Otrā pote, ko zīdainim paredzēts injicēt saskaņā ar SPKC vakcinācijas kalendāru, ir “pret” tuberkulozi. To, saņemot vecāku piekrišanu, ievada 2 – 5 dienu laikā pēc dzimšanas.
Valstī apstiprinātais SPKC vakcinācijas kalendārs:
Tiek apskatītas to vakcīnu lietošanas instrukcijas un sastāvs, kas valstī iepirktas 2020. – 2021. gadam: skatīt šeit.
Par slimību lasiet šeit.
Vakcīnas apraksts
Tuberkulozes vakcīna (vakcīnas nosaukuma apzīmējums ir BCG), ko pašlaik izmanto Latvijas dzemdību iestādēs un citur, ir “Szczepionka przeciwgružlicza BCG 10”. Vakcīnas izplatītājs Latvijā ir SIA “Vakcīnas”.
Nākamais loģiskais solis ir atrast šo vakcīnu Latvijas Zāļu reģistrā, lai varētu apskatīt, vai šī vakcīna ir reģistrēta, kā arī izlasīt tās lietošanas instrukciju un zāļu aprakstu latviešu valodā. Taču Zāļu reģistrā šīs vakcīnas apraksts nav pieejams un pēc vakcīnas nosaukuma nekas nav atrodams.
Rodas jautājums – vai šī vakcīna ir reģistrēta Eiropas Savienībā, ja jau tā neparādās Latvijas Zāļu reģistrā? Kādēļ tās lietošanas instrukcija nav pieejama latvieši valodā? Kā lai ģimenes ārsti var iepazīstināt vecākus ar vakcīnas blakusparādībām, ja latviešu valodā nav pieejama ne lietošanas instrukcija, ne zāļu apraksts?
Pašā Latvijas valsts vakcīnu iepirkuma failā ir minēts, ka: “Ārstniecības personām, kuras veic imunizāciju, pirms vakcinācijas veikšanas obligāti jāiepazīstas ar vakcīnas lietošanas instrukciju, kuras ir pieejamas Zāļu valsts aģentūras mājaslapā – Latvijas zāļu reģistrā sadaļā 11. Savukārt vakcīnu piegādātājiem (Zāļu lieltirgotavām) piegāžu līgumos ir norādīts, ka „katram Preces (vakcīnas) iepakojumam jābūt pievienotai Latvijas Republikā Zāļu valsts aģentūras apstiprinātai lietošanas instrukcijai latviešu valodā.”
Tekstā minēts, ka ārstniecības personālam obligāti jāiepazīstas ar vakcīnas lietošanas instrukciju, bet cik tas ir reāli šajā gadījumā, kad dokuments nav pieejams? Vai esat lūguši dzemdību iestādē vai pie sava ģimenes ārsta parādīt lietošanas instrukciju vai izskaidrot šīs vakcīnas iespējamās blaknes un kontraindikācijas?
Arī paša vakcīnas piegādātāja mājaslapā produktu sadaļā nav uzrādīts šis produkts. Pārējās vakcīnas, ko SIA “Vakcīna” piegādā, ir uzskaitītas.
Tā kā nekur nav minēts šīs vakcīnas ražotājs, bet pēc nosaukuma var spriest, ka tas varētu nākt no Polijas, medikamenta nosaukums tiek ievadīts “Google” meklēšanas sistēmā, un pirmā mājaslapa, kas parādās, ir https://biomedlublin.com/
Lapa ir poļu valodā, bet, uzspiežot valodas maiņas opciju, saturs pieejams angļu valodā. Tas nav “Google” automātiskais tulkojums, bet pašas oficiālās lapas angļu versija, līdz ar to angliski esošo informāciju var droši tulkot uz latviešu valodu, lai šī instrukcija būtu pieejama visiem, jo īpaši neonatologiem, pediatriem un ģimenes ārstiem, lai spētu objektīvi izvērtēt vakcīnas nepieciešamību un drošumu, kā arī blakņu iespējamību katram konkrētajam mazulim.
Mājaslapā iespējams lejuplādēt “Szczepionka przeciwgružlicza BCG 10” oficiālo zāļu aprakstu angļu valodā.
Tas, ka vakcīnas lietošanas instrukcija un zāļu apraksts nav pieejams latviski, ir pretrunā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.57: “Noteikumi par zāļu marķēšanas kārtību un zāļu lietošanas instrukcijai izvirzāmajām prasībām.”, kur 3. punktā norādīts: “Informāciju marķējumā uz zāļu primārā iepakojuma (kam ir tieša saskare ar zālēm) un sekundārā iepakojuma (kurā ir ievietots primārais iepakojums), kā arī informāciju lietošanas instrukcijā norāda saskaņā ar Valsts valodas likumā noteiktajām prasībām.”
Ministru kabineta noteikumi Nr. 57
SPKC mājaslapā ir novērojama pretrunīga informācija – pie vakcīnu pasūtījuma ir norādīta poļu vakcīna, bet uzklikšķinot uz saiti, kas aizved uz “it kā” zāļu aprakstu un lietošanas instrukciju, paveras cits skats – atveras zāļu reģistra mājaslapa ar citu – Dāņu ražotāja vakcīnu, kas Latvijā vairs netiek izmantota 2020.-2021. gada vakcinācijas perioda ietvaros.
Tātad SPKC mājaslapā nav pieejama patiesa un precīza informācija par valstī ik dienas lietoto – zīdaiņiem injicējamo – poļu vakcīnu, kas nav reģistrēta Latvijā. Pastāv iespējamība, ka neuzmanīgs lasītājs neiedziļināsies detaļās un nepārliecināsies, ka tā nav viena un tā pati vakcīna un ražotājs.
Meklējot tālāk, lai izprastu, kādēļ šī vakcīna nav pieejama Latvijas Zāļu reģistrā, Veselības ministrijas mājaslapā tiek atrasts dokuments “Imunizācijas valsts padomes darba sēdes protokols (2018. gada 8. jūnijs)”, kuru vadīja Dace Zavadska.
Sēdes protokolā atklājas informācija, ka šis fakts, ka tuberkulozes vakcīna nav reģistrēta ne Latvijā, ne Eiropas centrālajā reģistrā, nevienu neizbrīna.
Teksta izvilkums: “[..] 2021. Gadam, ir zināms, ka pašreizējā tuberkulozes vakcīna “Szczepionka przeciwgružlicza BCG 10” ir reģistrēta tikai Polijā, bet nav ne Eiropas centrālajā reģistrā, ne Latvijā. Savukārt iepirkuma vērtēšanas kritēriji nosaka, ka priekšroka būs vakcīnai, kura būs sertificēta un reģistrēta Eiropā [..].”
Pati infektoloģe D. Zavadska atzīst, ka konkrētajai tuberkulozes potei ir ievērojams skaits nevēlamu komplikāciju. Bet kāds ir oficiālais skaits tuberkulozes potes komplikācijām? Šis liek aizdomāties, ka, iespējams, Imunizācijas valsts padomes locekļiem ir pieejama reālā statistika par vakcīnas komplikācijām, un šī informācija sabiedrībai netiek atklāta.
Lai noskaidrotu kādēļ “Szczepionka przeciwgružlicza BCG 10” vakcīna nav reģistrēta Latvijā, bet ir atļauta tās injicēšana bērniem, tika nosūtīta vēstule uz Zāļu valsts aģentūrai. Viņu atbilde “Vakcīnrealitātei Latvijā” ir sekojoša: “Paldies par Jūsu jautājumu. Atbildot uz to, Zāļu valsts aģentūra sniedz informāciju, ka Latvijā izplatītā reģistrācijas apliecības īpašnieka BIOMED-LUBLIN Wytwórnia Surowic i Sczepionek S.A. (Polija) vakcīna pret tuberkulozi Szczepionka przeciwgruźlicza BCG 10 ir atbilstoša stingri noteiktiem Eiropas kvalitātes, efektivitātes un drošuma standartiem.” [..] Lai tomēr nodrošinātu Latvijas tirgu ar prettuberkulozes vakcīnu, Zāļu valsts aģentūra ļauj ievest Latvijā nereģistrētu, bet Polijā reģistrētu vakcīnu pret tuberkulozi, pamatojoties uz Farmācijas likuma 10. panta 7.b. apakšpunktu, nodrošinot arī Ministru kabineta 2007. gada 26. jūnija noteikumu Nr. 416 “Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtība” prasības, tai skaitā – šai Latvijā izplatītajai vakcīnai ir Eiropas Ekonomikas zonas valsts oficiālās zāļu kontroles laboratorijas izdots sertifikāts (OCABR), apliecinot produkta atbilstību Eiropas Farmakopejas attiecīgā produkta monogrāfijas specifikācijām un tā reģistrācijas apliecībai.
