Masalu, masaliņu, cūciņu vakcīna

MMR kombinētā vakcīna

Ievads

Vēl viena kombinētā vakcīna, ko mazs bērns var saņemt vienas ārsta vizītes ietvaros līdz ar kārtējo kombinēto vakcīnu pret 6 (!) slimībām, ir otrā kombinētā vakcīna ar trim dzīviem (!) vīrusiem: masalu, cūciņu, masaliņu.

Kā norādīts SPKC bērnu vakcinācijas kalendārā: viena no potēm, kas jāsaņem [ar vecāku piekrišanu – red.] 12-15 mēnešu vecumā, ir kombinētā MMR jeb masalu, epidēmiskā parotīta (cūciņu) un masaliņu vakcīna.

Tiek apskatītas tā ražotāja vakcīnas lietošanas instrukcijas un zāļu sastāvs, kas valstī iepirktas 2020. – 2021. gadam: šeit.

Par slimībām lasiet:

Masalas: šeit;

Epidēmiskais parotīts jeb cūciņas: šeit;

Masaliņas: šeit.

Vakcīnas apraksts

Valsts iepirkto vakcīnu dokumentā norādīts, ka šo vakcīnu piegādā SIA “Tamro”, un vakcīnas oriģinālnosaukums ir “M-M-RVaxPro”.

Latviešu valodā vakcīnas saīsinājums ir MPR (masalu, epidēmiskā parotīta, masaliņu), bet angļu valodā tas ir MMR (measles, mumps and rubella).

Lai nejuktu šie saīsinājumi, tiks izmantots plašāk pieņemtais saīsinājums – “MMR”.

Ražotājs: “Merck Sharp & Dohme Corp.”, ASV

Reģistrācijas apliecības īpašnieks: “MSD VACCINS”, Francija

Reģistrācijas datums: 2006. gada 11. maijs.

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2011. gada 05. maijs.

MMR kombinēto vakcīnu paredzēts ievadīt divreiz: 12 – 15 mēnešu un 7 gadu vecumā.

Svarīga informācija: šīs kombinētās vakcīnas sastāvā ir TRĪS DZĪVI novājināti vīrusi: masalu, masaliņu, parotīta.

Tātad 12 – 15 mēnešus vecam bērnam vienas vizītes laikā tiek injicēti trīs dažādi vīrusi, kas turklāt vēl ir dzīvi!

Vai vecāki ir pietiekami informēti par bērna veselības stāvokli tik agrā vecumā, lai ar pārliecību varētu teikt, ka tieši viņu bērnam viss būs kārtībā pēc kombinētās vakcīnas saņemšanas? Ņemot vērā, ka tās pašas vizītes laikā bērns var saņemt vēl vismaz divas citas vakcīnas (skatīt vakcinācijas kalendāru)?

Dažādi dokumenti par MMR vakcīnu:

Zāļu apraksts un lietošanas instrukcija latviešu valodā: šeit.

Zāļu apraksts un lietošanas instrukcija angļu valodā: šeit.

EPAR (Eiropas Publiskā novērtējuma ziņojuma) kopsavilkums par MMR vakcīnu latviešu valodā: šeit.

Eiropas Medicīnas aģentūras dokuments par vakcīnu “M-M-RVaxPro”: šeit.

Pasaules veselības organizācijas dokuments “MMR vakcīnas (dzīvās) prasības”: šeit.

CDC informācija par MMR vakcīnu: šeit.

CDC informācija medicīnas darbiniekiem: šeit.

CDC informatīvais buklets par masaliņu vakcīnu: šeit.

Bijušo MMR vakcīnas ražotāja “Merck” darbinieku iesniegums par datu viltošanu vakcīnas efektivitātes saistībā: šeit.

Dokuments “Masalu un masaliņu uzraudzība. Janvāris 2017”: šeit.

Vakcīnas sastāvs

Vakcīnas aktīvās vielas ir 3 dzīvi, novājināti vīrusi:

1. Masalu vīruss no Enders` Edmonston celma;
2. Parotīta vīruss no Jeryl Lynn TM (B līmenis) celma;
3. Masaliņu vīruss no Wistar RA 27/3 celma.

CDC informatīvajā bukletā norādīts: “MMR vakcīna ir liofilizēts dzīvas masalu vīrusa vakcīnas preparāts, novājināta masalu vīrusa līnija, kas iegūta no Endersa novājinātā Edmonston celma un pavairota cāļu embriju šūnu kultūrā; dzīvā parotīta vīrusa vakcīna, cāļu embriju šūnu kultūrā pavairots parotīta vīrusa Jeryl Lynn celms; un dzīvā masaliņu vīrusa vakcīna, dzīva novājināta masaliņu vīrusa Wistar RA 27/3 celms, kas izplatīts WI-38 cilvēka diploīdos plaušu fibroblastos.”

Šīs vakcīnas sastāvā ir ne tikai trīs dzīvi, novājināti vīrusi, bet tie turklāt audzēti:

• Cāļu embriju šūnās;
• Abortēto cilvēka embrija plaušu fibroblastos (fibroblasti – galvenā saistaudu aktīvā šūna).

Zāļu aprakstā latviešu valodā nav minēts, ka masalu vīrusa audzēšanas procesā tiek izmantota šūnu augšanas barotne, kas satur liellopu augļa serumu (FBS).

Eiropas Medicīnas aģentūras dokumentā: “Tā kā masalu procesā tiek izmantota šūnu augšanas barotne, kas satur liellopu augļa serumu (FBS), ir veikti pasākumi, lai samazinātu liellopu seruma proteīnu koncentrāciju vakcīnas sastāvā. Liellopu seruma albumīna (GSA) koncentrācija tiek izmantota kā citu liellopu seruma proteīnu surogātmarķieris. Katrai masalu galīgajai masai tiek pārbaudīts BSA.”

Šajā pētījumā “Liellopu augļa seruma lietošana: ētiska vai zinātniska problēma?” tiek pievērsta uzmanība liellopu augļa seruma izmantošanai.

Pētījumā norādīts: viena no MMR (un dažu citu vakcīnu) sastāvdaļām ir liellopu augļu serums. Šūnām, kurās audzē vīrusus, ir jāvairojas, un šim nolūkam tām nepieciešama uzturvielu barotne ar hormoniem, augšanas faktoriem, olbaltumvielām, aminoskābēm, vitamīniem utt. Tieši liellopu augļa serumu izmanto kā barotni vīrusu audzēšanai.

Tā kā serumam vēlams būt sterilam, tā ražošanai tiek izmantotas nevis govju asinis, bet gan teļu embriju asinis.

Grūsnā govs tiek nogalināta un dzemde tiek izņemta. Pēc tam augli izņem no dzemdes, nogriež nabassaiti un dezinficē. Auglim tiek caurdurta sirds un izsūknētas asinis. Dažreiz šim nolūkam tiek izmantots sūknis, bet citreiz – masāža. Tad asinis koagulējas un trombocīti un asinsreces faktori tiek atdalīti no tā ar centrifugēšanu. Tas, kas paliek gala rezultātā, ir liellopu augļa serums.

Papildus nepieciešamajām sastāvdaļām serumā var būt arī vīrusi, baktērijas, raugs, sēnītes, mikoplazmas, endotoksīni un, iespējams, prioni. Daudzas liellopu seruma sastāvdaļas vēl nav noteiktas, un daudzu identificēto komponentu funkcijas nav zināmas.

No trīs mēnešus veca embrija tiek iegūti 150 ml seruma, no sešus mēnešus veca embrija – 350 ml, bet no deviņus mēnešus veca – 550 ml (govis ir grūsnas 9 mēnešus). Pasaules liellopu augļu seruma tirgus ir 500 000 litru gadā, un tam nepieciešami aptuveni 2 miljoni grūsnu govju (šobrīd sūkalu tirgus ir jau 700 000 litru).

Autori uzsver, ka sirds caurduršanas laikā auglim ir normāla smadzeņu darbība, tas izjūt sāpes un cieš, kad no tā tiek izsūknētas asinis ne tikai procedūras laikā, bet arī pēc tās līdz brīdim, kad nomirst. Autori secina, ka govju augļa seruma savākšanas procedūra ir necilvēcīga.

Vai ir pētīts, kādu ietekmi tas atstāj uz maza bērna organismā īstermiņā un ilgtermiņā? Ne tikai fiziskā, bet arī garīgajā plānā?

Vai dzīvnieku aizstāvji un vegāni ir informēti, kādā veidā tiek iegūts liellopu augļa serums priekš vakcīnām? Ka būtībā tiek nogalināta grūsna govs ar mazuli? Vai šāda slepkavība atspēko ieguvumu? Ka gadā tiek nogalinātas vismaz 2 miljonu grūsnu govju un mazuļu?

To, ka liellopu augļu serums var būt inficēts un nesterils, piemin šajā pētījumā.

20-50% liellopu augļa seruma ir inficēti ar govju caurejas vīrusu un citiem vīrusiem.

Jāpiebilst, ka runa ir tikai par zinātnei zināmiem vīrusiem, kas veido niecīgu daļu no visiem pastāvošajiem vīrusiem.

Savukārt šajā pētījumā lasāms: liellopu augļa serums satur ekstracelulāro RNS, ko nav iespējams atdalīt no seruma. Šī RNS mijiedarbojas ar cilvēka šūnu RNS, kurā tiek audzēti vakcīnu vīrusi.

Atgriežoties pie zāļu apraksta: “​​Vakcīna var saturēt rekombinanta cilvēka albumīnu pēdas (rHA). Šī vakcīna satur neomicīna zīmes.”

Pieminēšanas vērts fakts: rekombinanta cilvēka albumīns tiek ražots uz Saccharomyces cerevisiae bāzes.

Saccharomyces cerevisiae jeb klasiskais maizes raugs ir visvairāk lietojamais raugs pārtikas rūpniecībā. Tā sastāvā ir olbaltumvielas, ogļhidrāti, B vitamīni, D provitamīns, minerālvielas (kālijs, nātrijs, kalcijs, magnijs, dzelzs, fosfors). Vai likumsakarīgi, ka vakcinētajiem bērniem rodas alerģija tieši uz tiem pārtikas produktiem, kuru sastāvā ir šis rauga veids?

Par šo jau tika rakstīts izpētes rakstā par B hepatīta vakcīnu, ko var izlasīt šeit.

Vispārzināms, ka vakcīnas mērķis ir radīt imunitātes reakciju uz antigēnu – svešķermeni, kas nonāk organismā, tādējādi izstrādājot antivielas. Taču, ja vīruss ir producēts uz pārtikas industrijā plaši izmantota rauga šūnām, no loģikas izriet, ka katru reizi, kad bērns lietos pārtikā produktu, kurā ir Saccharomyces cerevisiae rauga šūnas, imūnsistēma to klasificēs kā antigēnu un sāks producēt antivielas, tādā veidā radot organismā dažāda veida alerģiskas reakcijas kā, piemēram, izsitumus, ekzēmu, dermatītu, nātreni, kas būtībā ir organisma mēģinājumi atbrīvoties no nevajadzīgajām vielām un toksīniem, jo āda ir cilvēka ķermeņa lielākais orgāns.

Eiropas Medicīnas aģentūras dokumentā minēts ražošanas process un norādīts: “Ar procesu saistītie piemaisījumi ir rauga DNS, pretputu, rauga antigēni, albumīna fragmenti, niķelis un mannozilēts rHA, kas attīrīšanas procesā tiek noņemti līdz pietiekami zemam līmenim.”

“Līdz pietiekami zemam līmenim”: tas nozīmē, ka daļa šo vielu nokļūst maza bērna organismā. Un nav iespējams paredzēt, kā katra bērna organisms reaģēs pēc šādu vielu kokteiļa ievadīšanas.

Vēl EMA dokumentā uzskaitīti bioloģiskie reaģenti, kas izmantoti starpproduktu ražošanā:

• liellopu augļa serums (FBS);
• cūku aizkuņģa dziedzera tripsīns;
• no cūkām iegūts hidrolizēts želatīns;
• holīna hlorīds;
• liellopu vai cūku tauku polisorbāts 80;
• zivju vai aitu vilnas holesterīns;
• aminoskābes.

Vai ir pētīta šo vielu palieku ietekme uz maza bērna organismu? Jāpiemin, ka tas viss nonāk pa taisno asinsritē, apejot dažādas organisma aizsargbarjeras.

Turpat tālāk tiek apstiprināts: “Tā kā “M-M-RVAXPRO” ir dzīvu vīrusu vakcīna, kas sastāv no masalu, cūciņu un masaliņu ievadīšanas masām, kas sagatavotas no šūnu kultūras šķidrumiem, tas nav ļoti attīrīts produkts.”

Pašā Eiropas medicīnas dokumentā norādīts, ka šajā vakcīnā IR dažādu vielu atliekas, kas VAR negatīvi ietekmēt vakcinētā organismu!

Dokumentā rakstīts brīdinājums: “Jāņem vērā arī tas, ka “M-M-RVAXPRO”, tāpat kā citām dzīvām novājinātām vakcīnām, ir tikai daži attīrīšanas posmi, kā rezultātā vakcīnā ir atlikušas rHA pēdas. Pamatojoties uz to, produkta informācijā ir ietverts paziņojums par teorētisko sensibilizācijas reakciju risku pret rekombinanto cilvēka albumīnu.”

Dokumenta sadaļā “4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā” norādīts:

• Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā devā, būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.
• Šīs zāles satur kāliju mazāk par 1 mmol (39 mg) katrā devā, būtībā tās ir “kāliju nesaturošas”.
• Sorbīts (E 420) Šīs zāles satur 14,5 mg sorbīta katrā devā. Jāņem vērā papildu ietekme no vienlaicīgi lietotiem sorbītu (vai fruktozi) saturošiem produktiem un sorbīta (vai fruktozes) uzņemšanas ar uzturu.

Palīgvielu saraksts:

• Sorbīts (E 420);
• Nātrija fosfāts;
• Kālija fosfāts;
• Saharoze;
• Hidrolizēts želatīns;
• Barotne 199 ar Hanka sāli;
• Eagle barotne (MEM – Minimum Essential Medium);
• Mononātrija L-glutamāts;
• Neomicīns;
• Fenola sarkanais;
• Nātrija bikarbonāts;
• Sālsskābe (pH piemērošanai);
• Nātrija hidroksīds (pH piemērošanai);
• Ūdens injekcijām.

Kas ir WI-38?

