Ievads
Covid-19 vīrusa mākslīgajai imunizācijai pasaulē izstrādāti vairāki preparāti. Latvijā pašlaik ir pieejamas trīs ražotāju vakcīnas : “Pfizer”, “Moderna” un “AstraZeneca”. Šajā izpētē padziļināti aplūkosim uz RNS tehnoloģijas balstīto vakcīnu no “AstraZeneca”.
Izpētes raksta tapšanas procesā Eiropas Zāļu aģentūra nāca klājā ar paziņojumu, ka vakcīnai “AstraZeneca” tiek mainīts nosaukums uz “Vaxzevria”.
Par vīrusu lasiet šeit.
Vakcīnas apraksts
Reģistrācijas informācija:
Reģistrācijas numurs: EU/1/21/1529/002
Reģistrācijas datums: 29.01.2021.
Reģ. apliecība derīga līdz: neierobežotu laiku
Reģistrācijas apliecības īpašnieks, valsts: “AstraZeneca AB”, Zviedrija
Zāļu aprakstā norādīts melns apgriezts trīsstūris ar pavadtekstu: “Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko informāciju par šo zāļu drošumu. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām.”
Kā norādīts zāļu aprakstā: “Šī vakcīna ir reģistrētas “ar nosacījumiem”. Tas nozīmē, ka ir sagaidāmi papildu dati par šo vakcīnu. Eiropas Zāļu aģentūra vismaz reizi gadā pārbaudīs visu jauno informāciju par šo vakcīnu un vajadzības gadījumā atjauninās šo zāļu aprakstu.”
Tā kā šis ir pilnīgi jauns medikaments, vēl nav pieejami visi dati par tās efektivitāti un drošību. Tajā pat laikā to jau plaši izmanto visā pasaulē un sāk testēt pat uz zīdaiņiem un maziem bērniem.
Preparātu paredzēts lietot cilvēkiem no 18 gadu vecuma; to nav paredzēts izmantot bērniem un pusaudžiem (kas jaunāki par 18 gadiem), jo nav pieejami dati par tās efektivitāti un drošību.
Savukārt cilvēkiem vecākiem par 55 gadiem vakcīnas efektivitāte nav izvērtēta.
Zāļu aprakstā norādīts: “Pašreiz pieejamie klīnisko pētījumu dati neļauj novērtēt vakcīnas efektivitāti personām, kuras ir vecākas par 55 gadiem.”
Savukārt SPKC mājaslapā tiek norādīta pavisam pretēja informācija:“Vakcīna ir droša un nodrošinās aizsardzību arī cilvēkiem pēc 55 gadu vecuma. (..) Turklāt ir gūti pārliecinoši pierādījumi par vakcīnas lietošanas drošumu šai vecuma grupai.”
Vakcinācijas kurss sastāv no divām devām. Zāļu aprakstā norādīts: “Nav pieejami dati par COVID-19 Vaccine “AstraZeneca” un citu COVID-19 vakcīnu savstarpējo aizvietojamību, lai pabeigtu vakcinācijas kursu. Ja saņemta viena COVID-19 Vaccine “AstraZeneca” deva, personai ir nepieciešams saņemt otru COVID-19 Vaccine “AstraZeneca” devu, lai uzskatītu vakcinācijas kursu par pabeigtu.”
Nav pieejami dati par vakcīnu savstarpējo iedarbību, ja viena vakcinācijas kursa laikā izmanto divu dažādu ražotāju vakcīnas.
“AstraZeneca” zāļu apraksts latviešu valodā: šeit.
“Vaxzevria” zāļu apraksts latviešu valodā: šeit.
Informācija veselības aprūpes speciālistiem (latviešu valodā): šeit.
Vakcīnas saņēmēja kartīte: šeit.
Informācija par “AstraZeneca” vakcinācijas kontrindikācijām: šeit.
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam: šeit.
Informācija par “AstraZeneca” Eiropas medicīnas aģentūras mājaslapā: šeit.
Informācija veselības aprūpes speciālistiem (angļu valodā): šeit.
Vakcīnas sastāvs
Zāļu aprakstā norādīts: “Viena deva (0,5 ml) satur: Šimpanzes adenovīrusu, kas kodē SARS-CoV-2 virsmas pīķa glikoproteīnu (ChAdOx1-S) * , ne mazāk par 2,5 × 108 infekciozās vienības (Inf.V).
*Iegūts ģenētiski modificētās cilvēka embrija nieru (human embryonic kidney – HEK) 293 šūnās, izmantojot rekombinanto DNS tehnoloģiju.
Šī vakcīna satur ģenētiski modificētus organismus (ĢMO).
Palīgviela ar zināmu iedarbību: katra deva (0,5 ml) satur aptuveni 2 mg etanola.”
Šajā vakcīnā tiek izmantots šimpanzes adenovīruss, kas audzēts uz abortēta embrija nieru šūnām (HEK 293 šūnu līnija), kas ir ģenētiski modificētas.
Zāļu Valsts aģentūras mājaslapā norādīts vakcīnas darbības princips: “Taču “AstraZeneca” un Oksfordas universitātes izstrādātās vakcīna veidota uz vīrusa vektora bāzes, šajā gadījumā tiek izmantots šimpanzes adenovīruss, kas ir laboratoriski pārmainīts, lai novērstu vīrusa replicēšanos un nodrošinātu koronavīrusa sastāvā esošo pīķa proteīna veidošanai nepieciešamo gēnu. Tas instruē organismu veidot nepieciešamās antivielas. Izmainītais adenovīruss ir kā piegādes sistēma, kas nogādā šūnām instrukciju veidot antivielas. Šimpanzes adenovīrusa kā vektora ieguvums ir tāds, ka cilvēkiem šis vīruss nav izplatīts un nav izveidojušās antivielas pret šo vīrusu, kas varētu mazināt vakcīnas iedarbību.”
Uzmanības vērts teikums: “Šimpanzes adenovīrusa kā vektora ieguvums ir tāds, ka cilvēkiem šis vīruss nav izplatīts un nav izveidojušās antivielas pret šo vīrusu, kas varētu mazināt vakcīnas iedarbību.”
Tekstā norādīts, ka cilvēkam tiek injicēta viņa organismam svešs adenovīruss t.i. ar to slimo šimpanzes nevis cilvēks! Kāds ir pamatojums injicēt svešu vīrusu, kas nav izplatīts cilvēku vidū? Kā vīruss uzvedīsies cilvēka organismā? Antivielas pret šo šimpanzes adenovīrusu cilvēka organismā nav izveidojušās, jo tas ir svešs vīruss, un tam nav jāatrodas cilvēka organismā.
Arī Eiropas medicīnas aģentūras mājaslapā norādīts, ka šajā vakcīnā tiek izmantots pavisam cits vīruss: “COVID-19 vakcīna “AstraZeneca” sastāv no cita vīrusa (no adenovīrusu ģimenes), kas ir modificēts, lai saturētu gēnu proteīna iegūšanai no SARS-CoV-2.
COVID-19 vakcīna “AstraZeneca” nesatur pašu vīrusu un nevar izraisīt COVID-19.”
Ja šī vakcīna satur citu vīrusu no adenovīrusu saimes, tad tā patiešām nevar vakcinēto inficēt ar Covid-19 vīrusu. Taču kas notiks cilvēka organismā, kad tajā tiks ievadīts pavisam svešs vīruss?
Ja par Covid-19 vīrusa sākotnējo izcelsmi tika uzskatīta vīrusa pārnese no sikspārņa uz cilvēka organismu, tad šī vakcīna būtībā dara to pašu: cilvēka organismā tiek injicēts svešs dzīvnieka vīruss.
