Covid mRNS vakcīna jeb gēnu terapija
Ievads
Covid-19 vīrusa apkarošanai ir izstrādātas vairākas vakcīnas, kam joprojām turpinās klīniskie pētījumi. Latvijā tiek pielietoti trīs Covid-19 preparāti: “Pfizer/BioNTech”, “Moderna” un “AstraZeneca”. Šajā izpētē tiks apskatīta uz RNS tehnoloģijas balstītās vakcīna no ASV farmācijas kompānijas “Pfizer” un sadarbības partnera – Vācijas biotehnoloģiju uzņēmuma “BioNTech”.
Par vīrusu lasiet šeit.
Vakcīnas apraksts
Reģistrācijas informācija
Reģistrācijas numurs: EU/1/20/1528/001
Reģistrācijas datums: 21.12.2020.
Reģ. apliecība derīga līdz: neierobežotu laiku
Reģistrācijas apliecības īpašnieks, valsts: BioNTech Manufacturing GmbH, Vācija
Vakcīna ir reģistrēta ar nosacījumu. Eiropas Medicīnas aģentūras mājaslapā norādīts: “Comirnaty ir piešķirta tirdzniecības atļauja ar nosacījumu. Tas nozīmē, ka ražotājam ir jāiesniedz papildu pierādījumi par vakcīnu (skatīt zemāk). Aģentūra izskatīs visu pieejamo jauno informāciju, un šis pārskats pēc vajadzības tiks atjaunināts.”
Zāļu aprakstā norādīts: “Vakcīnu paredzēts lietot personām no 16 gadu vecuma.”
Zāļu aprakstā norādīts: ““Comirnaty” drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem, kuri jaunāki par 16 gadiem, līdz šim nav pierādīta. Ir pieejami ierobežoti dati.” Tas nozīmē, ka vakcīnas ražotājs norāda, ka nav pierādīts, ka vakcīna ir “efektīva” personām, kas jaunākas par sešpadsmit gadiem.
Pilnais vakcinācijas kurss sastāv no divām devām ar vismaz divdesmit vienu dienu intervālu. Turpat tālāk norādīts: “Nav pieejami dati par “Comirnaty” un citu COVID-19 vakcīnu savstarpējo aizvietojamību, lai pabeigtu vakcinācijas kursu.”
Tas nozīmē, ka nav zināmas blakusparādības vai organisma reakcija, ja vakcinācijas kursa ietvaros tiks izmantotas divas dažādas Covid-19 vakcīnas: piemēram, pirmā deva no “Pfizer”, savukārt otra – no “Moderna”.
Kā norādīts zāļu aprakstā: “Šīs zāles ir reģistrētas “ar nosacījumiem”. Tas nozīmē, ka ir sagaidāmi papildu dati par šīm zālēm.”
Būtībā tas nozīmē, ka nav pietiekamu datu par drošību un efektivitāti, un tās ir atļautas ar nosacījumu, ka Eiropas Zāļu aģentūra saņems jaunu informāciju par šīm zālēm.
Zāļu apraksts latviešu valodā – šeit.
“Comirnaty” apraksts latviešu valodā – šeit.
Lietošanas instrukcija angļu valodā – šeit.
Ražotāja informācija par vakcīnu – šeit.
Pārskats par “Comirnaty” vakcīnu un to, kāpēc tā ir atļauta ES – šeit.
Informācija Lielbritānijas ārstiem – šeit.
FDA dokuments par “Pfizer” vakcīnu – šeit.
Saraksts ar Covid-19 klīniskajiem pētījumiem Eiropas Klīnisko pētījumu reģistrā – šeit.
Vakcīnas sastāvs
Zāļu aprakstā norādīts šāds vakcīnas sastāvs:
“1 deva (0,3 ml) satur 30 mikrogramus COVID-19 mRNS vakcīnas (iestrādātas lipīdu nanodaļiņās).”
“Vienpavediena 5’ kepēta (5’-capped) matrices RNS (mRNS), kas iegūta, izmantojot bezšūnu in vitro transkripciju no atbilstoša DNS parauga, kas kodē SARS-CoV-2 vīrusa virsmas pīķa (S) proteīnu.”
Valsts Zāļu reģistrā norādīts: “Gan “Pfizer” un “BioNTech”, gan “Moderna” izstrādātās vakcīnas pret Covid-19 ir līdzvērtīgas ne vien pēc izmantotās vakcīnas izstrādes tehnoloģijas, bet arī efektivitātes ziņā.”
Tā kā vakcīnas izstrādes tehnoloģija abām vakcīnām ir līdzvērtīgas, var apskatīt “Moderna” mājaslapā izlikto informāciju par to, kas ir mRNS tehnoloģija.
“Moderna” ražotāja mājaslapā norādīts: “Apzinoties mRNA zinātnes lielo potenciālu, mēs izveidojām mRNA tehnoloģijas platformu, kura funkcionē faktiski tieši tāpat kā datora operētājsistēma. Tā izveidota tā, ka darbojas ‘plug and play’ režīmā ar dažādām programmām. Mūsu gadījumā ‘programma’ jeb ‘aplikācija’ ir mūsu mRNA medikaments – mRNA sekvence, kura kodē proteīnam. Mums ir simtiem zinātnieku un inženieru, kuri fokusējas uz “Moderna” platformas tehnoloģijas attīstīšanu. Viņi ir organizēti atbilstoši atslēgas disciplīnām un strādā integrēti, lai attīstītu zināšanas par mRNA zinātni un atrisinātu problēmas, kas ir unikālas šīs tehnoloģijas izstrādē.”
Kas ir lipīdu nanodaļiņas?
Pēdējos gados ievērojamu uzmanību ir izpelnījušās dažādas nanotehnoloģiju platformas medicīniskās bioloģijas jomā, tostarp, gan diagnostika, gan terapija. Turklāt inženierijas multifunkcionālo nanodaļiņu kā farmaceitisko zāļu nesēju izpēte un izstrāde pēdējā desmitgadē ir veicinājusi eksponenciālu šā tipa zāļu lietojuma pieaugumu medicīnā.
Starp tām ir uz lipīdu bāzes balstītas nanodaļiņas, un to priekšrocība ir sekojoša: tās ir vismazāk toksiskas lietošanai in vivo, un ir panākts ievērojams progress DNS / RNS zāļu loģistikas jomā.
Starp dažādiem preparātiem, kuru pamatā ir lipīdi, klasiskie piemēri ir “liposomas”, kas galvenokārt sastāv no fosfolipīdiem (galvenajām bioloģisko membrānu sastāvdaļām) un ir plaši pētīti. Gēnu mērķauditorijas pētījumos tiek izmantotas ar lipīdiem nesaistītas DNS kopas (lipopleksi), kas nav kovalenti saistītas, izmantojot lādiņa – lādiņa mijiedarbību.
Kā norādīts šajā rakstā: “Daudzas mūsdienu zāļu molekulas ir mazas bioloģiskas vielas, taču pārliecinoši notiek pāreja no tradicionālajiem biofarmācijas līdzekļiem uz specializētu sarežģītāku terapiju. Tā ietver oligonukleotīdus – ieskaitot RNS, mRNS, siRNS un pat uz DNS balstītas molekulas, kas ģenētiskā līmenī var izraisīt slimību apkarošanu. Kā piemēram, zāļu molekula varētu ietvert siRNS, lai kavētu ekspresiju no Messenger RNS (mRNS) šūnās, lai nodrošinātu terapeitisko aktivitāti. Tiek izstrādāti arī zāļu produkti, kas piegādā mRNS uz šūnu, lai nodrošinātu terapeitisko olbaltumvielu ekspresiju.”
Nanodaļiņām var būt tādas pašas dimensijas kā bioloģiskām molekulām, piemēram, olbaltumvielām. Dzīvās sistēmās nanodaļiņas var uzreiz adsorbēt uz savas virsmas atsevišķas lielās molekulas, ar ko tās sastopas, nonākot ķermeņa audos un šķidrumos.
“Šī nanodaļiņu spēja panākt, ka molekulas “pielīp” to virsmai, ir atkarīga no daļiņu virsmas īpašībām un var būt nozīmīga zāļu piegādē. Patiešām, ir iespējams nogādāt zāles tieši uz noteiktu ķermeņa šūnu, noformējot nanodaļiņu virsmu tā, lai tā īpaši adsorbētos uz mērķa šūnas virsmas.”
Mijiedarbību ar dzīvajām sistēmām ietekmē nanodaļiņu izmēri. Piemēram, nanodaļiņas, kas nav lielākas par dažiem nanometriem, var labi nokļūt biomolekulu iekšienē, ko savukārt nespēj lielākas nanodaļiņas. Nanodaļiņas var šķērsot šūnu membrānas.
Kā norādīts šajā rakstā par nanotehnoloģijām: “Viena no nanodaļiņu izmantošanas priekšrocībām farmaceitiskos preparātos ir iespēja šķērsot asins smadzeņu barjeru (BBB). Tas var būt galvenais nanodaļiņu sistēmiskas ievadīšanas trūkums iespējamās smadzeņu toksicitātes ziņā.”
Būtībā šī ir gēnu terapija (kā tas minēts augstāk atspoguļotajos tekstos), nevis vienkārša tipa vakcīna, kur izmantots dzīvs vai inaktivēts vīruss, kura iedarbību pastiprina ar tādām palīgvielām kā alumīnijs.
Kā šī jauna veida tehnoloģija ietekmēs cilvēka organismu ilgtermiņā? To neviens nespēj paredzēt. Kā vakcīna ietekmēs sabiedrības daļu ar pavājinātu vai traucētu imūnsistēmas darbību?
Valsts Zāļu aģentūras mājaslapā norādīts mRNS vakcīnas darbības princips: “Abas reģistrētās vakcīnas ir veidotas pēc inovatīvas metodes, kuras pamatā ir mRNS ziņnesis, kurš organismam palīdz izveidot pīķa proteīna daļiņas jeb S-proteīnu, kuras atrodas koronavīrusa sastāvā un ko vīruss izmanto, lai iekļūtu organisma šūnās. Tas nozīmē, ka pēc vakcīnas saņemšanas vakcinētās personas imūnsistēma izveidos antivielas pret pīķa proteīna daļiņām jeb S-proteīnu un brīdī, kad organisms sastapsies ar koronavīrusu, atpazīs šo proteīnu un varēs aizsargāt organismu pret vīrusu.”
Pasaules Veselībs organizācijas mājaslapā norādīta šāda informācija: “Ģenētiskā pieeja (nukleīnskābes vakcīna). Atšķirībā no vakcīnas pieejām, kurās tiek izmantots vai nu novājināts, vai miris vesels vīruss vai tā daļas, nukleīnskābes vakcīnā tiek izmantota tikai ģenētiskā materiāla sadaļa, kurā sniegtas instrukcijas konkrētiem proteīniem, nevis visam mikrobam. DNS un RNS ir instrukcijas, kuras mūsu šūnas izmanto olbaltumvielu ražošanai. Mūsu šūnās DNS vispirms tiek pārvērsts par RNS, kas pēc tam tiek izmantots, lai to izmantots par pamatu specifisku olbaltumvielu ražošanā.”
Un turpat tālāk: “Nukleīnskābes vakcīna mūsu šūnām piegādā īpašu instrukciju kopumu vai nu kā DNS, vai mRNS, lai tās varētu izgatavot specifisko olbaltumvielu, kuru mēs vēlamies, lai mūsu imūnsistēma atpazīst un reaģē. Nukleīnskābes pieeja ir jauns veids, kā izstrādāt vakcīnas. Pirms COVID-19 pandēmijas neviens vēl nebija pilnībā apstiprinājis to pielietošanu cilvēkiem, lai gan dažās DNS vakcīnās, ieskaitot konkrētus vēža gadījumus, tika veikti izmēģinājumi ar cilvēkiem. Pandēmijas dēļ pētījumi šajā jomā ir progresējuši ļoti ātri, un dažas mRNS vakcīnas COVID-19 saņēma ārkārtas lietošanas atļauju. Tas nozīmē, ka tagad tās var administrēt cilvēkiem arī ārpus klīniskajiem pētījumiem.”
