Vakcīna nepasargā no saslimšanas ar gripu – šādi uzskata 90% cilvēku no 152, kuri piedalījās “Vakcīnrealitāte Latvijā” aptaujā.
Gripas vakcīnām ir garš blakusparādību saraksts, un divas no trim Latvijā šosezon iepirktajām vakcīnām ir marķētas ar melno trijstūri. Tas norāda, ka zālēm ir piemērojama īpaša uzraudzība un turpinās to izpēte.
Neraugoties uz to, šīs vakcīnas valstiski paredzētas tieši tām sabiedrības grupām (seniori, grūtnieces un mazi bērni), kam ir lielāks risks piedzīvot nevēlamas blakusparādības. Skatīt SPKC ieteikumus gripas vakcīnai – šeit.
Blakņu risku palielina:
- senioriem – hroniskas kaites un citas esošās slimības, kā arī dažādu zāļu lietošana ikdienā, kuru mijiedarbība ar gripas vakcīnu nav zināma;
- grūtniecēm – sensitīvs periods un organisma pārkārtošanās, lai spētu veiksmīgi iznēsāt mazuli; vakcīnu lietošanas instrukcijā ir norāde – vakcīnas iedarbība uz fertilitāti (auglību) nav zināma;
- maziem bērniem – imūnsistēma, kas vēl nav nobriedusi; aknu un citu orgānu spēja izvadīt toksīnus, kuru gripas vakcīnas sastāvā ir daudz. Gripas vakcīnas mijiedarbība ar citām vakcīnām, kas tiek injicētas bērnam, nav zināma.
Turklāt – nav iespējams paredzēt, kurš gripas celms būs aktīvs nākamajā gadā un līdz ar to nav iespējams izstrādāt vakcīnu, kuras sastāvā būtu vidē sastopamie celmi un apakšcelmi.
Infektoloģe un hepatoloģe Ilze Ekšteina norāda: “Gripas vīrusi ir nestabili un mutāciju rezultātā rodas antigēna struktūras izmaiņas. Nelielas izmaiņas rodas katru sezonu.”
Vakcīnās esošo vīrusu celmi var atšķirties no savvaļā cirkulējošiem vīrusiem – pētījums: “Gripas vīrusi, kuru vakcīnu ražošanas laikā rodas virsmas olbaltumvielu mutācijas, var vairs neatbilst savvaļā cirkulējošajiem, tāpēc vakcīnas nevar aizsargāt arī cilvēkus, kuriem injicēta gripas vakcīna. “Tā rezultātā var ciest vakcīnas efektivitāte, lai gan mēs nevaram paredzēt, kad tas notiks.”
Ko tas nozīmē? – Ja celmi atšķiras, pat, ja cilvēks vakcinējas pret gripu, celmu neatbilstības dēļ vakcīna nav iedarbīga vai pat palielina risku smagi saslimt.
To, ka gripas vakcīna nav 100% efektīva, pat ne 80%, norāda CDC (ASV slimību kontroles centrs): “Vakcīnas efektīvi aizsargā apmēram 60% veselu vakcinēto cilvēku, kas jaunāki par 65 gadiem, ja vakcīnas celms ir līdzīgs cirkulējošajam celmam. Tomēr vakcīna ir mazāk efektīva slimību profilaksē 65 gadus vecu un vecāku cilvēku vidū.”
Vienas valsts piemērs par gripas vakcīnas efektivitāti: 2014./15. gada sezonā A (H3N2) vakcīnas efektivitāte Kanādā bija 53% tiem, kas tika vakcinēti attiecīgajā gadā. Starp tiem, kuri tika vakcinēti arī iepriekšējā sezonā, efektivitāte bija negatīva -32%. Starp tiem, kuri tika vakcinēti 3 gadus pēc kārtas, efektivitāte bija -54%. Vidēji efektivitāte bija -17%.
Mazi bērni
Latvijas SPKC aicina vakcinēt mazus bērnus, taču ir pieejami pētījumi, kas norāda, ka inaktivētā gripas vakcīna (visas 3 gripas vakcīnas, ko izmanto Latvijā, ir inaktivētas), nav efektīva bērniem līdz 2 gadu vecumam un nenovērš saslimšanas gadījumus.
Šajā pētījumā, veicot “Cochrane” sistemātisko pārskatu par gripas vakcīnu efektivitāti bērniem (75 pētījumi, no tiem 17 krievu), tiek secināts: bērniem, kas vecāki par diviem gadiem, dzīvās vakcīnas efektivitāte bija 33%, bet inaktivētā vakcīnas – 36%. Bērniem līdz 2 gadu vecumam vakcīnas efektivitāte ir tuvu nullei.
Par to, kā gripas vakcīna var ietekmēt maza bērna imunitāti ilgtermiņā: “Gripas vakcīna nomāc citotoksisko T šūnu veidošanos bērniem, padarot tos uzņēmīgākus pret infekcijām.” Lasīt šeit.
Grūtnieces
Grūtnieces ir vēl viena grupa, kam tiek aktīvi reklamēta gripas vakcinācija. Pētījumā tika salīdzinātas pret gripu vakcinētas un nevakcinētas grūtnieces. Autori norāda: “Sievietēm, kuras grūtniecības laikā saņēma gripas vakcīnu, gripai līdzīgas saslimšanas risks bija tāds pats kā nevakcinētām sievietēm, pielāgojoties sieviešu vecumam un grūtniecības nedēļai.“
Pieejami arī pētījumi, ka iespējams palielinās autisma risks tiem bērniem, kuru mātes ir vakcinējušās pret gripu gaidību laikā.
Gripas vakcīna nesamazina risku saslimst ar gripu, bet to, ka gripas vakcīna var palielināt risku saslimt ar citiem elpceļu vīrusiem – fenomens, kas pazīstams kā vīrusu iejaukšanās, apliecina šis pētījums. Lasīt pētījumu šeit.
Aicinam aplūkot SPKC dokumentu ar datiem par gripas un citu elpceļu saslimšanas statistiku 2019. – 2020. gada sezonā.
Last modified: 1. oktobris, 2021