B hepatīta vakcīna

Sākam izskatīt valsts vakcinācijas kalendārā iekļauto medikamentu lietošanas instrukcijas: sastāvu, blakusparādības, kā arī pētījumus.

SPKC oficiālais vakcinācijas kalendārs: Bērnu vakcinācijas kalendārs 2019. gadā.

Tiek apskatītas to ražotāju vakcīnu lietošanas instrukcijas un sastāvs, kas valstī iepirktas 2020. – 2021. gadam:  Ieteikumi ārstniecības iestādēm par vakcīnu pasūtījumiem 2020. – 2021. gadā

Par slimību – Lasiet šeit

Vakcīnas apraksts

Pirmā vakcīna, ko, saņemot vecāku piekrišanu, ievada zīdaiņa organismā, ir “pret” B hepatītu.

Kā norādīts SPKC kalendārā: “Vakcīnu pret B hepatītu pirmajās 0-12 dzīves stundās ievada tikai riska grupas jaundzimušajiem (bērniem, kuri dzimuši mātēm, kuras inficētas ar B hepatītu (B hepatīta virsmas antigēna (HBsAG) pozitīvām mātēm) vai mātēm, kuras nebija pārbaudītas HBsAg klātbūtnes noteikšanai. Turpmākās vakcīnas devas ievada atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijai.”

Valstī tiek izmantota vakcīna “Engerix B”, ko ražo “GSK group”; piegādātājs – SIA “GlaxoSmithKline Latvia”.

Zāļu reģistrācijas informācija:

Reģistrācijas nr. 97-0007

Reģistrācijas datums 05.03.1997.

Reģ. apliecība derīga līdz: uz neierobežotu laiku

Reģistrācijas apliecības īpašnieks, valsts: GlaxoSmithKline Biologicals S.A., Beļģija

“Engerix B 10mkg/0,5ml  lietošanas instrukcija un zāļu apraksts (divi dokumenti) ir pieejami Latvijas Zāļu reģistrā: Skatīt šeit

Zāļu apraksts angļu valodā ir pieejams GSK group oficiālajā mājaslapā – Skatīt šeit

Vakcīnas sastāvs

Oficiālajā CDC mājaslapā iespējams noskaidrot šī medikamenta sastāvu – Skatīt šiet

• Alumīnija hidroksīds (aluminum hydroxide)  – daudzums 0.5 mg/mL
• Rauga proteīns (yeast protein)
• Nātrija hlorīds (sodium chloride) – daudzums 9 mg/mL
• Dinātrija fosfāta dihidrāts (disodium phosphate dihydrate) – daudzums 0.98 mg/mL
• Nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts (sodium dihydrogen phosphate dihydrate) – daudzums 0.71 mg/mL

GSK group zāļu aprakstā ir norāde: “Šļirču uzgaļi satur dabiskā kaučuka lateksu, kas var izraisīt alerģiskas reakcijas.” Šāda veida informācija nav pieminēta ne Zāļu reģistra lietošanas instrukcijā, ne zāļu apraksta dokumentā. Pārliecināties, vai jaundzimušajam ir alerģija pret šo vielu, nav iespējams, jo vakcīna tiek ievadīta dzīves pirmajā dienā. 

Runājot par rauga proteīnu, kas minēts CDS mājaslapā, zāļu reģistra lietošanas instrukcijā (1/2 dokuments) ir minēts, ka aktīvā viela ir B hepatīta vīrusa „ārējais apvalks”, taču nav norādīts ne vīrusa štamms, ne arī tas, uz kādām šūnām šis vīruss ticis audzēts. Pārējās lietošanas instrukcijā uzskaitītās sastāvdaļas: hidratēts alumīnija hidroksīds, nātrija hlorīds, nātrija hidrogēnfosfāta dihidrāts, nātrija dihidrogēnfosfāts, ūdens injekcijām, taču nav norādīts šo vielu daudzums. Līdz ar to cilvēks, kurš atver tikai šo lietošanas instrukciju, nesaņem pilnu informāciju par sastāvu, palīgvielām un to daudzumu. Savukārt zāļu aprakstā (2/2 dokuments) var iepazīties ar plašāku informāciju par to, uz kādām šūnām audzēts konkrētais vīruss. Tur minēts, ka B hepatīta vīrusa virsmas antigēns tiek producēts rauga šūnās (Saccharomyces cerevisiae) ar rekombinēntās DNS tehnoloģiju (vidusskolas līmenī – kas ir rekombinētā DNS tehnoloģija jeb gēnu inženierija – lasīt šeit. Zāļu aprakstā norādīts alumīnija hidroksīda daudzums – 0,50 miligrami Al³⁺