Eiropas medicīnas aģentūras mājaslapā rakstīts: “ Vakcīna COVID-19 “AstraZeneca” darbojas, sagatavojot ķermeni aizsargāties pret COVID-19. To veido vēl viens vīruss (adenovīruss), kas ir modificēts, lai saturētu gēnu, kas ļauj iegūt “pīķa” proteīnu SARS-CoV-2. Tas ir proteīns uz SARS-CoV-2 vīrusa virsmas, kas vīrusam nepieciešams, lai iekļūtu ķermeņa šūnās.
Pēc vakcīnas ievadīšanas vakcīna piegādā SARS-CoV-2 gēnu ķermeņa šūnās. Šūnas izmantos gēnu “pīķa” proteīna ražošanai. Pēc tam cilvēka imūnsistēma atpazīs šo olbaltumvielu kā svešu un ražos antivielas, aktivizējot T šūnas (baltās asins šūnas), lai tai uzbruktu.”
Vienkāršā valodā runājot: ir ņemts šimpanzes adenovīruss, kuru modificēja jeb izmainīja tā, lai tas saturētu gēnu, kas satur visu nepieciešamo informāciju par “pīķa” proteīna ražošanu.
Tātad šis vīruss ir ne tikai svešs cilvēka organismam (ņemts no šimpanzes), bet turklāt ir laboratoriski izmainīts, un tam ir pievienots gēns no cita adenovīrusa (SARS-CoV-2). Nav zināms, kā šis laboratoriskais “brīnums” uzvedīsies cilvēka organismā (jo īpaši ar novājinātu imunitāti).
6.1 apakšpunktā uzskaitītas sekojošas palīgvielas:
- L-Histidīns;
- L-Histidīna hidrohlorīda monohidrāts;
- Magnija hlorīda heksahidrāts;
- Polisorbāts 80 (E 433);
- Etanols;
- Saharoze;
- Nātrija hlorīds;
- Dinātrija edetāta dihidrāts;
- Ūdens injekcijām.
Avots: https://ec.europa.eu/
Kas ir ChAdOx1?
Zāļu aprakstā minēts: “COVID-19 Vaccine “AstraZeneca” ir monovalenta vakcīna, kas sastāv no viena rekombinanta šimpanzes adenovīrusa (ChAdOx1) vektora bez replikācijas spējas, kas kodē SARS-CoV-2 S glikoproteīnu.”
Kā skaidrots Wikipedia: “ChAdOx1 ir adenovīrusu vakcīnas vektors, ko izstrādājis Oksfordas universitātes Dženeres institūts. Vektors ir šimpanzes adenovīruss, kas modificēts, lai izvairītos no tā replikācijas.
Adenovīrusi ir efektīvi vektori, lai inducētu un palielinātu šūnu imunitāti pret kodētiem rekombinantiem antigēniem. Tomēr plašā neitralizējošo antivielu izplatība pret parastajiem cilvēka adenovīrusa serotipiem ierobežo to lietošanu. Simian adenovīrusiem nav tādu trūkumu. Tāpēc pētnieki ir pārbaudījuši jaunas vakcīnas, izmantojot vektoru šimpanzes adenovīrusu ChAdOx1.”
Šajā pētījumā paskaidrots, kādēļ tiek izmantots dzīvnieka adenovīruss vakcīnas izstrādē: “Replikācijas nespējīgs cilvēka adenovīrusa 5. serotips (HAdV-C5) ir plaši izmantots kā piegādes nesējs gēnu terapijas olbaltumvielām un infekcijas slimību antigēniem. Šie vektori inficē replikējošās un neatkārtojošās šūnas, tiem ir plašs audu tropisms, tie izraisa augstu imūnreakciju un ir viegli attīrāmi līdz augstiem titriem. Tomēr HAdV-C5 vektoru kā potenciālo vakcīnu lietderība ir ierobežota, jo cilvēku populācijā jau pastāv imunitāte, kas ievērojami samazina HAdV-C5 vakcīnu imunogenitāti. Pēdējos gados adenovīrusa vakcīnas izstrāde ir koncentrēta uz “simian” izcelsmes adenovīrusu vektoriem, kuriem ir vēlamās HAdV-C5 vektoru īpašības, bet ar nenozīmīgu seropopularitāti cilvēku populācijā. Šeit mēs apspriežam nesenos sasniegumus “simian” adenovīrusa vakcīnas vektoru izstrādē un novērtējam esošos pētījumus, īpaši koncentrējoties uz klīnisko pētījumu datiem.”
Turpat tālāk pētījumā norādīts: “Šie dati rāda, ka, izstrādājot vakcīnas vektoru, ir svarīgi izprast vakcinējamo iedzīvotāju imūno stāvokli. Tiek izstrādāti vektori, kas iegūti no citiem SAD, reti sastopami cilvēku adenovīrusu serotipi un citu sugu adenovīrusi, un tie var nodrošināt papildu vai alternatīvus vakcīnas vektorus.”
Vakcīnas līdzizstrādātājs ir uzņēmums “Vaccitech”. Tas ir Oksfordas Universitātes Jennera institūta, kas ir viens no prestižākajiem vakcīnu pētījumu centriem pasaulē, apakšuzņēmums.
“Vaccitech” savā mājaslapā norāda sekojošu informāciju: “Patentētie “Vaccitech” adenovīrusa vektori ir pazīstami kā šimpanzes adenovīruss Oxford 1 un 2 (ChAdOx1 un ChAdOx2), un tie pieder E grupas simian adenovīrusu saimei, līdzīgi kā plaši pētītais šimpanzes adenovīruss 63. Šie vīrusi ir izstrādāti kā nepietiekami replikācijām un var ražot labi izveidotās HEK293 šūnu līnijās, kas satur adenovīrusa E1 gēnu. Vīrusiem ir ļoti augsta spēja nest gēnus, kuros kodē interesējošos vēža vai patogēnu antigēnus. “Vaccitech” turpina optimizēt un pielāgot vektorus, izmantojot patentētus veicinātājus un novatorisku ieliktņu dizainu savā agrīnās attīstības laboratorijā.”
Kas ir HEK 293?
Kā norādīts oficiālajā mājsalapā par HEK293 šūnām www.hek293.com:
“HEK293 ir šūnu līnija, kas iegūta no cilvēka embrija nieru šūnām, kas audzētas audu kultūrā. Neoficiālais nosaukums: HEK šūnas. Šī konkrētā līnija tika izstrādāta, pārveidojot un kultivējot normālas HEK šūnas ar nocirptu adenovīrusa 5 DNS. Transformācijas rezultātā aptuveni 4,5 kilobāzes no vīrusa genoma tika iekļautas cilvēka HEK šūnu 19. hromosomā.
Līniju kultivēja zinātnieks Alekss Van der Eb 1970. gadu sākumā savā laboratorijā Leidenes universitātē Holandē. Pārveidošanu veica Frenks Greiems, kurš izgudroja kalcija fosfāta metodi šūnu transfekcijai. Šūnu avots bija veselīgs abortēts embrijs no nezināmiem vecākiem. Šāds nosaukums radies (HEK293), jo tas bija Franka Grehema 293. eksperiments.
Nav zināms nieru šūnu veids, no kura radās HEK293 šūnu līnija, un šūnas ir grūti raksturot pēc transformācijas, jo adenovīruss 5 var būtiski izjaukt šūnu morfoloģiju un ekspresiju. Arī embrija nieres ir neviendabīgs gandrīz visu veidu šūnu sajaukums organismā. Patiesībā neatkarīgi pētnieki, tostarp pats Van der Eb, ir minējuši, ka šūnām var būt neironu izcelsme. Lai arī teorētiski tas ir iespējams, lielākā daļa šūnu, kas iegūtas no embrija nierēm, būtu endotēlija, epitēlija vai fibroblasta šūnas. Ir aizdomas par neironu izcelsmi sakarā ar mRNS un gēnu produktu klātbūtni, kas parasti atrodami neironos.”