Zemāk ir pieejams Farmācijas likuma 10. Panta 7.b. apakšpunkta teksts, uz kuru pamatojas Zāļu valsts aģentūra par Latvijā nereģistrētās vakcīnas izmantošanu: “ja medikaments ir nepieciešams konkrētas slimības ārstēšanai vai ārstnieciskās manipulācijas veikšanai konkrētā ārstniecības iestādē vai sociālās aprūpes institūcijā, vai konkrētas dzīvnieku slimības ārstēšanai, vai manipulācijas veikšanai, Latvijas Republikā nav reģistrēts un Latvijas zāļu reģistrā iekļautos medikamentus medicīnisku indikāciju dēļ ārstēšanai nevar izmantot vai to izmantošana ir ierobežota, — [to atļauj], pamatojoties uz ārstniecības iestādes vai sociālās aprūpes institūcijas vai praktizējoša veterinārārsta vai veterinārmedicīniskās aprūpes iestādes rakstveida pieprasījumu un, ja nepieciešams, ārstu profesionālās asociācijas vai veterinārārstu profesionālās sekcijas atzinumu.”
Pēc visas ievāktas informācijas tā arī nav skaidrs, kāpēc šī poļu vakcīna nav reģistrēta Latvijā, ja jau tai esot piešķirts Eiropas Ekonomikas zonas valsts oficiālās zāļu kontroles laboratorijas izdots sertifikāts (OCABR) (lai gan internetā nav atrodama nekāda veida informācija par to, vai “Szczepionka przeciwgružlicza BCG 10” vakcīnai patiešām ir šis sertifikāts.
Arī Eiropas medicīnas aģentūras mājaslapā nav nekas minēts par šo poļu vakcīnu (atšķirībā no iepriekš minētās B hepatīta potes – Engerix B).
Maldina arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīca – viņu izdotajā bukletā par BCG vakcīnu norādīts, ka sīkāku informāciju par vakcīnu var iegūt https://www.ema.europa.eu/ vai www.zva.gov.lv/zalu-registrs mājaslapās, taču realitātē nevienā no šīm nav pieejama nekāda veida informācija par “Szczepionka przeciwgružlicza BCG 10” vakcīnu.
Arī Pasaules Veselības organizācijas mājaslapā, kur ir norādītas kvalificētās vakcīnas, šī konkrētā BCG vakcīna “Szczepionka przeciwgružlicza BCG 10” nav atrodama.
Tā arī nav iespējams uzzināt, vai šai vakcīnai ir sertifikāts vai nē, bet skaidrs ir viens: cilvēkam pašam ir jāveic tulkošanas darbs no angļu valodas uz latviešu valodu, lai varētu iepazīties ar vakcīnas sastāvu un iespējamajām blakusparādībām, jo lietošanas instrukcija un zāļu apraksts, pretēji likumam, nav pieejams valsts valodā.
Vakcīnas sastāvs
Zāļu aprakstā angļu valodā tiek norādīts, ka tuberkulozes pote satur novājinātas (atenuētas) Mycobacterium bovis baktērijas – aeroba baktērija – tuberkulozes izraisītāja govīm. Mycobacterium bovis in vitro audzēšanai nepieciešamas īpašas barotnes, piemēram, Dorsetas olu barotnes – tas sastāv no četru svaigu olu baltumiem un dzeltenumiem un nātrija hlorīda šķīduma.
Atkal viela pārdomām – ja šīs baktērijas tiek audzētas uz olu dzeltenumiem, vai injicējot šo sastāvu asinsritē kopā citām toksiskām palīgvielām, organisms nesāks uztvert olu dzeltenuma molekulas kā antigēnu, pret ko jāizstrādā antivielas, tādā veidā pārstimulējot imūnsistēmu un provocējot alerģiskas reakcijas katru reizi, kad bērns lietos olu vai produktus, kurās ir izmantas olas?
Zemāk aprakstā var izlasīt papildu informāciju par pašu baktēriju – “Aktīvā viela ir dzīvās BCG baktērijas (Bacillus Calmette-Guerin), Brazīlijas Moreau substrāts.” Kā minēts šajā publikācijā – šis Brazīlijas Moreau substrāts vakcīnās tiek izmantots kopš 1920-jiem gadiem.
Arī šajā zinātniskajā rakstā norādīts, ka visi BCG vakcīnu celmi ir nemainīgi kopš 1920-jiem gadiem.
Šajā zinātniskajā rakstā var palasīt par par BCG vakcīnu piegādēm un pieprasījuma pasaulē, kā arī iepazīties ar dažāda veida BCG vakcīnas celmiem, kas tiek izmantoti.
Vienā vakcīnas devā ir 50 mikrogrami (no 150,000 to 600,000) pa pusei izžuvušas BCG baktēriju masas. Vai tas ir daudz vai maz, nav skaidrs, jo nav dots nekāds salīdzinājums.
Tālāk ir minētas palīgvielas – Mononātrija glutamāts un izotoniskais nātrija hlorīda 1,0 ml šķīdums.
Kas ir Mononātrija glutamāts (MSG)
Pazīstams kā garšas pastiprinātājs E621, ko plaši izmanto pārtikas industrijā. Tā lietošana ir saistīta ar aptaukošanos, vielmaiņas traucējumiem, ķīniešu restorānu sindromu (Chinese Restaurant Syndrome), neirotoksisko iedarbību un kaitīgo ietekmi uz reproduktīvajiem orgāniem. Par tā iedarbību uz cilvēku veselību lasiet šajā pētījumā.
Un atkal pārdomas par pārtikas industrijā plaši pielietotās vielas izmantošanu vakcīnas sastāvā, kas kopā ar citām vakcīnā esošajām vielām izraisa imunitātes reakciju. Vai ir kādi pētījumi vai testi, kas varētu atklāt šīs vielas klātbūtni vakcīnā un tās saistību ar pārtikas alerģijām, kas mūsdienu bērniem ir plaši izplatīta problēma?
Zāļu aprakstā ir minēts, ka vakcīnas izstrādē netiek izmantots dzīvusudrabs, bet nav minētas nekādas citas palīgvielas, kuras tiek izmantotas. No lietošanas instrukcijas tātad secināms, ka tiek izmantotas dzīvas novājinātas. M.bovis baktērijas, mononātrija glutamāts un nātrija hlorīds. Šī nelielā sastāva daudzums ir pamatojams tam, ka vakcīnā tiek izmantotas dzīvas “novājinātas” tuberkulozes baktērijas, kuras tad arī izraisa imunitātes reakciju. Savukārt, neaktivētajām vakcīnām ir nepieciešami papildus adjuvanti – toksīni, kas arī rada imunitātes reakciju.
Efektivitāte
BKUS informatīvajā lapā par tuberkulozes poti minēts: “Tuberkulozes vakcīna ir vakcīna, kas satur dzīvu novājinātu M. bovis celmu, kas nevar izraisīt saslimšanu personām, KURĀM NAV PAZEMINĀTA imunitāte.“
Pārdomas – vai ir iespēja izvērtēt jaundzimušā imunitātes stāvokli 12 stundas vai 2-5 dienas pēc dzimšanas, neveicot nekāda veida analīzes un testus, kā tas notiek dzemdību iestādēs? Vai šādā gadījumā, injicējot tuberkulozes vakcīnu jaundzimušajam, viņš tiek inficēts ar dzīvu tuberkulozes baktēriju, tā potenciāli var izraisīt bērna saslimšanu ar tuberkulozi, jo nav veikti nekādi testi, lai noskaidrotu viņa veselības stāvokli?