SPKC mājaslapā tiek norādīts mRNA vakcīnas princips: “Vakcīna “Comirnaty” satur molekulu ar nosaukumu RNA ziņnesis (mRNA), kam ir uzdots veidot S-proteīnu. Šāds pats proteīns atrodas uz SARS-CoV-2 vīrusa virsmas, un tas vīrusam nepieciešams, lai iekļūtu organisma šūnās. Kad cilvēkam tiks injicēta vakcīna, dažas tās šūnas nolasīs mRNA norādes un pagaidu režīmā saražos S-proteīnu. Cilvēka imūnsistēma tad atpazīs šo proteīnu kā svešu, sāks ražot antivielas un aktivizēs T šūnas, lai tām uzbruktu. Ja vēlāk cilvēks nonāks saskarē ar SARS-CoV-2 vīrusu, viņa imūnsistēma to atpazīs un būs gatava organismu pret to aizsargāt. Vakcīnas mRNA nesaglabājas organismā, bet īsi pēc vakcinēšanās sadalās un izvadās no organisma.”
Tekstā minēts: “Dažas tās šūnas nolasīs mRNA norādes un pagaidu režīmā saražos S-proteīnu.”Vai ir pieejami pētījumi par šūnu daudzumu, kas ražo šo proteīnu, un vai ir pieejami pētījumi par to, cik ilgs “pagaidu režīms”? Vai tās ir dienas, nedēļas, mēneši?
Vai ir pieejami pētījumi, kas norādītu, kā šāda veida mākslīga imūnsistēmas stimulēšana ietekmēs to cilvēku grupu, kuriem ir pazemināta imunitāte vai tās traucējumi: HIV, hroniskais kaites, alerģijas?
Zāļu aprakstā norādīts arī palīgvielu saraksts:
- ALC-0315;
- ALC-0159;
- DSFH;
- Holesterīns;
- Kālija hlorīds;
- Kālija dihidrogēnfosfāts;
- Nātrija hlorīds;
- Nātrija hidrogēnfosfāta dihidrāts;
- Saharoze;
- Ūdens injekcijām.
Kā paskaidrots vienā rakstā: “Lipīdu molekula aizsargā mRNS. Bez tā mRNS sadalītos, pirms būtu paspējusi nodot ģenētisko kodu šūnai. Šī aizsargājošā tauku bumba ir ļoti trausla, tāpēc vakcīnas pirms lietošanas piecas dienas jāuzglabā zem nulles temperatūras ar sausu ledu vai speciālā saldētavā.”
Turpat tālāk: “Sāļu saraksts var šķist sarežģītas ķimikālijas, taču Heincs sacīja, ka tie ir ķermeņa dabiski sāls varianti, kas uztur līdzsvarā pH – šķīduma skābumu vai bāziskumu. Šo sāļu kombinācija palīdz organismam absorbēt šķīdumu un aizsargā tauku molekulu un mRNS.”
Kas ir ALC-0315?
ALC-0315 ir katjonu lipīds, un tas ir kritisks pašas daļiņas pašsavienošanās procesam, daļiņas spējai uzņemt šūnās un RNS aizbēgšanai no endosomas. ALC-0159 ir polietilēnglikola (PEG) lipīdu konjugāts (t.i., PEGilēts lipīds).
Lipīdi ir paredzēti, lai iekapsulētu mRNS lipīdu nanodaļiņu formā, lai veicinātu iekļūšanu šūnās un RNS / lipīdu nanodaļiņu stabilitāti.
Kā norādīts dokumentā par “Pfizer” vakcīnu: “ALC-0315 ir zāļu produkta funkcionālais katjonu lipīdu komponents. Iestrādājot lipīdu nanodaļiņās, tas palīdz regulēt RNS endosomu izdalīšanos. Zāļu izstrādājumu ražošanas laikā RNS ūdens šķīduma ievadīšana etanola lipīdu maisījumā, kas satur ALC-0315 pie specifiska pH, noved pie elektrostatiskas mijiedarbības starp negatīvi uzlādētu RNS mugurkaulu un pozitīvi uzlādētu katjonu lipīdu. Šī elektrostatiskā mijiedarbība noved pie RNS zāļu vielas iekapsulēšanas, kā rezultātā veidojas daļiņas. Kad šūna ir ieņēmusi lipīdu nanodaļiņu, zemais endosomas pH līmenis padara LNP fusogēnu un ļauj RNS izdalīties citozolā.”
Kas ir ALC-0159?
PEGilētā lipīda ALC-0159 galvenā funkcija ir veidot aizsargājošu hidrofilu slāni, kas sterili stabilizē LNP, kas veicina uzglabāšanas stabilitāti un samazina nespecifisko saistīšanos ar olbaltumvielām. Tā kā lielāks PEG saturs var samazināt šūnu uzņemšanu un mijiedarbību ar endosomu membrānu, PEG saturs tiek kontrolēts.
Lipīdi ir paredzēti, lai iekapsulētu mRNS lipīdu nanodaļiņu formā, lai veicinātu iekļūšanu šūnās un RNS / lipīdu nanodaļiņu stabilitāti.
Kas ir DSFH?
DSFH ir fosfolipīdu komponents, kas paredzēts, lai nodrošinātu stabilu divslāņu veidojošu struktūru, lai līdzsvarotu katijona lipīdu ne-divslāņu tieksmi. DSFH ir palīgviela, kas nav farmaceitiska, un tai sniegta atbilstoša specifikācija.
Kas ir Polietilēnglikols?
Polietilēnglikols jeb PEG tiek izmantots farmācijas, kosmētikas un pārtikas produktos.
Retos gadījumos ir tikušas novērotas alerģiskas reakcijas uz produktiem ar augstu PEG koncentrāciju, piemēram, dažiem parasti lietotiem caurejas līdzekļiem. Tiek norādīts, ka “Pfizer” vakcīna satur niecīgu daudzumu vielas – tikai tik daudz, lai uzturētu lipīdu molekulas integritāti.
Kas ir Holesterīns?
Holesterīns ir taukviela, kas sastopama dzīvnieku izcelsmes produktos. Ar uzturu mēs to uzņemam samērā maz – reti vairāk par vienu gramu dienā. Organismā holesterīns tiek sintezēts galvenokārt aknās. Nepieciešamība organismā pēc holesterīna ir salīdzinoši neliela. Tā ir neatņemama šūnu membrānu sastāvdaļa, no tā veidojas žultsskābe, daži hormoni, D vitamīns. Tā kā holesterīns un triglicerīdi ir taukvielas, lai tos pa asinīm varētu nogādāt no vieniem audiem uz citiem, tie ir „iepakoti“ speciālās daļinās – lipoproteīnos.
Holesterīns ir iekļauts zāļu sastāvā, lai atbalstītu divslāņu struktūras lipīdu nanodaļiņās un nodrošinātu lipīdu komponentu mobilitāti lipīdu nanodaļiņu struktūrā. Parastā lipīda, holesterīna, specifikācija tiek uzskatīta par pieņemamu.
Kas ir Kālija hlorīds?
Kālija hlorīds ir galvenā kālija savienojumu rūpnieciskā izejviela. Kālija hlorīds – klasisks augstas kvalitātes un koncentrācijas viena elementa mēslojums, kas piemērots daudzu augu mēslošanai. Tas ir vislētākais kālija sāls.
Kālija hlorīdu lieto daudzās vakcīnās, jo tas ir sāls, un, “veidojot vīrusu vakcīnu, ir nepieciešams atbilstošs sāļu daudzums, lai šūnas būtu dzīvas. Tā kā tas ir dabisks produkts, kas nepieciešams visām šūnām, tas tiek ievietots arī šūnu kultūrās. ”
Kas ir Kālija dihidrogēnfosfāts?
Kālija dihidrogēnfosfāts ir kālija sāls, kura pretsvars ir dihidrogēnfosfāts (1-). Tas ir kālija sāls neorganiskais fosfāts. Vakcīnās tas tiek izmantots kā stabilizētājs. Vairāk par šo vielu lasiet šeit.
Kas ir Nātrija hlorīds?
Nātrija hlorīds ir pazīstams kā vienkārši sāls. Vairāk par šo palīgvielu – lasiet šeit.
Kas ir saharoze?
Būtībā tas ir parastais cukurs, ko izmanto pārtikas industrijā. Saharoze ir sastopama ne tikai cukurbietēs un cukurniedrēs, no kā to iegūst rūpnieciski, bet arī bērzu, kļavu sulā, burkānos, bietēs, melonēs un daudzos citos dārzeņos un augļos.
Vakcīnās tas tiek izmantots, jo augsts cukura līmenis stabilizē vīrusu daļiņas vakcīnās. Augsts cukura līmenis vīrusus uztur strukturāli neskartus, galvenokārt padarot vakcīnas staipīgākas. FDA mājaslapā norādīts: “Šīs vielas var pievienot kā stabilizatorus. Tās palīdz aizsargāt vakcīnas no nelabvēlīgiem apstākļiem, piemēram, no liofilizēšanas procesa tām vakcīnām, kuras tiek žāvētas liofilizēti. Vakcīnās pievienotie stabilizatori ir: cukuri, piemēram, saharoze un laktoze, aminoskābes, piemēram, glicīns vai glutamīnskābes mononātrija sāls, un olbaltumvielas, piemēram, cilvēka seruma albumīns vai želatīns. Cukuri, aminoskābes un olbaltumvielas nav raksturīgas tikai vakcīnām, bet gan ir sastopamas ikdienas uzturā, un tās ir arī sastāvdaļas, kas organismā atrodas dabiski.”
Cukurs aizsargā vakcīnu sasaldēšanas laikā. Saharoze ir glikozes molekula, kas pēc garšas ir salda un stabilizē vakcīnu zem nulles temperatūras.
Taču vai ir pieejami pētījumi, kas apstiprinātu, ka imūnā sistēma nereaģēs uz saharozi, kas tiek apēsta, ja tā ir vakcīnas sastāvā? Jo, kā jau minēts iepriekš, vakcīnas mērķis ir radīt imūno atbildi antivielu veidā pret noteiktiem antigēniem.
Kas ir Nātrija hidrogēnfosfāta dihidrāts?
Nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrātu parasti izmanto kā fosfāta bufera sistēmas komponentu pakārtoto biomolekulu hromatogrāfijas posmiem vai galīgai šķidruma formulēšanai.
Tā ir toksiska viela, kas rada saindēšanos, ja tiek norīta; rada nopietnu acs iekaisumu, ja iekļūst acīs. Nozares, kurās tiek izmantots dinātrija fosfāta dihidrāts: mēbeļu ražošana, zāļu izstrāde, ķīmisko vielu izstrāde, metāla ražošana, kosmētikas produktu ražošana – pesticīdu ražošanā, u.c. Vairāk par šo palīgvielu – lasiet šeit.
Vairāk par vielu lasiet šeit.
Kontraindikācijas
Zāļu aprakstā redzams melns apgriezts trijstūris ar norādi: “Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko informāciju par šo zāļu drošumu. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām.”
Tas nozīmē: minimālu vai nepietiekamu klīnisko pētījumu dēļ šīs zāles īpaši uzrauga, jo nav ievākta pietiekama informācija par to, kā šo medikamentu panesīs iedzīvotāji, īpaši tie, kuriem ir dažādas hroniskas kaites un pazemināta imūnsistēma vai alerģijas.