Vakcīnas satur antigēnus, tas ir, toksīnus vai citas svešas vielas, kas izraisa imūnreakciju organismā, īpaši antivielu veidošanos. Antigēni ir izgatavoti no svešām olbaltumvielām. Šīs svešās olbaltumvielas ražo no dzīvniekiem (piemēram, govīm, pērtiķiem un cāļiem), kā arī no cilvēkiem (cilvēka šūnām no abortētiem augļiem, ko parasti sauc par diploīdām šūnām).

Lai organismam sniegtu labumu, svešās olbaltumvielas no pārtikas, piemēram, gaļas, olām vai zivīm, ir jāsagremo kuņģa-zarnu traktā, kur tie tiek sadalīti aminoskābēs. Ja svešas dzīvnieku olbaltumvielas nonāk mūsu asinsritē bez šī sadalījuma, piemēram, cilvēkiem ar kairināto zarnu sindromu, organismā varrasties autoimūna reakcija. Injicējot substances, kam nav paredzēts nonākt asinsritē, mēs ne tikai apejam savu dabisko aizsargspēju, bet arī nepareizā veidā aktivizējam citas aizsargspējas.

Kas notiek, ja organismā ievadām aminoskābes un svešas dzīvnieku un cilvēku olbaltumvielas, nevis vispirms sagremojam olbaltumvielas, lai dabiskā veidā iegūtu aminoskābes? Notiek iedzīvošanās autoimūnās saslimšanās, piemēram, Addisona slimībā, celiakijā (glutēna jutīga enteropātija), dermatomiozītā, Greivsa slimībā, Hašimoto tiroidītā, multiplajā sklerozē, kaitīgajā anēmijā, reaktīvajā artrītā, reimatoīdajā artrītā, Sjogrena sindromā, I tipa cukura diabētā.

Eiropas Medicīnas aģentūras dokumentā rakstīts:

“Masaliņu vakcīnas ražošanā izmantotā šūnu substrāta avots ir sievietes embrijs, cilvēka plaušu audi (WI-38), kas iegūti Karolinska Institūtā, Stokholmā, Zviedrijā 1962. gadā.

Primārās šūnas tika izolētas un sagatavota šūnu suspensija ar populācijas dubultošanas līmeni (PDL) 8. Saldētas šūnu ampulas ar PDL 8 tika nosūtītas uz “American Type Culture Collection” (ATCC) glabāšanai.

WI-38 darba šūnu bankas (WCB) tiek sagatavotas, izmantojot atbilstošas šūnas no ATCC. WCB partijas izmantotas klīniskajos pētījumos; pa šo laiku šo divu WCB krājumi ir izsmelti, un jauna WCB partija tika ražota ar dokumentācijā aprakstīto metodi, izturot visas izlaišanas pārbaudes.”

Kādā veidā šīs šūnas, kas nākušas no sieviešu dzimtas embrija, var ietekmēt vīrieša dzimtas bērnu? Vai tiešām nav veikti pētījumi, lai pārliecinātos, ka tas neatstāj negatīvas sekas nākotnē?

Vakcīnas satur arī DNS, kas tiek iegūts no abortētiem zīdaiņiem. Kā adjuvanti vakcīnās vienā devā ir atļauti simts miljoni cilvēka DNS bitu un virkņu.

Kad mūsu šūnas mirst, tās iziet cauri procesam, ko sauc par apoptozi, kas sadala DNS šūnā, lai tā netiktu izlaista asinsritē. Taču vakcīnas ievada DNS asinsritē ar nezināmu ietekmi.

1970. gados no zīdaiņa 14 grūtniecības nedēļās tika izveidota otra cilvēka šūnu līnija, un tā kļuva pazīstama kā MRC-5. WI-38 un MRC-5 ir visplašāk izmantotās šūnu līnijas, ko izmanto vakcīnu izgatavošanā. Pašlaik laboratorijas izmanto šīs divas šūnu līnijas, kā arī jaunus avotus (tas ir, jaunus abortētus augļus), lai radītu jaunas vakcīnas.

Abortu augļu audu izmantošana ir izraisījusi karstas debates, jo tā ir ētiski apšaubāma. Dzīvību atbalstošās grupas, kurās apvienojas daudzas reliģiskas iestādes un vecāki, kuru morāle nosoda peļņas gūšanu no abortētiem zīdaiņiem, turpina cīnīties ar farmācijas uzņēmumiem, pieprasot, vakcīnas nesaturētu šos audus, kas ir iespējams. Vakcīnas var izgatavot no citām substancēm.

2005. gadā Vatikāna Pontifikālā Dzīvības akadēmija izdeva paziņojumu ar nosaukumu “Morālas pārdomas par vakcīnām, kas sagatavotas no šūnām, kas iegūtas no abortētiem cilvēka augļiem”. Šajā paziņojumā teikts, ka viņi uzskata, ka ir nepareizi ražot vakcīnas, izmantojot cilvēka šūnu celmus, kas iegūti no augļa, un ka pastāv “morāls pienākums turpināt cīņu” pret šādu vakcīnu izmantošanu un kampaņot par alternatīvām. Tomēr tajā arī norādīts, ka, ja iedzīvotāji ir pakļauti “ievērojamiem veselības apdraudējumiem” ar tādām slimībām kā masaliņas (vācu masalas), tad “vakcīnas ar tiem saistītām morālām problēmām var tikt lietotas arī uz laiku”.

Dokuments lasāms šeit.

Turpat minēts: “Tomēr, tā kā vienas un tās pašas vakcīnas tiek gatavotas no vīrusiem, kas ņemti no inficētu un brīvprātīgi abortētu augļu audiem, un vīrusi pēc tam tika novājināti un kultivēti no cilvēka šūnu līnijām, kas tāpat nāk no abortiem, tās nenovērš radušās ētiskās problēmas. Nepieciešamība formulēt morālas pārdomas par attiecīgo jautājumu galvenokārt izriet no saiknes, kas pastāv starp iepriekš minētajām vakcīnām un sponsorētajiem abortiem, no kuriem iegūts to pagatavošanai nepieciešamais bioloģiskais materiāls.”

Pasaules Veselības organizācijas dokumentā par MMR vakcīnu tiek norādīta šāda informācija: “MWCB šūnām ir jāpierāda, ka tām nav potenciālas audzēju ģenēzes, veicot atbilstošus testus ar dzīvniekiem, tostarp pozitīvas kontroles, ko apstiprinājusi valsts kontroles iestāde.”

“Tests ir derīgs, ja pozitīvas kontroles dzīvniekiem attīstās audzēji.”

Šūnas ir piemērotas vakcīnu ražošanai, ja vismaz 80% inokulēto dzīvnieku paliek veseli un izdzīvo novērošanas periodu, un nevienam no dzīvniekiem nav audzēju, kas attiecināms uz šūnām.”

Ja vismaz 80% izdzīvo: tātad ir pieļaujama 20% dzīvnieku bojāeja.

Tālāk dokumentā tiek pieminēta šūnu pieļaujamo anomāliju robeža WI-38 šūnās. Tas nozīmē, ka ir pieļaujama anomālija, tāpēc tad, ja tas kādā veidā ietekmēs konkrētu bērnu, neviens neuzņemsies atbildību. Jo ir pieļaujama anomāliju robeža.

“Vakcīnas ražošanai šūnu pārbaude parasti tiek veikta starp 27. un 33. populācijas dubultošanos. Valsts kontroles iestādei būtu jānosaka pieļaujamais šūnu populācijas dubultošanās līmenis.”

“WI-38 un MRC5 šūnām, kas pārbaudītas metafāzē, vispārpieņemtās augšējās robežas anomālijām 1000 un 500 šūnu paraugos ir:

Anomālijas:

• Hromatīdu un hromosomu pārtraukumi;
• strukturālās novirzes;
• hiperploīdija;
• hipoploīdija;
• poliploīdija.”

“Visām šūnām, kurās ir anomālijas, veic detalizētu pārbaudi, un veic ierakstus par sīki izstrādātiem kritērijiem, kas piemēroti noteiktām anomālijām kariotipa analīzē.”

Kas ir cilvēka albumīns?

Cilvēka seruma albumīns ir stabilizējošs proteīns, kas iegūts no cilvēka asinīm, ko ziedojuši pārbaudīti donori. Augstāk jau tika minēts, kāpēc proteīna ievadīšana pa taisno asinsritē ir bīstama.

Katram cilvēkam ir savs unikāls DNS. Kad cilvēkam ir nepieciešama asins pārliešana vai kāda veida asins nodošana, kas ir absolūti nepieciešamība? Asinsgrupas saderība. Piemēram, ja cilvēks ar O asinsgrupu saņem A+ tipa asinis, iznākums ir letāls. Ir zinātnes noteikumi, kurus nevar pārkāpt attiecībā uz DNS un asinīm. Cilvēkam saņemot jebkāda veida audus vai asinis, ir obligāti jāveic pārbaude, lai pārliecinātos, ka viņa ķermenī netiek ievadītas nāvējošs asins vai audu veids.

Tāpēc pamatoti var uzdot sev jautājumu, cik daudziem pieaugušajiem vai bērniem pirms vakcinācijas tika veikta asins analīze? Principā tas nenotiek. Cilvēka asiņu un audu sajaukšana un nesaskaņošana var būt postoša. Ir vērts atcerēties, ka katra no šīm sastāvdaļām satur cilvēka DNS. Pat pēc proteīna ekstrakcijas no cilvēka asinīm DNS paliek.

Kad vakcīnu ražotāji no vairuma vakcīnu izņēma lielāko daļu timerosala, sāka ražot tādas vakcīnas, kas satur cilvēka audus. Dr. Helēnas Ratajcakas pētījums atklāja, ka autisma pieaugums atbilst cilvēka DNS ievadīšanai MMR vakcīnā. Dr. Ratajcaka arī atzīmē, ka 1995. gadā, kad cilvēka augļa audos parādījās vējbakas vīruss, tika novērots papildu autisma pieaugums.

Vienā no savām intervijām Dr. Helēna Ratajcaka stāsta: “MMR II vakcīna ir inficēta ar cilvēka DNS no šūnu līnijas, kurā tiek audzēts masaliņu vīruss. Šī cilvēka DNS varētu būt saslimstības pieauguma cēlonis. Papildu palielināts autisma sastopamības pieaugums notika 1995. gadā, kad vējbakas vakcīna tika audzēta cilvēka augļa audos (“Merck and Co.”, Inc., 2001; Breuer, 2003).

Cilvēka DNS no vakcīnas var nejauši ievietot saņēmēja gēnos ar homologu rekombināciju, kas notiek spontāni tikai sugas ietvaros. Karstie punkti DNS ievietošanai ir atrodami X hromosomā astoņos ar autismu saistītos gēnos, kas ir iesaistīti nervu šūnu sinapses veidošanā, centrālās nervu sistēmas attīstībā un mitohondriju funkcijās (Deisher, 2010). Tas varētu sniegt zināmu skaidrojumu tam, kāpēc autisms pārsvarā ir zēnu slimība. Kopumā šie dati apstiprina hipotēzi, ka cilvēka DNS atlikums dažās vakcīnās var izraisīt autismu.”

Noslēgumā: “​​Iespējams, ka autismu izraisa vairāk nekā viens cēlonis, ar dažādām izpausmēm dažādiem cilvēkiem, kuriem ir kopīgi simptomi. Integrējot šeit sniegtos datus, tiek izvirzīta hipotēze, ka autisms ir ģenētisku defektu rezultāts, ko veicina vecāku vecuma palielināšanās un/vai smadzeņu iekaisums. Iekaisumu var izraisīt bojāta placenta, nenobriedusi hematoencefāliskā barjera, mātes imūnreakcija pret vīrusu vai bakteriālu infekciju, priekšlaicīgas dzemdības, encefalīts bērnam pēc piedzimšanas vai toksiska vide. Turklāt intracelulāri patogēni var izraisīt imūnreakciju, izraisot neiroloģisku iekaisumu, autoimūnas reakcijas, smadzeņu bojājumus un autismu.”

Lasīt interviju ar Dr. Ratajcaku šeit un šeit.

Dr. Helēnas Ratajcakas pētījums “Autisma teorētiskie aspekti: biomarķieri – apskats” lasāms šeit.

Kas ir sorbīts?

Sorbīts cilvēka organismā veidojas dabiski, kā arī atrodams augļos un ogās. To parasti izmanto kā saldinātāju pārtikā un dzērienos. Vakcīnās to izmanto nelielos daudzumos kā stabilizatoru. Apvienotajā Karalistē izmantotajās MMR vakcīnās (“MMR VaxPro” un “Priorix”) var būt līdz 15 miligramiem sorbīta. Sorbīts var būt arī vienā no vējbaku vakcīnām (“Varilrix”). Sorbīts parasti ir nekaitīgs, bet cilvēki ar alerģiju pret sorbītu vai retu iedzimtu fruktozes nepanesību nedrīkst saņemt sorbītu saturošas vakcīnas.

Iekļauts NIH (National Institutes of Health) bīstamo vielu sarakstā. Iespējamā iedarbība: kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi, vēdera uzpūšanās, katarakta, caureja, zarnu krampji.

Cilvēkiem ar neārstētu celiakiju tievo zarnu bojājumu rezultātā bieži ir traucēta sorbīta uzsūkšanās spēja. Tas ir nozīmīgs simptomu cēlonis pacientiem, kuri jau ievēro glutēnu nesaturošu diētu. Sorbīta ūdeņraža izelpas tests ir paņēmiens celiakijas noteikšanai, jo pastāv stingra korelācija starp robežvērtību un zarnu bojājumiem. Vairāk par šo tēmu lasiet šeit.

Sorbīts ne tikai dabiski veidojas cilvēka organismā, bet arī atrodas dažādos pārtikas produktos un dzērienos. Kā arī šī viela ir vakcīnu sastāvā, kuru mērķis ir radīt organisma imūnreakciju. Vai ir pētīta likumsakarība starp sorbīta klātbūtni vakcīnās un organisma spēju uzsūkt sorbītu, kas ir viens no faktoriem celiakijas silmniekiem?

Vairāk par vielu lasiet šeit.

Kas ir nātrija fosfāts?

Nātrija fosfātam ir virkne pielietojumu pārtikā un ūdens attīrīšanā. Piemēram, nātrija fosfātus bieži izmanto kā emulgatorus (tāpat kā kausētajā sierā), biezinātājus un ceptu izstrādājumu raudzētājus. Tos izmanto arī apstrādātu pārtikas produktu pH kontrolei; medicīnā – pret aizcietējumiem un zarnu sagatavošanai medicīniskām procedūrām; mazgāšanas līdzekļos ūdens mīkstināšanai un kā efektīvu pretrūsas līdzekli.