Pie sadaļas “HEK293 transfekcija” norādīts: “Īpaši transfektējamais HEK293 variants satur SV40 lielo T-antigēnu, kas ļauj ar T-antigēnu būtiski replikēt transfektētās plazmīdas, kas satur SV40 promotoru. Ķīniešu kāmja olnīcu šūnas (CHO šūnas) ir vēl viena šūnu līnija ar genomu, kas kodē T-antigēnu.”
“Transfekcijas eksperimenti, izmantojot HEK vai līdzīgas šūnas, ietver adenovīrusu vektoru izplatīšanās pētījumus, pētījumus par zāļu iedarbību uz šūnu kanāliem, RNAi pētījumus, olbaltumvielu un olbaltumvielu mijiedarbības pētījumus, kā arī in vitro šūnu signālu pētījumus. 293 un 293 T var izmantot arī lentivīrusu un retrovīrusu vektoru ražošanai.”
“Vakcīnrealitāte Latvijā” izpētē par Kombinēto vakcīnu jau tika pieminēts SV40 vīruss, kas cilvēkiem var izraisīt vēzi. Kā norādīts šajā pētījumā: “Nesen pētnieki ir snieguši pārliecinošus pierādījumus tam, ka SV40 ir atrodams cilvēka ependimomās, koroīdā pinuma audzējos, kaulu audzējos un mezoteliomās. Tomēr vīrusa etioloģiskā loma audzēja veidošanā nav noteikta.”
Kā minēts Wikipedia par SV40 lielo T antigēnu: “Tas ir heksamēra proteīns, kas ir dominējošas darbības onkoproteīns, kas iegūts no SV40 polivīrusa. TAg spēj izraisīt dažādu šūnu veidu ļaundabīgu transformāciju. TAg transformējošā aktivitāte lielā mērā ir saistīta ar tā retinoblastomas (pRb) un p53 audzēja nomācošo olbaltumvielu traucējumiem.”
“TAg ir agrīna gēna produkts, ko transkribē SV40 vīrusu infekcijas laikā, un tas ir iesaistīts vīrusa genoma replikācijā un saimniekšūnu cikla regulēšanā.”
“Ar polivīrusu vīrusiem tiek inficēti ļoti dažādi mugurkaulnieki, un tie izraisa cietus audzējus vairākās vietās.”
Zāļu aprakstā nav sīkāk minēts, vai ir izmantota tieši tā HEK293 šūnu līnija, kuras sastāvā ir SV40 lielais T antigēns.
Skatīt video par “Šūnu kultūras un adenovīrusu vektoru ražošanas platformu” šeit.
Kas ir L-Histidīns?
Kā jau visām dzīvajām būtnēm, arī vīrusiem un baktērijām ir jāsaglabā pareizais pH jeb skābes / sārmu līmenis. Atsevišķi produkti tiek izmantoti ļoti mazos daudzumos, lai vakcīnu ražošanas procesā palīdzētu saglabāt pH līdzsvaru. Viens no šādiem produktiem ir histidīns: aminoskābe, kas atrodas gandrīz visos cilvēka ķermeņa proteīnos.
Histidīns nodrošina mūsu organisma aizsardzību no visa veida infekcijām. Tas pieder pie daļēji neaizvietojamām aminoskābēm. Šī aminoskābe ietilpst mielīna apvalku sastāvā, aizsargājot nervu šūnas no visa veida kairinātājiem. Histidīns ir nepieciešams eritrocītu un leikocītu izveidē.
Vai likumsakarīgi, ka tieši neiroloģiska tipa blakusparādības ir novērojamas pēc Covid-19 vakcīnu saņemšanas? Jau vakcīnas izpētes sākumā vienam no dalībniekiem parādījās šķērsvirziena mielīts: neiroloģiska slimība, ko izraisa muguras smadzeņu iekaisums. Vairāk lasīt – šeit.
Vairāk par vielu lasiet: šeit.
Kas ir L-Histidīna hidrohlorīda monohidrāts?
Šo vielu izmanto vakcīnas ražošanas procesā. Šī viela ir sastāvdaļa tādiem medikamentiem, kuo ir paredzēts uzņemt caur muti.
Piemēram, šī viela ir arī deguna un rīkles izsmidzināmajā līdzeklī “DR.Pakalns Easy breathe Iceland moss spray”.
Ja viela ir injicējamas vakcīnas sastāvā, kas notiks, kad cilvēks pēc vakcinācijas lietos kādu medikamentu, kura sastāvā arī ir šī viela? Jo vakcīnas galvenais mērķis ir radīt antivielas. Kurš var apgalvot, ka konkrētā cilvēka organisms nesāks izstrādāt antivielas pret šīm vielām?
Kādā citā “Vakcīnrealitāte Latvijā” rakstā tika pieminēts, ka arī onkoloģiskos pacientus vēlas vakcinēt pret Covid-19. Rakstu un ārsta viedokli par šo lasīt šeit.
Bet vai medicīnas darbinieki, kuri vēlas vakcinēt, piemēram, krūts vēža pacientus, kuri lieto tādu medikamentu kā “Trazimera”, ir informēti, ka tā sastāvā ir trīs vielas, kas ir arī Covid-19 vakcīnas sastāvā?
Šīs vielas ir L-histidīns, L-histidīna hidrohlorīda monohidrāts un saharoze. “AstraZeneca” jeb “Vaxzevria” ir pilnīgi jauna vakcīna un nav pieejami dati par medikamentu savstarpējo mijiedarbību.
Vai šī vakcīna var negatīvi ietekmēt onkoloģiskos pacientus? Vakcinācija ir liela slodze imūnsistēmai. Un kāds ir imūnsistēmas stāvoklis onkoloģiskajiem pacientiem?
Vairāk par vielu lasiet: šeit.
Kas ir Magnija hlorīda heksahidrāts?
Magnija dihlorīda heksahidrāts ir hidrāts, kas ir magnija dihlorīda heksahidrāta forma. Tas ir hidrāts, magnija halogenīds un neorganiskais hlorīds. Satur magnija dihlorīdu.
Magnija hlorīds. Neorganisks savienojums, kas sastāv no viena magnija un diviem hlorīda joniem. Savienojumu medicīnā izmanto kā magnija jonu avotu, kas ir būtisks daudziem šūnu procesiem.
Šī viela tiek izmantota vakcīnas ražošanas procesā.
Vairāk par vielu lasiet: šeit.
Kas ir Polisorbāts 80 (E 433)?
Vēl pazīstams kā Polyoxyethylene-sorbitan-20-monooleate un Tween 80, E433.
Pats par sevi polisorbāts ir nekaitīgs sorbīts, taču tas tiek apstrādāts ar kancerogēnu etilēnoksīdu. To sauc par Polisorbātu 80, jo tiek apstrādāts ar 80 etilēna oksīda “daļām”. Jo lielāks skaitlis, jo vairāk etilēnoksīda izmantots apstrādei. Pēc tam šī viela tiek kombinēta ar dažādām taukskābēm.
Šo šķīstošo līdzekli plaši izmanto tādās barojošās vielās kā krēmos, ziedēs, losjonos un daudzos medicīniskos preparātos (piemēram, vitamīnu eļļās, vakcīnās un pretvēža līdzekļos) un kā piedevu tabletēs. Kaut arī tā kā kontaktalergēna nozīmīgums pēdējās desmitgadēs ir samazinājies, tas pašreiz ir nozīmīgs kā “slēpts” anafilaktoīdo reakciju izraisītājs.