Zāļu valsts reģistrā norādīts, ka papildu uzraudzība tiek piemērota šādos gadījumos:
- zāles satur jaunu aktīvo vielu, kas Eiropas Savienībā reģistrēta pēc 2011. gada 1. janvāra;
- bioloģiskas izcelsmes zāles, piemēram, vakcīnas vai no asins plazmas iegūtas zāles, kas Eiropas Savienībā reģistrētas pēc 2011. gada 1. janvāra;
- zāles reģistrētas ar nosacījumu (reģistrācijas apliecības īpašniekam jeb RAĪ jāsniedz papildus dati pēcreģistrācijas periodā) vai zāles ir reģistrētas izņēmuma kārtā (ir noteikti iemesli, kādēļ RAĪ nevar iesniegt plašu nepieciešamo datu kopumu);
- RAĪ jāveic papildu pētījumi, piemēram, lai sniegtu datus par zāļu ilgstošu lietošanu vai par retām blakusparādībām, kas novērotas klīnisko pētījumu laikā.
Pie kontraindikācijām tiek norādīta šāda informācija: “Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.”
Arī Eiropas medicīnas aģentūras pārskatā dokumentā norādīts: “Cilvēki, kuri jau zina, ka viņiem ir alerģija pret kādu no vakcīnas sastāvdaļām, kas uzskaitītas lietošanas instrukcijas 6. sadaļā, nedrīkst saņemt vakcīnu.”
Jautājums ir, vai cilvēks pirms vakcinācijas veic alerģijas testus pret visām vakcīnā esošajām vielām, lai noskaidrotu vai nav kāda neatklāta alerģija? Vai šāda veida alerģijas testi vispār ir pieejami Latvijā? Vai Latvijas valsts sedz izmaksas tāpat kā Covid-19 vakcīnām? Ja jau vakcīna ir pieejama bezmaksas, tad arī alerģijas testiem pret vakcīnā esošajām vielām ir jābūt bezmaksas. Jebkura paaugstināta jūtība pret vakcīnā esošo vielu ir kontraindikācija vakcinācijai!
Zāļu aprakstā pie “Vispārējie ieteikumi” norādīts: “Vakcīnas efektivitāte, drošums un imunogenitāte nav izvērtēta personām ar imūnās sistēmas traucējumiem, tajā skaitā personām, kuras saņem imūnsupresīvu terapiju. Personām ar imūnās sistēmas traucējumiem “Comirnaty” efektivitāte var būt mazāka.”
Cilvēki no riska grupām ir pakļauti nezināmam iznākumam, jo pats vakcīnas ražotājs norāda, ka nav veikti pētījumi, lai noskaidrotu, vai vakcīna ir droša tai sabiedrības daļai, kurai ir pazemināta imūnsistēma! Jautājums ir, cik daudz cilvēku patiesībā ir ar novājinātu imūnsistēmu, hroniskajām kaitēm un HIV (šeit var lasīt par HIV inficēšanās pieaugumu ne tikai Eiropā, bet arī Latvijā).
Vēl pie Vispārējiem ieteikumiem norādīts: “Vakcinācija ir jāatliek, ja ir smaga akūta febrila slimība vai akūta infekcija. Nelielas infekcijas un/vai neliels drudzis nav iemesls vakcinācijas atlikšanai.”
Savukārt, Kārlis Rācenis, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) ārsts norāda tikai divus pamatnosacījumus, kādēļ būtu aizliegts vakcinēties:
“Ja cilvēks ir slims uz doto brīdi, ir temperatūra un vīrusa infekcijai līdzīgi simptomi, piemēram, elpas trūkums, tad mēs domātu, ka patiešām ir šim cilvēkam, iespējams, Covid-19 infekcija, un vakcināciju dotajā mirklī neveiktu. Otrs gadījums – ja pats cilvēks ir ar apstiprinātu Covid-19 testu, arī šādā gadījumā vakcināciju neveiktu uzreiz,” Rācenis skaidro. Pārējie kritēriji ir individuāli skatāmi un vērtējami.”
Jautājums ir, vai patiešam ikviens, kurš ierodas uz vakcināciju, tiek vispirms konsultēts par tieši šim konkrētam cilvēkam raksturīgām veselības problēmām, lietotām zālēm un citiem svarīgiem aspektiem, kurus būtu jāņem vērā PIRMS tiek veikta vakcinācija.
Šeit izlasāma neliela intervija ar cilvēku, kurš tika vakcinēts pret Covid-19: “Kā tas viss notika? Vienkārši ņēma, iepotēja un viss. Man ārsts minūtes 5 stāstīja par šo vakcīnu, tās iespējamām blaknēm. Kā arī es varēju viņam uzdot jebkādus jautājumus. Vēl bija jāizpilda anketa par to, vai jau esmu slimojis ar Covid-19, vai man ir temperatūra, vai man jebkad ir bijušas kādas alerģijas no citām potēm. Tad man izskaidroja, ka pretēji tam, kā tas ir ar citām potēm, kur tev ievada vīrusu mazā devā, tad šajā gadījumā vīrusu nevada iekšā. Tā vietā ievada kaut ko, kas palīdz cīnīties ar šo vīrusu.”
Efektivitāte
Kā norāda ražotājs zāļu aprakstā: “Vakcīnas nodrošinātais aizsardzības ilgums nav zināms, jo to vēl nosaka pašlaik notiekošajos klīniskajos pētījumos.”
Un turpat tālāk: “Tāpat kā jebkuras citas vakcīnas gadījumā, vakcinācija ar “Comirnaty” var nenodrošināt aizsardzību visiem tās saņēmējiem. Aizsardzība var nebūt pilnīga līdz 7 dienām pēc otrās vakcīnas devas.”
Rodas jautājums, ja šī vakcīna tika apstiprināta izņēmuma kārtā, neizejot visas vakcīnas drosības un efektivitātes fāzes, ja zālēm ir norādīts melnais trijstūris, kas norāda, ka tām ir piemērojama īpaša uzraudzība un nav pieejami pietiekami daudz informācijas par šo vakcīnu, vai tie, kas tagad vakcinējas piedalās nākamās fāzes klīniskajā pētījumā nemaz par to nezinot? Ja jau vakcīnas ražotājs norāda, ka nav pietiekami informācijas ne par vakcīnas drošumu, ne efektivitāti, ne par to, kā šī vakcīna ietekmē cilvēkus ar pazeminātu imūnsistēmu, tad kādā veidā šis medikaments vispār tika apstiprināts?
Savukārt, dokumenta beigās norādīts, ka: “Eiropas Zāļu aģentūras secinājumi par reģistrāciju ar nosacījumiem. Izskatot pieteikumu, CHMP uzskata, ka ieguvuma un riska attiecība ir labvēlīga, lai ieteiktu reģistrāciju ar nosacījumiem, kā sīkāk paskaidrots Eiropas Publiskajā novērtējuma ziņojumā.”
Klīniskiem pētījumu nav vēl noslēgušies, bet tiek pieņemts lēmums, balstoties tikai uz “Pfizer” veiktajiem pētījumiem, ka šī vakcīna ir pietiekami efektīva un “droša”, lai to injicētu lielai sabiedrībais daļai.
Uzmanības vērts teikums: “Aizsardzība var nebūt pilnīga līdz 7 dienām pēc otrās vakcīnas devas.” Tas nozīmē, ka tikai pēc otrās vakcīnas devas “aizsardzība” var būt “pilnīga”. Bet vai katram pacientam, kurš ļaus sev injicēt šo jauno vakcīnu, būs pieejams nosūtījums uz antivielu testu, lai noskaidrotu vakcīnas ir “efektivitāti” tieši šim konkrētam cilvēkam? Vai arī viss tiek veikts pēc principa “vakcinējies – pasargāts”, faktiski nenoskaidrojot, vai šī vakcīna ir izstrādājusi pietiekamu antivielu daudzumu, lai varētu teikt – šis cilvēks ir “pasargāts”?
Tajā pašā laikā Covid-19 vakcīnas pētījumā tiek norādīts, ka nav veikta izpēte par tikai vienas vakcīnas devas efektivitāti. FDA iesaka izmantot divas devas un savu lēmumu pamatojot ar pieejamajiem pētījumiem par to, ka divas devas ir efektīvākas. Bet, ja nav veikta izpēte par tikai vienas vakcīnas devas efektivitāti, tad uz kādu pētījumu pamata tiek uzskatīts, ka nepieciešamas tieši divas devas?
Pasaules Veselības organizācija nenoliedz, ka tiem, kas ir izslimojuši Covid-19 dabīgā veidā (ar simptomiem vai bez) izstrādājas antivielas tieši pret šo konkrēto vīrusa veidu.
Kā norādīts viņu mājaslapā: “Lielākajai daļai cilvēku, kuri ir inficējušies ar vīrusu, kas izraisa COVID-19, pirmajās nedēļās rodas imūnā atbilde, taču mēs nezinām, cik spēcīga vai ilgstoša ir šī imūnā atbilde vai kā tā atšķiras dažādiem cilvēkiem. Mums ir dažas norādes, taču mums nav pilnīga attēla.”
Vakcīnas mērķis ir izstrādāt antivielas. Cilvēks, kurš ir pārslimojis ar Covid, dabīgā veidā iegūst imunitāti jeb antivielas. Tad kāds būtu nopietns pamatojums vakcinēties tiem, kas ir izslimojuši? Vakcīnas instrukcijā norādīts, ka aizsardzības ilgums nav vēl zināms. Līdz ar to vēl nevar apgalvot, ka dabīgā imunitāte darbosies īsāk nekā mākslīgā.
Antivielas – tāds ir vakcīnas mērķis. Ja aptuveni 80% cilvēku pārslimo Covid asimptomātiski, tad pirms vakcinācijas būtu jāveic antivielu tests. Tas palīdzētu noskaidrot vai šim konkrētajam cilvēkam ir izveidojusies dabīgā imunitāte un viņš jau ir pasargāts. Līdz ar to šim cilvēkam nav nepieciešams vakcinēties, jo viņa imūnsistēma jau ir izveidojusi antivielas pret Covid-19.
Uzmanības vērts ir medicīnisks jēdziens “no antivielām atkarīga infekcijas pastiprināšanās” (angl. antibody-dependent enhancement, ADE).
No antivielām atkarīga infekcijas pastiprināšanās ir parādība, kurā vīrusa saistīšanās ar suboptimālām neitralizējošām vai neitralizējošām antivielām izraisa tā iekļūšanu inficētā organisma imūnās šūnās un vīrusa replikāciju. Īsāk sakot, vakcīnas dēļ cilvēks kļūst uzņēmīgāks pret vīrusu. Šī parādība var izpausties primāras vai sekundāras vīrusu infekcijas attīstības laikā, kā arī pēc vakcinācijas nākamās infekcijas laikā.
Antivielas pēc savas būtības veicina imūnsistēmas vīrusa fagocitozi. Parasti vīrusa-antivielu kompleksa fagocitozi papildina vīrusa noārdīšanās, bet ADE gadījumā tas, gluži pretēji, var izraisīt vīrusa replikāciju, ar vēlāku imūno šūnu nāvi. Tādējādi vīruss “maldina” imūno šūnu fagocitozes procesu un izmanto saimnieka antivielas kā “Trojas zirgu”.
Tieši ADE parādība ir tas faktors, kas sarežģī pretvīrusu vakcīnu izstrādi.
Piemēram šajā pētījumā, daži pētnieki uzskata, ka iespējams tieši ADE parādība izraisījusi paaugstinātu mirstību no jaunā koronavīrusa Hubei provincē, jo iedzīvotājiem jau ir bijuši inficējušies ar citiem koronavīrusu paveidiem. Tātad cilvēkam sastopoties ar infekciju, tieši vakcīnas dēļ var rasties ADE parādība, kas rada nevis aizsardzību, bet izraisa smagāku slimības gaitu.
Pirms vairākiem gadu desmitiem tika izstrādātas vakcīnas pret citu koronavīrusa paveidu: kaķu infekciozo peritonīta vīrusu. Pētījumu rezultātā izrādījās: vakcinētajiem kaķiem palielinājās risks saslimt ar vīrusu.
Valsts kancelejas izstrādātājā mājaslapā par Covid-19 ir norādīta šāda informācija: “Brīvprātīga vakcinēšanās pret COVID-19 ir droša iespēja sevi pasargāt no simptomātiskas saslimšanas ar vīrusu. Līdz ar to tas ir vienīgais reālais solis pretī iespējai atgriezties dzīves ritmā, kāds bija pirms pandēmijas.”