Mērķis ir ne tikai uzturēt pH līdzsvaru, bet arī palīdzēt noturēt ūdenī suspendētās aktīvās sastāvdaļas fragmentus, lai tie nenosēstos.

Kas ir kālija fosfāts?

Fosfors ir dabā sastopama viela, kas ir svarīga katrā ķermeņa šūnā. Fosfors atrodas visās ķermeņa šūnās un tiek izmantots šūnu un audu augšanai un atjaunošanai.

Kālija fosfātu lieto, lai ārstētu vai novērstu hipofosfatēmiju (zemu fosfora līmeni asinīs). KTo dažreiz pievieno intravenoziem (IV) šķidrumiem, ko ievada cilvēkiem, kuri neko nevar ēst vai dzert. Bez ārsta norādījumiem nedrīkst ievadīt maziem bērniem, kas nav sasnieguši četru gadu vecumu!

Kālija fosfāts ir korozīva un kairinoša viela.

Arī kālija fosfāta mērķis vakcīna ir ne tikai uzturēt pH līdzsvaru, bet arī palīdzēt noturēt ūdenī suspendētās aktīvās sastāvdaļas fragmentus, lai tie nenosēstos.

Vairāk par vielu lasiet šeit un šeit.

Kas ir saharoze?

Būtībā tas ir parastais cukurs, kas tiek izmantots pārtikas industrijā. Saharoze ir sastopama ne tikai cukurbietēs un cukurniedrēs, no kā to iegūst rūpnieciski, bet arī bērzu, kļavu sulā, burkānos, bietēs, melonēs un daudzos citos dārzeņos un augļos. Vakcīnās tā tiek izmantota, jo augsts cukura līmenis stabilizē vīrusu daļiņas. Augsts cukura līmenis vīrusus uztur strukturāli neskartus, galvenokārt padarot vakcīnas staipīgākas.

FDA mājaslapā norādīts: “Šīs vielas var pievienot kā stabilizatorus. Tās palīdz aizsargāt vakcīnas no nelabvēlīgiem apstākļiem, piemēram, no liofilizēšanas procesa tām vakcīnām, kuras tiek žāvētas liofilizēti.

Vakcīnām pievienotie stabilizatori ir: cukuri, piemēram, saharoze un laktoze, aminoskābes, piemēram, glicīns vai glutamīnskābes mononātrija sāls, un olbaltumvielas, piemēram, cilvēka seruma albumīns vai želatīns. Cukuri, aminoskābes un olbaltumvielas ietilpst arī cilvēku ikdienas uzturā, kā arī organismā atrodas dabiski.”

Tās pašas pārdomas – vai ir pieejami pētījumi, kas apstiprinātu, ka imūnā sistēma nereaģēs uz saharozi, kas tiek apēsta, ja tā ir vakcīnas sastāvā? Jo, kā jau pieminēts iepriekš, vakcīnas mērķis ir radīt imūno atbildi antivielu veidā pret noteiktajiem antigēniem.

Kas ir hidrolizēts želatīns?

Dažas vakcīnas satur želatīnu, lai aizsargātu vakcīnas vīrusus no nelabvēlīgiem apstākļiem, piemēram, liofilizēšanas vai karstuma, īpaši transportēšanas un piegādes laikā. Želatīns ir olbaltumviela, kas veidojas, vārot ādu vai saistaudus. Želatīnu izmanto, lai stabilizētu vakcīnas, lai tās pēc ražošanas paliktu efektīvas.

Želatīns var izraisīt anafilaktisku reakciju. Lasiet par to šeit.

Arī šajā pētījumā tiek pētīta pārtikas alerģijas saistībā ar vakcīnās esošajām vielām: “Lai apstiprinātu saistību starp sistēmiskām alerģiskām reakcijām pret vakcīnām un anti-želatīna IgE klātbūtni, mēs izmērījām anti-želatīna IgE bērniem, kuriem bija alerģija pret želatīnu saturošām vakcīnām. Turklāt, lai noskaidrotu saistību starp alerģiskām reakcijām pret želatīnu vakcīnās un pārtikas produktos, mēs pētījām alerģisku reakciju rašanos pret želatīnu saturošiem pārtikas produktiem tiem pašiem bērniem.”

“Divdesmit četriem no 26 bērniem ar alerģiskām reakcijām pret vakcīnām antiželatīna IgE bija robežās no 1,2 līdz 250 Ua/ml. Septiņiem bija alerģiskas reakcijas, uzņemot želatīnu saturošu pārtiku. No tiem diviem bija reakcijas pirms vakcinācijas, un pieciem bija reakcijas pēc vakcinācijas. Visiem kontroles bērniem bez alerģiskām reakcijām pret vakcīnām nebija antiželatīna IgE.”

Rezultātā tiek secināts: “Mēs atkārtoti apstiprinājām ciešu saistību starp sistēmiskām tūlītēja tipa alerģiskām reakcijām, tostarp anafilaksi, pret vakcīnām un specifiska IgE klātbūtni želatīnā. Turklāt dažiem bērniem pirms vai pēc vakcinācijas bija arī alerģiskas reakcijas pret pārtikas želatīnu.”

Arī šajā pētījumā aktualizēts jautājums par želatīnu un tā saistību ar alerģijām.

Autori norāda: “Želatīns ir proteīns, kas iegūts no kolagēna, un to galvenokārt iegūst no govs un cūkas kauliem, jēlādām un zivju ādas. Tā ir izplatīta sastāvdaļa tādos pārtikas produktos kā želejas, saldumi, jogurts un saldēti deserti. Tas ir atrodams arī pusdienu gaļā, un to plaši izmanto kā dzidrinātājus vīnā, sulās un citos dzērienos. Jo īpaši liellopu un cūku želatīniem ir daudz pielietojumu visā farmācijas nozarē kā neatņemamas sastāvdaļas zāļu kapsulās, plazmas paplašinātājos un stabilizatoros vakcīnās, tostarp MMR, vējbaku, dzeltenā drudža, trakumsērgas un dažu gripas vakcīnās. Ir ziņots par smagām alerģiskām reakcijām, tostarp anafilaksi pēc modificētu šķidru želatīnu kā plazmas aizstājēju intravenozas ievadīšanas. Pēcvakcinācijas alerģiskas reakcijas pret MMR un vējbaku vakcīnām ir saistītas ar želatīna palīgvielu. Ir novērotas arī sistēmiskas alerģiskas reakcijas ar želatīnu saturošu pārtikas produktu uzņemšanu un želatīnu saturošu medicīnisko produktu (piemēram, svecīšu) ievadīšanu.Šī želatīna iedarbība ir saistīta ar sensibilizāciju, par ko liecina želatīnam specifisko IgE antivielu indukcija.”

Pētījumā tiek analizēts jautājums par iesniegtajiem ziņojumiem, ka lielākajai daļai bērnu, kuriem bija anafilakse pret masalu, cūciņu un masaliņu vakcīnām (kas satur liellopu želatīnu kā stabilizatoru) ir anti-govju želatīna IgE.

Kas ir barotne 199 ar Hanka sāli?

Barotne 199 bija pirmā barības vide, ko 1950. gadā izstrādāja Morgans, Mortons un Pārkers. Šī sarežģītā vide bija īpaši izstrādāta uztura pētījumiem par primāro cāļu embriju fibroblastiem, ja nav dotas piedevas. Tad tika novērots, kā audi varētu izdzīvot barotnē 199 bez seruma, bet nepieciešama ilgstoša šūnu kultivēšana un barotnes papildināšana ar serumu. Barotni 199 sagatavo ar Hanka sāļiem vai ar Ērles sāļiem. Barotni, ja to papildina ar serumu, var izmantot visdažādāko šūnu audzēšanai. Barotni 199 pašlaik izmanto nepārveidoto šūnu, vakcīnu un vīrusu ražošanā. Kā redzams zemāk attēlotajā attēlā, Barotnes 199 sastāvs ar Hanka sāli ir ļoti plašs – ir uzskaitītas veselas 62 sastāvdaļas, kas iedalās neorganiskajos sāļos, aminoskābēs, vitamīnos un citās vielās.

Saraksts angļu valodā lasāms šeit.

Sastāvs Barotnei 199 ar Hanka sāli:

• Kalcija hlorīds;
• Dzelzs nitrāts;
• Kālija hlorīds;
• Kālija fosfāts;
• Magnija sulfāts;
• Nātrija hlorīds;
• Nātrija bikarbonāts;
• Nātrija fosfāts;
• Adenīna sulfāts;
• Adenozīna 5′-trifosfāts, nātrija sāls;
• Adenilskābe;
• Holesterīns;
• Dezoksiriboze;
• D-glikoze;
• Glutations (samazināts);
• Guanīna hidrohlorīds;
• Hipoksantīns-Na;
• Fenola sarkanais;
• Riboze;
• Nātrija acetāts;
• Timīns (5-metiluracils);
• Polisorbāts 80 (Tween 80);
• Uracils;
• Ksantīns-Na;

Aminoskābes:

• L-alanīns;
• L-arginīna hidrohlorīds;
• L-asparagīnskābe;
• L-cisteīna HCl-H2O;
• L-cistīns;
• L-glutamīnskābe;
• L-glutamīns;
• Glicīns;
• L-Histidīna HCl H2O;
• L-hidroksiprolīns;
• L-izoleicīns;
• L-leicīns;
• L-lizīna hidrohlorīds;
• L-metionīns;
• L-fenilalanīns;
• L-prolīns;
• L-Serīns;
• L-treonīns;
• L-triptofāns;
• L-tirozīns;
• L-valīns;

Vitamīni:

• Askorbīnskābe;
• alfa-tokoferola fosfāts;
• D-biotīns;
• Kalciferols (D2 vitamīns);
• D-kalcija pantotenāts;
• Holīna hlorīds;
• Folijskābe;
• i-Inositols;
• Menadions (K3 vitamīns);
• Niacīns;
• Niacinamīds;
• Para-aminobenzoskābe;
• Piridoksāla hidrohlorīds;
• Piridoksīna hidrohlorīds;
• Riboflavīns;
• Tiamīna hidrohlorīds;
• A vitamīns (acetāts).

Izlasot šo, varētu šķist, kas tur sevišķs – aminoskābes un vitamīni ir dabīgas vielas mūsu organismā. Bet tieši tur jau tā lieta.

Vispārzināms, ka vakcīnas mērķis ir radīt imunitātes reakciju uz antigēnu – svešķermeni, kas nonāk organismā, tādējādi izstrādājot antivielas. Taču, ja vakcīnas sastāvā ir vielas, kuras organisms pats izstrādā vai uzņem, kas ir nepieciešamas tā darbībai un uzturēšanai, no loģikas izriet, ka katru reizi, kad bērns lietos pārtikā produktus, kuros ir attiecīgie vitamīni un aminoskābes (kas ir arī vakcīnas sastāvā), imūnsistēma to klasificēs kā antigēnu un sāks producēt antivielas, tādā veidā radot organismā dažāda veida alerģiskas reakcijas kā, piemēram, izsitumus, ekzēmu, dermatītu, nātreni, kas būtībā ir organisma mēģinājumi atbrīvoties no nevajadzīgajām vielām un toksīniem, jo āda ir cilvēka ķermeņa lielākais orgāns. Kā arī – vai tas gadījumā nesamazinās spēju uzņemt vitamīnus no pārtikas tieši tā iemesla dēļ, ka organisms šos vitamīnus klasificēs kā antigēnus? Šāda tipa jautājumi būtu jāuzdod savam ģimenes ārstam, lai noskaidrotu viņa kā profesionāļa viedokli ar pamatotiem pētījumiem un zinātniskajām publikācijām. Ja organisms sāk izstrādāt antivielas pret vielām, ko pats ražo, rodas autoimūnās saslimšanas, kas mūsdienās ir ļoti izplatītas ne tikai pieaugušajiem, bet arī bērniem.

Piemēram, barotnes 199 sastāvā ir tāds svarīgs ūdenī šķīstošs vitamīns kā folijskābe jeb folskābe, kas nepieciešams cilvēka imūnsistēmas un sirds un asinsvadu sistēmas normālai attīstībai un darbībai. Cilvēki un dzīvnieki nespēj savos organismos sintezēt folijskābi un uzņem to ar barību vai arī izmanto zarnu mikrofloras sintezēto folijskābi.

Rodas pārdomas par to, vai ir pieejams kāds pētījums par Barotnes 199 sastāva drošumu un tās sastāva ietekmi uz cilvēka organisma spējām uzņemt caur pārtiku barotnes sastāvā esošos vitamīnus un aminoskābes.

Salīdzinot lietošanas instrukcijas latviešu valodā un ražotāja izdoto informatīvo dokumentu angļu valodā, izrādās, ka lietošanas instrukcijā nav norādītas papildu sastāvdaļas, ko ir norādījis ražotājs angļu valodā. Lietošanas instrukcijā latviešu valodā nav minēts Polisorbāts 80!

Pats par sevi polisorbāts ir nekaitīgs sorbīts, taču tas tiek apstrādāts ar kancerogēnu etilēnoksīdu. To sauc par Polisorbātu 80, jo tas tiek apstrādāts ar 80 etilēna oksīda “daļām”. Jo lielāks skaitlis, jo vairāk etilēnoksīda izmantots apstrādei. Pēc tam šī viela tiek kombinēta ar dažādām taukskābēm.

Farmakoloģijā polisorbāts 80 tiek izmantots, lai zāles varētu šķērsot asins smadzeņu barjerai. Aizvien pieaug jautājums par to vai, ja Polisorbātu 80 lieto kā pārtikas piedevu, vai tas var ļaut toksiskām ķīmiskām vielām tikt cauri asins smadzeņu barjerai.

Turklāt šīs īpašības dēļ to bieži pievieno medikamentiem, kas paredzēti centrālajai nervu sistēmai. Tas, papildus alumīnijam, izskaidro arī to, kāpēc lielākā daļa vakcīnas blakusparādību ir neiroloģiski un psihiski traucējumi.

Saskaņā ar ražotāja toksikoloģisko ziņojumu, polisorbāts 80 ir kancerogēns un izraisa DNS mutācijas. Spriežot pēc eksperimentiem ar dzīvniekiem, tas noved arī pie kardioloģiskām, psiholoģiskām izmaiņām un svara zaudēšanas. Nav skaidrs, vai tas iekļūst organismā caur ādu, jo to plaši izmanto ziepēs, šampūnos un citos kosmētikas līdzekļos.

Vairāk par polisorbātu 80 lasiet “Vakcīnrealitāte Latvijā” izpētes rakstā par Kombinēto vakcīnu.