Polisorbāts 80 tiek izmantots arī pārtikas industrijā tādos produktos kā saldējums, šokolādes batoniņos, gāzētos dzērienos, košļājamās gumijas, želatīns, majonēze, dažādas mērces, u.c.
Vakcīnās Polisorbāts 80 darbojas kā emulgators, lai visas sastāvdaļas šķidrumā vienmērīgi izlīdzinātos.
Farmakoloģijā Polisorbāts 80 tiek izmantots, lai zāles varētu šķērsot asins smadzeņu barjerai. Aizvien pieaug jautājums par to vai, ja Polisorbātu 80 lieto kā pārtikas piedevu, vai tas var ļaut toksiskām ķīmiskām vielām tikt cauri asins smadzeņu barjerai.
Turklāt šīs īpašības dēļ to bieži pievieno medikamentiem, kas paredzēti centrālajai nervu sistēmai. Tas, papildus alumīnijam, izskaidro arī to, kāpēc lielākā daļa vakcīnas blakusparādību ir neiroloģiski un psihiski traucējumi.
Saskaņā ar ražotāja toksikoloģisko ziņojumu, polisorbāts 80 ir kancerogēns un izraisa DNS mutācijas. Spriežot pēc eksperimentiem ar dzīvniekiem, tas noved arī pie kardioloģiskām izmaiņām, psiholoģiskām izmaiņām un svara zaudēšanas. Nav skaidrs, vai tas iekļūst organismā caur ādu, jo to plaši izmanto ziepēs, šampūnos un citos kosmētikas līdzekļos.
Šeit tiek ziņots, ka polisorbāts 80 var izraisīt anafilaktisko šoku.
Saskaņā ar Materiālu drošības un datu lapu (Material Safety and Data Sheet jeb MSDS) šajā vietnē polisorbāts 80 tika pārbaudīts ieelpojot un norijot, un tika pierādīts, ka tas ir nedaudz bīstams, ja nonāk saskarē ar ādu. MSDS neaptver polisorbāta ietekmi uz cilvēka, it īpaši – bērna organismu, ja tas tiek injicēts.
Vairāk par šo vielu lasiet šeit.
Kas ir Etanols?
Etanols ir neirotoksiska psihoaktīva viela, kas ir alkoholisko dzērienu galvenā sastāvdaļa. Etanolu izmanto arī kā šķīdinātāju, antiseptiķi, degvielu, un arī modernajos termometros.
Etanolam ir liela loma jaunu koronavīrusa vakcīnu ražošanā. Vakcīnas transportēšana un uzglabāšana ir atkarīga no oglekļa dioksīda, kas ir viens no etanola ražošanas blakusproduktiem.
Reaģējot ar histidīnu, tas “savāc” brīvos radikāļus, kas citādi veicinātu adenovīrusa noārdīšanos un vakcīnas iedarbības zudumu.
Vairāk par vielu lasiet: šeit.
Kas ir Saharoze?
Būtībā tas ir parastais cukurs, kas tiek izmantots pārtikas industrijā. Saharoze ir sastopama ne tikai cukurbietēs un cukurniedrēs, no kā to iegūst rūpnieciski, bet arī bērzu, kļavu sulā, burkānos, bietēs, melonēs un daudzos citos dārzeņos un augļos.
Vakcīnās tā tiek izmantota, jo augsts cukura līmenis stabilizē vīrusu daļiņas. Augsts cukura līmenis vīrusus uztur strukturāli neskartus, galvenokārt padarot vakcīnas staipīgākas. FDA mājaslapā norādīts: “Šīs vielas var pievienot kā stabilizatorus. Tās palīdz aizsargāt vakcīnas no nelabvēlīgiem apstākļiem, piemēram, no liofilizēšanas procesa tām vakcīnām, kuras tiek žāvētas liofilizēti. Vakcīnām pievienotie stabilizatori ir: cukuri, piemēram, saharoze un laktoze, aminoskābes, piemēram, glicīns vai glutamīnskābes mononātrija sāls, un olbaltumvielas, piemēram, cilvēka seruma albumīns vai želatīns. Cukuri, aminoskābes un olbaltumvielas ietilpst arī cilvēku ikdienas uzturā, kā arī organismā atrodas dabiski.”
Tās pašas pārdomas – vai ir pieejami pētījumi, kas apstiprinātu, ka imūnā sistēma nereaģēs uz saharozi, kas tiek apēsta, ja tā ir vakcīnas sastāvā? Jo, kā jau pieminēts iepriekš, vakcīnas mērķis ir radīt imūno atbildi antivielu veidā pret noteiktajiem antigēniem.
Avots: www.fda.gov
Kas ir Nātrija hlorīds?
Nātrija hlorīds ir pazīstams kā vienkārši sāls. Vairāk par šo palīgvielu – lasiet šeit.
Kas ir Dinātrija edetāta dihidrāts?
Dinātrija edetāts (EDTA) ir helātu veidojošs (KEE-novēlots) līdzeklis. Helātu veidotājs var no asinīm noņemt smago metālu, piemēram, svinu vai dzīvsudrabu.
Dinātrija edetāts ir dinātrija sāls edetāts, smago metālu helātu veidojošs līdzeklis ar antihiperkalcēmiskām un antiaritmiskām īpašībām. Edetāts, smago metālu antagonists, helatē divvērtīgos un trīsvērtīgos metālus, veidojot šķīstošus stabilus kompleksus, kas viegli izdalās caur nierēm. Tādējādi tos var izmantot, lai pazeminātu kalcija koncentrāciju serumā. Turklāt šim reaģentam ir īslaicīga inducēta hipokalcēmiskā stāvokļa negatīva inotropiska iedarbība uz sirdi, tādējādi antagonizējot digitālā glikozīdu inotropo un hronotropo iedarbību uz sirds kambariem. Ievadot acī, edetāts veic oftalmoloģisko efektu, helātējot kalciju, veidojot šķīstošus kompleksus, tādējādi noņemot radzenes kalcija nogulsnes.
Vai šai vielai varētu būt saistība ar trombu gadījumiem pēc “AstraZeneca” ražotās vakcīnas injicēšanas?
Kā norādīts aprakstā par šo vielu: “FDA grūtniecības kategorija C. Šīs zāles var būt kaitīgas nedzimušam bērnam. Ja iespējams, pirms EDTA saņemšanas pastāstiet savam ārstam, ja esat grūtniece.”
“Nav zināms, vai EDTA izdalās mātes pienā, vai tas varētu kaitēt barojošam bērnam. Ja iespējams, pastāstiet ārstam, ja barojat bērnu ar krūti.”
Arī Wikipedia ir norādīts, ka šī viela var radīt blakusparādības: “Ir konstatēts, ka laboratorijas dzīvniekiem tas ir gan citotoksisks, gan vāji genotoksisks. Ir konstatēts, ka perorāla iedarbība (piemēram, norijot) ietekmē uz reproduktīvo sistēmu un attīstību.”
Kontrindikācijas
Kā norādīts zāļu aprakstā: “Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.”
Avots: https://ec.europa.eu/
Apakšpunktā 6.1. ir uzskaitītas vairākas palīgvielas:
- L-Histidīns;
- L-Histidīna hidrohlorīda monohidrāts;
- Magnija hlorīda heksahidrāts;
- Polisorbāts 80 (E 433);
- Etanols;
- Saharoze;
- Nātrija hlorīds;
- Dinātrija ecetāta dihidrāts;
- Ūdens injekcijām.
Avots: https://ec.europa.eu/
Arī mājaslapā www.rigasveseliba.lv ir pieejams dokuments par kontrindikācijām.
Avots: https://rigasveseliba.lv/
Avots: https://rigasveseliba.lv/
Kā norādīts Veselības ministrijas informatīvajā bukletā par Covid-19 vakcināciju:
“Kā norit vakcinācija?”
- Līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments (pēc izvēles arī Potēšanas pase);
- Pārdomā apģērbu, lai viegli atlocīt piedurkni līdz plecam;
- Pirms vakcinācijas īsa konsultācija ar ārstu;
- Vakcinācija 15 min ārsta uzraudzība, lai novērotu veselības stāvokli;
- Pēc tam saņemsi vakcinācijas apliecību un ārsts norādīs, kad doties saņemt 2. vakcīnas devu.
Uzmanības vērts fakts: potēšanas pase nav obligātas dokuments, kas jāņem līdzi. Vai tas ir saistīts ar to, ka tā ir kāda īpaša vakcīna, kas prasa atsevišķu dokumentu vai arī tā tehniski neskaitās kā “klasiskā” vakcīna, jo nerada antivielas pret konkrētu slimību? Kā jau tika pieminēts, “AstraZeneca” vakcīnā ir šimpanzes adenovīruss nevis cilvēka adenovīruss. Kā arī mRNS vakcīna no “Pfizer” un “Moderna” tehniski neatbilst ne klasiskās vakcīnas sastāvam, ne darbības veidam, jo tā ir gēnu terapija. Plašāk lasiet “Pfizer” vakcīnas izpētes rakstā – šeit.
Avots: www.vm.gov.lv
Jau iepriekš minējām, ka 2021. gada martā Covid-19 vakcīnai “AstraZeneca” tika nomainīts nosaukums uz “Vaxzevria”.
Atverot “Vaxzevria” zāļu aprakstu, Kontrindikāciju sadaļā pievienota papildu informācija, kas nebija pieminēta “AstraZeneca” zāļu aprakstā.
“Pēc vakcinācijas ar “Vaxzevria” ļoti reti ir novērota trombozes un trombocitopēnijas kombinācija, dažos gadījumos kopā ar asiņošanu. Tas ietver smagus gadījumus, kas izpaužas kā vēnu tromboze, ieskaitot neparastās vietās, piemēram, smadzeņu vēnu sinusa tromboze, mezentērija vēnu tromboze, kā arī artēriju tromboze, vienlaikus ar trombocitopēniju. Lielākā daļa šo gadījumu notika pirmajās septiņās līdz četrpadsmit dienās pēc vakcinācijas un notika sievietēm līdz 55 gadu vecumam, kaut gan tas var atspoguļot palielinātu vakcīnas lietošanu šajā populācijā. Dažos gadījumos iznākums bijis letāls.
Veselības aprūpes speciālistiem jābūt modriem par trombembolijas un / vai trombocitopēnijas pazīmēm un simptomiem. Vakcinētajām personām jāiesaka nekavējoties meklēt medicīnisko palīdzību, ja pēc vakcinācijas rodas tādi simptomi kā elpas trūkums, sāpes krūtīs, kāju pietūkums, pastāvīgas sāpes vēderā. Turklāt ikvienam, kuram pēc vakcinācijas novēro neiroloģiskus simptomus, ieskaitot smagas vai ilgstošas galvassāpes vai neskaidru redzi, vai kuriem dažas dienas pēc vakcinācijas rodas zemādas asins izplūdumi (petehija) ārpus vakcinācijas vietas, jāmeklē tūlītēja medicīniskā palīdzība.”
Zemāk bildē teksta salīdzinājums tai pašai vakcīnai, bet ar dažādiem nosaukumiem.
Efektivitāte
Zāļu aprakstā norādīts: “Vakcīnas nodrošinātais aizsardzības ilgums nav zināms, jo to vēl nosaka pašlaik notiekošajos klīniskajos pētījumos.”
Pašā zāļu aprakstā norādīts, ka joprojām turpinās klīniskie pētījumi, bet tajā pat laikā šo vakcīnu ir atļauts izmantot visā pasaulē? Vai cilvēki, kuri piekrīt saņemt šo preparātu, ir informēti, ka arī viņi piedalās klīniskajā pētījumā?
Zāļu apraksta dokumenta E pielikumā norādīts: “Lai apliecinātu COVID-19 vakcīnas “AstraZeneca” efektivitāti un drošumu, RAĪ jāiesniedz klīniskā pētījuma galīgais ziņojums par randomizētiem, kontrolētiem, COV001, COV002, COV003 un COV005 pētījumiem.” Izpildes datums: 2022. gada 31. maijs.
!!! Šīs vakcīnas efektivitāte un drošums vēl nav līdz galam pārbaudīts, bet cilvēki jau tiek vakcinēti!
Arī SPKC mājaslapā norādīts, ka pašlaik turpinās klīniskie pētījumi: “Tā kā sniegts ieteikums “AstraZeneca” un Oksfordas universitātes izstrādātajai vakcīnai pret Covid-19 piešķirt reģistrācijas apliecību ar papildu nosacījumiem, šo vakcīnu tirgojošajai firmai būs jāturpina 2 gadu garumā sniegt rezultātus no pašlaik noritošā galvenā pētījuma.”
Turpat tālāk zāļu aprakstā par vakcīnas efektivitāti norādīts: “Aizsargājošā ietekme sākas aptuveni 3 nedēļas pēc pirmās Covid-19 Vaccine “AstraZeneca” vakcīnas devas. Aizsardzība var nebūt pilnīga līdz 15 dienām pēc otrās vakcīnas devas. Tāpat kā jebkuras citas vakcīnas gadījumā, vakcinācija ar COVID-19 Vaccine “AstraZeneca” var nenodrošināt aizsardzību visiem vakcīnas saņēmējiem (skatīt 5.1. apakšpunktu).”
Eiropas medicīnas aģentūras mājaslapā norādīts: “Pašlaik nav zināms, cik ilgi aizsargā COVID-19 vakcīna “AstraZeneca”. Klīniskajos pētījumos vakcinētos cilvēkus turpinās novērot vienu gadu, lai iegūtu vairāk informācijas par aizsardzības ilgumu.”
Turpat tālāk: “Vai “AstraZeneca” Covid-19 vakcīna var samazināt vīrusa transmisiju no viena cilvēka uz otru?”
Atbilde: “Pagaidām nav zināma vakcinācijas ar COVID-19 vakcīnu “AstraZeneca” ietekme uz SARS-CoV-2 vīrusa izplatību sabiedrībā. Pagaidām nav zināms, cik daudz vakcinēto cilvēku joprojām var pārnēsāt un izplatīt vīrusu.”
Vakcīna tiek injicēta cilvēkiem, bez datiem par to, ka šī vakcīna ir efektīva vīrusa transmisijas pārtraukšanai.
Veselības ministrijas bukletā pieejama pavisam cita informācija: Uz jautājumu “Kāpēc vakcinēties?”, tiek norādīta sekojoša atbilde: “Sargi citus! Vakcinējot 60-70% sabiedrības, iespējams apturēt vīrusa tālāku izplatību, novērst tā mutācijas, kas padara vīrusu lipīgāku un vēl vairāk apdraud cilvēku veselību. Vakcinējot lielāko daļu pieaugušo, iespējams pasargāt no saslimšanas arī bērnus līdz 16 gadu vecumam, kuriem vakcīna vēl nav izstrādāta.”
“Comirnaty” “Pfizer” vakcīnas izpētes rakstā var pārliecināties, ka nevienai no Latvijā iepirktajām Covid-19 vakcīnām nav veikti pētījumi, lai noskaidrotu vīrusa transmisijas pātraukšanu!