Arī SPKC lapā pieejamajā dokumentā “Tuberkulozes klīniskās vadlīnijas” stāv rakstīts:
“Tā nepasargā no inficēšanās ar M.tuberculosis un infekcijas progresēšanas par tuberkulozi, bet lielākā daļā gadījumu novērš smago TB formu (miliāras TB un centrālās nervu sistēmas TB) attīstību un līdz ar to samazina mirstību no TB maziem bērniem.”
Tātad, ja bērns saslimst ar plaušu tuberkulozi, tas nebūs no tā, ka viņš bija vai nebija vakcinēts, jo Latvijā pašlaik zīdaiņiem injicējamā poļu vakcīna nepasargā no šī tuberkulozes formas.
Kā skaidro Tuberkulozes un plaušu slimību centra Bērnu nodaļas ārste Iveta Ozere: “Vakcīna pret tuberkulozi pasargā no saslimšanas ar smagākajām tuberkulozes formām, tomēr nepasargā ne no inficēšanās ar slimības ierosinātāju, ne arī no saslimšanas.” Tātad, teorētiski tuberkulozes pote pasargā no centrālās nervu sistēmas tuberkulozes un miliārās jeb visa organisma tuberkulozes.
To pašu var izlasīt SPKC bukletā par tuberkulozi – vakcīna nepasargās no Latvijā visizplatītākās tuberkulozes formas – plaušu tuberkulozes. Kā arī tie, kas ir bērnībā vakcinēti, nav pasargāti no saslimšanas ar tuberkulozi brieduma gados.
Tātad tuberkulozes vakcīna nepasargās no plaušu tuberkulozes, kas ir visizplatītākais tuberkulozes veids Latvijā. Pēc Centrālās Statistikas pārvaldes datubāzes datiem par 2017. gadu (jaunāki dati nav pieejami) ir norādīts, ka Latvijā reģistrēti 467 elpošanas orgānu tuberkulozes gadījumu uz visiem iedzīvotājiem (pēc CSP datiem, Latvijā dzīvo 1,92 miljoni cilvēku) t.i. 467 gadījumi uz 1 920 000 cilvēkiem.
Cik liela ir iespējamība ir saslimt ar smagākajām tuberkulozes formām? – To skaidro Andis Cīrulis, RAKUS stacionāra Tuberkulozes un plaušu slimību centra galvenais ārsts: “Ārpusplaušu tuberkulozes gadījumi ir sastopami retāk, piemēram, pleirīts pieaugušajiem, bērniem – intratorokālo limfmezglu tuberkuloze, tomēr pārējie ārpusplaušu tuberkulozes gadījumi – kā kaulu, locītavu sistēmas, nieru un limfmezglu tuberkuloze ir salīdzinoši reti gadījumi, kā arī šie gadījumi nav infekciozi un bīstami apkārtējiem. Reto tuberkulozes formu diagnostika ir salīdzinoši apgrūtinoša, jo pacienti nokļūst pie dažāda profila speciālistiem, kuri ne vienmēr iedomājas, ka tā varētu būt tuberkuloze.”
No teksta izriet, ka bērns nevar inficēties ar smagākajām tuberkulozes formām no., piem., bezpajumtniekiem sabiedriskajā transportā vai kur citur. Būtībā ar slimību, pret kuru bērns vakcinēts, viņš tik un tā ar lielu iespējamību nekur nevarētu infocēties. BET bērns var saslimst ar plaušu tuberkulozi, pret kuru šī vakcīna nemaz nav domāta un tāpēc nepasargā.
Vēl Andis Cīrulis skaidro: “Ir latentā tuberkulozes infekcija, kad cilvēks tomēr inficējas, bet nesaslimst, aptuveni 90% no cilvēkiem, kuri ir inficējušies ar tuberkulozes baciļiem, nesaslimst un, iespējams, pat nezina, ka ir inficējušies, jo nav nekādu simptomu, cilvēks ir praktiski vesels un nav bīstams citiem cilvēkiem.”
Turpat rakstā: “Galvenais nosacījums ir ievērot veselīgu dzīvesveidu, jo saglabājot labu imunitāti, arī inficētam cilvēkam tuberkulozes slimība neattīstās.”
Informācija no CDC mājaslapas par tuberkulozes saslimšanas iespējamību:
“Kopumā aptuveni 5 līdz 10 procentiem inficēto personu, kuras nesaņēma ārstēšanu ar latentu TB infekciju, dzīves laikā attīstīsies tuberkuloze. Cilvēkiem ar vāju imūnsistēmu, īpaši tiem, kuriem ir HIV infekcija, TB slimības attīstības risks ir daudz lielāks nekā cilvēkiem ar normālu imūnsistēmu. Parasti cilvēkus ar paaugstinātu TB saslimšanas risku iedala divās kategorijās:
- Personas, kuras nesen inficējušās ar TB baktērijām;
- Personas ar veselības traucējumiem, kas vājina imūnsistēmu ”
Tātad pašā CDC mājaslapā norādīts, ka saslimt ar tuberkulozi ir lielāka iespēja tiem, kuri ir inficējušies ar tuberkulozes baktērijām. Un kāds ir tuberkulozes vakcīnas sastāvā? Tās ir DZĪVAS, bet novājinātas tuberkulozes baktērijas, kuras dažādu ārējo vai iekšējo apstākļu ietekmē var aktivizēties vakcinētas personas organismā.
Ja palasa SPKC oficiālo bukletu par tuberkulozi, var izlasīt sekojošo:
“Aptuveni ⅓ pasaules iedzīvotāju ir inficēti ar tuberkulozes ierosinātāju – Mycobacterium tuberculosis, bet tikai neliela daļa (5-10%) no inficētajiem saslimst ar tuberkulozi.”
Turpat tālāk: “Ne katrs, kurš ieelpojis TB mikobaktērijas,inficējas, jo cilvēka organisms ir spējīgs sevi pasargāt. Lielākās ieelpotās gaisa daļiņas tiek aizturētas augšējos elpceļos (rīklē, elpvadā) un pēc tam izklepotas. Pilieniņi, kas nosēžas uz bronhu sieniņām, arī tiek izvadīti ārā, un tikai ļoti neliela daļa tuberkulozes mikobaktēriju nokļūst plaušās, kur speciālas aizsargšūnas satver un „sagremo” tās.”
Turpat arī teksts par to, kā inficējas bērni, un kāds ir saslimšanas risks: “Ja bērns ieelpojis TB mikobaktērijas, tās visbiežāk nonāk limfmezglos, kas atrodas ap traheju un bronhiem. Šādā veidā inficējas tikai daļa bērnu, vēl mazāka daļa saslimst.”
Daudzus vecākus biedē vārds “inficējas”, bet kā skaidro SPKC: “Būt inficētam ar TB vēl nenozīmē būt saslimušam ar to. Inficētam cilvēkam nav nekādu TB simptomu, un tas nevar inficēt apkārtējos cilvēkus.”
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas rakstā par Bērnu tuberkulozi, minēts: “Slimība attīstās tikai nelielam skaitam bērnu, parasti tiem, kuriem ir pazeminātas organisma pretestības spējas un ir bijis kontakts ar TB slimnieku. Bērna pretestības spējas TB izsaucējam izteikti pazemina:
– nepietiekams vai nepilnvērtīgs uzturs;
– slikti dzīves apstākļi (pārblīvētas, slikti uzkoptas, nevēdinātas telpas u.c.)
– blakusslimības;
– psihoemocionāls stress, pārslodze u.c.”
Psihoemocionālais stress, pārslodze – šie faktori ir daļa no dzemdību procesa, kad mazulis ienāk šajā pasaulē. Kā arī nav iespējams noteikt vai jaundzimušajam ir kādas blakusslimības, neveicot nekāda veida testus un analīzes. Jāatzīmē, ka šāda veida testi un analīzes Latvijas dzemdību iestādēs pirms tuberkulozes vakcīnas ievadīšanas netiek veikti. Tātad, vakcinējot jaundzimušo ar dzīvu “novājinātu” tuberkulozes vakcīnu, neizvērtējot zīdaiņa veselības stāvokli, tiek riskēts ar to, ka mazulim ir lielāks risks inficēties ar tuberkulozi vai kļūt par vakcīnas komplikāciju upuri.