Kas ir Eagle barotne (MEM – Minimum Essential Medium)?

Minimal Essential Medium (MEM) ir sintētiska šūnu kultivēšanas barotne, ko izstrādājis Harijs Īgls, un pirmo reizi tas pieminēts 1959. gada “Science” izdevumā. Tā tika izstrādāta, lai apmierinātu specifiskās uztura prasības noteiktiem Hela šūnu apakštipiem un normālu zīdītāju fibroblastiem. MEM ietver augstāku aminoskābju koncentrāciju, lai tuvinātu kultivēto zīdītāju šūnu proteīna sastāvam. MEM var izmantot vai nu ar Ērla sāļiem, vai Henka sāļiem, kā arī var papildus papildināt ar neaizstājamām aminoskābēm (NEAA).

Kā redzams zemāk attēlotajā attēlā, Eagle barotnes sastāvs ir plašs – uzskaitītas veselas 35 sastāvdaļas, kas iedalās neorganiskajos sāļos, aminoskābēs, vitamīnos un citās vielās.

Pētījums par barotnes darbību: lasīt šeit.

Eagle barotnes sastāvs:

Neorganiskie sāļi:

• Kalcija hlorīda dihidrāts;
• Bezūdens magnija sulfāts;
• Kālija hlorīds;
• Nātrija hlorīds;
• Bezūdens nātrija dihidrogēnfosfāts.

Aminoskābes:

• Glicīns;
• L-alanīns;
• L-arginīna hidrohlorīds;
• L-asparagīna monohidrāts;
• L-asparagīnskābe;
• L-cistīna dihidrohlorīds;
• L-glutamīnskābe;
• L-glutamīns;
• L-histidīna hidrohlorīda monohidrāts;
• L-izoleicīns;
• L-leicīns;
• L-lizīna hidrohlorīds;
• L-metionīns;
• L-fenilalanīns;
• L-prolīns;
• L-Serīns;
• L-treonīns;
• L-triptofāns;
• L-tirozīna dinātrija sāls;
• L-valīns.

Vitamīni:

• Holīna hlorīds;
• D-Ca-pantotenāts;
• Folijskābe;
• Nikotīnamīds;
• Piridoksāla hidrohlorīds;
• Riboflavīns;
• Tiamīna hidrohlorīds;
• I-inozitols.

Citas vielas:

• D-glikoze;
• Fenola sarkanais nātrija sāls.

Sastāva dokuments lasāms šeit.

Kas ir mononātrija L-glutamāts?

Vakcīnās tiek izmantots kā stabilizētājs, kas aizsargā no karstuma, gaismas, mitruma vai skābuma, kamēr tās tiek uzglabātas.

Pazīstams kā garšas pastiprinātājs E621, ko plaši izmanto pārtikas industrijā. Tā lietošana ir saistīta ar aptaukošanos, vielmaiņas traucējumiem, ķīniešu restorānu sindromu (Chinese Restaurant Syndrome), neirotoksisko iedarbību un kaitīgo ietekmi uz reproduktīvajiem orgāniem. Par tā iedarbību uz cilvēku veselību lasiet šajā pētījumā.

Un atkal pārdomas par pārtikas industrijā plaši pielietotās vielas izmantošanu vakcīnas sastāvā, kas kopā ar citām vakcīnā esošajām vielām izraisa imunitātes reakciju. Vai ir kādi pētījumi vai testi, kas varētu atklāt šīs vielas klātbūtni vakcīnā un tās saistību ar pārtikas alerģijām, kas mūsdienu bērniem ir plaši izplatīta problēma?

Vairāk par vielu lasiet šeit.

Kas ir neomicīns?

Neomicīns ir antibiotikas, kas ir ķīmisko vielu vai to maisījumu grupa, kas nogalina baktērijas un citus mikroorganismus vai kavē to vairošanos. Neomicīns pieder pie aminoglikozīdu antibiotikas grupas (kuru molekulas satur aminocukurus).

Nepamatoti lietojot antibiotikas, organisms zaudē savas aizsargspējas, tiek traucēta imūnsistēmas darbība.

Neomicīns bloķē baktēriju olbaltumvielu sintēzi, galvenokārt saistoties ar baktēriju ribosomu 30S apakšvienību. Daudzās vakcīnās ir neliels daudzums neomicīna, lai ražošanas procesā novērstu baktēriju piesārņojumu. Neomicīns kā lokāls medikaments izraisa paaugstinātu sensibilizācijas ātrumu.

Neomicīns izraisa gan lokālas, gan sistēmiskas alerģiskas reakcijas. Saskaņā ar NACDG, neomicīns ir trešais izplatītākais alergēns, kas bieži izpaužas kā aizkavēta tipa kontaktdermatīts.

Arvien aktuālāks kļūst jautājums par tādu problēmu kā antibiotiku rezistence un tās potenciālās sekas nākotnē. Kā zināms, daudzi zīdaiņi līdz gada vecumam saņem vairākas antibiotiku devas, ārstējot vidusauss iekaisumus (kas ir viena no izplatītākajām vakcīnu izraisītajām komplikācijām), kā arī caur vakcīnu injekcijām pa taisno asinsritē nonāk neomicīna un polimiksīna antibiotiku paliekas.

Šajā pētījumā var iepazīties ar MMR vakcīnas esošo neomicīnu, kas izraisa bērniem alerģijas pēc vakcīnas saņemšanas.

Kas ir fenols sarkanais?

Fenols ir organiska savienojuma veids. Lai gan toksisks lietošanai atsevišķi, tas ir pieejams nelielās devās daudzos mājsaimniecības produktos, piemēram, mutes skalojamajos un izsmidzināmajos tīrīšanas līdzekļos. Tīrā veidā tas var būt bezkrāsains vai balts.

Fenols sarkanais (pazīstams arī kā fenolsulfonftaleīns vai PSP) ir pH indikators, ko bieži izmanto šūnu bioloģijas laboratorijās.

Vakcīnās to izmanto kā konservantu. Tas palīdz neļaut baktērijām vairoties un piesārņot vakcīnas šķīdumus.

Tiek uzskatīts, ka fenols sarkanais ir ļoti toksiska viela, kuras ietekme uz mazu bērnu organismu nav pietiekami izpētīta.

Vairāk par vielu lasiet šeit.

Kas ir nātrija bikarbonāts?

Nātrija bikarbonāts ir dabīgā dzeramā soda, ko visbiežāk izmanto kulinārijā. Pārtikas rūpniecībā to lieto kā mīklas irdinātāju, jo dzeramā soda viegli izdala ogļskābo gāzi. Medicīnā NaHCO3 šķīdumu izmanto ādas vai acu skalošanai, ja gadījies apdedzināties ar skābēm.

Ķīmijā to lieto buferšķīdumu pagatavošanai. Izmanto arī pulvera ugunsdzēšamo aparātu uzpildīšanai.

Vai kāds ir pētījis šo ikdienā plaši izmantotās vielas ietekmi uz organismu, ja tā nonāk asinsritē kopā ar citām vakcīnas vielām, kuru mērķis ir izraisīt organismā imūnreakciju?

Kas ir sālsskābe?

Korozīva un ļoti toksiska viela! Vai tiešām šī ārkārtīgi toksiskā viela var būt droša mazam bērnam?

Kā norādīts Nacionālās medicīnas bibliotēkas mājaslapā: “Sālsskābei ir daudz pielietojumu. To izmanto hlorīdu, mēslošanas līdzekļu un krāsvielu ražošanā, galvanizācijā, kā arī fotogrāfijas, tekstilizstrādājumu un gumijas rūpniecībā. Sālsskābe ir kodīga acīm, ādai un gļotādām. Akūta (īslaicīga) ieelpošanas iedarbība cilvēkiem var izraisīt acu, deguna un elpceļu kairinājumu, iekaisumu un plaušu tūsku. Akūta perorāla iedarbība var izraisīt gļotādu, barības vada, kuņģa un ādas kontakta koroziju, kas var rezultēties smagos apdegumos, čūlās un rētās. Ir ziņots, ka ilgstoša sālsskābes iedarbība aroda darbiniekiem izraisa gastrītu, hronisku bronhītu, dermatītu un fotosensibilizāciju. Ilgstoša zemu koncentrāciju iedarbība var izraisīt arī zobu krāsas izmaiņas un eroziju. EPA nav klasificējusi sālsskābi kancerogenitātes dēļ.”

Vairāk par vielu lasiet šeit.

Kas ir nātrija hidroksīds?

Ļoti kodīga viela!

Nātrija hidroksīds ir pazīstams arī kā sārms vai soda vai kaustiskā soda.Istabas temperatūrā nātrija hidroksīds ir balta kristāliska cieta viela bez smaržas, kas absorbē mitrumu no gaisa. Tā ir sintētiski ražota viela. Izšķīdinot ūdenī vai neitralizējot ar skābi, tas izdala ievērojamu daudzumu siltuma, kas var izrādīties pietiekams, lai aizdedzinātu materiālus. Nātrija hidroksīds ir ļoti kodīgs. To parasti izmanto kā cietu vielu vai atšķaida 50% šķīdumā. Šo ķīmisko vielu izmanto ziepju, viskozes, papīra, sprāgstvielu, krāsvielu un naftas produktu ražošanā; kokvilnas audumu apstrādē, mazgāšanā un balināšanā, metālu tīrīšanā un apstrādei, oksīda pārklājumam, galvanizācijai un elektrolītiskai ekstrakcijai; pievieno komerciālajiem kanalizācijas/ krāsns tīrīšanas līdzekļiem.

Vairāk par vielu lasiet šeit.

Kontrindikācijas

Zāļu aprakstā norādītas sekojošas kontraindikācijas:

• Paaugstināta jutība pret jebkuru masalu, parotīta vai masaliņu vakcīnu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām, ieskaitot neomicīnu (skatīt 2. un 4.4. apakšpunktu).

• Grūtniecība. Turklāt, no grūtniecības jāizvairās 1 mēnesi pēc vakcinācijas.

• Vakcinācija jāatliek, ja novēro jebkādu saslimšanu ar drudzi > 38,5 ºC.

• Aktīva, neārstēta tuberkuloze.

• Asins diskrāzijas, leikēmija, jebkāda veida limfomas vai citi ļaundabīgi jaunveidojumi, kas ietekmē hematopoētisko un limfātisko sistēmu.

• Imūnsupresīvā terapija (tai skaitā lielas kortikosteroīdu devas) vakcinācijai paredzētajā laikā. “M-M-RVAXPRO” nav kontrindicēts indivīdiem, kuri kortikosteroīdus lieto lokāli vai parenterāli mazās devās (piem., astmas profilaksei vai aizstājterapijā).

• Smags humorāls vai celulārs (primārs vai iegūts) imūndeficīts, piemēram, smags kombinēts imūndeficīts, agammaglobulinēmija un AIDS, vai HIV infekcijas simptomi, vai vecumam specifisks CD4+ T limfocītu daudzums procentos.

• Ir ziņots par masalu ieslēgumķermeņa encefalītu, pneimoniju un fatālu iznākumu pēc diseminētas masalu vakcīnas vīrusa infekcijas, ja pacientiem ar smagu imūnsistēmas nomākumu nejauši ievadīta masalu vīrusu saturoša vakcīna.

• Iedzimts vai pārmantots imūndeficīts ģimenes anamnēzē, ja vien nav pierādīta potenciālā vakcīnas saņēmēja imūnkompetence.

Kontrindikāciju sadaļā ir norādīta nopietna blakne, kas var attīstīties bērniem, kuriem ir smags imūnsistēmas nomākums. Pēc masalu vakcīnas ievadīšanas bērnam var attīstīties encefalīts (galvas smadzeņu iekaisums), pneimonija (plaušu karsonis), vakcīna var izraisīt pat nāvi!

Sadaļā “4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā” norādīts: “Dzīvo masalu vakcīnu un dzīvo parotīta vakcīnu audzē vistas embriju šūnu kultūrā. Personām, kurām ir anamnēzes dati par anafilaktiskām, anafilaktoīdām vai citām ātrām alerģiskām reakcijām (piemēram, nātreni, mutes vai rīkles pietūkumu, apgrūtinātu elpošanu, hipotensiju vai šoku) pēc olu ēšanas, vakcīnas ievadīšana var paaugstināt iespējamo ātro alerģisko reakciju risku. Šādos gadījumos pirms lēmuma par vakcināciju rūpīgi jāizvērtē iespējamā ieguvuma un riska attiecība.”

Pats zāļu ražotājs norāda, ka cilvēkam var būt reakcija uz šo preparātu, ja viņam ir alerģija uz olu. Vai ir pētīta šīs vakcīnas ietekme uz olas alerģijas attīstību pēc šī preparāta injicēšanas?

Dokumentā minēts, ka grūtnieces nedrīkst vakcinēt ar “M-M-RVAXPRO”.

“Nav veikti pētījumi par “M-M-RVAXPRO” iedarbību grūtniecēm. Nav zināms vai “M-M-RVAXPRO” var izraisīt augļa bojājumus, ja to ievada grūtniecēm, vai ietekmēt reproduktīvo funkciju.”

Efektivitāte

Zāļu aprakstā minēta sekojoša informācija: “Bērniem no 9 līdz 12 mēnešu vecumam, kuri vakcinēti ar masalas saturošu vakcīnu masalu uzliesmojuma periodā vai cita iemesla dēļ, var nebūt atbildes reakcijas uz vakcināciju, jo viņu asinsritē cirkulē mātes antivielas un/vai nav nobriedusi imūnsistēma.”

Tātad zāļu ražotājs informē: bērna asinsritē var cirkulēt mātes antivielas, kas var pasargāt no saslimšanas un līdz ar to nerodas pietiekama atbildes reakcija uz vakcināciju. Turklāt, ražotājs norāda, ka 9 – 12 mēnešus vecam bērna var vēl nebūt nobriedusi imūnsistēma, kas arī ietekmē spēju radīt reakciju uz vakcināciju.

Turpat tālāk: “Imūnās atbildes reakcija var nerasties pacientiem ar imūnsistēmas nomākumu, kuriem šī vakcinācija nav kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu), kā arī imūnkompetentiem pacientiem. Tādēļ, neraugoties uz atbilstošu vakcīnas ievadīšanu, pēc kontakta ar slimnieku daži no šiem pacientiem var saslimt ar masalām, cūciņām vai masaliņām. Šie pacienti rūpīgi jānovēro, lai konstatētu masalu, parotīta un masaliņu pazīmes.”

Dokumentā sniegtā informācija vēsta, ka cilvēki ar pazeminātu imūnsistēmu vienalga var saslimt ar masalām, cūciņām un masaliņām.