SPKC mājaslapā pieejama sadaļa ar jautājumiem un atbildēm par Covid-19 vakcīnām. Viens no jautājumiem ir par “Cik ilgi saglabāsies vakcinēta cilvēka organisma aizsardzība?”
Norādītā atbilde: “Ekspertiem pagaidām vēl nav atbildes, vai būs nepieciešama atkārtota vakcinēšanās un cik bieži. Var gadīties, ka tas nepieciešams, piemēram, pēc diviem, pieciem vai desmit gadiem. Tas nav atkarīgs tikai no vakcīnas, bet arī paša vīrusa un kā tas mainīsies. SARS CoV-2 vīruss ir jauns, tāpēc pagaidām ir maz datu par tā infekcijas radīto imunitāti, kā arī nav zināms, cik ilga būs vakcīnas nodrošinātā imunitāte un vai būs nepieciešamība pēc periodiskām vakcīnas papildu devām ilgnoturīgas aizsardzības nodrošināšanai.”
Bet turpat tālāk nonāk pretrunā ar iepriekš rakstīto. Pie jautājuma “Vai ir jēga vakcinēties, ja esmu izslimojis Covid-19 un analīzes uzrāda, ka man ir izstrādājušās antivielas?”
“Jā, ir jēga vakcinēties arī šādā gadījumā. Pētījumi rāda, ka organisma imūnā atbilde uz vakcīnu ir efektīvāka, augstāka un noturīgāka. Pagaidām redzams, ka apmēram trīs mēnešus pēc dabīgi izslimotas infekcijas organisma aizsardzības līmenis sāk samazināties, savukārt pēc vakcīnas tas nenotiek.”
Tā teikt, nav vēl pieejami pētījumi par to, cik efektīvas ir vakcīnas izstrādājušās antivielas, bet jau ar pārliecību saka, ka dabīgā veidā izveidojusies imunitāte ir vājāka un nenoturīgākā nekā mākslīgi stimulēta imunitāte.
Savukārt, Eiropas medicīnas aģentūras sagatavotajā materiālā par Pfizer vakcīnu, tiek norādīts: “Nav pieejami pietiekami daudz pētījumu datu, lai secinātu, cik labi “Comirnaty” darbojas cilvēkiem, kuriem jau ir bijis COVID-19.”
Savukārt, SPKC mājaslapā tiek apgalvots, ka ir pētījumi (lai gan Eiropas medicīnas aģentūra norāda, ka nav pietiekami daudz datumu, lai ko tādu secinātu), kas norāda: vakcīna ir “efektīvāka” par dabīgo imūnsistēmas atbildi, kas ir radusies, izslimojot Covid dabīgā veidā.
Turpat tālāk Eiropas medicīnas aģentūras dokumentā tiek norādīta informācija par vakcīnas efektivitāti: “Pašlaik nav zināms, cik ilgi “Comirnaty” nodrošina aizsardzību. Klīniskajā pētījumā vakcinētos cilvēkus turpinās novērot 2 gadus, lai iegūtu vairāk informācijas par aizsardzības ilgumu.”
Ja lielākā daļa cilvēku inficējas ar Covid-19 un izslimo to asimptomātiski un vakcīna paredzēta TIKAI “aizsardzībai” pret simptomātisku saslimšanu ar vīrusu, tad ir nepieciešams saprast, kas būtu katram konkrētam cilvēkam labāk – izslimot Covid-19 dabīgā ceļā un iegūt antivielas vai vakcinēties ar pilnīgu jauna veida vakcīnu, kura “pasargā” tikai no simptomātiskās saslimšanas ar vīrusu un pie tam vēl nav skaidrs, cik ilgi noturās izstrādātās antivielas. Kā arī kādu ietekmi uz organismu atstāt vakcīnā esošās vielas.
Britu Medicīnas asociācijas medicīniskā žurnāla mājaslapā norādīta šāva veida informācija ar jaunajām Covid-19 vakcīnām:
“Bet ko tas precīzi nozīmēs, kad vakcīna tiks pasludināta par “efektīvu”? Sabiedrībai tas šķiet diezgan acīmredzami. “Covid-19 vakcīnas galvenais mērķis ir neļaut cilvēkiem ļoti saslimt un mirt,” atklāti teica Nacionālā sabiedriskā radio raidījums.
Hjūstonas Bayloras Medicīnas koledžas Nacionālās tropu medicīnas skolas dekāns Pīters Hotess sacīja: “Ideālā gadījumā jūs vēlaties, lai pretvīrusu vakcīna veic divas lietas. . . pirmkārt, samazina varbūtību, ka cilvēks var smagi saslimt un dodas uz slimnīcu, un otrā lieta ir, ka vakcīna novēršs infekciju un tādējādi pārtrauc slimības pārnešanu. ”
Tomēr pašreizējie III fāzes izmēģinājumi nav izveidoti, lai pierādītu arī to (1. tabula). Neviens no pašlaik notiekošajiem izmēģinājumiem nav paredzēts, lai noteiktu jebkādu nopietnu rezultātu samazināšanos, piemēram, uzņemšanu slimnīcā, intensīvās terapijas izmantošanu vai nāves gadījumus. Vakcīnas netiek pētītas arī, lai noteiktu, vai tās var pārtraukt vīrusa pārnešanu.”
Zemāk aplūkojama Tabula 1, uz ko atsaucas medicīnas žurnāla raksts. Visām trim vakcīnām, ko paredzēts izmantot Latvijā (“Pfizer”, “Moderna”, “AstraZeneca”) nav veikti pētījumi par to, lai noskaidrotu, vai:
- Šī vakcīna samazina smagu covid-19 slimības gaitu (uzņemšana slimnīcā, intensīvās terapijas nodaļa vai nāve);
- Vīrusa transmisijas pārtraukšanu (izplatīšanās no cilvēka uz cilvēku);
Tātad ražotāji neveic klīnisko pētījumu, lai noskaidrotu, vai šī vakcīna samazina iespēju smagi saslimt ar covid-19 un, ka vakcinētie varētu pārtraukt vīrusa izplatību! Rodas jautājums tad kāds ir patiesais vakcīnas mērķis?
Turpat tālāk tiek pieminēti gadījumi, kad lielā steigā tika izgatavotas vakcīnas un kādas sekas tas radīja: “Drošība un blakusparādības. Vēsture rāda daudzus nopietnus nevēlamu notikumu piemērus no vakcīnām, kuras tika laistas tirgū milzīga spiediena un gaidu periodos. Bija piesārņotas poliomielīta vakcīnas 1955. gadā, Guillain-Barré sindroma gadījumi gripas vakcīnas saņēmējiem 1976. gadā un narkolepsija, kas saistīta ar vienu gripas vakcīnas zīmolu 2009. gadā.”
Turpat tālāk, runājot par drošību un blakusparādībām, kas var būt saistītas ar jaunajām Covid-19 vakcīnām: “Lai atrastu smagas retas blakusparādības, būs jāveic desmitiem tūkstošu pacientu izpēte, taču šī prasība netiks izpildīta, savlaicīgi pieņemot produktu, kas nav pabeidzis pilnīgu izmēģinājuma novērtējumu,” nesen Hārvardas zāļu politikas pētnieki Džerijs Avorns un Ārons Keselheims rakstīja JAMA.
Covid-19 vakcīnas pētījumi pašlaik ir izstrādāti, lai apkopotu gala efektivitātes rezultātus, tiklīdz 150 līdz 160 pētījuma dalībniekiem izveidojas simptomātiska covid-19 – un lielākajā daļā pētījumu ir norādīta vismaz viena starpposma analīze, kas ļauj izmēģinājumiem beigties ar vēl mazāk uzkrāto datu.”
VAERS ziņojumu sistēmā ir reģistrēti jau vairāki simti nāves gadījumi pēc Covid-19 vakcīnas. Viens no gadījumiem: 90 gadus vecs aprūpes nama klients izslimoja Covid-19. Piecpadsmit dienas vēlāk saņem “Pfizer” Covid-19 vakcīnu un nomirst 90 minūtes vēlāk. Cilvēks izslimoja Covid-19 un dzīvoja, bet dažas stundas pēc vakcīnas saņemšanas nomira.
Cilvēka koronavīrusi, kas pirmo reizi raksturoti 1960. gados. Kopš 2003. gada ir identificēti vismaz 5 jauni cilvēka koronavīrusi. Vakcīnas izstrāde sākta jau 1980. gados, bet neveiksmīgi. Viens no iemesliem ir vīrusa nepārtrauktā mutācija un adaptācijas spējas. Arī ar Covid-19 vakcīnām, kas pašlaik pieejamas tirgū, jau tiem domāts, ka šīs vakcīnas drīzumā var būt neefektīvas tā fakta dēļ, ka vīruss ir mutējis un kļuvis rezistents pret esošajām vakcīnām.
Kā norādīts zinātnes žurnālā “ScienceMag”: “Līdz šim šķiet, ka vīruss nav kļuvis izturīgs pret COVID-19 vakcīnām, saka vakcinologs Filips Krause, kurš vada PVO darba grupu COVID-19 vakcīnu jautājumos. “Ne visai labā ziņa ir tā, ka šo variantu straujā attīstība liecina, ka, ja vīrusam ir iespējams pārtapt par vakcīnām izturīgu fenotipu, tas var notikt ātrāk, nekā mums patīk,” viņš piebilst. Šī iespēja papildina steidzamību ieviest labu uzraudzību, lai savlaicīgi atklātu šāda veida “izbēgšanas” variantus, saka biostatistiķe Natālija Dīna no Floridas universitātes. Bet tas arī palielina cilvēku vakcinācijas steidzamību, saka Berlīnes Šaretes universitātes slimnīcas virusologs Kristians Drostens.
Ja parādās pret vakcīnām izturīgi SARS-CoV-2 celmi, iespējams, būs jāatjaunina vakcīnas. Vairākas vakcīnas varētu viegli mainīt, lai atspoguļotu jaunākās izmaiņas, taču regulatori varētu atteikties tos atļaut, neredzot atjauninātus datus par drošību un efektivitāti, saka Krause. Ja līdzās vecākiem celmiem cirkulē jauni varianti, var būt vajadzīgas pat daudzvērtīgas vakcīnas, kas efektīvi iedarbojas uz vairākām līnijām. “Lai būtu skaidrs: tie ir pakārtoti apsvērumi,” saka Krause. “Sabiedrībai nevajadzētu domāt, ka tas ir nenovēršami, un ka būs nepieciešamas jaunas vakcīnas.” Bet Kembridžas universitātes pētniece Ravindra Gupta saka, ka ražotājiem jāsāk ražot vakcīnas, kas izveidotas, lai radītu imunitāti pret smailes proteīna mutācijas versijām, jo tās turpina attīstīties.”
Aizvien tiek ziņots, ka sāk parādīties jauni Covid-19 paveidi, kas ir vairāk virulenti. Jautājums ir: vai esošās vakcīnas ir tiešām efektīvas, lai tiktu līdzi vīrusa mutācijai un attīstībai. Jo vairāk tiek izdomāti veidi, kā vīrusu ierobežot, jo vairāk vīruss mutēs dažādos virzienos tieši cilvēka iejaukšanās dēļ.
Arī Dace Zavadska, Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, atbildot uz jautājumu “Ja vīruss nākotnē mutēs, cik iedarbīgas (vai nederīgas) būs “vecās” vakcīnas” norāda: “Vīruss jau mutē. Precīzi pateikt, kā viss attīstīsies, pagaidām nevar, tomēr daudzu vakcīnu pret Covid-19 izmēģinājumu rezultāti vieš cerības.”