Savukārt, SPKC mājaslapā norādīta šāda informācija: ““AstraZeneca” vakcīna šobrīd ir vienīgā, kurai klīniskās izpētes stadijās būs iespējama zinātniski pamatota atbilde par to, cik efektīvi vakcīna varētu novērst asimptomātisku Covid-19 infekciju, kā arī vīrusa transmisiju jeb nodošanu no cilvēka uz cilvēku. Agrīnie 3. fāzes starpposma rezultāti norāda, ka šī vakcīna varēs samazināt vai pat novērst arī asimptomātiskus saslimšanas gadījumus un transmisiju. Iespējams, arī pārējās vakcīnas sasniegs tādus pašus rezultātus, taču līdzšinējās izpētes rezultāti neļauj par to spriest, tādēļ ir jāgaida vakcīnas ietekme uz asimptomātiskām slimības formām un vīrusa transmisiju no pēcreģistrācijas posma rezultātiem.”
Vai cilvēku maldināšana šādā veidā ir ir mērķtiecīgs nodoms vai tas izskaidrojams ar nepietiekami veltītu laiku informācijas noskaidrošanai?
Eiropas medicīnas aģentūras mājaslapā norādīts efektivitātes cipars, kas tika uzskatīts par pietiekamu šīs vakcīnas autorizēšanai: “COVID-19 vakcīna “AstraZeneca” piedāvā labu aizsardzības līmeni pret COVID-19, kas ir ārkārtīgi nepieciešama pašreizējā pandēmijā. Galvenie pētījumi parādīja, ka vakcīnas efektivitāte ir aptuveni 60%. Lielākā daļa blakusparādību ir vieglas vai vidēji smagas un izzūd dažu dienu laikā.”
Apkopojot augstāk pieminēto informāciju:
Vakcīnas efektivitāte ir aptuveni 60%;
Vakcīnas efektivitātes ilgums nav zināms;
Vakcīna ne visiem izstrādā aizsardzību, īpaši cilvēkiem ar imūnsistēmas traucējumiem;
Nav pētīta un zināma vakcīnas spēja pārtraukt vīrusa transmisiju.
Kāds tad patiesībā ir vakcīnas mērķis, ja par tās efektivitāti un aizsardzību nekas īsti nav zināms?
No Eiropas medicīnas aģentūras mājaslapas: nav pieejami dati par vakcīnas efektivitāti cilvēkiem, kas vecāki par 55 gadiem un vairāk datu būs pieejami vēlāk – kad noslēgsies pašlaik notiekošie klīniskie pētījumi: “Lielākā daļa šo pētījumu dalībnieku bija vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Vecākiem dalībniekiem (virs 55 gadiem) nebija pietiekami daudz rezultātu, lai sniegtu skaitli, cik labi vakcīna darbosies šajā grupā. Tomēr ir sagaidāma aizsardzība, ņemot vērā, ka šajā vecuma grupā ir novērojama imūnā atbilde, un, pamatojoties uz pieredzi ar citām vakcīnām; tā kā ir ticama informācija par drošību šajā populācijā, EMA zinātniskie eksperti uzskatīja, ka vakcīnu var lietot gados vecākiem pieaugušajiem. Paredzama plašāka informācija no notiekošajiem pētījumiem, kuros iekļauts lielāks vecāka gadagājuma dalībnieku skaits.”
Kā norādīts Eiropas medicīnas aģentūras mājaslapā: “345 cilvēkiem, kuri pētījumos saņēma COVID-19 vakcīnu “AstraZeneca” un kuri iepriekš pārslimojuši COVID-19, papildu blakusparādības nebija.
Pārbaudēs nebija pietiekami daudz datu, lai secinātu, cik labi COVID-19 vakcīna “AstraZeneca” iedarbojas cilvēkiem, kuriem jau ir bijusi saslimšana ar COVID-19.”
Kā norādīts Eiropas medicīnas aģentūras mājaslapā: “Apvienotie 4 klīnisko pētījumu rezultāti Apvienotajā Karalistē, Brazīlijā un Dienvidāfrikā parādīja, ka COVID-19 vakcīna “AstraZeneca” bija droša un efektīva COVID-19 novēršanā cilvēkiem no 18 gadu vecuma. Šajos pētījumos kopumā piedalījās aptuveni 24 000 cilvēku. Puse saņēma vakcīnu un pusei tika veikta kontrolinjekcija – vai nu fizioloģiskais šķīdums, vai cita vakcīna, kas nav COVID. Cilvēki nezināja, vai viņiem tika ievadīta testa vakcīna vai kontroles injekcija.”
Tātad šīs vakcīnas klīniskajā pētījumā daļa cilvēku saņēma “AstraZeneca” vakcīnu un otra daļa saņēma sālsšķīduma injekciju VAI citu vakcīnu! Kāda objektivitāte par drošību ir iespējama, ja Placebo grupā tiek izmantota cita vakcīna?
Uzmanības vērta ir informācija par flakona izmantošas laiku. Kā norādīts zāļu aprakstā, ir pieejami 8 devu vai 10 devu flakoni un devas ir jāizlieto nekavējoties.
Iepriekšējā lappusē norādīta informācija par atvērtu flakonu (kurā ir 8 vai 10 devas!): “No mikrobioloģiskā viedokļa vakcīna ir jāizlieto nekavējoties pēc tās pirmās atvēršanas. Ja vakcīna netiek nekavējoties izlietota, tās uzglabāšanas laiks un apstākļi lietošanas laikā ir lietotāja atbildība.”
Blakusparādības
Zāļu aprakstā norādīts: “Vakcīnas efektivitāte, drošums un imunogenitāte nav izvērtēta personām ar imūnās sistēmas traucējumiem, tajā skaitā personām, kuras saņem imūnsupresīvu terapiju. Personām ar imūnās sistēmas traucējumiem COVID-19 Vaccine “AstraZeneca” efektivitāte var būt mazāka.”
Tāpat kā “Pfizer” vakcīnai, arī šīs Covid-19 vakcīnas efektivitāte un drošums nav pētīts uz cilvēkiem ar pazeminātu imūnsistēmu vai tās traucējumiem.
Zāļu aprakstā norādīts: pētījumi par mijiedarbību ar citām zālēm nav veikti! Nav iespējams paredzēt, kā vakcīnā esošās vielas mijiedarbosies ar citiem medikamentiem, kO cilvēki lieto ikdienā. Katrs cilvēks, kurš piekrīt sev injicēt jauno vakcīnu, uzņemas atbildību par iespējamajām sekām.
Turpat tālāk norādīta informācija par grūtniecību un fertilitāti: “Pieredze par COVID-19 Vaccine “AstraZeneca” lietošanu grūtniecības laikā ir ierobežota.”
“Reproduktīvās toksicitātes pētījumi dzīvniekiem nav pabeigti. Pamatojoties uz sākotnējā pētījuma rezultātiem, ietekme uz augļa attīstību nav gaidāma (skatīt 5.3. apakšpunktu).”
“Pētījumi ar dzīvniekiem neliecina par tiešu vai netiešu kaitīgu ietekmi attiecībā uz reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3.apakšpunktu).”
Turpat minēts arī šāda informācija: “Nav zināms, vai COVID-19 Vaccine “AstraZeneca” izdalās mātes pienā.”
Ja aplūko 5.3. apakšpunktu:
Preklīniskie dati par drošumu.
“Neklīniskā standartpētījumā iegūtie dati par atkārtotu devu toksicitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.”
Genotoksicitāte/Kancerogenitāte.
Genotoksicitātes un kancerogenitātes pētījumi nav veikti. Vakcīnas sastāvdaļām nav zināma genotoksiska potenciāla.
Reproduktīvā toksicitāte.
“Pētījumi ar dzīvniekiem par iespējamo reproduktīvo un attīstības toksicitāti vēl nav pabeigti. Sākotnējais reproduktīvās toksicitātes pētījums ar pelēm neuzrāda toksicitāti mātītēm vai augļiem.”
