Labdien!
Vēlos dalīties ar pieredzēto. Marta vidū mani vecāki (abi 75+) saņēma pirmo AZ devu. Dažas dienas pēcāk mammai bija nespēks, kam gan uzmanība netika pievērsta. Pēc 3 nedēļām abiem parādījās asas galvassāpes.
Aizvakar mammu ar “ātrajiem” nogādāja Stradiņos. Augsts asinsspiediens, domu un runas zudums. Aizdomas par mikroinsultu.
Tālāk par uzņemšanas nodaļu gan netika. Tur arī pavadīja visu nakti pie sistēmas un mēraparātiem, protams, maskā. Turpat arī veica izmeklējumus.
Cilvēku esot bijis ap simts, milzu telpa, visu nakti trokšņaina un ar spilgtu apgaismojumu. No rīta ārste, jauna meitene, prasījusi, vai grib uz nodaļu, kur varēšot tikt tikai pēcpusdienā, vai mājās? Mamma tā nomocījusies, ka ātri prasījusies laukā. Tā arī palaista. Šoreiz viss beidzās salīdzinoši labi.
Mani vecāki ir pārliecināti vaxfani un TV/Lr propogandas upuri. Tāpēc pat nepieļauj iespēju par saistību ar šprici, uz otrās devas saņemšanu ies paceltu galvu. Tā ir viņu, pieaugušu cilvēku apzināta izvēle, kuru mans viedoklis diemžēl nespēj ietekmēt.
Es jau tāpat esmu ģimenes “nenormālā”. Taču realitāte ir tāda, ka šis gadījums nekad nenonāks ziņojumos vza par zāļu blakusparādībām. Arī znota vectēvs neziņoja par sirds problēmām pēc pirmās devas. Un cik vēl tādu gadījumu, kad vaxfani nemaz neziņo par blaknēm, līdz ar ko patiesā aina paliek sfumato.
Sabiedrība nekad neuzzinās šos gadījumus. Priecājos, ka tante, noklausoties manu stāstu, būdama onko slimniece, no sava dēla (!) pieteiktās šprices rindas atteicās.
Tāda ir vakcīnrealitate Latvijā. Paldies par Jūsu darbu informatīvajā telpā. Mēs ar vīru augsti to novērtējam.
Last modified: 1. oktobris, 2021
Paldies, ka esat!