Vēl pieminēšanas vērts ir teikums par nātrija esamību vakcīnā, ko var uzskatīt par neesošu tā daudzuma dēļ, taču tas rada jautājumu, kāpēc šī informācija jāpiemin, ja jau skaitās, ka vielas tur tik pat kā neesot? “Engerix B satur nātriju. Šīs zāles satur mazāk nekā 1 mmol nātrija (23 mg) devā, t. i., tās praktiski nesatur nātriju.”

Vēl viena mājaslapa, kur var apskatīt palīgvielu daudzumu, kas ir katrā vakcīnā: Skatīt šeit

Konkrētās vakcīnas sastāvā ir alumīnijs, kas pazīstams kā neirotoksīns ar negatīvu ietekmi uz organismu. Zināms, ka alumīnija esamība organismā var izraisīt dažāda rakstura veselības traucējumus – tādus kā alcheimera slimība, autisms u.c. Ir liela atšķirība vai alumīnijs iekļūst organismā caur gremošanas sistēmu un attiecīgi organisma filtrējošām sistēmām, kas nebūt neatbrīvojas no alumīnija pilnībā, vai tiek ievadīts caur muskuli, kā rezultātā pa taisno nonākot asinsritē. Tieši cietie veidojumi injekcijas vietā ir pazīme, ka daļa alumīnija ir akumulējusies konkrētajā vietā. Par spīti tam, ka alumīnijs tiek izmantots vakcīnās jau gadu desmitiem, sistēmā strādājošie zinātnieki joprojām nezinot, kas tieši organismā notiek ar šo alumīniju. 

Tomēr ir daudz dažādu pētījumu par alumīnija graujošo iedarbību uz cilvēka organismu:

– Alumīnija esamība autistu smadzenēs

– Vakcīnā esošā palīgviela – alumīnijs – pakļauj organismu nopietnam riskam

– Alumīnijs vakcīnās: vai tas ir droši?

– Dzīvsudraba un alumīnija iedarbība agrīnā dzīves posmā: attīstības jūtīgums kā modificējošs faktors neiroloģiskajos un imunoloģiskajos procesos

B hepatīta vīruss tiek producēts Saccharomyces cerevisiae rauga šūnās. Saccharomyces cerevisiae jeb klasiskais maizes raugs ir visvairāk lietojamais raugs pārtikas rūpniecībā. Tā sastāvā ir: olbaltumvielas, ogļhidrāti, B vitamīni, D provitamīns, minerālvielas (kālijs, nātrijs, kalcijs, magnijs, dzelzs, fosfors). Vai likumsakarīgi, ka vakcinētajiem bērniem rodas alerģija tieši uz tiem pārtikas produktiem, kuru sastāvā ir šis rauga veids? 

Vispārzināms, ka vakcīnas mērķis ir radīt imunitātes reakciju uz antigēnu – svešķermeni, kas nonāk organismā, tādējādi izstrādājot antivielas. Taču, ja šis B hepatīta vīruss ir producēts uz pārtikas industrijā plaši izmantota rauga šūnām, no loģikas izriet, ka katru reizi, kad bērns lietos pārtikā produktu, kurā ir Saccharomyces cerevisiae rauga šūnas, imūnsistēma to klasificēs kā antigēnu un sāks producēt antivielas, tādā veidā radot organismā dažāda veida alerģiskas reakcijas kā, piemēram, izsitumus, ekzēmu, dermatītu, nātreni, kas būtībā ir organisma mēģinājumi atbrīvoties no nevajadzīgajām vielām un toksīniem, jo āda ir cilvēka ķermeņa lielākais orgāns.