Tātad pieņēmumi par vakcīnas ietekmi un “nekaitīgumu” uz grūtniecību un augli tiek ņemti no nepabeigtajiem pētījumiem ar pelēm! Nav veikti pētījumi par vakcīnas genotoksicitāti un kancerogenitāti jeb spēju izraisīt vēzi!
Zāļu aprakstā minēts par vakcīnas ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekli: “COVID-19 Vaccine “AstraZeneca” neietekmē vai nenozīmīgi ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tomēr dažas no 4.8. apakšpunktā minētajām nevēlamajām blakusparādībām var īslaicīgi ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus.”
Kā norādīts zāļu aprakstā: vakcīnas drošums izvērtēts tikai dažos no 4 pētījumiem, kopumā piedaloties 23 745 dalībniekiem.
Uzmanības vērts teikums: “Pētījuma laikā 23 745 dalībnieki vecumā no 18 gadiem bija randomizēti un saņēmuši vai nu COVID-19 Vaccine “AstraZeneca” vai kontroles vakcīnu.”
Nav minēts, kas tā ir par kontroles vakcīnu.
Tātad vakcīnas drošums tika izvērtēts nevis ar placebo, kurā ir fizioloģiskais šķīdums, bet gan ar kontroles vakcīnu! Kāda var būt runa par objektīvu klīnisko pētījumu, ja viena vakcīna tiek salīdzināta ar citu vakcīnu.
Prestižajā medicīnas žurnālā “The Lancet” tiek apskatīts klīniskais pētījums, kuras dalībnieki – cilvēki vecumā virs 70 gadi tika saņēmuši “AstraZeneca” vakcīnu vai kontroles vakcīnu – “MenACWY”.
Ierakstot meklētājā šo abriviatūru, izrādās, ka tā ir Meningokoku vakcīna! Tātad Placebo vietā tiek izmantota Meningokoku vakcīna.
Ja paskatās CDC oficiālajā dokumentā ar vakcīnu sastāvdaļām, Meningokoku vakcīnā atrodas šādas vielas:
- nātrija fosfāta buferēts izotoniskais nātrija hlorīda šķīdums;
- Formaldehīds;
- difterijas toksoīds.
Turpat “The Lancet” žurnālā norādīta tabula ar blakusparādībām, kas radušās 7 dienas pēc vakcinācijas.
Par kādu objektivitāti var būt runa, ja otrā klīniskā pētījuma grupa saņem kontroles vakcīnu, kuras sastāvā ir formaldehīds?
Atgriežoties pie zāļu apraktā minētajām blakusparādībām, kas radušās pēc vakcīnas saņemšanas:
jutīgums injekcijas vietā (63,7 %);
sāpes injekcijas vietā (54,2 %);
galvassāpes (52,6 %);
stiprs nogurums (53,1 %);
mialģija jeb muskuļu sāpes (44,0 %);
savārgums (44,2 %);
pireksija (ieskaitot drudža sajūtu (33,6 %) un drudzi>38°C (7,9%));
drebuļi (31,9 %);
artralģija jeb locītavu sāpes (26,4 %);
slikta dūša (21,9 %).
Lielākā daļa nevēlamo blakusparādību bija vieglas vai vidēji smagas un parasti izzuda dažu dienu laikā pēc vakcinācijas. Salīdzinot ar pirmo devu, nevēlamās blakusparādības, par kurām ziņots pēc otrās devas ievadīšanas, bija vieglākas un par tām tika ziņots retāk.
Turpat tālāk norādīta tabula ar nevēlamām blakusparādībām:
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi:
- Limfadenopātija (retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100));
Vielmaiņas un uztura traucējumi:
- Samazināta ēstgriba (retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100));
Nervu sistēmas traucējumi:
- Galvassāpes (ļoti bieži (≥ 1/10);
- Reibonis (retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100);
- Miegainība (retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100);
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi:
- Slikta dūša (ļoti bieži (≥ 1/10);
- Vemšana (bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10);
- Caureja (bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10);
Ādas un zemādas audu bojājumi:
- Hiperhidroze (retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100);
- Nieze (retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100);
- Izsitumi (retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100);
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi:
- Mialģija jeb muskuļu sāpes (ļoti bieži (≥ 1/10);
- Artralģija jeb locītavu sāpes (ļoti bieži (≥ 1/10);
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā:
- Jutīgums injekcijas vietā (ļoti bieži (≥ 1/10);
- Sāpes injekcijas vietā (ļoti bieži (≥ 1/10);
- Siltuma sajūta injekcijas vietā (ļoti bieži (≥ 1/10);
- Nieze injekcijas vietā (ļoti bieži (≥ 1/10);
- Asinsizplūdums injekcijas vietā (a) (ļoti bieži (≥ 1/10);
- Nogurums (ļoti bieži (≥ 1/10);
- Savārgums (ļoti bieži (≥ 1/10);
- Drudža sajūta (ļoti bieži (≥ 1/10);
- Drebuļi (ļoti bieži (≥ 1/10);
- Pietūkums injekcijas vietā (bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10);
- Apsārtums injekcijas vietā (bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10);
- Drudzis (b) (bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10).
- Asinsizplūdums injekcijas vietā, ietver hematomu injekcijas vietā (retāk);
- Drudzis ar temperatūru ≥ 38 °C
Tātad saskaņā ar oficiālo nevēlamo blakusparādību tabulu VISMAZ katram desmitajam būs šādas blakusparādības:
Galvassāpes;
Slikta dūša;
Mialģija jeb muskuļu sāpes;
Artralģija jeb locītavu sāpes;
Nogurums un savārgums;
Drudža sajūta un drebuļi;
Pietūkums, nieze, nepatīkamas sajūtas injekcijas vietā.
Arī Eiropas Medicīnas aģentūras mājaslapā ir šāds saraksts ar blakusparādībām un to biežumu: “Visbiežāk novērotās COVID-19 vakcīnas “AstraZeneca” blakusparādības pētījumos parasti bija vieglas vai vidēji smagas un uzlabojās dažu dienu laikā pēc vakcinācijas. Biežākās blakusparādības ir sāpes un jūtīgums injekcijas vietā, galvassāpes, nogurums, muskuļu sāpes, vispārēja slikta pašsajūta, drebuļi, drudzis, locītavu sāpes un slikta dūša. Tie skāra vairāk nekā 1 cilvēku no 10.
Vemšana un caureja radās mazāk nekā 1 no 10 cilvēkiem. Apetītes samazināšanās, reibonis, svīšana, sāpes vēderā un izsitumi radās mazāk nekā 1 no 100 cilvēkiem.
Cilvēkiem, kuri saņēma vakcīnu, ir bijušas alerģiskas reakcijas. Tāpat kā visām vakcīnām, arī COVID-19 vakcīna “AstraZeneca” jāievada stingrā uzraudzībā ar pieejamu atbilstošu ārstēšanu.”
Arī SPKC mājaslapā norādīta šāda informācija: “Biežākās blakusparādības ietvēra sāpes un jutīgumu injekcijas vietā, galvassāpes, nogurumu, muskuļu sāpes, vispārēji sliktu pašsajūtu, drebuļus, drudzi, locītavu sāpes un sliktu dūšu. Šīs blakusparādības skāra vairāk nekā 1 no 10 personām. Vemšana un caureja tika novērota mazāk nekā 1 no 10 personām. Savukārt samazināta apetīte, galvas reibšana, svīšana, vēdera sāpes un izsitumi attīstījās mazāk nekā 1 no 100 cilvēkiem.”