Kontraindikācijas
Kā norādīts lietošanas instrukcijā: “Vakcinācija jāatliek jaundzimušajiem, kuru mātes ir bijušas pakļautas antiTNF terapijai (šo terapiju, piemēram, izmanto iekaisīgo zarnu saslimšanas ārstēšanai grūtniecības laikā vai citām potenciāli imūnsupresīvas IgG1 antivielām.”
Rodas jautājums, vai dzemdību iestādēs mātēm tiek jautāts par šāda veida terapiju esamību grūtniecības laikā? Ja jā, vai vakcinācijas veicēji ir informēti, ka šāda veida terapija ir kontraindikācija mazuļa tūlītējai vakcinācijai?
Lietošanas instrukcijā angļu valodā rakstīts: “A child should not be vaccinated in the left arm at least for 3 months after administration of BCG due to the risk of regional lymph nodes inflammation.“
Par šo ģimenes ārsti vai ārsti, kas vakcinē zīdaini noteikti zina, bet šāda veida informāciju būtu jāzina arī pašiem vecākiem, jo, kā jau medicīnā, speciālists var kļūdīties.
Tā kā BCG ir dzīvā vakcīna, ražotājs norāda, ka to nedrīkst lietot kopā ar citu dzīvu un novājinātu vakcīnu: “Vaccines containing live microorganisms will not be given at the same time as BCG Vaccine, an interval of no less than four weeks should be allowed to lapse between vaccinations.”
Taču BKUS atkal maldina jeb klaji melo, savā informatīvajā bukletā ir rakstot pretējo: “Vienlaikus ar BCG vakcīnu drīkst ievadīt gan nedzīvas vakcīnas, gan arī dzīvas novājinātas vakcīnas.”
Tas nozīmē, ka BKUS bukletā ir norādīta informācija, kas ir pretrunā ar ražotāja norādēm par vakcinācijas procesu. Vai ģimenes ārsti, kas pārsvarā veic vakcināciju, ir informēti par šo nesakritību? Ražotājs norāda, ka nedrīkst kopā ar tuberkulozes poti ievadīt citas dzīvas novājinātas vakcīnas. Šī nezināšana vai ignorēšana var radīt papildu risku nevēlamām vakcinācijas komplikācijas.
Savukārt SPKC lapā atrodams dokuments “Tuberkulozes klīniskās vadlīnijas”, kurā minēta vēl viena kontraindikācija:
“Biežākais sekundārā imūndeficīta cēlonis bērniem ir HIV infekcija. PVO rekomendē neievadīt BCG vakcīnu grūtniecības laikā HIV eksponētam jaundzimušam līdz drošai HIV infekcijas izslēgšanai bērnam.”
Jautājums, vai tiek veikti kādi HIV testi, lai noskaidrotu, vai konkrētais jaundzimušais nav eksponēts ar HIV, kas var novest pie tā, ka, vakcinējot ar BCG vakcīnu, var rasties smagas komplikācijas tieši dēļ iedzimta imūndeficīta.
Izmantojot “Google translate” rīku, lietošanas instrukcija tika iztulkota arī no poļu valodas uz latviešu valodu, un šeit parādījās papildus kontraindikācijas, kas nebija pieminētas lietošanas instrukcijā angļu valodā:
Vakcinācija jāatliek šādos gadījumos:
• jaundzimušie nestabilā klīniskajā stāvoklī līdz
veselības stāvoklis uzlabojas;
• infekcijas laikā ar drudzi;
• hroniskas slimības paasinājumi;
• ģeneralizētas ādas infekcijas.
Blakusparādības
No lietošanas instrukcijas: “2 – 4 nedēļas pēc vakcinācijas, injekcijas vietā 90-95% bērnu parādās infiltrācija, kas var saglabāties vairākas nedēļas. Pārsvarā infiltrācija sākas ar pūtīti, kas pārvēršas čūlā, parasti 2-5 mm diametrā, bet ne lielāku kā 1 cm. Ādas bojājums pašdziedinās 2 – 3 mēnešu laikā pēc vakcinācijas, atstājot bālganu rētu dažu milimetru diametrā. Dažiem cilvēkiem ilgstošu laiku var izdalīties serozs šķidrums no pūtītes, kas netiek uzskatīta par komplikāciju un tā neprasa nekāda veida ārstēšanu.”
Viela pārdomām – ja jūs atnāktu pie sava ārsta un teiktu, ka jums ir izveidojusies čūla uz ādas, kas nedzīst divus mēnešus, kāda būtu viņa reakcija? Izmeklēšana, analīzes, lai noskaidrotu šo cēloni, jo pēc būtības katra brūce, kas tiek dezinficēta un apkopta, izdziedinās pietiekami ātri (protams, atkarīgs no brūces lieluma, dziļuma un rakstura). Bet, runājot par vakcinācijas izraisīto brūci injekcijas vietā, tiek uzskatīts, ka tas ir pilnīgi “normāli”, ka var būt strutojoša pūtīte un čūla, kas nepāriet vairāku mēnešu garumā. Nedzīstoša brūce var nozīmēt to, ka injekcijas vietā ir kāda infekcija vai kairinātājs, kuru ķermenis cenšas izvadīt ar strutu palīdzību.
Tālāk tekstā ir izlasāms īss teikums par to, ka, ja 1-2 dienu laikā pēc vakcinācijas rodas reakcija un izveidojas abcess (5-7 dienu laikā), var būt aizdomas par jau esošo tuberkulozes infekciju organismā.
Vai šāda veida informācija tiek sniegta bērnu vecākiem, lai tie būtu informēti un spētu attiecīgi reaģēt, veicot nepieciešamās analīzes, lai noteiktu, vai bērns ir tuberkulozes pārnēsātājs vai slimo slēptā formā. Protams, ka pēc dzīvas tuberkulozes potes taisīt Mantū testu (Mantoux reakcija) (skatīt Mantū testa sastāvu, kurā ietilpst Polisorbāts 80, fenols: nav vērts, jo ar šo vakcīnu mazuļa organismā tiek ievadītas dzīvas tuberkulozes baktērijas, un šis tests vairs neattēlos patieso situāciju. Šo apstiprina arī CDC.
BKUS bukletā norādīts, ka pēc vakcinācijas var novērt limfadenopātiju jeb paduses limfmezglu palielināšanos līdz 1 cm diametrā, kam speciāla ārstēšana neesot nepieciešama. Bet fotogrāfijā, kas pievienota pie šī teksta, parādās cita aina – limfmezgla lielums ir virs 1 cm un tā nav norma! Šāda veida teksts un fotogrāfija apgrūtina vecāku spēju objektīvi novērtēt vakcīnas komplikācijas nopietnību.
“Ja kādā organisma vietā veidojas infekcijas perēklis vai iekaisums, palielinās un kļūst sāpīgi tuvākie limfmezgli.” Tāpēc nav pārsteidzoši, ka pēc dzīvas “novājinātas” tuberkulozes potes bērniem ierasta vakcīnas komplikācija ir paduses lifmezglu iekaisums.
Lietošanas instrukcijā norādīts: “Ievadot vakcīnu ļoti priekšlaicīgi dzimušiem zīdaiņiem (dzimušiem ≤ 28 grūtniecības nedēļā), jāapsver iespējamais obstruktīvā miega apnojas risks un nepieciešamība uzraudzīt zīdaiņa elpošanu 48–72 stundu periodā, un jo īpaši tas attiecas uz bērniem ar tādu veselības problēmas vēsturi kā nenobriedušiem elpošanas ceļiem.”
Tātad atkal vakcīnā norādīts, ka zīdainim var rasties elpošanas problēmas 2-3 dienu laikā pēc vakcinācijas. Kas, tāpat kā B hepatīta potes gadījumā liek aizdomāties par vakcinācijas un SIDS saistību. Kā raksta par SIDS: “Lai arī iemesls nav zināms, šķiet, ka SIDS varētu būt saistīts ar nepilnībām zīdaiņa smadzenēs, kas kontrolē elpošanu un miega uzbudinājumu.” Saistība starp SIDS un vakcināciju nav izpētīta.