Rodas jautājums – vai vakcīnas saņēmēji inficējas no pašas vakcīnas, jo tā satur dzīvus vīrusus?

Ražotājs norāda: “Lielākajai daļai jutīgo indivīdu 7 līdz 28 dienas pēc vakcinācijas ir novērota neliela dzīvu masaliņu vīrusa ekskrēcija no deguna un rīkles”.

Tālāk tiek uzsvērts, ka nav pierādīts, ka būtu notikusi šādu vīrusu transmisija uzņēmīgiem indivīdiem, kuri nonākuši kontaktā ar vakcinētajām personām. Tomēr tas ir iespējams. Lielāka daļa vecāku nemaz nezina, ka viņu tik tikko vakcinētais bērns izdala dzīvu masalu vīrusu vismaz nedēļu. Pat ja notiek inficēšanās, vai tiks meklēti svaigi vakcinētās kontaktpersonas? Šāda veida izsekošana nav pieejama, lai varētu skaidri norādīt: vīrusu transmisija nenotiek.

Arī CDC informatīvajā bukletā: “MMR vakcīna var izraisīt pārejošus izsitumus aptuveni 5% vakcīnas saņēmēju, kas parasti parādās 7 līdz 10 dienas pēc vakcinācijas. Laboratorijas testi var apstiprināt masalu vai cūciņu vakcīnas vīrusa klātbūtni nesen vakcinētiem un potenciāli inficēt indivīdu.”

Ir zināms, ka slimības laikā masalu vīruss izdalās ar urīnu līdz 10 dienām pēc izsitumu parādīšanās. Pētījumā “Masalu vīrusa RNS noteikšana urīna paraugos no vakcinētajiem” tika atklāts, ka pēc vakcinācijas vīruss arī izdalās no pirmās dienas, un vismaz 14 dienas (pētījums tika pārtraukts pēc 14 dienām). Saskaņā ar citu pētījumu, vīruss tiek izdalīts 16 dienas pēc vakcinācijas.

Asimptomātisku un subklīnisku infekciju sastopamība, ko CDC nedefinē kā masalas, nav zināma. Nav arī zināms, cik šādi gadījumi ir lipīgi. Iepriekšējā pētījumā konstatēts, ka 5 no 12 pacientiem ar masalām vīruss bija urīnā, lai gan tikai vienam no viņiem bija masalu klīniskie simptomi.

2019. gadā Austrālijā veikta pētījuma autori atklāja, ka 11 vakcinēto bērnu elpceļos ir sastopams vakcīnas celma masalu vīruss 100 dienas vai pat vēl ilgāk! Dažos gadījumos vakcīnas celms tika atklāts gadu vai pat divus gadus pēc vakcinācijas.

Atgriežoties pie lietošanas instrukcijas, kur ražotājs iesaka: “Lai samazinātu vīrusa iedarbības risku grūtniecēm, iepriekš nevakcinētiem indivīdiem, kuri vecāki par 9 mēnešiem, un kuri atrodas kontaktā ar jutīgām grūtniecēm, jāievada dzīva novājinātu masaliņu vīrusu saturoša vakcīna.”

Ražotājs min: vakcinēti bērni izdala vīrusu 7 – 28 dienas pēc vakcinācijas un tajā pašā laikā iesaka vakcinēt mazus bērnus, ja tie dzīvo kopā ar grūtnieci, lai samazinātu vīrusa iedarbības risku grūtniecei? Vai tikko vakcinēts bērns, kas izdala vīrusu, nepalielina risku grūtniecēm?

Sadaļā grūtniecība un fertilitāte minēts: “Pētījumi liecināja, ka vīruss var izdalīties mātes pienā un var notikt vīrusa transmisija ar krūti barotajam bērnam, ja sievietēm pēc dzemdībām tika ievadīta dzīva, novājināta masaliņu vīrusa vakcīna.”

Tātad, ja sieviete vakcinējas ar dzīvu vīrusa vakcīnu, viņa var inficēt savu jaundzimušo.

Dokumentā minēts par vakcīnas efektivitāti šo vīrusu uzliesmojumu gadījumā: “Nav pārliecinošu pierādījumu, ka vakcinācija nodrošinātu protekciju indivīdiem, kuri kādu laiku atpakaļ tikuši pakļauti populācijā esoša masalu vai masaliņu vīrusa iedarbībai.”

Tātad pats vakcīnas ražotājs norāda: ja notiek šo vīrusu uzliesmojums sabiedrībā, nav skaidru pierādījumu par vakcīnas spēju aizsargāt indivīdu no šiem vīrusiem.

Ir pieejami pētījumi, kas tomēr norāda, ka vakcīna ir spējīga inficēt pašu vakcīnas saņēmēju, īpaši bērnus ar imūnkompromitējošu statusu un var novest pie letāla iznākuma. Lasīt šeit, šeit, šeit un šeit.

Pētījums: “Tomēr ir dokumentētas letālas infekcijas bērniem ar imūndeficītu, kas vakcinēti ar šiem celmiem. Infekcijas simptomi parādās daudzus mēnešus pēc imunizācijas, un izolētie vīrusi ir līdzīgi oriģinālajai LA vakcīnai, kas liecina, ka, ja nav efektīvas saimnieka imūnās atbildes reakcijas, pastāvīga infekcija ar vakcīnas celmu var izraisīt letālu slimību.No šiem bērniem izolētie vīrusi potenciāli varētu būt oriģinālās LA vakcīnas virulentie revertanti.”

Šeit tiek informēts: “Tiek ziņots par gadījumu par zēnu ar disgammaglobulinēmiju, kurš nomira ar pneimoniju un izplatītām masalām septiņas nedēļas pēc dzīvas novājinātas masalu vakcīnas saņemšanas.”

Šeit minēts, ka mazulis nomiris pēc dzīvas, novājinātas masalu vakcīnas saņemšanas. Mazulim bija iedzimts imūndeficīts.

Vai visi vecāki ir informēti par sava mazuļa imūnstāvokli, pirms atļauj ievadīt vakcīnas?

Tiek ziņots, ka masalu vīrusa infekcija bērniem ar akūtu leikēmiju dažkārt var beigties letāli. Un bērniem ar leikēmiju ir smagi imūnsistēmas traucējumi, kas tikai veicina iespēju inficēties no dzīvas, novājinātas masalu vakcīnas.

Par K vitamīna potes iespējamo saistību ar pieaugošo leikēmijas gadījumu skaitu bērnu vidū iespējams izlasīt Vakcīnrealitātes pētījumā “K vitamīna injekcija”.

Vai vecāki ir interesējušies, kas vispār ir masalas un kādos gadījumos tās ir bīstamas? Masalas ir ļoti bīstamas, ja netiek nodrošināts pietiekami labs uzturs un bērnam ir A vitamīna trūkums.

Tieši A vitamīna trūkums organismā var novest pie redzes problēmām, ja slimības laikā netiek dots šis vitamīns. Masalu vīruss uzbrūk epitēlija šūnām. Ar A vitamīna trūkumu šīs šūnas atrofējas. Tas ļauj uzbrukt pat parasti nekaitīgām baktērijām un inficēt plaušas, ādu, vidusauss un kuņģa-zarnu traktu, tādā veidā izraisot komplikācijas. Tāpēc 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā tās bieži bija letālas, un joprojām ir letālas trešās pasaules valstīs. Bet attīstītajās valstīs masalas ir pat mazāk bīstamas nekā gripa, viegli pāriet un, galvenais, nodrošina mūža imunitāti.

Šajā pētījumā izmērīts A vitamīna līmenis 89 bērniem līdz 2 gadu vecumam, kuri slimoja ar masalām Ņujorkā un salīdzināts ar kontroles grupu. Gandrīz visi bija latīņi un afroamerikāņi. 22% bērnu bija zems vitamīnu līmenis (mazāk par 0,7), 26% bija robežlīmenis (0,7-0,87). Bērniem ar vitamīna deficītu biežāk bija augsta temperatūra (virs 40), temperatūra turējās ilgāk, viņi divreiz biežāk tika hospitalizēti. Biežāk hospitalizēti arī bērni ar vitamīna līmeni uz robežas. Kontroles grupas bērniem A vitamīna līmenis netika pazemināts, un vidējais vitamīna līmenis bija 2 reizes augstāks nekā masalu pacientu grupā (0,92 pret 1,9 umol/l).

6 bērniem bija dokumentēta vakcinācija. Viņu simptomi, vitamīnu līmenis un antivielu līmenis bija tieši tāds pats kā nevakcinētajiem.

A vitamīna trūkums vājina šūnu imunitāti un samazina antivielu veidošanos.

Autori secina, ka pusei bērnu ar masalām Ņujorkā ir zems vai robežliels A vitamīna līmenis, kas izraisa smagāku saslimšanu. Viņi iesaka dot A vitamīnu bērniem arī ASV, ne tikai trešās pasaules valstīs.

Savukārt, šajā Cochrane sistemātiskajā pārskatā par A vitamīna lietošanu masalu ārstēšanā tiek secināts:

• divas A vitamīna devas (katra 200 tūkstoši SV) samazina masalu mirstību par 82% bērniem līdz 2 gadu vecumam;
• Vidusauss iekaisuma risks samazinās par 74%;
• krupa risks – par 47%.

A vitamīns uz ūdens bāzes ir efektīvāks par A vitamīnu uz tauku bāzes.

Viena A vitamīna deva nesamazina mirstību. Vai varētu būt, ka trīs A vitamīna devas vai lielākas devas vēl vairāk samazinās mirstību? Kādu iemeslu dēļ neviens to nepārbaudīja?

Vēl vairāki pētījumi par A vitamīna nozīmi masalu ārstēšanā: šeit, šeit, šeit, šeit un šeit.

Un šajā pētījumā norādīts: tāpāt kā masalas, arī masalu vakcīna būtiski iztukšo A vitamīna krājumus (kā nekā šī ir dzīvā vakcīna!).

Piemēram, šajā 1959. gada rakstā vairāki praktizējoši ārsti norāda, ka masalas Anglijā ir kļuvušas par vieglu slimību un izzūd ar nelielām komplikācijām vai bez tām.

Ārstēšana nav nepieciešama, neviens nemēģina novērst tās izplatību, un nekur netiek ziņots par nāves gadījumiem. Turklāt viņi raksta, ka vislabāk ir pārslimot masalas vecumā no 3 līdz 7 gadiem, jo pieaugušā vecumā tās daudz biežāk izraisa komplikācijas, un ka mazuļi ar to praktiski neslimo, un, ja saslimst, tad ļoti vieglā formā. Atveseļojušos bērnu mammas stāsta, ka pēc masalām bērni “kļuvuši daudz labāki un attīstītāki”.

Mūsdienās var atrast medmāsiņu liecības un novērojumus, ka masalas un citas drudža slimības izraisa bērnu attīstības lēcienu.

Aktīva vakcinācija pret masaliņām sākās 1960-tajos gados. Un kā reiz ārsti ievēroja tendeci: daudzus gadus vēlāk, kad mātes, kuras bērnībā tika vakcinētas un līdz ar to nepārslimoja masalas, nevarēja nodot imunitāti saviem bērniem. Tas noveda pie tā, ka ar masalām sāka slimot zīdaiņi līdz gada vecumam, kas pirmsvakcinācijas laikā praktiski bija kas nedzirdēts.

Vakcīnas efektivitāte izrādījās sekojoša: tā vietā, lai ar masalām saslimtu bērnībā, kad tās ir mazāk bīstamas, “pateicoties” masalu vakcinācijai, ar šo slimību sāka slimot grūtnieces, zīdaiņi un pieaugušie, kuriem ir lielāks komplikāciju risks.

CDC informatīvajā bukletā ziņots:“Lai gan vakcīnas izraisīto antivielu titrs ir zemāks nekā pēc dabiskas slimības, gan seroloģiskie, gan epidemioloģiskie pierādījumi liecina, ka vakcīnas izraisītā imunitāte lielākajai daļai cilvēku šķiet ilgstoša un, iespējams, saglabājas visu mūžu. Lielākajai daļai vakcinēto personu, kuras, šķiet, zaudē antivielas, pēc revakcinācijas uzrāda anamnētisko imūnreakciju, kas liecina, ka viņi, iespējams, joprojām ir imūni.”

“Lai gan revakcinācija dažām personām var palielināt antivielu titru, pieejamie dati liecina, ka paaugstinātais titrs var nebūt noturīgs. Daži pētījumi liecina, ka pēc veiksmīgas vakcinācijas var rasties imunitātes pavājināšanās, taču šķiet, ka tas notiek reti un tam ir tikai neliela nozīme masalu pārnešanā un uzliesmojumos.”

Jau sen pierādīts, ka tie cilvēki, kuri pārslimojuši masalas, iegūst imunitāti uz mūžu. Tādēļ arī cilvēki, kuri dzimuši līdz 1957. gadam, tiek uzskatīti par imūniem, jo ir pārslimojuši masalas bērnībā. Šo atzīst arī pats CDC.

Pētījumā “Masalu antivielas: ilgtermiņa vakcinācijas titru, agrīnās vakcinācijas titru un dabiski iegūtās imunitāte iedarbības salīdzinājums”: “Serumiem no bērniem ar vēlu pēcvakcinācijas imunitāti bija ievērojami zemāki titri nekā bērniem 2. grupā, kas pārstāvēja agrīnus pēcvakcinācijas serumus (p < 0,001). Bērniem ar dabiski iegūtu imunitāti bija ievērojami augstāki titri nekā bērniem ar vakcīnas izraisītiem imunitātes titriem (p < 0,001).”

Ar vakcināciju nav iespējams iznīdēt masalu vīrusu, pat, ja tiek vakcinēti 100% iedzīvotāju, jo neviena vakcīna nav 100% efektīva. Kā arī katram cilvēkam ir noteikta imūnatbilde (vai tās trūkums) uz katru konkrētu vakcīnu.

1994. gadā viens no galvenajiem vakcinācijas ideologiem pasaulē Gregorijs Polis publicē rakstu, kurā analizēti 18 masalu uzliesmojumi skolās, kur gandrīz visi skolēni tika vakcinēti. Viņš secina, ka pilnībā izskaust masalas nav iespējams arī tad, ja 100% bērnu ir vakcinēti, jo vakcīna nav 100% efektīva, tāpēc jo tālāk, jo vairāk masalas kļūs par vakcinēto slimību, un, tā kā masalas ir ļoti lipīgas, ganāmpulka imunitāte (herd immunity) uz to neiedarbojas, neskatoties pat uz ļoti augstu vakcinācijas aptveri.

