…
Ārste, kura puskailu ķermeņa augšdaļu piedalās viendzimuma attiecību atbalsta gājienā. Pārtver un translē diskutablākās tendences un varas propagandu. Ārste, kuru sociālo mediju aģentūrā iespējams noalgot ideju, produktu un pakalpojumu reklamēšanai, un kura minēto nodarbi apvieno ar pacientu konsultēšanu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā. Vai esat tādu redzējuši? – Tagad – jā.
Neilgi pēc tam, kad lapa “Vakcīnrealitāte Latvijā” bija kļuvusi populāra sociālajā tīklā “Facebook”, vēstuļu sadaļā parādījās ziņa no kādas Danas Isarovas. Rakstītāja ļoti laipnā manierē centās izzināt, vai šāda temata bloga vešana saistīta ar pagātnē piedzīvotu vilšanos medicīnā. Varbūt kāds mediķis kļūdījies? Varbūt tikuši nepareizi piemēroti medikamenti vai vakcīnas… Ja tā – šādu atsevišķu gadījumu dēļ nevajadzētu spriest par visu jomu kopumā. Viņa piedāvāja savu palīdzību, ja tāda nepieciešama, lai viestu skaidrību par vakcināciju.
Klasisks manipulatīvs paņēmiens, lai pretēji domājošajam iegalvotu, ka viņa attieksme pret konkrēto tematu raduses individuālas traumatiskās situācijas vai pieredzes dēļ, un ka tai neesot nekāda objektīva pamatojuma. Tādējādi pastāv varbūtība jau saknē nokaut centienus publiski cilāt “karsto” tēmu. Tēmu, kas mediķiem ir svarīga motivējošo piemaksu dēļ. Tēmu, kas ik gadu ienes miljoniem un miljardiem eiro farmācijas gigantiem visā pasaulē. Tēmu, kurā jādominē “vienam pareizajam” viedoklim. Tā, lai mediķiem priekšā stāv ērti vecāki un raiti veicas “obligāto” pienākumu izpilde.
Atbildi uz savu piedāvājumu nesagaidījusi, Dana Isarova sociālajos tīklos drīz vien izplatīja “akadēmiska pētījuma” nolūkos veidotu aptaujas anketu. Tajā īpaši tika lūgts piedalīties un viedokli izteikt t.s. vakcīnskeptiņiem. Ar humoru šī aptauja tika apspriesta tolaik populārajā slēgtajā “Facebook ”grupā “Mammas Smadzenes”. Vairākas dalībnieces norādīja, ka šādas aptaujas tiekot veidotas, lai izzinātu “pretējo nometni” un vēlāk, balstoties uz atbilžu rezultātiem un “antivakceru” domugājienu, pielāgotu komunikācijas stratēģijas un publiskos vēstījumus par un ap vakcināciju. Dažas mammas aptauju arī aizpildīja, rakstot zilus brīnumus, lai “sajauktu gaisu”. Piemēram, uz jautājumu par to, kāpēc nav uzticības profilaktiskajām potēm, atbildot kaut ko par astronautu ekspedīciju uz Mēnesi.
Neilgi pēc tam D. Isarova kā atbildes gājienu izveidoja savu blogu. Tajā regulāri tika publicēti medicīnas un vakcinācijas propagandas raksti “iejūtīgi skaidrojošajā” manierē. Taču vietnei bijis īss mūžs. Pašlaik tas vairs nav aktīvs, un nav pieejami arī arhīva materiāli.
Daktere, kurai patīk daudz runāt?
D. Isarova strādā valsts stacionārā – Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS). Ieņemamais amats – Infekciju kontroles dienesta vadītājas pienākumu izpildītāja. Papildu tam – docētāja Rīgas Stradiņa universitātes Pediatrijas katedrā.
No kādu vien šaurai personu grupai zināmu uzdevumu izpildes aizkulisēm un dežūrām Vienības gatves stacionāra gaiteņos D. Isarova 2020. gadā sāka parādīties publiskajā vidē. Tēls – pandēmijas risinājumu “vēstnese”. Par savu regulāro uzstāšanos soc. tīklos un medijos (piemēram, “Mediķe: labāk nepieļaut, ka bērni pārslimo Cvd 19”), kā arī dalību “pandēmijas” scenārijā, Isarova saņēma Latvijas Ārstu biedrības apbalvojumu “Gada jaunais ārsts 2020”. Oficiālais pamatojums: “Uzņēmās vadīt infekciju kontroles dienestu BKUS Covid–19pandēmijas sākumā. Viņas vadībā tika veikta gan kolēģu informēšana, gan drošības pasākumu ieviešana.”
Atsauce: https://www.facebook.com/watch/?v=3890016424412030
Mediju publikāciju hronoloģijā un pašas Isarovas sociālo tīklu kontos redzams, ka tieši 2020. gadā viņas kā viedokļa līderes konstruēšana ieguva apgriezienus.