Šī intervija tika publicēta 2020. gada 6. decembrī. Vīruss jau ir mutējis un turpina mutēt, bet Latvijas sabiedrība tikai pavasarī/vasarā tiks vakcinēta ar Pfizer un citām Valsts iepirktajām vakcīnām pret Covid-19 sākotnējo vīrusa paveidu. Vai tiešām vakcīna būs efektīva pret jauno Covid-19 paveidu? Lasiet Vakcinrealitate izpētes rakstu par gripas potēm un to, kādēļ vakcinēties pret var būt netik efektivi cik bīstami, jo katru gadu (un katrā valstī) aktivizējas konkrēts gripas paveids.
Runājot par vakcīnas klīniskajiem pētījumiem, kas aizvien turpinās un turpināsies vēl vismaz 2 gadus, Eiropas medicīnas aģentūras mājaslapā norādīta šādu informāciju atbildot uz jautājumu “Kā tiek pētīta COVID-19 vakcīnu efektivitāte?”: “Efektivitātes pētījumos brīvprātīgie pēc nejaušības principa saņem vai nu vakcīnu, vai alternatīvu. Šī alternatīva varētu būt vakcīna, kas neaizsargā pret COVID-19, vai placebo (fiktīva ārstēšana).”
Tātad otrā grupa, kas saņem alternatīvu injekciju, var saņemt arī vakcīnu nevis fizioloģisko šķīdumu. Vai šāda veida pētījumu var uzskatīt par objektīvu jaunās vakcīnas drošības aspekta novērtēšanā?
Un turpat tālāk: “Kāds ir efektivitātes līmenis, kuru var pieņemt apstiprināšanai? EMA nav noteikusi minimālo efektivitātes līmeni vakcīnas apstiprināšanai. Tas notiek tāpēc, ka pirms katras vakcīnas apstiprināšanas vai neapstiprināšanas tiek aplūkots katras vakcīnas individuālais drošības un efektivitātes līdzsvars. Piemēram, “vakcīnai A” varētu būt zemāka efektivitāte nekā “vakcīnai B”. Tomēr A vakcīnai varētu būt citas priekšrocības, piemēram: mazāk blakusparādību; ērta uzglabāšana un piegāde; labāki rezultāti noteiktā vecuma grupā vai iedzīvotāju tipā.
Neskatoties uz to, zāļu izstrādātājiem vajadzētu izstrādāt pētījumus, lai pierādītu efektivitātes līmeni vismaz 50%.”
Tātad, nav noteikts vakcīnas efektivitātes līmenis, bet vakcīnu izstrādātājiem “vajadzētu” iesniegt pētījumus, kas parāda, ka vakcīna ir vismaz 50% efektīva! Un viena no vakcīnas apstiprināšanas priekšrocībām ir vakcīnas drošība t.i. tai ir mazāk blakusparādību!
Vēl tālāk norādīts, ka TIKAI pēc Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas, varēs uzzināt šādus “ieguvumus”:
Kad EMA pirmo reizi apstiprina vakcīnu, daži ieguvumi joprojām var būt neskaidri. Priekšrocības kļūs skaidrākas tikai pēc vakcīnas lietošanas. Laika gaitā regulatori var iegūt vairāk informācijas par:
- asimptomātiski gadījumi pēc vakcinācijas, tas ir, to cilvēku skaits, kuri inficējas ar vīrusu, bet nerada simptomus. Tas ir svarīgi, jo šie cilvēki joprojām var izplatīt vīrusu citiem;
- vai vakcīna var mazināt vīrusa izplatību sabiedrībā. Pārnešanas samazināšana būs atkarīga no daudziem faktoriem, tostarp no tā, cik cilvēku vakcinējas;
- vakcīnas efektivitāti reālajā pasaulē, t.i., ārpus kontrolēta klīnisko pētījumu vidus.
Runājot par vakcīnas drošumu, tiek norādīts: “Klīniskajiem pētījumiem būs jāpierāda, ka ieguvumi cilvēku aizsardzībā pret COVID-19 ir daudz lielāki par riskiem un iespējamo blakusparādību risku. Novērtēšanas laikā vakcīnu būs saņēmuši vairāki tūkstoši cilvēku. Tas ļaus regulatoriem novērtēt blakusparādības, kas skar vismaz 1 no 1000 vakcinētiem cilvēkiem.”
“Tik retas jaunās vakcīnas blakusparādības, kas skar mazāk nekā 1 no 10 000 cilvēkiem, var atklāt tikai pēc ļoti lielu datu kopu apkopošanas. Tas, iespējams, ir iespējams tikai tad, kad vakcīnu ir saņēmis liels skaits cilvēku.”
“Pfizer” vakcīnu ir saņēmuši milioniem cilvēku. Par retām blakusparādībām tiek uzskatītas tās, kas skar 1 no 10 000 cilvēkiem. Ja ir vakcinēti vismaz 10 milioni cilvēku pasaulē, tad cik patiesībā šīs blakusparādības būs “reti sastopamas”?
Blakusparādības
Sadaļā “Vispārējie ieteikumi” norādīts: “Ir ziņots par anafilakses gadījumiem. Vienmēr jābūt viegli pieejamai atbilstošai medicīniskai ārstēšanai un uzraudzībai anafilaktiskas reakcijas gadījumā pēc vakcīnas ievadīšanas.” un “Pēc vakcinācijas ir ieteikts veikt rūpīgu novērošanu vismaz 15 minūtes. Otru vakcīnas devu nedrīkst ievadīt tiem, kuriem pēc pirmās Comirnaty devas ir bijusi anafilaktiska reakcija.”
Tā kā vakcīnā ir arī vielas, kas agrāk nav tikušas izmantotas vakcīnās, nav iespējams paredzēt vai kādam konkrētam cilvēkam tas neizraisīs anafilakses gadījumu.
Eiropas Medicīnas aģentūras ziņojumā par “Pfizer” vakcīnu, norādīts: anafaktiska reakcija ir zināma šīs vakcīnas blakusparādība!
Turpat tālāk: “Novērtējot līdz šim ziņojumus par aizdomām par anafilaksi, netika identificēti jauni aspekti attiecībā uz šīs blakusparādības raksturu. PRAC atzīmēja, ka nesen veiktā analīze Amerikas Savienotajās Valstīs lēsa, ka anafilakses biežums ir aptuveni 11 gadījumi uz miljonu ievadīto “Comirnaty” devu. Biežuma novērtējumu, kas piemērots ES informācijai par produktu, vēl nevarēja noteikt.”
Šajā zinātnes žurnālā tiek norādīts, ka rodas aizdomas par to, ka nanodaļiņas “Pfizer” COVID-19 vakcīnā izraisa retas alerģiskas reakcijas.
Kā norāda raksta autori: “Smagas alerģijai līdzīgas reakcijas vismaz astoņiem cilvēkiem, kuri pēdējo 2 nedēļu laikā saņēma “Pfizer” un “BioNTech” ražoto vakcīnu COVID-19, var būt saistīts ar nesēju RNS (mRNS) iepakojumā esošo savienojumu, kas veido vakcīnas galveno sastāvdaļu, norāda zinātnieki. Līdzīga vakcīna, ko izstrādājusi “Moderna” un kas piektdien tika atļauta ārkārtas lietošanai Amerikas Savienotajās Valstīs, arī satur savienojumu polietilēnglikolu (PEG).”
“Polietilēnglikols nekad iepriekš nav izmantots apstiprinātā vakcīnā, taču tas ir atrodams daudzās zālēs, kas laiku pa laikam ir izraisījušas anafilaksi – potenciāli dzīvībai bīstamu reakciju, kas var izraisīt izsitumus, strauji pazeminošu asinsspiedienu, elpas trūkumu un ātru sirdsdarbību. Daži alergologi un imunologi uzskata, ka nelielam skaitam cilvēku, kas iepriekš bijuši pakļauti polietilēnglikolu, var būt augsts antivielu līmenis pret polietilēnglikolu, kas viņiem var radīt anafilaktiskas reakcijas uz vakcīnu.”
Faksts, ka cilvēki pārmērīgi lieto zāles, nav noslēpums. Kā norāda RSU zinātniskajā rakstā: “Mūsdienās viena no pacientu aprūpes lielākajām problēmām globālā mērogā ir neracionāla zāļu lietošana. Pasaules Veselības organizācijas datos minēts, ka aptuveni puse medikamentu tiek izrakstīti, iegādāti un lietoti nepareizi. Izplatītākie neracionālas zāļu lietošanas veidi: pārāk daudzu medikamentu lietošana vienlaikus jeb polifarmācija, neatbilstoša antibakteriālā terapija; nepiemērota pašmedikācija, bieži izmantojot recepšu zāles. Neracionālas zāļu lietošanas gadījumā samazinās zāļu terapijas kvalitāte; palielinās blakusparādību risks, kā arī var veidoties rezistence pret noteiktiem medikamentiem; tiek iztērēti lieki finanšu līdzekļi; samazinās uzticība veselības aprūpes sistēmai.”
Jaunajā Covid vakcīnā tiek izmantota tāda viela kā polietilēnglikols jeb PEG, kas atrodas arī citās zālēs. Ja vakcīnas mērķis ir radīt imūnsistēmas reakciju pret tajā esošajām vielām (ieskaitot PEG), tad rodas jautājums, vai gadījumā imūnsistēma netiks pārslogota un izraisīs negaidītas reakcijas tad, kad vakcinētais lietos zāles, kuru sastāvā ir polietilēnglikols.
Polietilēnglikols tiek izmantots arī kolonoskopijā un rakstā “Vadlīnijas / Zarnu trakta tīrīšana kolonskopiskajiem izmeklējumiem ar polietilēnglikola šķīdumu” norādīts, ka:
“NB. Pirms PEG (polietilēnglikols) lietošanas jānoskaidro:
- Alergoanamneze
- Zāles, kuras tiek lietotas patreiz
- Grūtniecība vai laktācijas periods
- Vēdera dobuma operācijas
- Ilgstošas un smagas obstipācijas
- Aizdomas par distālu striktūru /stenozi
- Jaunāki par 18gadiem
- Iespējama polipatoloģija
- Vecāki par 80 gadiem”
Tātad kolonoskopijā tiek pievērsta īpaša uzmanība tam, vai pacientam nav kāda kontraindikācija pret PEG, bet Covid vakcīnas gadījumā, netiek veikts nekāds alerģijas tests, lai noskaidrotu, vai ir kāda alerģija pret kādu no vakcīnā esošajām palīgvielām.
Nav pieejami pētījumi par vakcīnas mijiedarbību ar citām zālēm: “Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi. Mijiedarbības pētījumi nav veikti. “Comirnaty” vienlaicīga ievadīšana kopā ar citām vakcīnām nav pētīta.”
Ir zināms, ka jebkurām zālēm ir blakusparādības, kas var izpausties gan uzreiz pēc zāļu lietošanas, gan arī ilgtermiņā. Vakcīnas ražotājs norāda, ka nav pieejama informācija par to, kā katra konkrēta cilvēka lietotās zāles mijiedarbosies ar šo “Pfizer” vakcīnu. Līdz ar to katrs cilvēks, kurš pieņem lēmumu vakcinēties ar jaunā tipa vakcīnu, pats uzņemas pilno atbildību par iespējamajām sekām.
Nav zināms kā šī vakcīna var ietekmēt cilvēka auglību ilgtermiņā. Nav iespējams paredzēt tas ietekmi uz nākamajām paaudzēm. “Pfizer” vakcīnas lietošanas instrukcijā norādīts: “Pētījumi ar dzīvniekiem neliecina par tiešu vai netiešu kaitīgu ietekmi attiecībā uz reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).” Tekstā nav norādīta informācija par to, kā šī vakcīna ietekmēs tieši cilvēka organisma nevis dzīvnieka t.i. žurkas organismu, kurus izmantoja klīniskajos pētījumos, lai noskaidrotu vakcīnas iedarbību uz fertilitāti. Ņemot vērā, ka vakcīna ir jauna un trešā izpētes fāze vēl turpinās, nav iespējams paredzēt jaunās RNA vakcīnas ietekmi uz cilvēka fertilitāti.
Ja paskatās 5.3 apakšpunktu: “Neklīniskajos standarta pētījumos iegūtie dati par atkārtotu devu toksicitāti un reproduktīvo un attīstības toksicitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.”
