Perfektā imunitāte

Lielai daļai cilvēku populācijas ir specifiskā T-šūnu imunitāte pret vīrusu SARS-CoV-2.

Tā spēj pasargāt no smagas saslimšanas ar šo vīrusu vai no saslimšanas vispār (līdzīgi kā to reklamē vakcīnu ražotāji). To, ka 20-50% cilvēku ir specifiskā imunitāte, apliecina vismaz seši pētījumi, kas aizvadītajā gadā veikti Lielbritānijā, Zviedrijā, Krievijā, u.c.

Secinājums: antivielu pārbaude nebūt nav noteicošais veids indivīda imunitātes noteikšanā, jo antivielu neesamība nenozīmē, ka cilvēks nav imūns pret SARS-CoV-2.

Brīdī, kad imūns cilvēks atkārtoti sastopas ar vīrusu, šūnu imunitāte liek organismam izstrādāt antivielas daudz zibenīgākā ātrumā, nekā tas bijis pirmajā sastapšanās reizē, kā rezultātā cilvēkam inficēšanās paiet vai nu nemanāmi, vai ļoti vieglā formā.

Jo ilgāks laiks paiet kopš minēto pētījumu sākuma, jo uzskatāmāk atklājas, ka šūnu imunitāte ir daudz ilgāka un noturīgāka. Atsevišķos avotos tiek norādīts, ka imunitāte ilgst vismaz 9 mēnešus.

Iespējams, tāpat kā radniecīgo koronavīrusu SARS un MERS gadījumā, imunitāte saglabājas gadiem vai pat visu mūžu.

Jau pašlaik pasaulē jau ir pieejama testēšana, kas nosaka šūnu imunitāti.

No šo pētījumu rezultātiem un to kūtrās izplatīšanas apstākļa izriet vairāki jautājumi:

1) Kāpēc paralēli masveida vakcinācijai, kad ir grūti nodrošināt nepieciešamās vakcīnu devas, netiek padziļinātāk pētīta iedzīvotāju šūnu imunitāte, bet piešķirti budžeta līdzekļi antivielu izpētei, ja tām nav lielākā nozīme?

2) Kāpēc viens no aktuālā antivielu pētījuma, kas sākās šā gada janvārī, mērķiem ir noteikt “cilvēku vēsturisko saslimstības karti”, ja to nav iespējams noteikt, pamatojoties uz antivielām, jo SARS-COV-2 izslimojušo cilvēku patiesībā ir daudz vairāk?

3) Kāpēc cilvēki jāvakcinē jau 3 mēnešus pēc izslimošanas, pārkairinot jau tā iedragāto imunitāti, kā arī jāriskē ar vakcinācijas blakusparādībām, ja dabiski šūnām ir daudz ilgāka un noturīgāka imunitāte? Kāpēc jātērē nodokļu maksātāju nauda uz šādu cilvēku bezjēdzīgu un pat kaitējošu vakcināciju? Publiski izskan nodomi atkārtoti vakcinēt pat ārstus, kuri saņēmuši pirmo vakcīnas devu, pēc kuras viņiem diagnosticēts SARS-COV-2. Lai gan, piemēram, Lielbritānijā jau 2020. gada novembrī bija iespēja ar šādu testēšanas platformu diferencēt potenciālos vakcīnu saņēmējus.