Latvijas sabiedrisko mediju video interviju projekts “Būris” 2021. gada augustā: Isarova tiek prezentēta ne vien kā medicīnas rezidente, bet arī aktīviste, kura “ārpus sava darba laika sociālajos tīklos nenogurstoši atbild uz jautājumiem, skaidro un sniedz cilvēkiem zinātnē balstītu informāciju par vakcīnām un medicīnu. Smejot piekrīt, ka viņu var saukt par vakcinācijas influenceri, lai gan fakts, ka Danu tagad atpazīst uz ielas, esot gan patīkams, gan biedējošs reizē.” Vai tikai sakritība, bet tajā pašā periodā arī citi mediji, iespējams, komunikācijas stratēģijas ietvaros, dāsni dāvā Isarovai iespējas pieteikt sevi kā vakcinācijas “influenceri” un veselības tēmu viedokļa līderi.
Grēta Tūnberga 2.0.
“Vakcinācijas komunikācija nepavisam nav vienkārša, kur nu vēl masīvas krīzes apstākļos. Vissarežģītākais ir ar komunikācijas procesa palīdzību “pārdot” šo manipulāciju, kas subjektīvi nedod tūlītēju redzamu vai taustāmu efektu. Toties labi redzamas un taustāmas ir nevēlamās reakcijas. Izklausās gandrīz vai pēc mission impossible uzdevuma, vai ne?,” viņa raksta žurnāla “Imperfekt” slejā. “Dzīvoju savā mikropasaulītē un, jāatzīst, lēni, bet diezgan veiksmīgi konvertēju šaubīgos. Izmantoju tās zināšanas, kas iegūtas vakcinācijas komunikācijas kursos, un prasmes, kas krājušās, pašai veidojot vakcinācijas informācijas vidi.”
Intervijā “Tvnet” 2022. gada augustā viņai tiek jautāts: kāpēc tu šobrīd dari to, ko dari? Isarova atbild: “Jo man rūp un vēlos, lai mana būšana uz šīs pasaules ir ar kādu vērtīgu pienesumu.” Tajā pat laikā Isarova regulāri aicina vecākus vest savas atvases uz visa veida vakcīnu injekcijām. Viņas ieteikumi tiek iekļauti pat veikalu ķēdes “Lidl” reklāmas materiālos:
Tostarp Isarova aģitē injicēt kovid potes, pēc kurām bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem sākas nopietnas veselības problēmas un ir acīmredzama to saistība ar vispasaules pēkšņās nāves epidēmiju. Zinātne, ko viņa “komunicē” soc. tīklos, ir atlasīta, balstoties subjektīvās pārliecībās un nesniedz pilnu ainu par pošu ietekmi uz dzīviem organismiem. Psiholoģijā šo fenomenu sauc par “confirmation bias”: cilvēks meklē un apkopo informāciju, kas apstiprina viņa pieņēmumus, tā vietā, lai ar atvērtu prātu analizētu jaunu informāciju un mainītu viedokli.
Aplūkojot tīmeklī atrodamos attēlus, D. Isarovas uzvedībā un aktivitātēs saskatāma līdzība ar Grētu Tūnbergu, kura savulaik tika aktīvi pozicionēta vēl kāda globālistu jājamzirdziņa – klimata pārmaiņu – saistībā.
Aģentūras aktrise ar pievienoto vērtību – medicīnas diplomu
“Mēs esam pasaulē pirmā un vienīgā veselības aprūpes jomas influenceru mārketinga aģentūra. Mūsu misija ir vienkārša: mēs cenšamies savienot klientus ar mūsu neticamajiem medicīnas ietekmeļiem. Kopā mēs varam izveidot ļoti saistošu un prasībām atbilstošu saturu jūsu uzņēmumam, vienlaikus reklamējot konkrētas veselības aprūpes nišas,” norādīts “MedFluencers” aģentūras aprakstā. Par medicīnas mārketinga modernajām kampaņām plašāk var palasīt šeit, bet par izmantoto paņēmienu daudzveidību – šeit.
D. Isarova sava medicīnas diploma aizsegā tieši ar to nodarbojas – īsteno apmaksātas mārketinga kampaņas, pārstāvot Latvijā bāzētu aģentūru “Collex”.
Sazinājāmies ar “Collex” pārstāvjiem, kuri atklāja, ka ir iespēja pasūtīt tostarp medicīnisku pakalpojumu (domāts – vakcinācijas) promotešanas kampaņu influencera izpildījumā.