Kas ir dinātrija fosfāta dihidrāts? – Tā ir toksiska viela, kas rada saindēšanos, ja tiek norīta; rada nopietnu acs iekaisumu, ja nokļūst uz acīm. 

Nozares, kurās tiek izmantots dinātrija fosfāta dihidrāts: 

– Mēbeļu ražošanā;

– Zāļu izstrādē;

– Ķīmisko vielu izstrādē;

– Metāla ražošanā;

– Kosmētikas produktu ražošanā;

– Pesticīdu ražošanā, u.c.

Vairāk par šo palīgvielu – lasīt šeit.

Vēl viena B hepatīta vakcīnas palīgviela ir nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts. Šī viela nekvaificējas kā toksiska, bet tai ir plašs pielietojums:

– Farmācijā, zāļu izstrādē;

– Dzīvnieku pārtikas ražošanā;

– Pārtikas piedeva;

– Papīra ražošanā;

– Ķīmisko vielu ražošanā;

– Tekstilizstrādājumu ražošanā.

Vairāk par šo palīgvielu lasiet šeit.

Efektivitāte

Zāļu reģistra lietošanas instrukcijā minēts šāds teikums: “Engerix B Jūs neaizsargās, ja Jūsu organismā jau ir B hepatīta vīruss.” Tas pats minēts arī GSK group lietošanas instrukcijā: “ENGERIX-B nevar novērst B hepatīta infekciju personām, kurām vakcīnas ievadīšanas laikā bija neatpazīta B hepatīta infekcija. Turklāt tas nepasargās no inficēšanās tos, kam nav sasniegts aizsargājošo antivielas titru daudzums.” 

Un te rodas pārdomas: ja jau galvenais mērķis ir vakcinēt tos bērnus, kuru māte ir inficēta ar B hepatītu, un ņemot vērā dabīgo dzemdību procesu, kura laikā zīdainis, dzimstot, saskaras ar mātes asinīm, kas var nonākt gan acīs, gan mutē un degunā, tādā veidā inficējot ar B hepatītu, tad kāds ir pamatojums viņa vakcinēšanai tūlīt pēc dzemdībām? Tālākajā dzīves posmā ir minimāla varbūtība mātes asinīm nonākt bērna asinsritē. Vai nebūtu labāk veikt analīzes, lai noteiktu, vai zīdainis nav inficēts ar B hepatītu (ja pieņem, ka mazulis ir inficējies būdams vēl mātes vēderā), pirms injicēt šo vakcīnu? Jo jau lietošanas instrukcijā norādīts, ka tā nepasargā, ja cilvēks ir jau inficējies ar B hepatītu. Tad kāds ir pamatojums vakcinācijai tūlīt pēc dzemdībām, pirms tiek veiktas jebkāda veida analīzes?

Turpat zāļu lietošanas instrukcijā rakstīts: “Tāpat kā citas vakcīnas, Engerix B var Jūs pilnībā neaizsargāt no B hepatīta.” Tātad šī vakcīna neaizsargās, ja mazuļa organismā jau ir B hepatīts, gan arī var neaizsargāt no inficēšanās ar B hepatītu. Tad kāda reāli ir šīs vakcīnas efektivitāte, ja abos gadījumos tā var nepasargāt no saslimšanas? Vai pēc vakcinācijas tiek veiktas kādas analīzes, lai noskaidrotu, vai ir izstrādājušās antivielas?

Kontraindikcijas

Zāļu reģistra lietošanas instrukcijā norādīts: “Engerix B nedrīkst ievadīt šādos gadījumos: ja Jums ir alerģija pret aktīvo vielu vai kādu citu šo zāļu sastāvdaļu.” Vai jaundzimušajam uzreiz pēc nākšanas pasaulē tiek veikti jebkādi testi, lai noteiktu, vai viņam ir alerģija pret kādu no vakcīnas aktīvajām vielām?