Viņš arī raksta, ka vakcinācija līdz 12 mēnešu vecumam ir ļoti neefektīva, un pat līdz 15 mēnešu vecumam tā nav īpaši efektīva. Neskatoties uz to, Amerikas Savienotajās Valstīs un daudzās citās valstīs šī vakcīna ir ieteicama 12 mēnešu vecumā, un PVO parasti iesaka to darīt pēc 9 mēnešu vecuma, epidēmiju laikā pēc 6 mēnešu vecuma.

Uzskatāms piemērs ir Ķīna: vakcinācijas aptvere tur pārsniedz 99%, taču, neskatoties uz to, masalas nav izzudušas. Antivielas pret masalām ir 93,6% iedzīvotāju, pret cūciņām – 86,7%, pret masaliņām – 74,6%. Sievietēm vecumā no 20 līdz 40 gadiem antivielas pret masalām un masaliņām ir daudz zemākas nekā tās pašas vecuma grupas vīriešiem. Tas ir, grūtniecības laikā, kad aizsardzība pret masalām un masaliņām ir vissvarīgākā, vakcīnu dēļ daudzām sievietēm tās nav. 7 mēnešus veciem un pat vēl jaunākiem bērniem ir vēl mazāk antivielu (Ķīnā pret masalām vakcinē 8 mēnešu vecumā). Patiešām, lielākā daļa masalu gadījumu tiek reģistrēti vecumā no 20 līdz 29 gadiem. Tas pats notiek arī citās provincēs. Masaliņas visbiežāk skar 15-39 gadu vecumā, savukārt visbīstamākās tās ir grūtniecēm.

Vairāk lasīt par Ķīnas gadījumu šeit un šeit.

5% no pret masalām vakcinētajiem attīstās simptomi, kas neatšķiras no masalām.

ASV 2015. gadā tika ziņots par 194 masalu gadījumiem, no kuriem 73 izraisīja vakcīnas celms.

Masalu uzliesmojumā Kanādā 2015. gadā 48% gadījumu izraisīja vakcīnas celms.

Pētījumā Francijā no 133 nevakcinētiem bērniem antivielas pret masalām tika konstatētas 87%. Tomēr tikai 42 no viņiem (t.i., 41%) bija masalu klīniskie simptomi. No tā izriet, ka gandrīz 60% gadījumu masalas ir asimptomātiskas. Pētījumā ASV starp vakcinētajiem cilvēkiem, kuriem neveidojās antivielas, tikai 17% gadījumu bija asimptomātiska saslimšanas gaita.

Daži piemēri par masalu uzliesmojumiem vakcinēto vidū:

• CDC raksts par masalu uzliesmojumu vakcinēto skolnieku vidū šeit.

• Masalu uzliesmojums skolā Masačūsetsā, kur tika vakcinēti 98% skolēnu (27 gadījumi). Uzliesmojums sākās ar pilnībā vakcinētu 16 gadus vecu meiteni. No 27 gadījumiem trīs bija nevakcinēti, pieci bija nepilnīgi vakcinēti (t.i., saņēmuši vakcīnu pirms 12 mēnešu vecuma, kad tā ir mazāk efektīva), pārējie bija pilnībā vakcinēti. Kopumā 11 pilnībā vakcinēti un 10 nepilnīgi vakcinēti skolēni inficējuši citus: šeit.

• Līdz šim tika uzskatīts, ka, lai gan vakcinēti pret masalām var saslimt ar masalām, tie nevar inficēt citus. Un tagad izrādījās, ka viņi var. Divdesmit divus gadus veca meitene, divas reizes vakcinēta, ar masalām inficējusi 4 cilvēkus, no tiem trīs bija ārstniecības iestādes darbinieki. Visi četri bija vai nu vakcinēti ar divām devām, vai arī viņiem bija masalu antivielas: šeit.

MMR vakcīnaipievienots epidēmiskā parotīta jeb tautās saucamo cūciņu vīruss, kas ir klasiska bērnu slimība, un ko vēlams pārslimot bērnībā.

SPKC dokumentā “Rekomendācijas bērnu un pieaugušo vakcinācijai” tiek norādīta šāda svarīga informācija: “Pirms vakcinācijas uzsākšanas epidēmiskā parotīta uzliesmojumi tika novēroti regulāri, visbiežāk 5 – 9 gadus vecu bērnu vidū. Kopš vakcīnas ieviešanas saslimšanas gadījumi biežāk novērojami bērniem un jauniešiem, kuri pārsnieguši vecumu, lai saņemtu vakcināciju.”

Tātad vakcinācija nav apstādinājusi cūciņu izplatību, bet tikai pavirzījusi iespēju saslimt nevis bērnībā, bet jau pusaudžu gados. Jo lielāks vecums, jo nopietnākas komplikācijas var rasties!

Runājot par cūciņām kā bērnības saslimšanu, CDC mājaslapā tiek informēts: Pirmsvakcinācijas laikā 15–27% epidēmijas gadījumu bija asimptomātiski. Cik daudz gadījumu mūsdienās ir asimptomātiski, nav zināms, jo nav skaidrs, kā vakcīna maina klīniskos simptomus. Orhīts (sēklinieku iekaisums) ir visizplatītākā parotīta komplikācija, taču tā ir iespējama tikai seksuāli nobriedušiem vīriešiem. Orhīts parasti ir vienpusējs. Neauglība no cūciņām ir reti sastopama pat divpusēja orhīta gadījumā.

Apvienojot SPKC un CDC informāciju, izriet, ka MMR vakcīna nenovērš saslimšanu, bet pārvirza to uz vēlāku vecumu, kad zēns jau ir seksuāli nobriedis, un tas var novest pie orhīta jeb sēklinieku iekaisuma un iespējamās neauglības. Vai šī vakcīna atspēko šādu risku tikai, lai 5-9 gadus vecs bērns nepārslimotu bērnības slimības, kas nodrošinās imunitāti uz visu dzīvi un nebūtu jāuztraucas pie iespējamo saslimšanu un komplikācijām vēlākā dzīves posmā?

Kādēļ pārslimošana ir efektīvāka? Jo, inficējoties ar cūciņām, veidojas polifunkcionālas atmiņas T šūnas, kuras vakcinācijas laikā neizstrādājas. Tas izskaidro, kāpēc vakcīna nodrošina tikai pagaidu imunitāti. Vairāk lasīt šeit.

Monovalentā parotīta vakcīna gandrīz nekur nav atrodama, izņemot Japānu, kur MMR joprojām ir aizliegta, un kur valsts no nodokļu naudas nesponsorē vakcīnu pret parotītu, un pret to vakcinējas maz cilvēku. Par to, ka Japānā MMR vakcīna ir tikai ieteicama un nekādā veidā netiek uzspiesta, lasiet “Vakcīnrealitāte Latvijā” rakstā “Japāna ir avangards: nav vakcinācijas priekšrakstu un MMR vakcīnas. Rezultāts – veselīgāki bērni”.

Šajā pētījumā tiek apskatīts cūciņa uzliesmojums Londonā. 51% saslimušo bija vakcinēti. Vienreizējas vakcīnas devas efektivitāte bija 64%. Divu devu efektivitāte – 88%, kas ir daudz zemāka par klīniskajos pētījumos norādīto, jo imunogenitāte (t.i., antivielu daudzums) nav precīzs vakcīnas efektivitātes bioloģiskais marķieris. Turklāt vakcīnas var tikt nepareizi uzglabātas, padarot tās neefektīvas.

Autori pārskata arī citus pētījumus par cūciņu vakcīnas efektivitāti:

• 1960. gados efektivitāte bija 97%;
• 1970. gados 73-79%;
• 1980. gados 70-91%;
• 1990. gados 46-78% (87% Urabe celmam).

Savukārt šeit tiek ziņots par cūciņu uzliesmojumu Taizemē 2 nedēļas pēc MMR vakcinācijas. Pacientiem tika diagnosticēts vakcīnas vīrusa celms (Ļeņingrada-Zagreba). Šis celms pagātnē vairākas reizes ir izraisījis cūciņu uzliesmojumus.

Tā kā vakcīna pret epidēmisko parotītu ir dzīva, pēc vakcinācijas vakcinētais var inficēt apkārtējos cilvēkus.

Par to, kā šī vakcīna var inficēt citus, lasiet šeit, šeit,šeit,šeit un šeit.

Vēl viens pētījums, kurā tiek analizēts parotīta jeb cūciņu izliesmojums Izraēlā (vairāk nekā 5000 gadījumu), 78% bija pilnībā vakcinēti. Pārsvarā slimojuši pusaudži un pieaugušie. Citās valstīs (Austrijā, ASV, Nīderlandē, Lielbritānijā) cūciņu uzliesmojumi novēroti arī pusaudžu un studentu vidū. Savukārt valstīs, kur pret parotītu nevakcinē, ar to slimo bērni vecumā no 5 līdz 9 gadiem.

Neskatoties uz augsto vakcinācijas pārklājumu (90-97%), antivielas pret cūciņām tika konstatētas tikai 68% iedzīvotāju.

Autori raksta, ka pēdējos gados cūciņu uzliesmojumus izraisījis genotips G, savukārt vakcīna satur A genotipa vīrusu. Taču viņi neuzskata, ka tas ir uzliesmojumu dēļ, un iesaka injicēt trešo vakcīnas devu.

Gadījums Čehijā: starp 18-29 gadus veciem jauniešiem, kas vakcinēti pret cūciņām, tikai 19% tika konstatētas antivielas. Savukārt no vienas vecuma kategorijas nevakcinētajiem 48% gadījumos bija antivielas.

Četrdesmit gadus veciem un vecākiem cilvēkiem (kuri nebija vakcinēti) imunitāte pret cūciņām bija 63%.

Neraugoties uz 98% vakcinācijas pārklājumu, parotīta uzliesmojumi Čehijā nav apstājušies, taču saslimstība ar cūciņām tiek novērota lielākā vecumā nevis bērnībā.

Vakcīna pret parotītu ir tik neefektīva un vakcinēto vidū ir tik daudz parotīta uzliesmojumu, ka Vikipēdijā ir atsevišķs raksts ar tabulu, kurā uzskaitīti cūciņu uzliesmojumi 21. gadsimtā.

Savukārt šajā pētījumā tiek norādīts: divus līdz četrus gadus pēc vakcinācijas 19,5% bērnu masalu antivielu līmenis bija zemāks par aizsargājošo līmeni, 23,4% bērnu parotīta antivielu līmenis bija zemāks par aizsargājošo līmeni, un 4,6% bērnu masaliņu antivielu līmenis bija zemāks par aizsargājošo līmeni.

41% bērnu nebija aizsargāti pret vismaz vienu slimību, kas liecina, ka ir nepieciešama otrā vakcīnas deva. Līdzīgi rezultāti ir iegūti citos pētījumos Apvienotajā Karalistē un Kanādā.

Revakcinācija ar MMR izraisa antivielu līmeņa paaugstināšanos pret masalām un masaliņām, bet pēc 2-3 gadiem tas pazeminās līdz pirmsvakcinācijas līmenim. Līdzīgi rezultāti ir ziņoti citos pētījumos Somijā un citviet.

Autori secina, ka antivielu līmenis asinīs slikti korelē ar aizsardzības līmeni pret slimību.

Vai nebūtu vieglāk ļaut bērnam pārslimot bērnības infekcijas, tādā veidā neuztraucoties par palielinātajiem riskiem, kas rodas, kad tiek slimots jau lielākā vecumā?

1984. gadā Pasaules Veselības organizācija Eiropā nolēma izskaust masaliņas (kā arī masalas, poliomielītu, jaundzimušo stingumkrampjus un difteriju) līdz 2000. gadam. Kopš MMR ieviešanas Polijā, Somijā un citās valstīs saslimstība ar masaliņām ir mainījusies no bērniem uz pusaudžiem un pieaugušajiem.

Vairāk lasīt šeit.

Tā kā mērķis netika sasniegts, 2012. gadā Pasaules Veselības organizācija vēlreiz nolēma izskaust masaliņas. Termiņš – 2020. gads. Taču masaliņas, kā arī iedzimto masaliņu sindromu ir ļoti grūti diagnosticēt, faktiskais saslimšanas gadījumu skaits var būt 10 līdz 50 reizes lielāks.

Autori veica meta analīzi par 122 pētījumiem par uzņēmību pret masaliņām grūtniecēm un sievietēm reproduktīvā vecumā.

• Āfrikā 10,7% sieviešu nav antivielu pret masaliņām;
• Amerikā – 9,7%;
• Tuvajos Austrumos – 6,9%;
• Eiropā – 7,6%;
• Dienvidaustrumāzijā – 19,4%;
• Tālajos Austrumos – 9%.

Pasaulē 9,4% grūtnieču un 9,5% sieviešu reproduktīvajā vecumā nav antivielu pret masaliņām, savukārt PVO mērķis ir uzņēmība 5% vai mazākā apmērā.

Tajā pašā laikā Āfrikā līdz 2011.gadam nevienas valsts iedzīvotāji nebija vakcinējušies pret masaliņām, Amerikā līdz 2008.gadam vakcinējās gandrīz visos štatos, bet Eiropā – visās valstīs.

Āfrikā, kur antivielu līmenis iedzīvotājiem ir visaugstākais, nav pieejama vakcinācija pret masaliņām! Savukārt, Eiropā, kur vakcinē pret masaliņām, antivielu skaits ir daudz zemāks!

Vairāk lasiet šajā pētījumā.

Runājot par pašām masaliņām kā slimību: masaliņas bērniem ir vēl triviālāka slimība nekā parotīts. Tomēr masaliņas var būt bīstamas grūtniecēm pirmajā trimestrī.

Atšķirībā no garā klepus, kur pieaugušie un bērni tiek vakcinēti, lai aizsargātu zīdaiņus, masaliņu gadījumā zīdaiņi tiek vakcinēti, lai aizsargātu grūtnieces. Pareizāk sakot, viņi vakcinē mazuļus, lai aizsargātu nedzimušos zīdaiņus.

Kā norādīts CDC mājaslapā: masaliņas 50% gadījumu ir asimptomātiskas. Pieaugušām sievietēm masaliņas vairumā gadījumu pavada artralģija (locītavu sāpes) un artrīts.

Masaliņām reti ir komplikācijas. Pieaugušajiem komplikācijas ir biežākas nekā bērniem.

Masaliņas grūtniecības pirmajā trimestrī var izraisīt augļa iedzimtus defektus vai spontānu abortu.