Uzmanības vērts ir vārds “neklīniskajos” standarta pētījumos – tas ir kā? Vakcīnas ražotājs izmanto kā “pierādījumu” tam, ka šī jaunā vakcīna neradīs nekādas sekas cilvēka reproduktīvajai sistēmai, pamatojoties uz neklīniskajiem datiem, kas veikti uz dzīvniekiem?
Tas liek domāt, ka tieši tagad, kad Pfizer vakcīnu atļauj izmantot “izņēmuma kārtā” un reālie klīniskie pētījumi uz cilvēkiem un to reproduktīvo sistēmu sāksies tikai tagad?
Šo apstiprina arī Eiropas medicīnas aģentūras mājaslapā norādītais teksts: “Neklīniskie pētījumi. Tāpat kā citas zāles, arī vakcīnām pirms to testēšanas ar cilvēkiem veic neklīniskus vai laboratoriskus pētījumus. Šie pētījumi tiek veikti laboratorijā. Tie parāda, vai vakcīna var izraisīt drošības problēmas, kas ārkārtējos gadījumos var ietvert ietekmi uz reprodukciju vai attīstību.”
Eiropas medicīnas aģentūras pārskatā norādīta šāda informācija par “Comirnaty” vakcīnas atļaušanu Eiropas Savienībā: “Vai grūtnieces vai sievietes, kas baro bērnu ar krūti, var vakcinēt ar “Comirnaty”? Pētījumi ar dzīvniekiem neliecina par kaitīgu ietekmi uz grūtniecību, tomēr dati par “Comirnaty” lietošanu grūtniecības laikā ir ļoti ierobežoti. Lai gan nav pētījumu par zīdīšanu, risks zīdīšanai nav sagaidāms.”
Tātad šīs vakcīnas reģistrēšanai ES bija nepieciešams tikai pētījums uz dzīvniekiem, lai secinātu, ka kaitīga ietekme uz grūtniecību nav novērota un, ka tas, ka nav pieejami dati par bērna barošanu ar krūti pēc šīs vakcīnas saņemšanas, ir pilnīgi pieņemama lieta ārkārtas vakcīnas reģistrācijas saņemšanai.
Tālāk tekstā minēts: “SARS-CoV-2 neitralizējošo antivielu atbildes reakcija tika novērota mātītēm periodā pirms pārošanās līdz pētījuma beigām 21. postnatālajā dienā, kā arī augļiem un pēcnācējiem. Nebija ar vakcīnu saistītas ietekmes uz mātīšu fertilitāti, grūsnību vai embriofetālo vai pēcnācēju attīstību. Dati par to, vai “Comirnaty” vakcīna šķērso placentu vai izdalās pienā, nav pieejami.”
Tātad klīniskajā pētījumā tiek izmantota žurku mātīte, kurai tiek ievadītas 4 vakcīnas devas. Ņemot vērā, ka pelēkās žurkas grūtniecība ilgst 21-24 dienām, bet sievietei grūtniecība ilgst 9 mēnešus, tad būtu diezgan neobjektīvi vilkt paralēles ar šiem klīniskajiem pētījumiem un norādīt, ka nav novēroti “īpaši riski”.
Neskatoties uz to, ka grūtniecēm injicēt šo vakcīnu nav ieteicams, šī vakcīna tiek administrēta un ieteikta arī šai riska grupai. VAERS mājaslapā ir iespēja izskatīt dažāda veida vakcīnu blakusparādību ziņojumus, tostarp “Pfizer”. Viens no iesniegtajiem ziņojumiem: sieviete 28. grūtniecības nedēļā vakcinējās ar “Pfizer” Covid-19 vakcīnu. Divas dienas pēc vakcīnas saņemšanas tika konstatēts, ka auglim nav sirdsdarbība.
“Pfizer” oficiālajā mājaslapā norādīta sekojoša informācija: “Nav datu, kas liecinātu, ka “Pfizer-BioNTech” COVID-19 vakcīna izraisa neauglību. Nepareizi tika ierosināts, ka COVID-19 vakcīnas izraisīs neauglību, jo SARS-CoV-2 smaile proteīnā ir ļoti īsa aminoskābju secība, kas daļēji ir kopīga ar placentā esošo proteīnu, ko sauc par sincitīnu-1. No zinātniskā viedokļa atšķirības starp abām sekvencēm ir diezgan būtiskas, tāpēc ir ļoti maz ticams, ka mūsu vakcīna varētu radīt atbildi, kas kaitētu placentai.”
Tātad, “Pfizer” norāda, ka dati par to, ka vakcīna var izraisīt neauglību, nav pieejami, bet tajā pašā laikā arī norāda, ka ir ļoti maz ticams, ka vakcīna varētu radīt reakciju, kas kaitētu placentai. Par to, vai šī jauna tipa vakcīna patiešām var izraisīt nopietnas fertilitātes blaknes, būs iespējams uzzināt tikai vēlāk, kad vakcinēti cilvēki mēģinās ieņemt bērnu un to iznēsāt.
“Pfizer” norāda: klīniskie pētījumu uz grūtniecēm ir sāksies 2021. gada pirmajā ceturksnī: “Mēs novērtēsim vakcīnu grūtniecēm klīniskajā pētījumā, kas sākas 2021. gada 1. ceturksnī, tiklīdz būs pabeigti attīstības un reproduktīvās toksicitātes pētījumi. Cilvēkiem, kas ir stāvoklī vai baro bērnu ar krūti, būtu jāapspriež vakcinācijas iespējas ar savu individuālo veselības aprūpes sniedzēju.”
Turpat tālāk tiek norādīts, ka: “Genotoksicitātes un kancerogenitātes pētījumi nav veikti. Vakcīnas sastāvdaļām (lipīdi un mRNS) nav zināma genotoksiska potenciāla.”
Tas nozīmē: nav pieejama informācija par to, vai jaunā veida vakcīna neizraisa vēzi nākotnē! Tas būs zināms tikai tad, kad būs vakcinējušies pietiekami liela cilvēku daļa un būs pagājis noteikts laika periods. Bet pēc ilgstoša laika perioda ir praktiski neiespējami sasaistīt vēzi kā blakusparādību vakcinācijai.
Zāļu aprakstā tiek norādītas šādas blakusparādības, kas tika noskaidrotas no 2 (!) klīniskajiem pētījumiem, kuros piedalījās 21 744 dalībnieki.
Tiek norādīts: “Visbiežāk novērotās nevēlamās blakusparādības pētījumu dalībniekiem no 16 gadu vecuma bija:
- sāpes injekcijas vietā (>80%),
- nogurums (>60%),
- galvassāpes (>50%),
- mialģija (muskuļu sāpes) un drebuļi (>30%),
- artralģija (locītavu sāpes, kas rodas no artrīta izraisīta iekaisuma locītavā) (>20%)
- un drudzis un pietūkums injekcijas vietā (>10%),
un tās parasti bija vieglas vai vidēji smagas un izzuda dažu dienu laikā pēc vakcinācijas. Nedaudz mazāks reaktogenitātes notikumu biežums bija saistīts ar lielāku vecumu.”
Turpat tālāk norādīta blakusparādību tabula, kur norādīts:
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
- Limfadenopātija (limfmezglu palielināšanās): retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100);
Imūnās sistēmas traucējumi
- Anafilaktiska reakcija; paaugstināta jutība: nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem;
Psihiskie traucējumi
- Bezmiegs: retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100)
Nervu sistēmas traucējumi
- Galvassāpes: ļoti bieži (≥ 1/10)
- Akūta perifēra sejas paralīze*: reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1000)
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
- Slikta dūša: bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10)
Skeletamuskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
- Artralģija: ļoti bieži (≥ 1/10)
- Mialģija: ļoti bieži (≥ 1/10)
- Sāpes ekstremitātēs: retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100)
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
- Sāpes injekcijas vietā: ļoti bieži (≥ 1/10)
- Nogurums: ļoti bieži (≥ 1/10)
- Drebuļi: ļoti bieži (≥ 1/10)
- Drudzis**: ļoti bieži (≥ 1/10)
- Pietūkums injekcijas vietā: ļoti bieži (≥ 1/10)
- Apsārtums injekcijas vietā: bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10)
- Slikta pašsajūta: retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100)
- Nieze injekcijas vietā: retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100)
** Pēc 2. devas drudzis tika novērots biežāk.
* Visā līdzšinējā drošuma novērošanas periodā četri dalībnieki COVID-19 mRNS vakcīnas grupā ziņoja par akūtu perifēru sejas paralīzi (parēzi). Sejas paralīze sākās 37. dienā pēc 1. devas (dalībnieks nesaņēma 2. devu) un 3., 9. un 48. dienā pēc 2. devas. Placebo grupā nebija ziņojumu par akūtas perifēras sejas paralīzes (parēzes) gadījumiem.
Pat skatoties šo blakusparādību sarakstu un to biežumu, var rasties pārdomas par vakcīnas nepieciešamību, jo kā norādīts Valsts kancelejas īpaši izstrādātā mājaslapā par Covid-19: “Cilvēki, kas inficējušies ar Covid-19, lielākoties izjūt vieglu vai vidēji smagu elpceļu saslimšanu un spēj atveseļoties bez hospitalizācijas jeb mājas apstākļos.”
Eiropas medicīnas aģentūras pārskata dokumentā norādītas šādas blakusparādības un to biežums: “Pētījumā visbiežāk novērotās “Comirnaty” blakusparādības bija vieglas vai vidēji smagas un uzlabojās dažu dienu laikā pēc vakcinācijas. Tās bija sāpes un pietūkums injekcijas vietā, nogurums, galvassāpes, muskuļu un locītavu sāpes, drebuļi un drudzis. Tie skāra vairāk nekā 1 cilvēku no 10.”
“Apsārtums injekcijas vietā un slikta dūša radās mazāk nekā 1 no 10 cilvēkiem. Nieze injekcijas vietā, sāpes ekstremitātēs, palielināti limfmezgli, grūtības gulēt un slikta pašsajūta bija retas blakusparādības (skar mazāk nekā 1 no 100 cilvēkiem). Muskuļu vājums vienā sejas pusē (akūta perifēra sejas paralīze vai paralīze) reti novēroja mazāk nekā 1 no 1000 cilvēkiem.
Lietojot “Comirnaty”, ir bijušas alerģiskas reakcijas, tostarp ļoti maz smagu alerģisku reakciju (anafilakses) gadījumu, kas radušās, kad “Comirnaty” tika izmantots vakcinācijas kampaņās. Tāpat kā attiecībā uz visām vakcīnām, “Comirnaty” jāievada stingrā uzraudzībā ar pieejamu atbilstošu ārstēšanu.”
Īsāk sākot, Covid veidīgus simptomus (nogurums, galvassāpes, muskuļu un locītavu sāpes, drebuļi un drudzis) sagaida 1 no 10 cilvēkiem pēc Pfizer vakcīnas! Un vismaz 1 no 100 cilvēkiem papildus iepriekšs uzskaitītajiem simptiem, vēl būs novērojama slikta dūša un limfmezglu palielināšanās (ir jau zināms, ka limfmezglu pietūkums parasti rodas baktēriju vai vīrusu infekcijas rezultātā.)
Kā norādīts Valsts kancelejas mājaslapā par Covid-19: “Saslimšanas pazīmes cilvēkiem izpaužas dažādi, taču pie biežāk sastopamiem simptomiem pieskaita:
- paaugstinātu temperatūru (drudzi);
- iekaisušu rīkli, sāpes kaklā;
- sausu klepu;
- stipras galvassāpes;
- nogurumu.
Citi simptomi:
- elpas trūkums (iespējama spiedoša sajūta uz krūtīm);
- sāpes muskuļos;
- caureja, slikta dūša un iesnas.”
