Kā „Vakcīnrealitāte Latvijā” idejas autore un veidotāja tiku aicināta uz diskusiju tiešajā ēterā LTV7 raidījumā „Точки над i” jeb “Punkti uz i”.
Piekritu, uzskatot, ka tā ir iespēja informēt plašāku sabiedrību par būtiskiem pacientu tiesību pārkāpumiem vakcinācijas jomā Latvijā.

Gatavojos, pētīju SPKC datus, MK noteikumus, pārlasīju vakcīnu instrukcijas (Polijā ražotās BCG vakcīnas instrukcija joprojām NAV pieejama latviešu valodā – nozīmīgs pārkāpums). Sagatavoju argumentus tieši par sistēmiskiem trūkumiem un pat iespējamo korupciju. Piemēram, pašlaik lēmumus par iepērkamajām vakcīnām valstī palīdz pieņemt Imunizācijas valsts padome, kuras priekšsēdētāja Dace Zavadska saņem finansiālus labumus no farmācijas kompānijām – vakcīnu ražotājiem (info par summām un partneriem pieejama Veselības inspekcijas mājaslapā). Tas rada pamatīgu interešu konfliktu un aizdomas par korupciju, jo šāda persona visticamāk nevar būt neatkarīga savos lēmumos un iepērkamās vakcīnas izraudzīties no pacientu nevis savu sponsoru interešu viedokļa. Lai gan arī D. Zavadska sākotnēji piekritusi piedalīties raidījumā, pēc tam, izlasot pieaicināto dalībnieku sarakstu, tomēr atteikusies.

Latvijā ir vēl vairāki būtiski pārkāpumi, kas izglītotam un informētam vecākam liedz piekrist bērna vakcinēšanai. Piemēram, visbiežāk izmantotā – vakcīna „Hexacima”, kuras uzdevums esot pasargāt pret difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu, B hepatītu, poliomielītu, kā arī b tipa Haemophilus influenzae baktērijām, kas izraisa meningītu. Šīs vakcīnas lietošanas instrukcijā noteikts: „Hexacima” nedrīkst lietot bērniem, kuriem jebkad ir bijusi alerģiska reakcija pret ”Hexacima” vai vakcīnu, kas satur tos pašus komponentus, tostarp, vielas, ko izmanto vakcīnas izgatavošanā un kas pieejamas ļoti zemos līmeņos, piemēram, antibiotikas neomicīns vai streptomicīns. ”Hexacima” nedrīkst lietot bērniem, kuriem jebkad septiņu dienu laikā pēc garā klepus komponentu saturošas vakcīnas ievadīšanas ir bijusi nezināmas izcelsmes encefalopātija (galvas smadzeņu slimība)”.

Un tagad paceliet rokas, kuru bērniem pirms ”Hexacima” injicēšanas 2 mēnešu vecumā ir veikta alerģijas prove pret ”Hexacima” sastāvā esošajām vielām? Vai procedūru kabinetos vispār ir metode, kā to izdarīt? Vai arī visiem ”Hexacima” tiek vakcinēta „uz dullo”, paļaujoties, ka „gan jau nav alerģijas un nekas ļauns nenotiks”. 2 mēnešus veciem zīdaiņiem! Vai un kā šāda vecuma bērniem var preventīvi noteikt, vai viņiem draud galvas smadzeņu slimība dēļ vakcīnā esošajiem garā klepus komponentiem?

Šādi preventīvi testi pavisam noteikti sagādātu neērtības gan medmāsiņām, gan bērniem un vecākiem, jo tad vakcinēšanas procedūras veikšanai nāktos uz ārsta praksi nākt divreiz. Taču, ja šāda prove netiek veikta, vai tā nav ražotāja norādījumu neievērošana un apzināts kaitējums pacienta veselībai?

Atgriežamies pie LTV7 raidījuma, kura tēmu tā veidotāji definēja kā ”Par vakcīnām bez histērijas”. Personīgie apstākļi sakrita tā, ka uz diskusiju ēterā ierasties nevarēju, par to informējot producenti. Jāatzīst, ka pēc noskatīšanās sev atzinu – labi, ka tā! Redz, lai diskusija būtu argumentēta un saturīga no abu pušu pārstāvjiem, moderatoram (šajā gadījumā raidījuma vadītājam) jāieņem neitrāla pozīcija. Tomēr tas nenotika. Vadītājs Aleksejs Dunda norādīja, ka ir divu bērnu tēvs, un ik pa laikam izteica, iespējams, personīgo pozīciju ietverošas replikas par to, ka vakcināciju neatbalstošajiem vecākiem trūkstot informācijas, ka atbildīgajām iestādēm būtu jāpiestrādā, lai kliedētu šaubas un dezinformācijas „tumsu”. Personīgi man šāds pieņēmums liek pasmaidīt, jo nespēju iedomāties, kā, esot pie veselā saprāta un apzinoties vakcīnu iespējamās sekas, var labticīgi nest savu bērnu uz procedūru kabinetu pat vienu, nemaz nerunājot par 12 reizēm… 