Kā tas iet kopā ar pediatra pienākumu pildīšanu valsts dotētā stacionārā? Vai nerodas interešu konflikts, kad ārsts, kuram samaksāts par noteiktu produktu vai pakalpojumu reklamēšanu, BKUS konsultē pacientus un iesaka “risinājumus” veselībai? Šādu jautājumu uzdevām gan pašai Isarovai, gan BKUS komunikācijas nodaļai. Taču līdz šim atbildes nav saņemtas.
Plaša profila karstie kartupeļi
Jūnija sākumā Isarova piedalījās Aspenas institūta Berlīnē organizētā konferencē “Dezinformācija un sociālo mediju ietekmētāju loma konfliktu laikā”, ko finansēja Projektu finansē Vācijas Federālā Ārlietu ministrija. Konferences mājaslapā viņa pieteikta šādi: “Twitter un Instagram ietekmētāja/satura veidotāja. Viņa kā aktīva pediatre stāsta par bērna veselību, vakcināciju un veselīgu dzīvesveidu. Dana stāsta arī par jaunumiem no Ukrainas, labdarības iniciatīvām un personīgām atziņām un idejām no savas ikdienas.”
Jāpiebilst, ka Aspenas institūts organizē arī tādus pasākumus kā Bukarestes forums “Ceļā uz jauno Eiropas drošības arhitektūru” (sadarbībā ar ASV Vācijas Maršala fondu), “Bloomberg City Lab” pasaules izcilāko pilsētu samitu (sadarbībā ar globālista miljardiera Maikla R. Blūmberga “labdarības organizāciju” Bloomberg Philanthropies), kā arī dažādas konferences “cīņai ar dezinformāciju”.
Vērtējot plašsaziņas līdzekļos publicētos materiālus, D. Isarova apkalpo ne tikai medikamentu ražotājus un viņu idejas, bet influencējusi arī pēdējā laikā aktuālo attiecību vardarbības tematu. “Sākumā tā bija emocionāla vardarbība, bet vēlāk parādījās arī fiziska. Mana kļūda bija tā, ka pēc pirmās reizes, kad viņš palaida rokas, neaizgāju prom. Protams, pēc tam viņi stāsta, cik ļoti pārdzīvo, ka nekad vairs tā nedarīs – tam nu gan nevajag ticēt!” – saka Dana un mudina visas sievietes neļaut darīt sev pāri nevienam vīrietim, vēstīts “STV” raidījuma “Kad viņas satiekas” anotācijā. Viņa arī piedalās strīdīgās Stambulas konvencijas ratifikācijas aģitācijas kampaņā.
Kara “savējā”
Līdz ar militāro konfliktu 2022. gada februārī sākās D. Isarovas zvaigžņu stunda. No kovid un vakcīnu tēmām viņa pilnībā pārmetās uz aktuālo dienaskārtību. Dalība akcijās, ziedojumu vākšanas kampaņās, uzstāšanās uz skatuvēm, intervijas medijos, braucieni uz Ukrainu un nebeidzami emocionāli vēstījumi.
Jāpiebilst, ka D. Isarovas aktivitātes kara tēmas aktīvajā periodā, kad pie teju visām valsts un pašvaldību iestādēm bija izkārti attiecīgie karogi, vairāk atgādināja izrādīšanos. Vai cilvēks, kurš dziļi un patiesi sēro par kādu notikumu vai krīzi, organizētu tematiskās fotosesijas?
Iespējams, atbilde ir šajā personīgā novērojuma epizodē:
Tas bija 2022. gada marts. Es ar lielu vēderu gaidību noslēdzošajos mēnešos un mani mazie bērni sēdējām Ogres gājēju ielas sākumā. Tas ir dzelzceļa stacijas tuvumā, kur vasarās darbojas strūklakas, bet gadu mijā tiek uzstādīta egle. Pie blakus soliņa piesteidzas sieviete, ģērbusies melnā. Apsēžas un sāk intensīvi “bakstīt” telefonu. Savā trauksmainībā mūs viņa neievēro, taču es atpazīstu – Dana Isarova, vakcīnu “draudzene”! Pēc īsa brīža pie viņas uz divriteņa piebrauc kāda sieviete, kura pārcilā un rāda dažāda dizaina vainadziņus – “kokošņikus”. Gan Ukrainai raksturīgajās krāsās, gan citās. Isarova priecīgi čalo ar galvas rotu veidotāju, pielaiko dažus modeļus un izvēlas vienu, pēc visa spriežot – jau iepriekš, kādā interneta sludinājumā noskatīto. Samaksājusi par mākslīgo ziedu vainagu un ielikusi to masīvajā somā, Isarova rokdarbniecei vēl apjautājas, kā tikt atpakaļ uz Rīgas vilcienu, un prom ir. “Pokazuha,” nodomāju es.
Autore: Kristīna Duņeca
Materiāls tapis “Vrealitāte” kanāla lasītājiem,
tā pārpublicēšana, pārsūtīšana, pavairošana aizliegta.