Instrukcijā norādīts, ka nopietnas komplikācijas esot tikai ļoti retos gadījumos un “vispārīgi ietekmē tos cilvēkus, kuriem ir traucēta imūnsistēma”.
Tātad ražotājs norāda, ka nopietnas vakcīnas komplikācijas var rasties tiem zīdaiņiem, kuriem ir traucēta imūnsistēma. Vai, bērnam piedzimstot, un laika posmā līdz tuberkulozes vakcīnas veikšanai, tiek veiktas kādas analīzes vai pārbaudes, lai noteiktu, vai jaundzimušajam nav imūnsistēmas defektu? Pārsvarā netiek veikti nekāda veida testi, lai pārliecinātos, ka šis mazulis spēs pēc iespējas labāk “pārciest” šo dzīvās tuberkulozes poti.
Lietošanas instrukcijā ir izlasāma blakusparādību tabula, kur norādīts, ka blakusparādību biežumu nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem. Rodas jautājums par vakcīnas izstrādes procesa un testēšanas kvalitāti, ja pats ražotājs nespēj atbildēt uz to, kāds ir zemāk minēto blakusparādību biežums.
Infekcijas un invāzijas:
- Pūtītes / strutaina pūtīte injekcijas vietā;
- Abscess injekcijas vietā (norobežota strutu uzkrāšanās audos, sakarā ar iekaisumu vai citu procesu);
- Osteomielīts (kaulu smadzeņu iekaisums)
- Ģeneralizēta BCG infekcija ar osteītu (kaulu audu iekaisums). Vienkāršiem vārdiem runājot, var saslimt ar tuberkulozi.
To pašu apstiprina arī dokuments “Tuberkulozes klīniskās vadlīnijas”: “Vissmagākās nevēlamās reakcijas ir diseminēta BCG infekcija un osteīta attīstība bērniem ar iedzimtu un iegūtu imūndeficītu.”
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi:
- Sāpes limfmezglos
- Limfmezglu nekroze (limfmezglu atmiršana)
- Limfmezglu palielināšanās
- Limfadenīts / Pārmērīgs limfadenīts (limfmezglu iekaisums)
Psihiskie traucējumi:
- Trauksme, nemiers
Elpošanas, krūšu kurvja un videnes traucējumi:
- Apnoja ļoti nenobriedusi priekšlaicīgi dzimuši zīdaiņiem (dzimuši ≤ 28 grūtniecības nedēļā) (elpošanas traucējumi naktī)
Āda un zemādas audu slimības:
- Keloidi (saistaudu izaugumi);
Vispārēji traucējumi un injekcijas vietas stāvoklis:
- Drudzis
- Čūla injekcijas vietā
Interesanti ir tas, ka lietošanas instrukcijā sniegto blakusparādību skaits atšķiras no Ministru kabineta noteikumā Nr. 1040 ir tabulā minēto komplikāciju saraksta, kas var rasties pēc tuberkulozes potes.
Nekas netiek minēts par anafilaktoīda reakcijām, anafilaktisko šoku, hipotenzijas—adinamijas epizodi (kolapss).
Zemāk ir norādīta ģeneralizēta BCG infekcija un osteīts, kas arī ir minēts lietošanas instrukcijā. Tātad, vēlreiz – zīdainis, kuram ir vāja imūnsistēma vai iedzimts imūndeficīts, var saslimst ar tuberkulozi pēc tuberkulozes potes ievadīšanas. Vēl ir minēta sepse, toksiskā šoka sindroms un drudzis.
Un visbeidzot, tāpat kā jebkura cita vakcīna, arī BCG var izraisīt nāvi pat 60 dienas pēc vakcinācijas.
Zinātniskie pētījumi:
Tuberkulozes dati par 2018. gadu, CDC apkopojums
2018. gadā tuberkulozi diagnosticēja šādu riska grupas cilvēkiem, kas: 19,8% slimoja ar diabētu, 9,3% alkoholiķi, 5,1% HIV inficētie, 6,8% ne injicējamu narkotiku lietotāji (1,3% injicējamo narkotiku lietotāji), 4,3% bezpajumtnieki, 3,6% korekcijas iestādes iedzīvotāji
Lielākais randomizēts, placebo kontrolēts, dubultmaskēts BCG efektivitātes pētījums bija veikts Indijas dienvidos, kurā piedalījās 280 000 cilvēku, kurus novēroja 15 gadu garumā.
Tika pārbaudīti divi BCG celmi (franču un dāņu), katrs no tiem bija mazā un lielā devā. Vakcīnas efektivitāte pieaugušajiem bija 0% un 27% bērnu (bet trūkst statistiskas nozīmes).
Pirmajos gados pēc pētījuma sākuma vakcinētie saslima ar tuberkulozi biežāk nekā nevakcinēti. Pēc tam 5–12 gadus pēc vakcinācijas nevakcinētie biežāk saslima. Un pēc 12 gadiem vakcinētie atkal biežāk saslima ar tuberkulozi nekā nevakcinētie. Tas pats efekts tika novērots citā BCG pētījumā Indijā. Pirmajos 3 gados vakcinētie saslima biežāk, retāk – 3–9 gadus pēc vakcinācijas. Britu pētījumā, gluži pretēji, pirmajos 12 gados vakcinētie saslima retāk, un pēc tam vakcinēti biežāk. Šajā pētījumā zīdaiņi, kas jaunāki par mēnesi, netika pārbaudīti.
Ilgtermiņa BCG vakcinācijas rezultāti Amerikas Savienoto Valstu dienvidos
Pētījums par BCG efektivitāti Amerikas Savienotajās Valstīs 14 gadu laikā. Vakcīna bija 14% efektīva un negatīva afro-amerikāņu vidū.
Šī pētījuma rezultātā tika nolemts, ka BCG ir pārāk zems, īslaicīgs un vismazāk efektīvs starp tiem, kuriem ir visaugstākais tuberkulozes risks. Tāpēc BCG vakcīna nekad nav tikusi iekļauta ASV vakcinācijas kalendārā.
Tuberkulozes klīniskais spektrs BCG vakcinētiem bērniem
Bērniem, kas ir vakcinēti ar BCG, tiek novēroti visi tuberkulozes veidi, un 16% no tiem slimība progresē izplatītā formā.
Autori secina, ka BCG aizsargājošā iedarbība ir iespējama tikai ar normālu uzturu un ar uzlabotiem sociālekonomiskajiem apstākļiem.
Bērnu tuberkulozes spektrs BCG vakcinētiem un nevakcinētiem bērniem
Pētījums, kurā analizēti 100 bērnu tuberkulozes gadījumi, no kuriem 77 bija BCG vakcinēti un 23 nevakcinēti. Lielākā daļa (42%) bija jaunāki par četriem gadiem, kam sekoja 35% no 5 līdz 8 gadu vecumam. Skaits pēc dzimumiem – 45 zēni un 55 meitenes. Tuberkulārais limfadenīts tika novērots septiņos gadījumos, no kuriem vairāk nekā 70% bija BCG vakcinēto grupā. Savukārt nevakcinēto grupā bija lielāks skaits centrālās nervu sistēmas tuberkulozei (66%).
Tuberkulozes slimība bija vairāk izplatītas zemā sociālekonomiskajā stāvoklī (62%) un bērniem ar nepietiekamu uzturu (61%).
Tuberkulozes vakcīnas efektivitāti parasti nosaka pēc citokīnu profila. Šajā pētījumā atklājās, ka citokīnu profilam pēc BCG nav saistības ar aizsardzību pret tuberkulozi.
Cilvēkiem, kuriem ir bijusi tuberkuloze, risks atkal saslimt ir 4 reizes lielāks nekā tuberkulozes risks cilvēkam, kurš vēl nav saslimis.
Autori secina, ka tas, ka dabiska slimība nenodrošina aizsardzību pret atkārtotu inficēšanos, daļēji var izskaidrot BCG vakcinācijas neefektivitāti.
Vai ir iespēja izgatavot jaunu tuberkulozes vakcīnu?