Atļaušos secināt, ka A. Dunda abus savus bērnus ir vakcinējis un sagaida šādu rīcību arī no citu bērnu vecākiem „kolektīvās imunitātes vārdā", jo uzvedinošus jautājumus viņš biežāk uzdeva saviem domubiedriem – ministrijas un SPKC funkcionāriem (kuri ikdienā strādā ar statistiku un tabuliņām, neredzot patieso ainu) nevis tiem studijas viesiem, kuri vēlējās norādīt uz vakcīnu ēnas pusi. Nemaz nerunājot par personīgā vēstījuma nolasīšanu un emocionālo sižetu raidījuma noslēgumā.

Paldies tiem raidījuma viesiem, kuri centās kliedēt propagandas tumsu!
Noslēgumā – iespējamais skaidrojums raidījuma vadītāja nespējai vadīt patiesību izzinošu diskusiju: „Daļa vecāku, ar kuriem esmu runājis, ir tik ļoti pārliecināti par vakcīnu nepieciešamību, ka pat zinot to, ka atsevišķās aprindās vakcīnas tiek uzskatītas par nedrošām, ne vien nevēlas tikt skaidrībā ar šo jautājumu, bet tieši pretēji – agresīvi aizstāv savu pozīciju, tajā pat laikā nebūdami izlasījuši nevienu zinātnisku rakstu par šo jautājumu. Viņi nevēlas dzirdēt ne vārda par to, ka atsevišķas vakcīnas, iespējams, nav diez ko efektīvas vai drošas, un ka to pierāda vairāki zinātniski pētījumi. Ar šiem vecākiem iespējams apspriest jebkuru tematu, bet, tiklīdz runa ir par vakcīnām, viņi itin kā tiek samainīti. Viņi nevēlas dzirdēt nevienu argumentu, un bez maz vai kliedz par to, cik svarīgi ir vakcinēt bērnus, un kāda svētība visai cilvēcei ir tas, ka medicīna dāvājusi mums vakcīnas. Sākotnēji es nekādi nespēju izprast šādu uzvedību. Kā gan var būt tā, ka šie visādi citādi gudrie un izglītotie cilvēki kļūst tik lielā mērā reliģiozi un neadekvāti, līdzko runa ir par vakcīnām – šo truli zinātnisko tematu. Bet vēlāk es, šķiet, sapratu. Viņi visi jau ir sapotējuši savas atvases, un, kā vairums vecāku, noņēmuši no sevis atbildību par šo lēmumu, deleģējot to kādam citam. Zemapziņas līmenī viņi saprot, ka, ja izrādīsies, ka vakcīnas nemaz nav tik nevainīgas, tad viņi paši būs pakļāvuši briesmām savu bērnu veselību vai pat dzīvību. Apzināties ko tādu ir ļoti grūti. Daudz vieglāk ir dzīvot ar pārliecību, ka bērns tāds jau piedzimis – ar alerģiju, attīstības aizturi, pastāvīgiem iekaisumiem, jebkāda veida autoimūno saslimšanu vai pat veselu buķeti ar dažādām slimībām. Un ir ļoti apgrūtinoši dzīvot ar izpratni par to, ka šo slimību viņam esi „uzdāvinājis” tu pats. Deleģējot pilnvaras ārstam un noņemot no sevis atbildību par šo lēmumu. Greizsirdīgi aizstāvot vakcīnas, pat neko daudz par tām nezinot, šie vecāki cenšas pasargāt sevi no spēcīgas kognitīvās disonanses. Tāpēc, ja jau esat pilnībā vakcinējuši savus bērnus, un jaunas potes veikt neplānojat, savukārt līdz mazbērniem laika vēl gana, tad, visticamāk nav vērts interesēties par šo jautājumu. Lai gan, no otras puses, virkni vakcinācijas seku iespējams novērst, sākot apzināties, ka tās ir iegūtas nevis iedzimtas.”

(Citāta autors: https://www.scibook.org/, tulkots no krievu valodas).

Last modified: 1. oktobris, 2021