Ņemot vērā blakusparādību biežumu īstermiņā (drudzis, drebuļi, slikta dūša ir VISMAZ 1 no 10 cilvēkiem pēc vakcīnas ievadīšanas), katram cilvēkam pašam jāizvērtē vakcīnas ieguvums attiecībā pret nevēlamajām blakusparādībām. Nav īsti vēl zināms par ilgtermiņa blakusparādībām, kas var rasties pēc šimpanzes adenovīrusa un GMO produktu injicēšanas organismā.
“Vaxzevria” zāļu aprakstā ievietots papildinājums par iespējamajām blakusparādībām pēc vakcīnas saņemšanas, kas netika pieminētas “AstraZeneca” zāļu aprakstā:
“Pēc vakcinācijas ar “Vaxzevria” ļoti reti ir novērota trombozes un trombocitopēnijas kombinācija, dažos gadījumos kopā ar asiņošanu. Tas ietver smagus gadījumus, kas izpaužas kā vēnu tromboze, ieskaitot neparastās vietās, piemēram, smadzeņu vēnu sinusa tromboze, mezentērija vēnu tromboze, kā arī artēriju tromboze, vienlaikus ar trombocitopēniju. Lielākā daļa šo gadījumu notika pirmajās septiņās līdz četrpadsmit dienās pēc vakcinācijas un notika sievietēm līdz 55 gadu vecumam, kaut gan tas var atspoguļot palielinātu vakcīnas lietošanu šajā populācijā. Dažos gadījumos iznākums bijis letāls.”
Zinātniskie pētījumi:
Simian adenovīrusi kā vakcīnas pārnēsātāji
Pētījumā tiek apspriesti sasniegumi simian adenovīrusa vakcīnas vektoru izstrādē un novērtēti pašreizējie pētījumi, īpaši koncentrējoties uz klīnisko pētījumu datiem.
Klīniskais pētījums, kurā piedalījās jauni un seniora vecuma cilvēki, saņemot “AstraZeneca” vakcīnu un kontroles vakcīnu: Meningokoku vakcīnu.
Mācīšanās no pagātnes: drošu un efektīvu COVID-19 vakcīnu izstrāde
Smaga akūta respiratorā sindroma 2. koronavīrusa (SARS-CoV-2) strauja izplatīšanās ir izraisījusi tikpat ātru reakciju, kuras mērķis ir izstrādāt COVID-19 vakcīnu. Šie centieni ir iepriecinoši; tomēr visaptverošiem efektivitātes un drošības novērtējumiem ir būtiska nozīme vakcīnas izstrādē, un ir nepieciešams mācīties no iepriekšējām vakcīnu izstrādes kampaņām. Šajā pētījumā tika apkopoti dažādi piemēri ar slimības pastiprināšanos, kas radusies pēc vakcīnas piemērošanas. Pētījumā iesniegti ieteikumi COVID-19 vakcīnu kandidātu preklīniskajai un klīniskajai novērtēšanai, kā arī par vakcīnas izstrādi un optimizāciju.
2005. gadā tika aprakstīta D vitamīna spēja ietekmēt un regulēt imūno atbildi, novēršot pārāk lielu citokīnu ražošanu un pārmērīgu organisma reakciju.
Pierādījumi, ka D vitamīna papildinājumi var samazināt gripas un COVID-19 infekciju un nāves risku
D vitamīna loma Covid-19 infekcijas samazināšanā.
D vitamīna lomas piemērs nāves riska samazināšanā no pandēmiskām elpceļu infekcijām ir atrodams pētījumā par CFR, kas izriet no 1918. – 1919. gada gripas pandēmijas Amerikas Savienotajās Valstīs.
Lielas D3 vitamīna devas (250 000 vai 500 000 SV) pētījums ventilējamās intensīvās terapijas nodaļas pacientiem Gruzijā ar vidējo sākotnējo 25 (OH) D koncentrāciju 20–22 ng / ml ziņoja, ka uzturēšanās ilgums slimnīcā ir samazināts no 36 (SD, 19) dienas kontroles grupā līdz 25 (SD, 14) dienām 250 000-SV grupā [25 (OH) D = 45 ± 20 ng / ml] un 18 (SD, 11) dienām 500 000-SV grupā [ 25 (OH) D = 55 ± 14 ng / ml]; p = 0,03 [93]. Turpmākā izmēģinājuma pētījumā, kurā piedalījās 30 mehāniski vēdināmi kritiski slimi pacienti, 500 000 SV D3 vitamīna piedevas ievērojami palielināja hemoglobīna koncentrāciju un pazemināja hepcidīna koncentrāciju, uzlabojot dzelzs metabolismu un asins spēju transportēt skābekli.
Šeit pārskatītie dati atbalsta augstākas 25 (OH) D koncentrācijas lomu, samazinot ARTI, tostarp gripas, CoV un pneimonijas, infekcijas un nāves risku.
Dr. Shibo Jang, norāda, ka Covid vakcīnas izstrādei ir nepieciešama rūpīga izpēte un nesteigšanās ar tās izmantošanu. Kā norādīts rakstā: “Jāņem vērā arī vēl viens faktors: jaunu un atkārtotu koronavīrusu iespējamība nākotnē izraisīs jaunus uzliesmojumus. COVID-19 pamatā esošais vīruss var labi mutēties tādā veidā, kas padarītu iepriekš efektīvās vakcīnas un pretvīrusu līdzekļus bezjēdzīgus. Tāpēc jebkurai regulatīvajai aģentūrai, kas apsver veidus, kā paātrināt ārstēšanu, būtu jāizsver arī tas, cik iespējams, ka šīs zāles darbosies ārpus šī konkrētā koronavīrusa.”
2017. gada pētījums, kurā truši tika vakcinēti pret MERS koronavīrusu, viņiem parādījās pneimonija. Un, kad neinficētie un iepriekš nevakcinētie truši tika pārlieti ar vakcinēto trušu asinīm, arī viņi, saskaroties ar infekciju, piedzīvoja pneimoniju.
Vai COVID-19 saņem ADE no citiem koronavīrusiem?
Daži pētnieki uzskata, ka ADE parādība (no antivielām atkarīga infekcijas pastiprināšanās), iespējams, ir izraisījusi paaugstinātu mirstību no jaunā koronavīrusa Hubei provincē, jo iedzīvotāji jau ir bijuši inficējušies ar citiem koronavīrusu paveidiem. Šo svarīgo faktoru būtu jāņem vērā slimības terapijā un vakcīnu izstrādē.
Vakcinācija pret gripu var palielināt citu elpceļu vīrusu risku, fenomenu, kas pazīstams kā vīrusu iejaukšanās. Lai aprēķinātu gripas vakcīnas efektivitāti, bieži izmanto negatīvu pētījumu dizainu. Vīrusa iejaukšanās parādība ir pretrunā ar testa negatīvās vakcīnas efektivitātes pētījuma pamatpieņēmumu, ka vakcinācija nemaina inficēšanās risku ar citām elpceļu slimībām, tādējādi potenciālā vakcinācijas efektivitāte noved pie pozitīvā virziena. Šī pētījuma mērķis bija izpētīt vīrusu iejaukšanos, salīdzinot Aizsardzības departamenta darbinieku elpceļu vīrusu stāvokli, pamatojoties uz viņu vakcinācijas pret gripu statusu. Turklāt tika pārbaudīti atsevišķi elpošanas vīrusi un to saistība ar vakcināciju pret gripu.
“Gripas vakcinācijas saņemšana nebija saistīta ar vīrusu iejaukšanos mūsu iedzīvotāju vidū. Pārbaudot vīrusu traucējumus ar specifiskiem elpceļu vīrusiem, rezultāti bija atšķirīgi. Vakcīnu izraisīta vīrusa iejaukšanās bija ievērojami saistīta ar koronavīrusu un cilvēka metapneumovīrusu.”
Last modified: 20. aprīlis, 2021