“Diemžēl šodien mēs neesam tuvāk tuberkulozes novēršanai vai pat kontrolei, nekā tas bija, kad Kohs pirmo reizi atklāja mikobaktēriju (19. gs.)”. Lai arī meta analīzē tika atklāts, ka vakcīna teorētiski bija efektīva 50% apmērā, tiek lēsts, ka tikai 5% tuberkulozes nāves gadījumu varēja novērst ar vakcināciju. Tāpēc BCG skaitās kā slikta vakcīna ar zemu efektivitātes rādītāju.
Tuberkulozes gadījumā vakcīnu ražotājiem jāsaskaras ar sarežģītu šķērsli – jāizstrādā vakcīna, kas ir pārāka par patogēnu attiecībā uz izraisīto imūno reakciju. Tā kā T šūnām ir galvenā loma aizsardzībā pret tuberkulozi, nākotnes vakcīnai vajadzētu ietekmēt T šūnas. Diemžēl tas pašlaik nav iespējams, jo visas “veiksmīgās” vakcīnas darbojas caur antivielām, nevis caur T šūnām.
Vēl nesen tika uzskatīts, ka dzemde ir sterila un bērns piedzimst pilnīgi sterils. Tomēr jaunākie pētījumi ir atspēkojuši šo paradigmu. Izrādījās, ka placentu kolonizē nepatogēnas baktērijas, un tai ir savs mikrobioms (placentiomija), kas veic vielmaiņas funkcijas, kas atšķiras priekšlaicīgi dzimušiem un pilngadīgiem zīdaiņiem.
L-formas ir baktērijas, kurām nav šūnu sienas, bet tās saglabā spēju attīstīties. BCG vakcīnā tika atrastas L formas baktērijas, kas var vairoties un veidot kolonijas.
Šajā pētījumā tika atklāts, ka mātes, kas vakcinētas zīdaiņa vecumā no tuberkulozes, caur placentu pārnes L-formas BCG baktērijām. Baktērijas tika atrastas placentā un nabassaites asinīs 85% vakcinēto māšu zīdaiņiem, un infekcija notiek agrīnās grūtniecības stadijās (pirmajā trimestrī).
Cilvēki, kas ir vakcinēti ar BCG vakcīnu, 3.6 reizes biežāk slimo ar Krona slimību (gremošanas trakta iekaisums).
BCG vakcinācija un turpmākā vēža attīstība cilvēkiem
Ja paskatās uz visiem vēža veidiem, BCG vakcinācija bija saistīta ar vēža riska palielināšanos par 13%
BCG vakcinācijas efektivitāte vēža profilaksē
Laikā no 1949. līdz 1951. gadam Puertoriko kopumā 191 827 bērni tika iesaistīti kontrolētā BCG vakcinācijas izmēģinājumā. No šiem bērniem vecumā no 1 līdz 18 gadiem 82 269 tika klasificēti kā tuberkulīna reaģētāji un 109 558 – kā nereaģētāji. No nereaģētājiem – 31 856 no vakcinācijas atteicās, 27 338 tika atstāti nevakcinēti kā kontroles grupa, bet 50 674 vakcinēti ar BCG vakcīnu. Līdz 1969. gada jūnija beigām kontroles grupā, kurā bija 27 338 nevakcinēti bērni, tika diagnosticēti 37 vēža gadījumi, bet vakcinēto bērnu grupā šis skaits bija 98. Attiecīgi vēža gadījumi bija 7,2 un 10,3 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Vakcinētajā grupā bija neliels leikēmijas gadījumu skaits, bet bija novērojama ievērojams skaits limfosarkomas (limfātiskās sistēmas ļaundabīgais audzējs) un Hodžkina slimība (ļaundabīga limfmezglu slimība).
Revakcinācija ar BCG un tās ietekme uz mirstību agrīnā bērnībā: randomizēts pētījums Gvinejā-Bisavā
Vakcīnu ietekme uz bērnu izdzīvošanu jaunattīstības valstīs pirms lietošanas nav pārbaudīta randomizētos pētījumos. Tiek pieņemts, ka vakcīnas ietekme uz mirstību ir proporcionāla tās efektivitātei un slimības devumam kopējā mirstībā. Pēdējo 15 gadu pētījumi liecina, ka šis pieņēmums nav patiess, jo vakcīnām ir nespecifiska iedarbība. Masalu un BCG vakcīnas, piemēram, ir saistītas ar mirstības samazināšanos, savukārt difterijas, stingumkrampju un garā klepus vakcīna (DTP) vai masalu vakcīna ar augstu titru ir saistīta ar mirstības palielināšanos.
Autori izpētīja BCG revakcinācijas efektivitāti Gvinejā-Bisavā. Pētījums tika pārtraukts, jo mirstība vakcinēto grupā palielinājās 2,7 reizes. Autori uzskata, ka tas nebija saistīts ar pašu BCG, bet gan ar DTP vakcīnu, kuru BCG negatīvi ietekmējot, kā arī ar dzelzs un A vitamīna piedevām, kuras bērni saņēma eksperimenta laikā.
Pētījums par nespecifisko vakcīnas iedarbību Indijas dienvidos (10 000 mazuļu).
Starp tiem, kas vakcinēti ar vienu no DTP vai BCG vakcīnām, mirstība bija zemāka nekā nevakcinētajām. Tomēr starp tiem, kas vakcinēti ar abām vakcīnām, mirstība bija tāda pati kā nevakcinētiem.
Meitenēm, kuras saņēma abas vakcīnas, mirstība bija 4,5 reizes augstāka nekā tām, kuras vakcinētas ar vienu vakcīnu.
Autori neņēma vērā mazuļus, kuri nomira pirmajā nedēļā pēc vakcinācijas, jo mirstība bija augsta, varēja aizēnot attiecīgās asociācijas, un, viņuprāt, to nevarēja izraisīt BCG nespecifiskā iedarbība.
Iedvesmojoties no BCG nespecifiskās ietekmes trešās pasaules valstīs, autori nolēma veikt randomizētu BCG pētījumu Dānijā. Nespecifiska iedarbība netika atrasta. Vakcinēti bērni neslimoja mazāk kā nevakcinēti bērni.
Mulsinošas paralēles starp bērnības infekcijām un vēlāku astmas un atopijas rašanos
Saskaņā ar dažiem pētījumiem, tādas sistēmiskas infekcijas kā masalas, A hepatīts un tuberkulozes infekcijas novērš alerģiju un astmu. Tas notiek tāpēc, ka dažas baktēriju un vīrusu infekcijas novirza imūno reakciju uz Th1. Savukārt pati BCG vakcinācija nenovērš alerģijas un astmas izveidošanos. Kā arī ir pierādīts, ka antibiotiku lietošana ir saistīta ar astmas un atopijas attīstību.
BCG – dažādi celmi, dažādas vakcīnas?
Par to kā, BCG vakcīnas celmi ir mainījušies laika gaitā kopš 1924.gada. Vēl ir nepieciešami pētījumi, lai pierādītu, ka šīs BCG celmu mutācijas ietekmē ar BCG saistīto aizsardzību un / vai nelabvēlīgo iedarbību.
Brazīlijas BCG Moreau celma pēcnācējs Polijas vakcīnās
Šajā pētījumā tiek novērtēta Mycobacterium bovis BCG Moreau sēklu partiju genomiskā stabilitāte, ko Polijā izmantoja BCG vakcīnas ražošanai kopš 1955. gada, izmantojot impulsa lauka gēla elektroforēzi (PFGE), pastiprinātu fragmenta garuma polimorfismu (AFLP) un polimorfās DNS (RAPD) izlases veida amplifikāciju.
Šajā dokumentā ir iespēja iepazīties ar BCG vakcīnas niansēm, sākot no tās efektivitātes, kontraindikācijām, komplikācijām un drošību.
Ko esam iemācījušies par BCG vakcināciju 20 gadu laikā?