Astoņdesmitajos gados 30% masaliņu gadījumu radās pieaugušajiem (15-39 gadus veciem). Pēc vakcinācijas sākuma 60% gadījumu tiek reģistrēti 20-49 gadus veciem cilvēkiem (vidējais vecums – 32 gadi).

35% sieviešu pēc pubertātes vecuma vakcinācijas rezultātā attīstās akūta artralģija, bet 10% – akūts artrīts.

Lai gan imunitātei pret masaliņām pietiek ar vienu vakcīnas devu, bērniem jāsaņem divas MMR devas. Vienkārši tāpēc, ka vairs netiek ražota atsevišķa masaliņu vakcīna. Nav pietiekami daudz datu par to, kā imūnsistēma reaģē uz otro parotīta un masaliņu vakcīnas devu.

Pieminēšanas vērta informācija: bez masaliņām ir pietiekami daudz citu vīrusu un baktēriju, kas, inficējoties grūtniecības laikā, palielina iedzimtu defektu vai spontāna aborta risku. Piemēram, herpes, vējbakas, citomegalovīruss, hepatīts, gripa, parvovīruss B19, sifiliss, listērija, toksoplazma, hlamīdijas, trichomonas u.c. Bet lielākajai daļai nav pieejamas vakcīnas, līdz ar to cilvēkus tas pārāk neuztrauc un par to neaizdomājas. Šādi strādā arī vakcīnu mārketings.

Vairāk par dažādām infekcijām grūtniecības laikā lasiet šeit.

Aktualizējot tēmu vakcīnas klīnisko pētījumu safabricēšanu un sponsorēšanu no paša ražotāja kabatas, jāpiemin viens svarīgs gadījums: par to, ka ražotājs “Merck” nodarbojas ar klīnisko rezultātu viltošanu, sāka runāt bijušie šī uzņēmuma darbinieki. Dokuments pieejams šeit.

2010. gadā divi virusologi, kas iepriekš strādāja “Merck”, iesūdzēja uzņēmumu tiesā. Viņi teica, ka “Merck” vilto cūciņu vakcīnas klīnisko pētījumu rezultātus, kas ļāvis uzņēmumam palikt vienīgajam MMR ražotājam ASV.

Prasībā tiek apgalvots, ka “Merck” 90. gadu beigās organizēja viltus vakcīnu testēšanas programmu. Uzņēmums uzlika zinātniekiem par pienākumu piedalīties programmā, solīja viņiem lielas prēmijas, ja vakcīna izturēs sertifikātu un draudēja viņiem ar cietumsodu, ja viņi ziņos par krāpšanu FDA.

Vakcīnas pret parotītu efektivitāti pārbauda šādi: bērniem pirms un pēc vakcinācijas tiek veikta asins analīze. Tad asinīm pievieno vīrusu, kas, inficējot šūnas, veido plāksnes. Šo plāksnīšu daudzuma asinīs salīdzinājums pirms un pēc vakcinācijas norāda uz vakcīnas efektivitāti.

Tā vietā, lai pārbaudītu, vai bērnu asinis neitralizē savvaļas vīrusa celmu, “Merck” pārbaudīja, kā tas neitralizē vakcīnas celmu. Tomēr ar to joprojām nebija pietiekami, lai pierādītu nepieciešamo 95% efektivitāti. Tāpēc pārbaudītajām bērnu asinīm tika pievienotas trušu antivielas, kas jau deva 100% efektivitāti.

Bet arī tas vēl nav viss. Tā kā dzīvnieku antivielu pievienošana uzrādīja pirmsvakcīnas efektivitāti 80% (nevis 10%), bija skaidrs, ka šeit notikusi maldināšana. Tāpēc pirmsvakcinācijas testi bija jāpārkārto. Sākumā mēģināts mainīt pievienoto trušu antivielu daudzumu, taču tas nedeva vēlamos rezultātus. Tad viņi vienkārši sāka viltot plāksnīšu skaitu, un pieskaitot plāksnes, kas nebija asinīs. Viltus dati nekavējoties tika ievadīti programmā Excel, jo papīra veidlapu maiņa prasīja pārāk daudz laika, turklāt šī taktika neatstāja viltošanas pēdas.

Virusologi tomēr vērsās FDA, un no turienes ieradās aģents, lai veiktu pārbaudi. Tika uzdoti dažādi jautājumi, uz kuriem saņemtas nepatiesas atbildes. Netika uzdoti jautājumi pašiem virusologiem, netika pārbaudīta laboratorija. Galu galā tika uzrakstīta ziņojums vienas A4 lapas formātā, kurā norādīja uz nelielām problēmām procesā, neminot ne trušu antivielas, ne datu viltošanu.

Rezultātā “Merck” ir sertificēts MMR un MMRV, un tas ir vienīgais šo vakcīnu ražotājs Amerikas Savienotajās Valstīs.

Pēc lieliem cūciņu uzliesmojumiem 2006. un 2009. gadā CDC, kas plānoja likvidēt cūciņas līdz 2010. gadam, pārcēla šo mērķi uz 2020. gadu.

Kad tiesa lūdza “Merck” iesniegt dokumentus par vakcīnas efektivitāti, viņi iesniedza piecdesmit gadus senus datus.

Viens no pētījumiem – NCT00092404, kura sponsors ir pats “Merck Sharp & Dohme Corp.”

Šis pētījums tika uzsākts 2004. gadā un jau ir noslēdzies, BET nekādi pētījuma rezultāti nav pieejami klīniskā pētījuma rezultātu sadaļā!

Šī klīniskā pētījuma dalībnieki bija veseli bērni vecumā no 12 līdz 18 mēnešiem. Pētījumā nepiedalījās bērni ar iepriekš pārslimotām masalām, masaliņām un cūciņām. Otrs kritērijs: alerģisku reakciju anamnēze pret jebkuru vakcīnas sastāvdaļu, ko novērtējis pētījumā pieaicinātais ārsts.

Tātad pētījumā nevarēja piedalīties bērni, kuriem ir alerģija pret kādu no vakcīnas sastāvdaļām. BET ar šo vakcīnu drīkst vakcinēt bērnus, kuriem nav veikta nekāda veida pārbaude, lai pārliecinātos, ka nav nekādas alerģiskas reakcijas uz vakcīnas sastāvu.

Eiropas Medicīnas aģentūras dokumentā pieminēta šāda informācija: “Dzīvām vīrusu vakcīnām pēc vakcinācijas ir nepieciešama vīrusa augšana, lai izraisītu imūnreakciju. Tā kā masalas, cūciņas un masaliņas ir aktīvās farmaceitiskās sastāvdaļas, un tā kā ir obligāta prasība kā bioloģiskiem aģentiem replicēties, lai izraisītu imunitāti, tiešam aktīvo komponentu farmakodinamiskajam novērtējumam nav nozīmes. Šī iemesla dēļ tradicionālie farmakoloģijas pētījumi netiek veikti ar masalu, cūciņu un masaliņu (dzīvu) vakcīnu ar rHA vai tās licencētajām vakcīnas sastāvdaļām;”

Tātad viņi norāda: lai organismā izveidotos imūnreakcija, vakcīnā esošajiem vīrusiem ir jābūt spējīgiem replicēties t.i. augt un vairoties!

Tālāk seko šāds paragrāfs: “Eksperimentālie pētījumi, lai pierādītu “M-M-RVAXPRO” aktīvo sastāvdaļu uzsūkšanos, izplatību, metabolismu un izdalīšanos, nav veikti nevienam no vīrusa komponentiem. Šie pētījumi neattiecas uz dzīvu, novājinātu vīrusu vakcīnu novērtēšanu, kas izraisa to imunogēnu reakciju vīrusa replikācijas rezultātā. Tādējādi ir zināms, ka subkutānas injekcijas pret masalu, cūciņu un masaliņu (dzīvu) vakcīnu ar rHA vai masalu, cūciņu un masaliņu (dzīvu) vakcīnu ar HSA izraisa ierobežotu vīrusa replikāciju. Tas atbilst Vadlīnijām par vakcīnu preklīnisko farmakoloģisko un toksikoloģisko testēšanu (CPMP/SWP465/95).”

Tātad Eiropas Medicīnas aģentūra UN ražotājs ir informēti, ka šī dzīvā vakcīna izraisa vīrusa replikāciju, var inficēt gan vakcīnas saņēmēju, gan arī apkārtesošus cilvēkus, piem., grūtnieces! Un tas ir pieļaujams, jo izrādās, ka dzīvām vakcīnām NAV jāveic pētījumi, lai pierādītu šo aktīvo vielu (vīrusu) izplatību un izdalīšanos!

MMR vakcinācijas dēļ bērnības infekcijas ir “pārcēlušās” uz pieaugušo vecumu, kurā:

• masalas ir 4 reizes bīstamākas;
• vējbakas ir 2 reizes bīstamākas;
• masaliņas ir 5 reizes bīstamākas.

Vairāk lasiet šajā pētījumā.

Blakusparādības

BKUS izdotajā bukletā par MMR vakcīnu: “Nekavējoša sazināšanās ar ārstu un palīdzība nepieciešama, ja bērnam paaugstinās ķermeņa temperatūra virs 39,5 – 40°C, ir samaņas zudums, krampji, apmēram 2 nedēļas pēc vakcīnas ievadīšanas uz ādas parādās asinsizplūdumiem līdzīgi izsitumi, kas pazīstami kā idiopātiskā trombocitopēniskā purpura, un ir saistāma ar masaliņu komponenti MMP vakcīnā.”

“Hroniska imūnā trombocitopēnija, ko iepriekš dēvēja par idiopātisku trombocitopēnisko purpuru (ITP), ir hroniska slimība, kuras gadījumā imūnsistēma (ķermeņa aizsargsistēma) iznīcina asinīs esošos veselos trombocītus. Trombocīti ir nepieciešami, lai palīdzētu izveidot recekļus un apturētu asiņošanu. Pacientiem ar šo slimību ir zems trombocītu skaits, un viņi viegli gūst zilumus un asiņo.”

Šī ir autoimūnās sistēmas patoloģija, kas var attīstīties pēc MMR kombinētās vakcīnas injicēšanas. Uzmanības vērts fakts: BKUS bukletā norādīts, ka šī blakusparādība var attīstīties pēc konkrētās vakcīnas saņemšanas un ir saistīta ar kādu no vakcīnas komponentiem, bet netiek minēts tās nosaukums.

Zāļu aprakstā: “Pacientiem ar trombocitopēniju pēc vakcinācijas var attīstīties smagāka trombocitopēnija.”

Sadaļā “Grūtniecība un fertilitāte” minēts: “Pētījumi liecināja, ka vīruss var izdalīties mātes pienā un var notikt vīrusa transmisija ar krūti barotajam bērnam, ja sievietēm pēc dzemdībām tika ievadīta dzīva, novājināta masaliņu vīrusa vakcīna.”

Tātad, ja sieviete vakcinējas ar dzīvu vīrusa vakcīnu, viņa var inficēt savu tikko dzimušu bērnu. Bet šo vakcīnu ievada arī maziem bērniem, kuri, savukārt, var inficēt citus bērnus, būdami tuvā kontaktā.

Turpat tālāk lasāms: ““M-M-RVAXPRO” nav vērtēta fertilitātes pētījumos.”

Vakcīnu ražotājs norāda, ka nav veikti pētījumi par šī preparāta ietekmi uz fertilitāti bērniem, kas ir saņēmuši šo vakcīnu.

Nevēlamas blakusparādības tika izvērtētas klīniskajā pētījumā, kurā piedalījās vien 1965 bērni un jaunās vakcīnas drošuma profilu vienkārši salīdzināja ar “Merck & Co., Inc.” agrāk ražotā masalu, parotīta un masaliņu vakcīnas veida profilu.

1940 no 1965 bērniem bija novērojamas dažādas pakāpes nevēlamas blakusparādības:

Infekcijas un infestācijas:

• Nazofaringīts;
• Augšējo elpceļu infekcijas vai vīrusu infekcijas;
• Aseptiskais meningīts;
• Atipiskas masalas;
• Epididimīts;
• Orhīts;
• Vidusauss iekaisums;
• Parotīts;
• Rinīts;
• Subakūts sklerozējošais panencefalīts.

Asins un limfatiskās sistēmas traucējumi:

• Reģionāla limfadenopātija;
• Trombocitopēnija.

Imūnās sistēmas traucējumi:

• Anafilaktoīdas reakcijas;
• Anafilakse un tādi saistītie fenomeni kā angioneirotiskā tūska, sejas tūska un perifēriska tūska.

Psihiskie traucējumi:

• Raudāšana;
• Uzbudināmība.

Nervu sistēmas traucējumi:

• Afebrili krampji vai lēkmes
• Ataksija;
• Reibonis;
• Encefalīts;
• Encefalopātija;
• Febrili krampji (bērniem);
• Giullain-Barre sindroms;
• Galvassāpes;
• Ieslēgumķermeņu encefalīts;
• Acs parēzes;
• Optiskais neirīts;
• Parestēzija;
• Polineirīts;
• Polineiropātija;
• Retrobulbārais neirīts;
• Sinkope.

Acu bojājumi:

• Konjunktivīts;
• Retinīts.

Ausu un labirinta bojājumi:

• Neirāls kurlums.

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības:

• Rinoreja;
• Bronhospazma;
• Klepus;
• Pneimonija;
• Pneimonīts;
• Kakla iekaisums.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi:

• Caureja vai vemšana;
• Slikta dūša.

Ādas un zemādas audu bojājumi:

• Slimībai raksturīgi izsitumi vai cita veida izsitumi;
• Nātrene;
• Panikulīts;
• Nieze;
• Purpura;
• Ādas sacietējums;
• Stīvensa-Džonsona sindroms.

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi:

• Artrīts un/vai artralģija (parasti pārejoši un reti hroniski);
• Mialģija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā:

• Drudzis (38,5 ºC vai augstāks);
• eritēma injekcijas vietā;
• sāpes injekcijas vietā un pietūkums injekcijas vietā;
• Zilums injekcijas vietā;
• Izsitumi injekcijas vietā;
• Īslaicīga karstuma un/vai dedzināšanas sajūta injekcijas vietā;
• Savārgums;
• Papilīts;
• Perifērā tūska;
• Pietūkums;
• Jutīgums;
• Pūslīši injekcijas vietā;
• Čūla un pietūkums injekcijas vietā.

Turpat tālāk: “Pēc vakcinācijas ar masalu, parotīta un masaliņu vakcīnas ir ziņots par aseptiska meningīta gadījumiem.”