Savukārt “GSK group” zāļu lietošanas instrukcijā lasāms: “Pirms vakcinācijas veselības aprūpes sniedzējam ir jāpārskata imunizācijas vēsture, lai noteiktu iespējamo jutību pret vakcīnām un iepriekšējām ar vakcināciju saistītajām blakusparādībām, lai varētu novērtēt ieguvumus un risku.” Tātad pats ražotājs norāda, ka pirms vakcinācijas ir jānovērtē bērna imunitāte, iespējamās alerģijas, lai spētu izvērtēt vakcinācijas riskus. Bet vai tas tiek darīts?

Blakusparādības

Zāļu reģistra lietošanas instrukcijā minēts: “Engerix B var ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus.” Kāda veida iedarbību tas atstāj uz smadzenēm? Kuras ir tās vielas, kas to ietekmē? Nekas nav minēts arī par to, cik ilgstoša var būt šīs vakcīnas iedarbība uz smadzenēm.

Iespējamās blakusparādības, kas uzskaitītas Zāļu reģistra lietošanas instrukcijā:

· sejas pietūkums,

· pazemināts asinsspiediens,

· apgrūtināta elpošana,

· zilgana ādas krāsa,

· samaņas zudums,

· galvassāpes,

· sāpes un apsārtums injekcijas vietā,

· nogurums,

· aizkaitināmība,

· miegainība,

· slikta dūša vai vemšana,

· caureja vai sāpes vēderā, ēstgribas zudums,

· paaugstināta temperatūra (drudzis),

· vispārēji slikta pašsajūta,

· pietūkums injekcijas vietā,

· reakcija injekcijas vietā, piemēram, sacietējums,

· reibonis,

· muskuļu sāpes,

· gripai līdzīgi simptomi,

· palielināti limfmezgli,

· nātrene, izsitumi un nieze,

· sāpes locītavās,

· durstīšanas un kņudēšanas sajūta.

· ātri veidojas zilumi un nevar apturēt asiņošanu, ja esat sagriezies,

· pazemināts asinsspiediens,

· asinsvadu iekaisums,

· pēkšņa sejas tūska ap muti un rīkles apvidū (angioneirotiskā tūska),

· nespēja kustināt muskuļus (paralīze),

· nervu iekaisums (neirīts), kas var izraisīt nejutīgumu vai notirpumu, arī īslaicīgs nervu iekaisums, kas izraisa sāpes locekļos,

· locekļu vājums un paralīze, bieži izplatās uz krūtīm un seju (Guillain-Barré sindroms),

· acu nervu slimība (redzes nerva iekaisums),

· multiplā skleroze,

· neiropātija (grūtības kustināt rokas vai kājas),

· encefalīts (galvas smadzeņu iekaisums),

· encefalopātija (deģeneratīva galvas smadzeņu slimība),

· meningīts (galvas smadzeņu apvalku infekcija),

· krampji,

· hipoestēzija (ādas nejutīgums pret sāpēm vai pieskārieniem),

· violetas vai sarkanīgi violetas papulas uz ādas (plakanā mezgliņēde),

· sarkani vai violeti plankumi uz ādas,

· artrīts (sāpīgas un stīvas locītavas),

· muskuļu vājums.

“Ļoti neiznēsātiem zīdaiņiem (kas dzimuši pirms grūtniecības 28. nedēļas) 2 – 3 dienu laikā pēc vakcinācijas var būt garāki pārtraukumi starp ieelpām nekā parasti.” Viela pārdomām – vai šis teikums norāda uz to, ka šī vakcīna varētu būt iemesls SIDS (pēkšņās nāves sindromam)? 

Kā raksta par SIDS: “Lai arī iemesls nav zināms, šķiet, ka SIDS varētu būt saistīts ar nepilnībām zīdaiņa smadzenēs, kas kontrolē elpošanu un miega uzbudinājumu.” Pašā vakcīnas lietošanas instrukcijā norādīts, ka zīdainim var būt problēmas ar elpošanas funkciju. Saistība starp SIDS un vakcināciju nav izpētīta.