BCG tiek lietota kopš 1921. gada, un to uzskata par visizplatītāko vakcīnu pasaulē. Neskatoties uz to, BCG efektivitāte ir ļoti atkarīga no ģeogrāfiskā izvietojuma, un joprojām ir maza izpratne par to kāpēc tā aizsargā, kad tā aizsargā vai kāpēc tā neaizsargā. Līdz šim BCG nav identificēti nekādi drošības marķieri. (Tas ir, ja pēc citu vakcīnu injicēšanas ir iespējams pārbaudīt antivielu klātbūtni, tad pēc BCG nekādā veidā nav iespējams noteikt, vai tā sniedza kādu efektu vai nē.) BCG baktērijas tiek atrastas injekcijas vietā mēnesi pēc vakcinācijas, taču nav zināms, cik ilgi tās izdzīvo. Ilgstošākais šīs baktērijas izdzīvošanas gadījums ir zināms, piemēram, ar HIV inficētai personai, kurai 30 gadus pēc vakcinācijas attīstījās BCG celma tuberkuloze.
Sociālekonomisko uzlabojumu vēstures atziņas: jauna pieeja multirezistentas tuberkulozes ārstēšanai
PVO lēš, ka viena trešdaļa pasaules iedzīvotāju ir inficēti ar tuberkulozes baktēriju, bet tuberkuloze attīstīsies tikai 10% cilvēku ar novājinātu imunitāti.
Pirms antibiotiku parādīšanās tuberkuloze tika ārstēta sanatorijās ar uzlabotu uzturu, higiēnu un relaksāciju, kas veicināja mirstības samazināšanos 19. gadsimtā.
1940. gados parādījās antibiotikas, un kopā ar tām parādījās pret tām izturīgi baktēriju celmi. Daži celmi ir ļoti stabili, un ārstēšanas izmaksas no tiem attīstītajās valstīs sasniedz pat miljonu dolāru vienam pacientam. Peru tuberkulozes sastopamība samazinās par 3,7% gadā, bet pret antibiotikām izturīgu celmu sastopamība pieaug par 4,5% gadā. Baltkrievijā 35% jaunu gadījumu un 76% atkārtotu gadījumu ir izturīgi pret antibiotikām.
Tuberkuloze jaundzimušajiem: “Lībekas katastrofas” (1929. – 1933.) mācība
1929. gadā Lībekas pilsētā Vācijā notika incidents, kuru vēlāk nosauca par “Lībekas traģēdiju”. 251 zīdaiņi orāli saņēma 3 BCG devas, pēc kā 90% saslima ar tuberkulozi, un 72 zīdaiņi nomira. Pēc tam izrādījās, ka vakcīnai kļūdaini tika pievienotas virulentas baktērijas. Pēc šī incidenta seko trīs mācības:
Pirmkārt, neskatoties uz augsto mirstības līmeni (29%), vairums mazuļu atveseļojās, kas nozīmē, ka cilvēkiem ir iedzimta imunitāte pret tuberkulozes baktērijām (toreiz nebija antibiotiku).
Otrkārt, tie, kuri saņēma mazu baktēriju devu, ar šo slimību tika galā labāk nekā tie, kuri saņēma lielu devu, kas nozīmē, ka iedzimtā imunitāte ir atkarīga no baktēriju devas.
Treškārt, divi mazuļi, kuri saņēma mazu devu, tomēr ļoti ātri nomira no tuberkulozes. No tā izriet, ka daži bērni, iespējams, ir ģenētiski nosliece uz šo slimību.
Aktīva un pasīva smēķēšana ir saistīta ar tuberkulozes riska divkāršošanos.
Smēķētājiem pagātnē un tagad ir palielināts risks saslimt ar tuberkulozes baktēriju, risks saslimt ar tuberkulozi, komplikāciju risks un nāves risks no tuberkulozes.
Cilvēkiem ar samazinātu svaru tuberkulozes risks bija 12 reizes lielāks nekā cilvēkiem ar normālu svaru. Cilvēkiem ar lieko svaru tuberkulozes risks bija 3 reizes mazāks, bet cilvēkiem ar aptaukošanos – 5 reizes zemāks.
Piecdesmitajos gados tika konstatēts, ka cilvēki ar zemu A un C vitamīnu līmeni biežāk slimo ar tuberkulozi, un papildināšana ar vitamīniem un minerālvielām samazināja saslimstību pacientu ģimenēs. Kopš tā laika nav veikti atbilstoši pētījumi par barības vielu ietekmi uz tuberkulozes risku.
C vitamīna aizsargājošā iedarbība pret tuberkulozi dzīvniekiem ir vairākkārt aprakstīta. Dzīvnieki, kuriem ir C vitamīna trūkums, ir jutīgāki pret tuberkulozes infekciju, savukārt ar tuberkuloze inficētie dzīvnieki ir uzņēmīgāki pret cingu jeb skorbutu (ilgstošs C vitamīna trūkums organismā).
Cilvēki ar tuberkulozi urīnā izdala mazāk C vitamīna nekā veseli cilvēki, kas, iespējams, norāda uz to, ka organismam infekcijas laikā palielinās nepieciešamība pēc A vitamīna.
C vitamīna un oksidatīvā stresa stāvokļa izmaiņas tuberkuloza meningīta ārstēšanas laikā
Smadzenēs un cerebrospinālajā šķidrumā ir augsts C vitamīna līmenis, lai novērstu oksidatīvo stresu. Tiek uzskatīts, ka oksidatīvajam stresam ir nozīme tuberkulozes un cita veida meningīta patoģenēzē. C vitamīna līmenis plazmā un cerebrospinālajā šķidrumā pacientiem ar tuberkulozi meningītu bija zemāks nekā kontroles grupā. Pacientiem ar tuberkuloza meningīta komplikācijām plazmas un cerebrospinālā šķidruma līmenis bija ievērojami zemāks nekā pacientiem bez komplikācijām.
Mycobacterium tuberculosis nogalināsana ar C vitamīna izraisītu Fentona reakciju
Vitamīns C nogalina tuberkulozes baktērijas in vitro. Pētījumā parādīts, ka C vitamīns – savienojums, kas, kā zināms, virza Fentona reakciju, sterilizē pret zālēm uzņēmīgo un pret zālēm izturīgo Mycobacterium tuberculosis kultūras, kas ir tuberkulozes izraisītājs.
D vitamīna nozīme tuberkulozes ārstēšanā
Pirms antibiotiku laikmeta tuberkuloze tika ārstēta ar lielām D vitamīna devām zivju eļļas formā vai ilgstošu uzturēšanos saulē, saules peldēm. 1854. gadā botānikas students, kurš cieta no tuberkulozes, devās mācīties uz Himalajiem, un viņa tuberkuloze pārgāja. Zems D vitamīna līmenis ir saistīts ar tuberkulozes riska pieckāršu palielināšanos.
II tuberkuloze: BCG vakcīnas neveiksme
Straujais tuberkulozes sastopamības pieaugums atbilst industrializācijas, urbanizācijas un nabadzības periodam, kas tajā laikā valdīja Eiropā. Sākotnējo tuberkulozes riska grupā atradās tieši vērpējas un veļas mazgātājas.
Kohs 1882. gadā atklāja tuberkulozes baktēriju (Koch bacillus), un pirmais vakcīnas kandidāts bija tuberkulīns. Pēc tam, kad no pirmajiem 1979. gadā vakcinētajiem 55 cilvēkiem nomira 55 cilvēki, darbs šajā virzienā tika pārtraukts.
Otrs vakcīnas kandidāts bija Frīdmena baktērija (M. chelonae), kas bija vāji patogēna. Bet, tā kā Frīdmens bija ebrejs, antisemītisma uzplaukums 1937. gadā pret viņu ierosināja tiesas procesu, pārtraucot vakcīnu ražošanu Itālijā pēc Hitlera pieprasījuma, aizdedzinot Frīdmana institūtu Leipcigā un aizliedzot šo vakcīnu izmantot novājināta M. bovis labā Francijā.