“Personām ar smagiem imūnsistēmas darbības traucējumiem, kuras nejauši vakcinētas ar masalu vīrusu saturošu vakcīnu, kā tiešas sekas ir aprakstīti masalu ieslēguma ķermenīšu encefalīta, pneimonīta un nāves gadījumi. Ir ziņots arī par cūciņu un masaliņu vakcīnas lietošanas izraisītiem vīrusu infekcijas gadījumiem.”

“Ir bijuši ziņojumi par SSPE (subakūts sklerozējošs panencefalīts) gadījumiem bērniem, kuriem nav bijusi populācijā esoša masalu vīrusa infekcija, bet tikusi ievadīta masalu vakcīna. Daži no gadījumiem radušies pirmajā dzīves gadā neidentificētu masalu rezultātā vai, iespējams, no masalu vakcīnas.”

Uzmanības vērts fakts SPKC mājaslapā: “Visbiežākās masalu komplikācijas ir vidusauss iekaisums, caureja un pneimonija. Apmēram 1 no 1000 masalu pacientiem rodas iekaisums smadzeņu audos (encefalīts).”

Vai likumsakarīgi, ka pēc šīs dzīvās vakcīnas ir norādītas šīs pašas komplikācijas?

Ļoti bieži (var skart vairāk nekā 1 no 10 vakcinētajiem): drudzis;

Retāk (var skart līdz 1 no 100 vakcinētajiem): augšējo elpceļu infekcijas vai vīrusu infekcijas, caureja;

Nav zināms biežums: aseptisks meningīts, vidusauss infekcija, klepus, plaušu infekcija ar drudzi vai bez tā, slimības ar nervu sistēmas (galvas un/vai muguras smadzeņu) iekaisumu.

Šajā 2011. gada pētījumā tiek apskatītas blakusparādības pēc MMR vakcīnas.

Tiek secināts:

• Risks doties uz ātro palīdzību bija par 33% lielāks laika posmā no 4. līdz 12. dienai pēc 12 mēnešu vakcinācijas, bet 9. dienā pēc tās – 2 reizes lielāks.

• Laika posmā no 10. līdz 12. dienai pēc 18 mēnešus ilgas vakcinācijas risks palielinājās par 25%, bet 12. dienā – par 34%.

• Šajā analīzē nav iekļauti bērni, kuri miruši pēc vakcinācijas. Turklāt kontroles grupā šajā pētījumā netika iekļauti citi bērni, kuri nebija vakcinēti, bet gan tie paši bērni, tikai 20–28 dienas pēc vakcinācijas.

Arī šajā pētījumā paaugstināta riska liecības pēc MMR vakcīnas. Risks doties uz ātro palīdzību 12 mēnešus pēc vakcinācijas bija par 35% lielāks, bet meitenēm tas bija par 8% lielāks nekā zēniem. Varbūt tas ir tāpēc, ka meitenes sver mazāk, vai varbūt tāpēc, ka meitenes atšķirīgi reaģē uz masalu vīrusu.

Eiropas Medicīnas aģentūras dokumentā norādīts: “Toksikoloģiskie pētījumi par masalu, cūciņu un masaliņu (dzīvu) vakcīnu ar rHA vai kādu no flakona sastāvdaļām (masalas, parotīts, masaliņas) nav veikti.”

Jāpiemin, ka šajā dokumentā var izlasīt sarakstu ar klīniskajiem pētījumiem, kas veikti. Informācija, kurai ir vērts pievērst uzmanību: “Drošības datubāze galvenokārt iegūta no pētījuma 009, kurā 642 subjekti saņēma primāro “M-M-RVAXPRO” devu un 640 saņēma primāro devu masalu, cūciņu un masaliņu vakcīnas (dzīvas) ar HSA.”

Tātad vakcīnas drošums tika izvērtēts attiecībā pret citu vakcīnu nevis placebo! Tādā veidā nav iespējams saņemt objektīvus rezultātus, lai izvērtētu šīs vakcīnas patiesos riskus.

Runājot par citām vakcīnā esošām vielām un to ietekmi uz bērna organismu, šajā pētījumā tiek aktualizēts jautājums par želatīnu un to saistību ar alerģijām.

Autori norāda: “Želatīns ir proteīns, kas iegūts no kolagēna, un to galvenokārt iegūst no govs un cūkas kauliem, jēlādām un zivju ādas. Tā ir izplatīta sastāvdaļa tādos pārtikas produktos kā želejas, saldumi, jogurts un saldēti deserti. Tas ir atrodams arī pusdienu gaļā, un to plaši izmanto kā dzidrinātājus vīnā, sulās un citos dzērienos. Jo īpaši liellopu un cūku želatīniem ir daudz pielietojumu visā farmācijas nozarē kā neatņemamas sastāvdaļas zāļu kapsulās, plazmas paplašinātājos un stabilizatoros vakcīnās, tostarp MMR, vējbaku, dzeltenā drudža, trakumsērgas un dažās gripas vakcīnās. Ir ziņots par smagām alerģiskām reakcijām, tostarp anafilaksi pēc modificētu šķidru želatīnu kā plazmas aizstājēju intravenozas ievadīšanas. Pēcvakcinācijas alerģiskās reakcijas pret MMR un vējbaku vakcīnām ir saistītas ar želatīna palīgvielu. Ir novērotas arī sistēmiskas alerģiskas reakcijas ar želatīnu saturošu pārtikas produktu uzņemšanu un želatīnu saturošu medicīnisko produktu (piemēram, svecīšu) ievadīšanu.Šī želatīna iedarbība ir saistīta ar sensibilizāciju, par ko liecina želatīnam specifisko IgE antivielu indukcija.”

Tātad vielas, kas ir vakcīnās, VAR izraisīt alerģiskas reakcijas, ja vakcinētais uzņem pārtikas vai medicīnas produktus, kas satur želatīnu.

Turpat tālāk: “Amerikāņu un Somijas grupas ziņoja, ka attiecīgi 27% un 14–28% bērnu, kuriem pēc masalu, cūciņu un masaliņu vakcinācijas radās sistēmiskas reakcijas, bija želatīnam specifiskas IgE antivielas. Turpretim Japānas pētījumā tika ziņots, ka 86% bērnu, kuriem pēc želatīnu saturošas vakcīnas (masalas, masaliņas, cūciņš vai vējbakas) saņemšanas parādījās tūlītēja tipa paaugstinātas jutības reakcija, asinīs bija nosakāms želatīnam specifisks IgE. Ir ziņots par I tipa paaugstinātas jutības reakcijām pret želatīnu pat ar tik zemu IgE līmeni kā 0,8 kUa/L.”

“Noslēgumā jāsaka, ka attiecīgi 16% un 38% liellopu gaļas un cūkgaļas sensibilizētu bērnu ir IgE antivielas pret želatīniem, kas ir krusteniski reaģējošas. IgE antiželatīna klātbūtne var radīt potenciālu alerģisku reakciju risku pēc želatīnu saturošu pārtikas produktu, vakcīnu vai citu medicīnisku produktu iedarbības. Tomēr to patiesajai klīniskajai nozīmei būs nepieciešami turpmāki perspektīvi pētījumi.”

VAERS dati: konstatēti 73 409 gadījumi, kad vakcīna ir MMR vai MMRV, un vakcinācijas datums ir pēc ‘2000-01-01’.

• Nāve: 222
• Invaliditāte: 1151
• Vizīte pie ārsta: 3672
• Neatliekamās palīdzības izsaukums: 21 252
• Neatliekamās palīdzības ārsts/kabinets: 1365
• Hospitalizēti: 5000
• Ilgstoši hospitalizēti: 132
• Atveseļojušies: 35 816
• Iedzimts defekts: 14
• Dzīvībai bīstama blakne: 998
• Nenopietnas blaknes: 24 507

Dažādi riski, kas paaugstinās pēc MMR vakcīnas saņemšanas:

• Bērniem, kuri saņēma MMR vakcīnu, bija par 70% lielāks akūtas limfoblastiskās leikēmijas risks. Pētījumu lasiet šeit.

• Nopietnas neiroloģiskas saslimšanas risks 6-11 dienas pēc MMR palielinās 5,7 reizes. Pētījumu lasiet šeit.

• Pēc MMR trombocitopēnijas risks palielinās 5,5 reizes. Pētījumus lasiet šeit un šeit.

• Febrilu krampju risks tiem, kas saņēma MMR vakcīnu, bija 2,8 reizes lielāks 8-14 dienas pēc vakcinācijas. Pētījumu lasiet šeit.

• Vakcinācija pret masalām ir saistīta ar 92 reizes palielinātu multiplās sklerozes risku. Pētījumu lasiet šeit un šeit.

• Šajā pētījumā tiek analizēti VAERS dati un secināts: vakcinācija pret masaliņām ir saistīta ar 32 līdz 59 reizes palielinātu hroniska artrīta risku.

• Šajā pētījumā tiek atklāts: 23,8% zīdaiņu pēc MMR bija limfadenopātija (limfmezglu pietūkums), 3,3% vidusauss iekaisums, 4,6% izsitumi un 3,3% konjunktivīts.

• Šajā pētījumā tiek runāts par anafilaktisko šoku pēc vakcīnas saņemšanas. Vakcinācijas izraisīta anafilaktiskā šoka risks ir 1,89 uz 10 000 masalu vakcīnai un 2,24 uz 10 000 masaliņu vakcīnai. Autori uzskata, ka šie skaitļi ir ļoti zemi, jo precīzs ievadīto vakcīnu skaits nav zināms, un reālie skaitļi var būt 3-5 reizes lielāki.

Zinātniskie pētījumi:

• Masalu vīrusa vakcīnas celmu virulence pēc ilgstošas replikācijas cilvēka audos

• Vājināta masalu vakcīna bērniem ar akūtu leikēmiju

• MMR vakcīna un neomicīna alerģija

• Masalu uzliesmojums vakcinēto vidusskolēnu vidū Ilinoisā

• Nespēja sasniegt masalu izskaušanas mērķi. Acīmredzams masalu infekciju paradokss imunizētām personām

• Masalu uzliesmojums starp personām ar iepriekšējiem pierādījumiem par imunizāciju, Ņujorka, 2011. gads

• Grūtības masalu izskaušanā un masaliņu un cūciņu kontrolē: šķērsgriezuma pētījums par pirmo masalu un masaliņu vakcināciju un otro vakcināciju pret masalām, cūciņām un masaliņām

• Masalu antivielu seroprevalences samazināšanās pēc vakcinācijas — iespējamas nepilnības masalu aizsardzībā pieaugušajiem Čehijas Republikā

• Masalu vakcīnas vīrusa RNS klātbūtne bērnu organismā vairāk nekā 100 dienas pēc vakcinācijas

• A vitamīna līmenis un masalu slimības smaguma pakāpe. Ņujorkas pilsēta

• A vitamīna līmenis bērniem ar masalām Longbīčā, Kalifornijā

• Randomizēts, kontrolēts A vitamīna izmēģinājums bērniem ar smagu masalu slimības gaitu

• Intensīvā vitamīnu terapija masalu saslimšanas brīdī

• Krampju risks pēc veselu šūnu garā klepus vai masalu, cūciņu un masaliņu vakcīnas saņemšanas

• MMR vakcīna un idiopātiskā trombocitopēniskā purpura

• Imūnās trombocitopēniskās purpuras risks pēc vakcinācijas bērniem un pusaudžiem

• Nopietnu neiroloģisku slimību risks pēc mazu bērnu imunizācijas Lielbritānijā un Īrijā

• Palielināts neatliekamās palīdzības dienesta apmeklējumu skaits vai hospitalizācija meitenēm pēc 12 mēnešu MMR vakcinācijas

• Blakusparādības pēc 12 un 18 mēnešu vakcinācijas: uz iedzīvotājiem balstīta, paškontrolēta gadījumu sērijas analīze

• Dzīvu masalu vakcīnu ietekme uz A vitamīna līmeni serumu veseliem bērniem

• A vitamīna papildināšana un bērnu mirstība. Meta analīze

• A vitamīns masalu ārstēšanai bērniem

• Ļeņingradas-Zagrebas parotīta vakcīnas celma horizontālā pārnešana: ziņojums par trim gadījumiem

• Parotīta vakcīnas vīrusa pārnešana

• L-Zagrebas parotīta vakcīnas vīrusa pārnešana, Horvātija, 2005.–2008.

• Parotīta vīrusa pārnešana no vakcinētām personām uz ciešiem kontaktiem

• Parotīta uzliesmojums Izraēlas ļoti vakcinētajā sabiedrībā: vai pietiek ar divām devām?

• Ar vakcīnu saistītas parotīta infekcijas Taizemē un jaunas mutācijas identificēšana cūciņu saplūšanas proteīnā

• MMR vakcīnas parotīta komponenta efektivitāte: gadījuma kontroles pētījums

• Seroloģiskais pētījums par parotīta antivielām pieaugušajiem Čehijas Republikā un nepieciešamība veikt izmaiņas vakcinācijas stratēģijā

• Parotīta infekcija, bet ne vakcinācija bērnībā, izraisa noturīgu polifunkcionālu CD8 + T-šūnu atmiņu

• Liellopu un cūku želatīna jutība bērniem, kuri ir jutīgi pret pienu un gaļu

• Saslimšana pēc masalu-cūciņu-masaliņu vakcinācijas

• Viena gada hroniska artrīta novērošana pēc masaliņu un B hepatīta vakcinācijas, pamatojoties uz Vaccine Adverse Events Reporting System (VAERS) datu bāzes analīzi

• Vakcīnas atteikuma briesmas pie ganāmpulka imunitātes sliekšņa: modelēšanas pētījums

• Liellopu augļa seruma lietošana: ētiska vai zinātniska problēma?

• Ieguvumi un riski saistībā ar dzīvnieku serumu, ko izmanto šūnu kultūru ražošanā

• Kanēlis kā profilakses līdzeklis pret masalām un vācu masalām

• Vīrusu infekcijas grūtniecības laikā

• Otrās masalu, cūciņu un masaliņu (MMR) vakcīnas devas imunogenitāte un ietekme uz serouzraudzību

• Masaliņu globālā seroprevalence grūtniecēm un sievietēm reproduktīvā vecumā: metaanalīze

• Masaliņas Eiropā

• Pārtikas alerģija pret želatīnu bērniem ar sistēmiskām tūlītēja tipa reakcijām, tostarp anafilaksi, pret vakcīnām

• Imūnglobulīna E reaktivitāte liellopu želatīnu jutīgiem bērniem pret dažādu dzīvnieku želatīniem

• Izmaiņas vakcīnu saturā saistībā ar želatīnu un ar to saistīto alerģisko reakciju ziņojumu samazināšanos

Last modified: 2. marts, 2022