Runājot par plašo komplikāciju sarakstu, tas ir acīmredzami iespaidīgs, sākot no sliktas pašsajūtas līdz pat encefalītam (galvas smadzeņu iekaisumam) un meningītam (galvas smadzeņu apvalka infekcijai). Uzzināt, kura blakusparādību buķete tiks katram konkrētam jaundzimušajam nav iespējams, jo pirms vakcinācijas netiek veiktas nekāda veida pārbaudes, analīzes un testi, lai noteikti jaundzimušā veselības stāvokli, alerģijas pret noteiktajām vielām, iekaisumiem vai cita veida organisma disfunkcijām. Tādā veidā tiek riskēts ar mazuļa veselību un pastāv iespējamība, ka viņš kļūs par invalīdu uz mūžu vai vakcīnas ietekmē mirs.

Ministru kabineta noteikumos Nr. 1040 minētas visa veida komplikācijas, kas var rasties pēc vakcinācijas. Komplikācija 3.14. ir: “Nāves gadījums. Letāls iznākums vakcinētai personai, ja nav zināms cits nāves cēlonis. Laika in­tervāls pēc vakcinācijas: 60 dienas. Vakcīna, kas var izraisīt nāvi: Jebkura vakcīna.” Tātad vakcīna var izraisīt jaundzimušā nāvi pat 2 mēnešus pēc vakcinācijas. 

Rodas jautājums, kādā veidā iespējams secināt, ka bērna nāve iestājās tieši no šīs vai citas vakcīnas, ja līdz divu mēnešu vecumam mazulis saņem vismaz 3 – 4 vakcīnas, kur viena no tām ir kombinētā (Difterija, stinguma krampji, garais klepus, poliomielīts, b tipa Haemophilus influenzae infekcija, B hepatīts). Katra no tām var izraisīt mazuļa nāvi un cita veida komplikācijas. Kādā veidā ģimenes ārsts spēs noteikt, kura komplikācija ir radusies no kuras vakcīnas, ja netiek salīdzināts mazuļa stāvoklis pirms un pēc vakcinācijas (vizuāls mazuļa novērtējums 5 minūšu laikā neskaitās objektīvs mazuļa veselības un imūnitātes stāvokļa novērtējums – ir nepieciešams veikt analīzes un testus). Kādas analīzes un testi būtu jāveic? Tas būtu jājautā savam ģimenes ārstam, jo viņš ir tas, kurš pieņem lēmumu vakcinēt mazuli, neko daudz nezinot par viņa patieso veselības stāvokli un organisma īpatnībām.

Runājot par biežāk sastopamām parādībām kā galvassāpes, aizkaitinājums, slikta dūša, muskuļu vājums, vērts aizdomāties par šāda rakstura blakusparādībam mazulim, kas ir tikai dažas stundas vecs. Iztēloties sāpes, šoku un neizpratni par to, kas ar viņu notiek. Pietiek jau ar to, ka mazulis ir ienācis jaunā pasaulē ar citiem spēles noteikumiem un viņa organismā uzreiz tiek ievadītas tādas vielas, kas var pilnībā sagraut vēl līdz galam neizveidojošos mazuļa imūnsistēmu un aknas, kuras nespēs izfiltrēt visus tos toksīnus, kas tika ievadīti, jo vēl nav pietiekami nobriedušas. Kādā veidā jaundzimušais var parādīt vecākiem, ka jūtās tik slikti, ka sāp galva, ir nelabi, tirpst muskuļi? Vai vecāki spēj to vizuāli ieraudzīt? Vai pats ģimenes ārsts spētu to vizuāli noteikt? Vienīgais veids, kā mazulis varētu padot jebkādu signālu, ir raudāšana un nepātraukta kliegšana, kas ir “klasiskas” izpausmes pēc vakcinācijas, ko ārsti parasti komentē kā normālas.  Jā, tas ir normāli, jo citādāk jaundzimušais nespēj komunicēt ar ārpasauli, lai pateiktu, ka jūtas ļoti, ļoti slikti..

VAERS (vakcīnu nevēlamo blakusparādību ziņošanas sistēma) reģistrēja 1564 nāves gadījumus, 630 invaliditātes gadījumus un 9694 bērniem bija nepieciešama neatliekamā palīdzība, kas jaunāki par gadu, pēc vakcinācijas pret B hepatītu (tas ir, faktiskais skaits ir 10-100 reizes lielāks nekā norādīts instrukcijās).