Bērni, kuri dzēra ar M. bovis inficētu pienu, šķita pasargāti no nopietnākas plaušu tuberkulozes formām. Tāpēc trešais vakcīnas kandidāts bija M. bovis, kurš vājinājās 13 gadus. Tika apgalvots, ka vakcīna izraisīja jūrascūciņu limfātisko slimību, kas 3 nedēļas spontāni izzuda. Balstoties uz šo novērojumu, vakcīna tika ievadīta perorāli jaundzimušajiem, neskatoties uz to, ka testā izmantotajai jūrascūciņai turpināja attīstīties tuberkuloze dažādos orgānos turpmāko mēnešu laikā. Vakcīna arī nepasargāja pērtiķus no tuberkulozes, taču arī tas tika ignorēts. Vakcīnas efektivitāte bērniem tika pārvērtēta, un meningīta gadījumi vakcinētiem bērniem tika izskaidroti ar inficēšanos ar tuberkulozes baktērijām.
Kad Zviedrija atteicās no universālas BCG vakcinācijas un analizēja sekas, atklājās klīnisko pētījumu trūkumi un statistikas ļaunprātīga izmantošana. Izrādījās, ka blakusparādību skaits bija 10 reizes lielāks nekā parasti.
Neviens nereaģēja uz pārliecinošajiem epidemioloģiskajiem datiem par vakcīnas neefektivitāti, kas atklājās līdzīgas izplatības rezultātā valstīs, kas vakcinē un nevakcinē. Netika pievērsta uzmanība katastrofālajiem Dienvidindijas pētījuma rezultātiem (10. punkts). Apgalvojums, ka BCG ir pilnīgi droša, paralizēja pētījumus par tuberkulozes vakcinācijas sekām, kas novērotas pēc vakcinācijas.
Mantoux testa, izmantojot 1 TU PPD, neuzticamība, izslēdzot bērnu tuberkulozi Papua-Jaungvinejā
139 bērniem ar tuberkulozi Papua-Jaungvinejā tika veikts Mantoux tests, un tikai pusei no tiem bija pozitīvs rezultāts (zīmogs> 5 mm). Starp bērniem līdz 2 gadu vecumam tikai 29% tika novērota kaut kāda reakcija.
Idiopātiska bērnu trombocitopēniskā purpura saistīta ar tuberkulīna ievadīšanu
Autori novēroja 10 bērnus vecumā no 3 līdz 13 gadiem ar idiopātisku trombocitopēnisko purpuru (ITP), kas 2.-20. dienā radās pēc Mantoux testa veikšanas. ITP klīnisko ainu raksturoja akūta slimības sākšanās, kas izteikta ar ādas hemorāģisko sindromu, diviem bērniem tika atzīmēta “mitrā purpura”. Pārbaude atklāja smagu trombocitopēniju (vidēji mazāk nekā 15×109 / L) ar normālu megakariocītu līmeni kaulu smadzenēs, ievērojamu trombocītu skaita antivielu līmeņa paaugstināšanos (līdz 600%), kā arī traucētu imūno stāvokli. Tiek izskatīti iespējamie ITP attīstības patoģenētiskie aspekti, reaģējot uz tuberkulīna ievadīšanu. Tiek salīdzināti dažādu ārstēšanas metožu rezultāti un parādīta koksartrozes terapijas augstā efektivitāte.
Mononātrija glutamāta ievadīšana grūtniecēm pelēm samazina mazuļu svara pieaugumu laktācijas laikā
Mononātrija glutamāta (MSG) ievadīšana jaundzimušajiem grauzējiem izraisa aptaukošanos un 2. tipa cukura diabētu. Turklāt vairāki pētījumi ir parādījuši, ka MSG, kas ievadīti grūsniem dzīvniekiem, var šķērsot placentu un sasniegt augli.
Veselības aprūpes reformas ietekmes novērtējums pēdējo 10 gadu laikā, Krievija
Statistika un dati par tuberkulozes saslimšanas gadījumiem, riska grupām, nāves gadījumiem, utt.
Pašlaik Mycobacterium bovis bacillus Calmette – Guérin (BCG) ir vienīgā vakcīna, kas apstiprināta lietošanai tuberkulozes profilaksē. BCG ir efektīva meningeālās un miliārās TB profilaksē, bet labākajā gadījumā 60% ir efektīva pret plaušu TB attīstību pieaugušajiem un šī efektivitāte samazinās, cilvēkam novecojot. Šajā pārskatā sniegts detalizēts kopsavilkums par makrofāgu, dendrītisko šūnu un neitrofilu iedzimto imūnreakciju, reaģējot uz BCG vakcināciju. Tiek vērtētas adaptīvās imūnās atbildes, ko rada BCG vakcinācija, uzsverot to īpašo ieguldījumu mikobaktēriju imunitātes veidošanā. Nākotnes vakcīnu pret TB panākumi būs tieši atkarīgi no zinātnes izpratnes par mikobaktēriju imunitāti.
Bacille Calmette-Guérin (BCG) ir vienīgā šodien pieejamā vakcīna, un tā ir izmantota vairāk nekā 90 gadus ar pārsteidzošiem drošības ierakstiem. Tomēr tās efektivitāte joprojām ir pretrunīga. Nav vispārējas BCG vakcinācijas politikas, jo dažas valstis tikai iesaka to lietot. Šajā rakstā apskatīti vairāki svarīgi BCG vakcīnas izstrādes pagrieziena punkti no atklājuma līdz mūsdienām.
Šis ziņojums koncentrējas uz smagām blakusparādībām, kas klasificētas kā cēloņsakarības saistītas ar BCG vakcināciju. Divi bērni, viens ar reģionālo limfadenītu un otrs ar supuperatīvu limfadenītu, īslaicīgi tika hospitalizēti ultraskaņas izmeklēšanai, tāpēc tos klasificēja kā SAR. Smagākās blakusparādības bija 10 gadījumi ar supuratīvu limfadenītu. Tas bija gandrīz pieckāršāks pieaugums, salīdzinot ar gaidīto, pamatojoties uz vakcīnas zāļu aprakstu. Visi gadījumi tika ārstēti konservatīvi un atveseļojās. Sešas no desmit (60%) bērnu ģimenēm, kas cieš no supuratīva limfadenīta, salīdzinot ar 117/2071 (6%) no tām, kurām nav limfadenīta, norādīja, ka vakcīnai ir vairāk nelabvēlīgas ietekmes, nekā gaidīts (p-vērtība <0,001).
M. bovis celms Bacillus Calmette-Guérin (BCG) jau gandrīz gadsimtu ir vienīgā licencētā dzīvā novājinātā vakcīna pret tuberkulozi (TB), un kopš 1990. gada tā ir apstiprināta arī kā terapeitiska vakcīna urīnpūšļa vēža ārstēšanai. Šajā pētījumā sistemātiski apkopoti dažādi BCG AE dati, kas iegūti no ASV VAERS datu bāzes un PubMed literatūras pārskatiem, identificējot statistiski nozīmīgus ar BCG saistītus AE un tika ontoloģiski klasificēti un salīdzināti ar AE, kas saistīti ar šiem diviem BCG vakcīnas veidiem. Starp visiem VAERS identificētajām blakusparādībām un literatūras pārskatiem 25 nopietnas blakusparādības pieder pie nopietnām. Nevēlamo blakusparādību (OAE) ontoloģiskās hierarhiskās analīzes rezultāti liecina, ka ar BCG TB vakcīnu saistītie AE ir bagātināti ar imūnsistēmu (piemēram, limfadenopātiju un limfadenītu), ādu (piemēram, ādas čūlu un cianozi) un elpošanas sistēmu (piemēram, klepus un pneimonija); turpretī ar BCG vēža vakcīnu saistītie AE galvenokārt rodas urīna sistēmā (piemēram, dizūrija, polilakiūrija un hematūrija). Konstatējot šos atšķirīgos AE profilus, šajā pētījumā tika atklāti arī trīs AE (t.i., drebuļi, pneimonija un paaugstināts C-reaktīvā proteīna daudzums), kas bija kopīgi BCG TB vakcīnai un urīnpūšļa vēža vakcīnai. Turklāt padziļinātajā pētījumā par 24 ar BCG saistītiem nāves gadījumiem no VAERS tika noskaidrota vecuma, vakcīnu vienlaicīgas lietošanas un imūnsupresīvā stāvokļa nozīmīgā ietekme uz galīgo ar BCG saistīto letālo iznākumu.
Last modified: 22. augusts, 2020