņēma injekciju, asiņošanas iespēja ir 1 no miljona.
Šajā pētījumā vēzis (galvenokārt leikēmija) bija saistīts ar K vitamīna intramuskulāru injekciju (OR = 1,44, TI: 1,00-2,08). Bērniem, kuriem smagā slimība tika diagnosticēta pirms 12 mēnešu vecuma, tika izslēgti no pētījuma.
Ir veikti vairāki citi pētījumi, kuros nav konstatēta korelācija starp injekciju un paaugstinātu vēža risku. Šajā pētījumā netika atrasta korelācija starp injekciju un vēzi kopumā, bet tika konstatēta korelācija ar akūtu limfoblastisku leikēmiju līdz 6 gadu vecumam (OR = 1,79).
Pašlaik tiek uzskatīts, ka nav saistības starp K vitamīna injekciju un vēzi. Tomēr randomizēti pētījumi nav veikti, un nevar izslēgt nelielu riska pieaugumu.
Autori secina, ka injekcijas jāizmanto tikai zīdaiņiem, kuriem ir risks.
Zinātniskie pētījumi
Vēzis bērnu vidū, intramuskulārs K vitamīns un petidīns, kas ievadīts dzemdību laikā
Gadījumu kontroles pētījumi par saistību starp vēzi bērniem un jaundzimušo K vitamīna ievadīšanu
K vitamīns un bērnu vēzis: atsevišķu pacientu datu analīze no sešiem gadījuma kontroles pētījumiem
K vitamīna deficīta asiņošana (VKDB) agrīnā bērnībā
K vitamīna profilakse K vitamīna deficīta asiņošanas novēršanai: sistemātisks pārskats
Gadījumu kontroles pētījumi par saistību starp bērnu vēzi un jaundzimušo K vitamīna ievadīšanu
Bērnības vēzis, intramuskulārs K vitamīns un petidīns, kas ievadīts dzemdību laikā
Last modified: 15. oktobris, 2021