Zinātniskie pētījumi

B hepatīta vakcīnas efektivitātes novērtējums Indijā – vakcinācija tikko dzimušajiem nenodrošina papildus aizsardzību, salīdzinot ar nevakicētajiem:

Indijā B hepatīts ir diezgan izplatīts un pētījumā parādīts, ka vakcīnas efektivitāte neatšķiras, ja tā tiek ievadīta uzreiz pēc dzimšanas vai 6 nedēļu vecumā.

Hroniskas infekcijas risks ir 90%, ja inficēšanās notiek līdz gada vecumam, 30% – ja inficēšanās notiek 1-5 gadu vecumā, un 2% – pieaugušo vecumā. Hepatīta izplatība Indijā ir 2,4%, kam būtu jāizraisa 250 000 nāves gadījumu gadā no hepatocelulāras karcinomas. Tomēr Indijā tiek reģistrēti tikai 5000 hepatocelulāras karcinomas gadījumi gadā (0,02% no visas mirstības), kas ir daudz mazāk nekā prognozēts.

45% nevakcinētu bērnu gada vecumā bija dabiska imunitāte pret B hepatītu. Līdz 4-5 gadu vecumam vakcinēto cilvēku antivielu skaits samazinājās tiktāl, ka tas tikai nedaudz pārsniedza nevakcinētiem bērniem konstatēto.

Rekombinētā B hepatīta vakcīna un multiplās sklerozes risks: perspektīvs pētījums:

B hepatīta vakcīna ir saistīta ar trīskāršu multiplās sklerozes risku trīs gadus pēc vakcinācijas.

Sadaļā analizēti arī vairāki citi pētījumi, kas neapstiprināja paaugstinātu multiplās sklerozes risku vakcinētajiem. Piemēram, vienā no pētījumiem netika konstatēts paaugstināts risks tāpēc, ka metodē tika izmantots diagnozes datums nevis pirmo simptomu parādīšanās datums. Multiplās sklerozes diagnoze parasti tiek uzstādīta dažus gadus pēc simptomu parādīšanās.

B hepatīta vakcīna un centrālās nervu sistēmas iekaisuma demielinizācijas risks bērnībā:

Engerix-B vakcīna ir saistīta ar 2,77 reizes lielāku multiplās sklerozes risku, salīdzinot ar citām B hepatīta vakcīnām.

Multiplās sklerozes attīstība Francijā, kopš B hepatīta vakcinācijas sākuma:

Pēc tam, kad Francijā sākās B hepatīta vakcinācija, multiplās sklerozes gadījumu skaits palielinājās par 65%. Pastāv augsta korelācija (0,93 / 0,73) starp ievadīto vakcīnas devu skaitu un multiplās sklerozes gadījumu skaitu 1-2 gadu laikā.

Piemēru pētījums par nopietnām autoimūnām blakusparādībām pēc B hepatīta imunizācijas:

VAERS – vakcīnu nevēlamo blakusparādību ziņošanas sistēmas analīze. Pieaugušie, kas vakcinēti pret B hepatītu saslima ar multiplo sklerozi 5,2 reizes biežāk nekā tie, kas vakcinēti pret stingumkrampjiem. Vaskulīta risks bija 2,6 reizes lielāks, plikpaurība 7,2 reizes, sarkanā vilkēde 9 reizes, artrīts 2 reizes, reimatoīdais artrīts 18 reizes, trombocitopēnija 2 reizes, redzes nerva iekaisums -14 reizes lielāks

Nevēlamās blakusparādības, kas saistītas ar B hepatīta vakcīnu bērniem ASV, kas jaunāki par sešiem gadiem, 1993. un 1994. gads:

B hepatīta vakcīna ir saistīta ar 5,9 reizes lielāku artrīta risku, 1,6 reizes paaugstinātu akūta vidusauss iekaisuma risku un 1,4 reizes paaugstinātu faringīta risku.

Vakcīna pret B hepatītu un aknu darbības traucējumi bērniem ASV, kas jaunāki par 6 gadiem, 1993. un 1994. gads:

Tiem, kas vakcinēti pret B hepatītu, aknu slimību risks palielinājās 1,5–2,3 reizes.

