Cilvēcību – bez lozungiem!

VR domubiedres vēstījums

“Šodien gribu ar Tevi padalīties arī par plašāku tēmu.
Viens cīņu biedrs aicina mani uz mītiņiem.
Pirms laika mēs stāvējām kopā gan pie B pieminekļa, gan P pils…
Laiks rit uz priekšu.
Šodien gribēju atklāti parunāties. Goda vīrs nav pelnījis, neviens nav pelnījis atrunas.
Nosūtu Tev, jo uzticos.

“Godinātais, …!
Paldies par ziņām.
Tu esi savas lietas meistars!
Paldies Tev, ka dalies!
Kaut arī tā sagadās, ka esmu citās vietās šajos laikos – arī 25. būšu ceļā uz citu valsti, šodien gribu parunāties.
Nav vairs iespējams klusēt.
Paldies, ka varu dalīties ar Tevi!
Cienu Tevi kā cilvēku un domubiedru, kuram ir savs viedoklis, mugurkauls un vēlos izteikt savējo viedokli.

Kad mēs ejam cīņā, ir jāsaprot, ko darām.
Katram savas domas.
Par ko domāju es?
– Par ko ir cīņa?
Ko atbalstām, kā vārdā?
Vai tās mūsu sirdsdomas, vai uzpotētās?
Kas organizē, kāds ir patiesais mērķis?
Kam tieši tas palīdz un/vai patīk?
Kā vairāku bērnu māte, skatos uz lietām caur sirdi.
Par ko es esmu.
Vai es atbalstu Ukrainu kā valsti, kura savā teritorijā sabūvējusi vairāk nekā 34 bioloģiskās laboratorijas cilvēces iznīcināšanai? – Neviens no mums neizdzīvotu, ja tās paliktu kur bija.
Vai es atbalstu bērniņu pārstrādi – izmantošanu, lai viņus mokot, spīdzinot pazemē, iegūtu asinis(!!!” ar augstu adrenohroma līmeni, kas varas un valdošajiem dod ildzināt dzīvību, ko tie lieto neiedomājami neģēlīgi?
Vai atbalstu bērnu zagšanu?
Vai abortu veicināšanu, sistēmiski stāstot mātēm melus, ka vajag abortu vispirms 2-3 grūtniecības mēnešos, pēc tam – 6-7, kad lielāka masa.
Sanāk vairāk ko pievienot cilvēku ēdienam: e vielu, špricēm embriju nierītes… un hormonus… kosmētikai. “Jaunības eliksīrs” – uz kā rēķina?

Man ir Soc. Pedagoģijas Maģistra izglītība, veselības, inženieres izglītība un sirds izglītība no senčiem un pašu radītiem bērniem, kuri māca cilvēcību.
Mana intuīcija jau tad teica, ka bērni īpaši jāsargā.
Mātei nav lielākas sāpes, kā piedzīvot sistēmas melu piemuļķoto cilvēci.
Vai atbalstu, ka Ukrainas meitenes iznēsā bērniņu tūkstošus – gejiem un minētiem mērķiem, pārdodot savas miesas augli uz ārzemēm?
To uzzināju jau studiju laikā SD maģistratūrā pirms 20 gadiem.
Vai es atbalstu, ka Latvijas virsrullis sakar šādas valsts karogus, ka nevar atšķirt, kur dzīvojam, savāc naudu un atbalsta tādu režīmu?
Nē!
Vai es atbalstu pasaules virsruļļa organizētos karus un tautu tīrīšanu un mākslīgu sajaukšanu, lai neviens neatceras, no kurienes nācis, sagrozīto vēsturi un ļauj darīt viņiem briesmu darbus tālāk?
Nē!
Tā sajaukšana notika visu šo laiku līdz šim.
Tas notiek, tepat.
Rīgas centrā redzu arvien dažnedažādu tautību bariņus, kas tikko ieradušies uz palikšanu.
Smiltenē, ļoti latviskā pilsētā, pirms gadiem 10 ielaida ķīniešu pulciņu vidusskolas klasēs.
Tā nav vienīgā vieta.
Kamēr cilvēki taisa mītiņus par to, kas notiek citur.

Ko es atbalstu?
Es atbalstu cilvēcību.
Es jūtu līdzi gan ukraiņu, gan krievu ģimenēm, vīriem, sievām, bērniem.
Citi vienlaikus ir ar abu tautību asinīm.
Man ir kolēģi veselības darbos no daudzām valstīm.
Zinu, kādas ciešanās sagādā tāda situācija ik kuram, kurš iesaistīts, iesaukts vai lūdzas, lai atgriežas viņu bērni, tēvi.
Nežēlību gana uz visām pusēm.
Iet bojā cilvēki, likteņi.

Stop!
Ko es varu darīt?
Atbalstu personīgi,
Cilvēkus, nevis valsts (sistēmas) izdarības.
Cilvēcību – bez lozungiem.

Der zināt arī, ka ne katra no biedrībām, kas vāc ziedojumus, nogādā tos, kur ziedotāji būtu gribējuši.
Vai es to atbalstu?
Nē!
Gan jau ir radies arī tāds jautājums: kālab tik nedraudzīgais mūsu valsts virsrullis ir tik dedzīgs zildzelten pielūdzējs?
Patiesība arvien ir kaut kur pa vidu.
Kaut vai tajā, ka ne jau viss ir tā kā izskatās.
Daudzās jomās.
Tā ir spēle labie/ļaunie.
Daudzi pat nav gatavi uzzināt par tām šausmām, ko piedzīvo mātes, bērni, ģimenes un arī ir negatavi atteikties no briesmu produktiem, kas peld krāsainos dzērienos un spilgto paciņu “kārumos”,
pat bērnu pārtikā KATRĀ BENZĪNTANKĀ un KATRĀ LIELVEIKALĀ…
Kukaiņu uznāciens…
Tas ir karš!

Tālab es daru to, ko protu:
Daru tikai to, ko sajūtu ar sirdi.
Strādāju ar sevi, izglītoju cilvēkus parūpēties par sevi: 4 soļi:
ar pareizām lietām padzirdīt savu organismu, attīrīt, pabarot un aizsargāt sevi ikdienā un visu dzīvi. Ar dabas produktiem.
Citādu dzīvi. Brīvu no liekā un uzspiestā. Ķermenī un domāšanā.

Tad cilvēks spēj arvien labāk piemērot pie savas dzīvās sirds, kas der, kas -nē.
Sevišķi mums ir par sevi jāparūpējas, lai mūsu bērni spētu izšķirt šajā laikā,
kas ir, kas nav derīgs un, klausot sirdij, spētu izvēlēties dzīvību un mieru savā sirdī.
Iemācīties un būt mierā ar sevi.
Labi saredzēt, sadzirdēt, kas notiek, kur ieguldu savu enerģiju, kam dodu, ko ar to vairoju.
Kam mēs dodam enerģiju, tieši tas vairojas.
Katram jānoskaidro, ar ko viņš sevī cīnās.
Jo ātrāk, jo labāk.
Lai vairojas mūsu iekšējais miers!

Ir, ko darīt!
Esmu dzimusi laimes krekliņā, ka atradu veselības koncepciju, vai tā atrada mani.
Ar cieņu, sirsnībā,
Anna”