Savukārt, CDC mājaslapā ir pieejams dokuments, kurš attēlo blakusparības, kas radušās pēc šīs jaunā tipa vakcinas apstiprināšas FDA. Blakusparādības, kas parādījušās parastajiem cilvēkiem un kuriem var būt kāda no veselības problēmām vai to kopums: dažādas hroniskās saslimšanas, alerģijas un traucēta imūnsistēmas darbība, orgānu funkciju traucējumi u.c.
Vienā no slaidiem norādīta šāda informācija:
COVID-19 vakcīnu aktīvā novērošana
VAERS mājaslapā var apskatīt iesniegtos gadījumus saistītus ar pēcvakcinācijas blaknēm, kas radušās pēc Covid-19 vakcīnas ievadīšanas: šeit.
Visvairāk blaknes novērotas sekojošās vecuma grupās: 17-44 gadi (46,76%) un 44-65 gadi (36,7%).
Šajā tabulā norādīti 329 nāves gadījumi, kas iestājušies pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas.
Nāves gadījumu skaits sekojošas vecuma grupās:
<3 gadi: 1 bērns
17-44 gadi: 7 cilvēki
44-65 gadi: 49 cilvēki
65-75 gadi: 43 cilvēki
75+ gadi: 170 cilvēki
Nezināms vecums: 59 cilvēki.
Vecuma grupā, kur reģistrēts visliekākais nāves gadījumi skaits ir vecuma grupa 75+. Seniori ar hroniskajām kaitēm, kas patērē dažāda veida medikamentus. Tā kā nav pieejami dati par vakcīnas mijiedarbību ar medikamentiem, nav iespējams paredzēt vakcīnas iedarbību.
Savukārt, Eiropas Medicīnas aģentūras ziņojumā norādīts, ka nav “nekāda” sakara starp vakcināciju un nāvi, kas iestājas dažas dienas pēc vakcinācijas: “Ņemot vērā Norvēģijas bažas par nāves gadījumiem vāju, vecāka gadagājuma cilvēku vidū pēc vakcinācijas ar “Comirnaty”, PRAC pārskatīja pašreizējos ziņojumus par iespējamām blakusparādībām ar letālu iznākumu jebkura vecuma personām. Šis pārskats neliecināja par bažām par drošību.”
Tālāk tekstā norādīts, ka ir iespējams apmeklēt EudraVigilance – Eiropas datu bāze ar aizdomām par zāļu reakcijām – šeit. Lai redzētu tieši ar Covid-19 vakcīnām saistītos gadījumus ES, jāmeklē pēc atslēgas vārdiem: “COVID-19 mRNA Vaccine PFIZER-BIONTECH (Tozinameran)”. Norādīts, ka šajos ziņojumos aprakstītas aizdomīgas blakusparādības indivīdiem, t.i., šie notikumi, iespējams, nav izraisīti vai citādi saistīti ar vakcīnu.
Šeit var apskatīt datus par iesniegtajām blakusparādībām pēc Pfizer Covid-19 vakcīnas. Uz 13.02.2021. datumu ir iesniegti 54,828 gadījumi.
Savukārt, Anglijas medicīnas žurnālā var apskatīt tabulu ar datiem par vakcīnas blakusparādībās vs placebo – šeit.
Pētījuma dalībnieki tika novēroti tikai 7 dienas pēc vakcīnas saņemšanas. Zaļā krāsa nozīmē, ka ķermeņa temperatūra bija “viegla” t.i. 38.0 – 38.4 grādi. Zilā krāsa: vidēja temperatūra, t.i. 38.4 – 38.9. Dzeltenā: 38.9 – 40.0 grādi.
Tas, ka “Pfizer” vakcīna tika izstrādāta paātrinātos tempos, ir zināms visiem. Arī SPKC mājaslapā aplūkojami divi grafiki, kur var salīdzināt vakcīnas izstrādes fāzes.
Savukārt, New York Times mājaslapā var apskatīt visu Covid-19 vakcīnu izstrādes izsekošanas datus. Kā redzams, Pfizer-BioNtech vakcīna vēl uz doto brīdi, 2021. gada janvāra mēnesi, atrodas izpētes 2./3. fāzē.
Turpat tālāk ir arī pieejams katras fāzes apraksts:
1. POSMA DROŠĪBAS PĀRBAUDES: Zinātnieki dod vakcīnu mazam skaitam cilvēku, lai pārbaudītu drošību un devas, kā arī lai apstiprinātu, ka tā stimulē imūnsistēmu.
2. POSMS PAPLAŠINĀTI PĒTĪJUMI: Zinātnieki vakcīnu piešķir simtiem cilvēku, kas sadalīti grupās, piemēram, bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem, lai redzētu, vai vakcīna viņos darbojas atšķirīgi. Šie izmēģinājumi vēl vairāk pārbauda vakcīnas drošību.
3. FĀZES EFEKTIVITĀTES PĀRBAUDES: Zinātnieki vakcīnu piešķir tūkstošiem cilvēku un gaida, lai redzētu, cik daudz inficējas, salīdzinot ar brīvprātīgajiem, kuri saņēma placebo. Šie pētījumi var noteikt, vai vakcīna aizsargā pret koronavīrusu, nosakot tā saukto efektivitātes līmeni. Arī 3. fāzes pētījumi ir pietiekami lieli, lai atklātu pierādījumus par samērā retām blakusparādībām.
Agrs vai ierobežots apstiprinājums: Lielbritānija un citas valstis ir sākušas piešķirt ārkārtas atļauju vakcīnām, pamatojoties uz provizoriskiem pierādījumiem, ka tās ir drošas un efektīvas. Turpretī Ķīna un Krievija ir atļāvušas vakcīnas, negaidot 3. fāzes pētījumu rezultātus, kuriem eksperti saka, ka tam ir nopietni riski.
Tātad Pfizer vakcīna atrodas klīnisko pētījumu 2./3. fāzē un “Comirnaty” ir piemērota reģistrācijas apliecība ar nosacījumiem.
Zāļu aprakstā norādīts, ka “Pfizer” vakcīna tika reģistrēta ar nosacījumu: “Tā kā šī ir reģistrācija ar nosacījumiem un saskaņā ar EK Regulas Nr. 726/2004 14-a. panta 4. punktu, RAĪ noteiktajā laika posmā jāpabeidz šādi pasākumi:
Lai apliecinātu “Comirnaty” efektivitāti un drošumu, reģistrācijas apliecības īpašniekam ir jāiesniedz klīniskā pētījuma galīgais ziņojums par randomizēto, placebo kontrolēto, novērotājam maskēto pētījumu C4591001.”
Tātad šīs jaunās vakcīnas klīniskais pētījums par drošumu un efektivitāti vēl nav noslēdzies un turpināsies līdz par 2023. gadam, BET šo pašu vakcīnu jau ir sākuši injicēt cilvēkiem!
Arī klīnisko pētījumu mājaslapā norādīts, ka šai vakcīnai sāksies klīniskais pētījums š.g. 29. aprīlī un noslēgsies 31. Janvārī, 2023. gadā.
Kā norādīts: “Šis ir 1/2/3 fāzes, randomizēts, placebo kontrolēts, maskētais novērotājs, devas noteikšanas daudzums, vakcīnas kandidāta atlase un efektivitātes pētījums veseliem cilvēkiem.
Pētījums sastāv no 2 daļām:
1. fāze: lai noteiktu vēlamo vakcīnas kandidātu (-us) un devas līmeni (-us);
2. fāze: paplašināta kohorta un efektivitātes daļa. Pētījumā tiks novērtēta 2 dažādu SARS CoV 2 RNS vakcīnu kandidātu drošība, panesamība un imunogenitāte pret COVID 19 un 1 kandidāta efektivitāte: Kā divu devu shēma (atdalīta ar 21 dienu);
Vēl viena lieta, kas ir uzmanības vērta, ir imūnsistēmas pastiprināta reakcija. Vakcīnas ietekmē šūnas sāk ražot proteīnus, bet cik ilgi un daudz šīs šūnas ražos, nav zināms. Šis var novest pie nopietnas problēmas – citokīnu vētras.
Kā norādīts www.medice.lv mājaslapā: “Viens no Covid-19 izraisītajiem imūnsistēmas atbilžu veidiem ir īpaši bīstams – organismā tiek producēts liels daudzums šūnu, kuras ražo proteīnus, sauktus par citokīniem. Tieši šo citokīnu pārmērīgs daudzums asinīs, dēvēts par “citokīnu vētru”, var izraisīt plaušu un citu orgānu sistēmu iekaisumu, kas atsevišķos gadījumos var beigties pat ar pacienta nāvi.”
Ja Covid-19 var izraisīt šādu reakciju, tad ko patiesībā var nodarīt mākslīgi stimulētā imūnsistēma, kurai “liek” ražot šos proteīnus. Vai ir pieejami pētījumi, ka šī jaunā veida vakcīna jeb gēnu terapija neradīs šo citokīnu vētru?
Zinātniskie pētījumi:
Vēsture un jaunākie sasniegumi koronavīrusa atklāšanā
Cilvēka koronavīrusu vēsture sākās 1965. gadā, kad Tyrrell un Bynoe atklāja, ka tie var pārnest vīrusu ar nosaukumu B814. Tas tika atrasts cilvēka embrija trahejas orgānu kultūrās, kas iegūtas no pieauguša cilvēka ar parastu saaukstēšanos elpošanas traktā.
Epidemioloģiskie un brīvprātīgo inokulācijas pētījumi atklāja, ka elpošanas koronavīrusi bija saistīti ar dažādām elpošanas ceļu slimībām; tomēr viņu patogenitāte tika uzskatīta par zemu. Galvenā ar infekcijām saistītā slimība bija augšējo elpceļu infekcija ar gadījumiem, kad zīdaiņiem un jauniešiem bija pneimonija. Tika arī pierādīts, ka šie vīrusi spēj izraisīt astmas paasinājumus bērniem, kā arī hronisku bronhītu pieaugušajiem un gados vecākiem cilvēkiem.
Koronavīrusi ir vidēja lieluma RNS vīrusi ar ļoti raksturīgu izskatu negatīvi iekrāsotu preparātu elektronu mikrogrāfijās. RNS ir lielākā zināmā vīrusa RNS un kodē lielu poliproteīnu. Šo poliproteīnu sašķeļ vīrusu kodētas proteāzes, lai izveidotu: no RNS atkarīgu RNS polimerāzi un ATPāzes helikāzi; virsmas hemaglutinīna esterāzes proteīns, kas atrodas uz OC43 un vairākiem citiem II grupas koronavīrusiem; lielais virsmas glikoproteīns (S proteīns), kas veido ziedlapiņas formas virsmas izvirzījumus; neliels aploksnes proteīns (E proteīns); membrānas glikoproteīns (M proteīns); un nukleokapsīdu proteīns (N proteīns), kas veido kompleksu ar RNS. Vairāku citu ORF kodēšanas funkcijas nav skaidras. Koronavīrusu replikācijas stratēģija ietver ligzdotu kurjera RNS kopu ar kopīgiem poliadenilētiem 3 galiem. Tiek tulkota tikai unikālā 5 galu daļa. 21 Mutācijas pēc būtības ir kopīgas. Turklāt
koronavīrusi spēj ģenētiski rekombinēties, ja 2 vīrusi vienlaikus inficē vienu un to pašu šūnu.
Visi koronavīrusi attīstās inficēto šūnu citoplazmā, sākot no endoplazmas retikuluma, veidojas citoplazmas pūslīši. Šie pūslīši tiek vai nu izspiesti, vai atbrīvoti no šūnas tajā pašā laika posmā, un pēc tam šūna tiek iznīcināta.
Cilvēka imunizēšana ar vīrusa DNS daļu, nevis ar vīrusa antigēna olbaltumvielu fragmentu, palīdz stimulēt ar šūnu starpniecību saistītas imunitātes veidošanos (2. attēls). DNS vakcīnas satur nukleotīdus, kas kodē vīrusa antigēnu daļu, piemēram, vīrusa kodola reģionu vai aploksnes reģionu. DNS tiek uzņemts saimniekorganisma šūnā, tulkots un izteikts olbaltumvielu produkts. Vīrusu olbaltumvielas tiek izgatavotas intracelulāri, un olbaltumvielas tiek apstrādātas caur endogēno MHC I klases ceļu.