Vīriešu dzimtas jaundzimušo vakcinācija pret B hepatītu un autisma diagnoze, NHIS 1997-2002:

Jaundzimušiem zēniem, kas vakcinēti pret B hepatītu uzreiz pēc dzimšanas, bija 3 reizes lielāks risks saslimt ar autismu nekā nevakcinētiem vai vakcinētiem vismaz mēnesi pēc piedzimšanas.

B hepatīta vakcīnas veicina attīstības traucējumus bērniem ASV vecumā no 1 līdz 9 gadiem:

Pētījumā tika atklāti statistiski nozīmīgi pierādījumi, kas liecināja, ka zēni ASV, kuri tika vakcinēti ar trīskārtīgu B hepatīta vakcīnas devu, laika posmā, kurā vakcīnas tika ražotas ar dzīvsudrabu (timerosālu), biežāk piedzīvoja attīstības traucējumus nekā nevakcinēti zēni.

Hroniska noguruma sindroms un fibromialģija pēc B hepatīta vakcinācijas: vēl viens skatījums uz “autoimūnā (auto-iekaisuma) sindroma rašanos no adjuvantiem:

B hepatīta vakcīna ir saistīta ar hroniska noguruma sindromu un fibromialģiju.

Autoimunitāte pēc B hepatīta vakcīnas kā daļa no adjuvantu izraisītā autoimūna iekaisuma sindroma spektra: 93 gadījumu analīze:

ASIA jeb Šonfelda sindroms ir nosaukums autoimūnām slimībām, ko izraisa vakcīnās esošās palīgvielas. Tajā ietilpst tās autoimūnās sekas, kas radušās no alumīnija adjuvantiem, Gulf war syndrome, makrofāgu miozīts (MMF) un silikona implantu autoimūnās sekas. Tas izraisa neiroloģiskus un psihiskus simptomus, kognitīvus traucējumus, muskuļu sāpes, artrītu, hronisku nogurumu, bezmiegu, redzes problēmas un kuņģa un zarnu trakta problēmas, utt. Šeit tiek analizēti 93 gadījumi, kas saistīti ar B hepatīta vakcīnu.

Vakcīnas izraisīta autoimunitāte:

Ar B hepatīta vakcīnu saistītās autoimūnas slimības ir Reitera sindroms (Reiter’s syndrome), artrīts, sarkanā vilkēde, acs apvalka asinsvadu iekaisums, miastēnija (pastiprināta šķērssvītru muskulatūras nogurdināmība un vājums), mezglainā eritēma (Erythema nodosum), trombocitopēniskā purpura, Evansa sindroms un CNS demielinizējošās slimības.

Imunizācija ar B hepatīta vakcīnu paātrina SLE līdzīgu slimības simptomus pelēm:

Tiek ziņots, ka pelēm, kas vakcinētas ar Engerix-B vakcīnu vai alumīnija hidroksīdu, tika novēroti atmiņas traucējumi, samazināts asins šūnu skaits un konstatēta smadzeņu glioze. Vakcinācija ir saasinājusi arī nieru slimības gaitu.

Jaundzimušo apmācītā imunitāte, kur ir HBV inficēta māte:

B hepatīta vīruss, kas pārnests bērnam no mātes, pretēji plaši izplatītam uzskatam, var veicināt labāku imūnsistēmas attīstību.

Novērtējums – B hepatīta vakcinācijas ietekme uz ilgstošu konjugācijas dzelti bērniem:

Katru gadu 80% jaundzimušajiem slimnīcā Krievijā reģistrē dzelti, kas pēdējos gados arvien biežāk notiek ar paaugstinātu bilirubīna līmeni asins serumā. Krievijas medicīnas aprindās dažiem ārstiem bija bažas par obligātu vakcināciju pret B hepatītu jaundzimušajiem: šī vakcīna tika uzskatīta par faktoru, kas palielina ilgstošas ​​konjugācijas dzelti bērniem.

Pētījums parādīja, ka pacientiem, kuri vakcinēti pret B hepatītu, konjugācijas dzeltes attīstības varbūtība ir augstāka nekā nevakcinētiem bērniem.

Last modified: 11. augusts, 2020