“Domājot par vakcināciju, mani nepamet doma par to, ka pašreizējā “imunizācija” pati par sevi ir pretdabiska un nepareiza.

Es nezinu, kurš izdomāja un kā pamatoja ideju, ka imunizēt var, injicējot mikroorganismus pa tiešo asinsritē, apejot visus cilvēka imūnsistēmas dabiskos aizsargceļus.

Dabā cilvēks gandrīz nekad šādā veida nedabūs savā organismā vīrusu. Protams, ir riska grupa – mediķi, kuri strādā ar inficētiem pacientiem, taču, pat saskaroties ar gripas slimnieku, visticamāk mediķis baciļus uzņems caur elpceļiem nevis caur traumētiem audiem.

Un kāpēc tiek pievienoti adjuvanti? Jo cilvēka organisms nereaģē uz asinsritē nonākušu vīrusu, tāpēc [vakcīnā] šis vīruss tiek salikts kopā ar alumīniju vai kādu citu palīgvielu, kas pievērstu imūnsistēmas uzmanību. Cilvēka imūnā sistēma darbojas citādāk.”

– “Ārsti izlabos, ka injicēšana nenotiek “pa tiešo asinsritē”, bet gan muskulī. Tā gan ir piesiešanās vārdiem, tomēr domu nemaina.

No muskuļu audiem vakcīnas sastāvs tik un tā nonāk asinīs. Šo problēmu apraksta dr. Hamprija (Humphries) vienā no grāmatas “Disssolving illusions” nodaļām – ka infekciju dabiskais ceļš ir pavisam citādāks, un ka ķermenī pastāv vairākas dabiskas aizsargbarjeras, kuras atpazīst bacili un izveido imunitāti nākošajai barjerai, ja tas ticis tālāk. Par to ir atbildīgas gļotādas.

Cilvēka ķermenis ir neticami gudri rādīts, un domāt, ka bez cilvēku izgudrotajām primitīvajām vakcīnām tas neizdzīvos, ir visnotaļ augstprātīgi.”

Last modified: 1. oktobris, 2021