RNS pasaule un dzīvības izcelsme
Lai pilnībā izprastu procesus, kas notiek mūsdienu dzīvajās šūnās, mums jāapsver, kā tie radās evolūcijā. Pats fundamentālākais no visām šādām problēmām ir iedzimtas informācijas izpausme, kurai šodien nepieciešama ārkārtīgi sarežģīta tehnika un kas no DNS pāriet uz olbaltumvielām caur RNS starpproduktu. Kā radās šī tehnika? Viens uzskats ir tāds, ka RNS pasaule pastāvēja uz Zemes pirms mūsdienu šūnu parādīšanās (6.-91. Attēls). Saskaņā ar šo hipotēzi RNS glabāja gan ģenētisko informāciju, gan katalizēja ķīmiskās reakcijas primitīvās šūnās. Tikai vēlāk evolūcijas laikā DNS pārņēma, jo ģenētiskais materiāls un olbaltumvielas kļuva par galveno šūnu katalizatoru un strukturālo komponentu. Ja šī ideja ir pareiza, tad pāreja no RNS pasaules nekad nebija pilnīga; kā mēs redzējām šajā nodaļā, RNS joprojām katalizē vairākas fundamentālas reakcijas mūsdienu šūnās, kuras var uzskatīt par agrākas pasaules molekulārām fosilijām.
Covid-19 ārstēšana ar hidroksihlorokvīnu
Šobrīd ir veikti 230 starptautiski medicīnas pētījumi, kuros konstatēts 67% panākumu līmenis, izmantojot hidroksihlorokvīnu COVID ārstēšanai.
Agrīna ārstēšana ir 67% efektīva. Visi pētījumi liecina par pozitīvu ietekmi uz Covid-19 ārstēšanu. Novēlota ārstēšana ir efektīva 25% gadījumos.
Eiropas Medicīnas aģentūras dokuments par Covid-19 vakcīnas izstrādi
Infografiku veidā sagatavots plakāts, kurā var apskatīt klasiskās vakcīnas sagatavošanas process un Covid-19 paātrinātā procedūra.
Vakcinācija pret gripu var palielināt citu elpceļu vīrusu risku, fenomenu, kas pazīstams kā vīrusu iejaukšanās. Lai aprēķinātu gripas vakcīnas efektivitāti, bieži izmanto testa negatīvu pētījumu dizainu. Vīrusa iejaukšanās parādība ir pretrunā ar testa negatīvās vakcīnas efektivitātes pētījuma pamatpieņēmumu, ka vakcinācija nemaina inficēšanās risku ar citām elpceļu slimībām, tādējādi potenciālā vakcinācijas efektivitāte noved pie pozitīvā virziena. Šī pētījuma mērķis bija izpētīt vīrusu iejaukšanos, salīdzinot Aizsardzības departamenta darbinieku elpceļu vīrusu stāvokli, pamatojoties uz viņu vakcinācijas pret gripu statusu. Turklāt tika pārbaudīti atsevišķi elpošanas vīrusi un to saistība ar vakcināciju pret gripu.
Gripas vakcinācijas saņemšana nebija saistīta ar vīrusu iejaukšanos mūsu iedzīvotāju vidū. Pārbaudot vīrusu traucējumus ar specifiskiem elpceļu vīrusiem, rezultāti bija atšķirīgi. Vakcīnu izraisīta vīrusa iejaukšanās bija ievērojami saistīta ar koronavīrusu un cilvēka metapneumovīrusu.
2017. gada pētījums, kurā truši tika vakcinēti pret MERS koronavīrusu, parādījās paaugstināta pneimonija. Un, kad neinficētie un iepriekš nevakcinētie truši tika pārlieti ar vakcinēto trušu asinīm, arī viņi, saskaroties ar infekciju, piedzīvoja to pašu paaugstinātu pneimoniju.
Vai COVID-19 saņem ADE no citiem koronavīrusiem?
Daži pētnieki uzskata, ka ADE parādība (no antivielām atkarīga infekcijas pastiprināšanās), iespējams, ir izraisījusi paaugstinātu mirstību no jaunā koronavīrusa Hubei provincē, jo iedzīvotājiem jau ir bijuši inficējušies ar citiem koronavīrusu paveidiem. Šo svarīgo faktoru būtu jāņem vērā slimības terapijā un vakcīnu izstrādē.
Dr. Shibo Jang, norāda, ka Covid vakcīnas izstrādei ir nepieciešama rūpīga izpēte un nesteigšanās ar tās izmantošanu. Kā norādīts rakstā: “Jāņem vērā arī vēl viens faktors: jaunu un atkārtotu koronavīrusu iespējamība nākotnē izraisīs jaunus uzliesmojumus. COVID-19 pamatā esošais vīruss var labi mutēties tādā veidā, kas padarītu iepriekš efektīvās vakcīnas un pretvīrusu līdzekļus bezjēdzīgus. Tāpēc jebkurai regulatīvajai aģentūrai, kas apsver veidus, kā paātrināt ārstēšanu testēšanā, būtu jāizsver arī tas, cik iespējams, ka šīs zāles darbosies ārpus šī konkrētā koronavīrusa.”
Mācīšanās no pagātnes: drošu un efektīvu COVID-19 vakcīnu izstrāde
Smaga akūta respiratorā sindroma 2. koronavīrusa (SARS-CoV-2) strauja izplatīšanās ir izraisījusi tikpat ātru reakciju, kuras mērķis ir izstrādāt COVID-19 vakcīnu. Šie centieni ir iepriecinoši; tomēr visaptverošiem efektivitātes un drošības novērtējumiem ir būtiska nozīme vakcīnas izstrādē, un ir nepieciešams mācīties no iepriekšējām vakcīnu izstrādes kampaņām. Šajā pētījumā tika apkopoti dažādi piemēri ar slimības pastiprināšanos, kas radusies pēc vakcīnas piemērošanas. Pētījumā iesniegti ieteikumi par COVID-19 vakcīnu kandidātu preklīnisko un klīnisko novērtēšanu, kā arī par vakcīnas izstrādi un optimizāciju.
BNT162b2 mRNS Covid-19 vakcīnas drošība un efektivitāte
Klīniskais pētījums, kurā tika apskatīta Pfizer vakcīnas efektivitāte, salīdzinot ar Placebo grupu. Tabulā var apskatīt blakusparādības, kas radušās septiņu dienu laikā pēc vakcinācijas.
Lipīdu nanodaļiņu tehnoloģijas attīstība
Rakstā izlasāma intervija ar diviem speciālistiem, kas darbojas nanodaļinu tehnoloģijas nozarē.
Lipīdu nanodaļiņu nozarei tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība, jo tā spēj darboties kā zāļu nesēji šīm sarežģītajām, bet ļoti daudzsološajām terapijām. Oligonukleotīdi ir uzņēmīgi pret noārdīšanos organismā, bet LNP nodrošina stabilu matricu zāļu molekulas uzturēšanai. Tie var arī atvieglot iekļūšanu mērķa šūnās.
Pēc gadiem ilgas pētniecības un attīstības pirmā siRNS balstītā terapija – patisiran – tika apstiprināta ASV 2018. gadā retas iedzimtas perifēro nervu slimības formas ārstēšanai. Tajā tiek izmantots lipīdu nanodaļiņu sastāvs. Zāles nomāc patoloģiska proteīna izpausmi, iejaucoties RNS segmentā, kas to rada.
Lipīdu nanodaļiņas, kas nodrošina gēnu terapiju: no koncepcijām līdz klīniskai lietderībai
Ģenētiskajām zālēm, kuru pamatā ir RNS vai DNS, ir ievērojams terapeitiskais potenciāls, jo praktiski jebkuru slimību var ārstēt, apklusinot patoloģisku gēnu, izsakot labvēlīgu olbaltumvielu vai rediģējot defektīvus gēnus. Tomēr terapijai, kuras pamatā ir nukleīnskābes polimēri, ir nepieciešamas sarežģītas piegādes sistēmas, lai šīs makromolekulas nogādātu mērķa šūnu iekšienē. LNP sistēmas ir vismodernākās ģenētisko zāļu piegādes sistēmas, jo sagaidāms, ka LNP īsās traucējošās RNS (siRNA) sastāvs saņems Pārtikas un zāļu pārvaldes (FDA) klīnisko apstiprinājumu 2018. gadā. Šis sasniegums lielā mērā ir saistīts ar optimizētu jonizējamo katjonu lipīdu izstrādi, kas neapšaubāmi ir vissvarīgākais faktors LNP-siRNS klīniskajos panākumos.
2005. gadā tika aprakstīta D vitamīna spēja ietekmēt un regulēt imūno atbildi, novēršot pārāk lielu citokīnu ražošanu un pārmērīgu organisma reakciju.
Pierādījumi, ka D vitamīna papildinājumi var samazināt gripas un COVID-19 infekciju un nāves risku
D vitamīna loma Covid-19 infekcijas samazināšanā.
D vitamīna lomas piemērs nāves riska samazināšanā no pandēmiskām elpceļu infekcijām ir atrodams pētījumā par CFR, kas izriet no 1918. – 1919. gada gripas pandēmijas Amerikas Savienotajās Valstīs.
Lielas D3 vitamīna devas (250 000 vai 500 000 SV) pētījums ventilējamās intensīvās terapijas nodaļas pacientiem Gruzijā ar vidējo sākotnējo 25 (OH) D koncentrāciju 20–22 ng / ml ziņoja, ka uzturēšanās ilgums slimnīcā ir samazināts no 36 (SD, 19) dienas kontroles grupā līdz 25 (SD, 14) dienām 250 000-SV grupā [25 (OH) D = 45 ± 20 ng / ml] un 18 (SD, 11) dienām 500 000-SV grupā [ 25 (OH) D = 55 ± 14 ng / ml]; p = 0,03 [93]. Turpmākā izmēģinājuma pētījumā, kurā piedalījās 30 mehāniski vēdināmi kritiski slimi pacienti, 500 000 SV D3 vitamīna piedevas ievērojami palielināja hemoglobīna koncentrāciju un pazemināja hepcidīna koncentrāciju, uzlabojot dzelzs metabolismu un asins spēju transportēt skābekli.
Šeit pārskatītie dati atbalsta augstākas 25 (OH) D koncentrācijas lomu, samazinot ARTI, tostarp gripas, CoV un pneimonijas, infekcijas un nāves risku.
Video materiāli, kuros ārsti un zinātnieki dalās informācijā par Covid-19 vakcīnām un to tehnoloģiju:
Preses konference: Dr. David Martin, Dr. Judy Mickovits, Robert Kennedy Jr., Rocco Galati.
Messenger RNS (mRNS) ir RNS vienas virknes molekula, ko papildina viens no DNS gēna pavedieniem. mRNS ir RNS versija gēnam, kas atstāj šūnas kodolu un pārvietojas uz citoplazmu, kur tiek ražoti proteīni. Olbaltumvielu sintēzes laikā organelle, ko sauc par ribosomu, pārvietojas pa mRNS, nolasa tās bāzes secību un izmanto ģenētisko kodu, lai katru tribāzes tripletu vai kodonu pārvērstu attiecīgajā aminoskābē.
Preses konference krievu valodā skatāma šeit.
Kas slēpjas aiz vakcinācijas? Intervija ar Pacientu līgas prezidentu, RAS ekspertu A. Saverski
Intervija krievu valodā, kur tiek runāts par to covid vakcīnu, jauno tehnoloģiju un neskaidrībām, kas ar to ir saistīts.
Saruna par to, ka jaunā tipa vakcīna neklasificējas kā vakcīna, bet gan kā “gēnu terapija”.
Transgēni cilvēki: jauns cilvēku tips
Mikrobiologs izskaidro jauno vakcīnu darbības mehānismu. Par to, ka vakcīna ietekmēs cilvēka DNS.
Last modified: 19. februāris, 2021