“Sveiki. Gribu ar jums padalīties. Lūgums, ja kādreiz šo manu gadījumu pieminēsiet, tad anonīmi.

Man ir četri bērni. 18 gadi, 13 gadi, 7 un 2,5. Vecākā meita ir potēta pēc programmas, izņemot septiņu gadu vecumā paredzēto poti. Ļoti slimīgs bērns visu bērnību – problēmas ar svaru, ēšanu, nemitīgi augšējo elpceļu iekaisumi. Par iespēju nevakcinēt aizdomājos brīdī, kad otrajam bērnam pēc kompleksās vakcīnas (4,5 mēn.) radās komplikācijas – šoka stāvoklis, ilgstoša neremdināma raudāšana, ļoti augsta temperatūra. Tajā brīdī pateicu vakcīnām „nē”!

Jāsaka, ka pēc tuberkulozes potes padusē izveidojās iekapsulējies mezgls. Trešajam bērnam izlēmu vakcinēt tikai tuberkulozes vakcīnu. Par lielām šausmām man, tas beidzās ar smagu komplikāciju – strutainu limfmezglu iekaisumu padusē. Ilgāk kā pusgadu ārstējāmies, neoperējām, nogaidījām, līdz abi bumbuļi paši uzsūcās. Tolaik dzirdēju runas, ka šis tā saucamais „bcžīts” novērojams ļoti daudziem zīdaiņiem.

Ceturto bērnu neesam vakcinējuši. Baidāmies. Jo katram vakcinētajam bērnam bija komplikācijas un ietekme uz veselību kopumā. Iespējams, apsvērtu domu vakcinēt atsevišķas slimības, ja būtu tāda iespēja.

Šā brīža vakcinācijas intensitāte, vakcīnu daudzums ir graujošs. Uzskatu, ka katra bērna veselība ir jāizvērtē individuāli, pirms vakcinēt.

18-gadīgā meita pašlaik jau mēnesi slimo ar garo klepu (laboratoriski apstiprināta diagnoze). Diezgan nopietni, lēkmes ir joprojām. Jaunākā meitiņa vispār brīva no potēm. Viņai ir atopiskais dermatīts, alergologs ieteica potēt tikai imunologa uzraudzībā.

Neviens bērns no pārējiem nav saslimuši ar garo klepu, neskatoties uz to, ka ikdienā visu laiku ir kontaktā ar lielo māsu. Esmu gandrīz pārsteigta, ka tā. Manā gadījumā sanāk, ka ar garo klepu slimo tikai cilvēks, kas pret to ir potēts. Neizprotami!

Un jā- vecākajai meitai (pilnībā vakcinētajai) ir ļoti slikta imunitāte, joprojām. Diemžēl.”

Last modified: 1. oktobris, 2021