Kā rīkoties, ja vakcinācija jau notikusi

Saņemam arvien vairāk vēstuļu no bērnu vecākiem ar jautājumu, vai ir iespējams atveseļot organismu, novērst negatīvās sekas, ja vakcinācija jau notikusi.

Šis raksts ir par to, kā mazināt akūtus vai hroniskus vakcīnu radītus iekaisumus un veicināt toksisko vielu izvadīšanos no organisma. Plus noslēgumā – ieteikumi rīcībai bioķīmijas līmenī, ja pēc vakcinācijas kaut kas nogājis greizi.

Komplikācijas un reakcijas pēc potēm nav tikai 21. gadsimta parādība. Līdz ar baku potes ieviešanu 20. gadsimtā, reakcija injekcijas vietā, paaugstināta temperatūra un ādas mezglu rašanās tika traktētas kā vakcinācijas normālas sekas. Tomēr virknei cilvēku šādu “maigu” izpausmju vietā nācās iemantot hroniskas kaites, galvassāpes un neiroloģiska rakstura sāpēs, alerģiskus izsitumos, pūtītēs, utt.

Mūsdienās ar kombinētajām vakcīnām vienlaikus tiek ievadītas 5-6 dažādas vakcīnas, un bērni ilgstošā periodā izjūt ķermeņa temperatūras svārstības, vidusauss iekaisumus, alerģijas un cita veida imūnsistēmas stimulācijas izpausmes. Tās liecina par to, ka organisms cenšas atbrīvoties no “ārējiem pārkāpējiem/iebrucējiem”, kas iegūti vakcinācijas ceļā. Vakcīnu blaknes izpaužas arī kā dažāda veida hronisko simptomu kopums.

Mūsdienu vakcinācijas programmas izveidotas tā, ka dažādi patogēni tiek daudzreiz injicēti lielam skaitam cilvēku. Tādējādi ir teju neiespējami identificēt konkrētas reakcijas uz noteiktu patogēnu vai vakcīnas sastāvdaļu katram cilvēkam. Līdz ar to ir sarežģīti risināt atkārtotas kompleksās patoloģijas, ko izraisījis vakcīnu patogēnu un palīgvielu (adjuvantu) kokteilis.

• Cilvēka veselības stāvoklis pirms vakcinācijas;
• Slimību, kuru antigēni iekļauti noteiktās vakcīnas sastāvā, specifika;
• Konkrētā cilvēka potenciālā imūnā atbilde uz šiem antigēniem;
• Simptomu kombinācija, kas radusies atkārtotai diagnozei/stāvoklim;
• Imūnās sistēmas reakcija uz katru konkrētu palīgvielu (adjuvantu) / konservantu / piemaisījumu, kas ir vakcīnā. Kā arī visu sastāvdaļu savstarpējo sinerģiju;

Ideālā variantā uz lielāko daļu šo jautājumu ārstējošajiem speciālistiem būtu pieejami “špikeri”, kuru pamatā būtu rūpīgi pētījumi par katras konkrētās vakcīnas ilgstošu uzraudzību kontrolētā placebo pētījumā, kā arī izpētīta visu sastāvdaļu ietekme ne tikai atsevišķi pa vienam, bet arī to kombinācijā.

Tomēr realitātē šāda tipa informācija praktiski neeksistē, tāpēc nākas paļauties uz klīnisko post-factum praksi, kad izpētes subjekti ir tās pašas plašās cilvēku masas, kam šie preparāti tiek injicēti.

Atbildību pastiprinoši faktori komplikāciju riska palielināšanai ir arī nepareiza vakcīnu ievade (vakcinācija imūnsistēmas novājināšanās laikā vai neņemot vērā organisma hroniskās īpatnības) un ārkārtīgi saspringts injekciju grafiks, kad imūnsistēmas sākotnējā reakcija uz vienu / vairākām vienlaikus veiktām injekcijām tiek pārtraukta ar jaunu injekciju ievadīšanu. Ir vērts vēlreiz uzsvērt, ka arī smagie metāli un citi piemaisījumi izraisa specifisku imūnās sistēmas reakciju papildus tam, ko jau ierosina injicētais patogēns (piemērs – timerosāla (dzīvsudraba atvasinājums) līmenis zīdaiņa organismā pirms un pēc hepatīta B potes ievadīšanas: šeit).

Vēl viens komplikāciju aspekts, ar kuru ķermenim nākas saskarties pēc injekcijas, ir asinsvadu bojājumi imūnsistēmas spēcīgas reakcijas rezultātā. Jebkura svešķermeņa, svešas vielas / savienojuma ievadīšana asinīs neizbēgami stimulē balto asins ķermenīšu pieplūdumu, kam sākotnēji “jānoskaidro”, vai šīs svešās molekulas ir jāiznīcina un kādas antivielas ir vajadzīgas, reaģējot uz saņemtajiem antigēniem. Baltie asinsķermenīši ir lielāki par sarkanajiem asinsķermenīšiem, un to masveida pieplūdums asinsvados var izraisīt asinsvadu sieniņu bojājumus vai pat plīsumus (evolūcijai prioritāte tiek piešķirta izdzīvošanai “šeit un tagad” pretstatā iespējamiem problēmu riskiem nākotnē).

Šādiem ievainojumiem vairākkārt rodoties dažādu orgānu audos – smadzenēs, aknās, aizkuņģa dziedzerī, bērniem var rasties mikro-insultus, kam seko SIDS jeb zīdaiņa pēkšņas nāves sindroms. (Pētījums – difterijas/stingumkrapju/garā klepus potes saistība ar SIDS.); tāpat var rasties aizkuņģa dziedzera darbības traucējumi, kas laika gaitā novedīs pie diabēta utt.

Bieži vien imūnsistēmas dabiskā reakcija paaugstinātas temperatūras, iekaisuma un vakcīnā esošo daļiņu izvadīšanās caur auss kanāliem tiek aplami diagnosticēta kā vidusauss iekaisums, kā ārstēšanai parasti tiek nozīmētas antibiotikas.

Virknē valstu jaunu zīdaiņi jaunas vakcīnu devas saņem ik pa diviem mēnešiem kopš dzimšanas brīža – 2/4/6/8 mēnešu vecumā, un visu šo laiku bērna organisms ir mobilizētā stāvoklī, cenšas atbrīvoties no svešajām vielām (kas iegūtas no injekcijām) caur ausīm (bērns nepārtraukti slimo ar vidusauss iekaisumu), un rezultātā bērns burtiski pārtiek no antibiotikām. Nepārtrauktā antibiotiku lietošana noved pie nopietniem mikrofloras traucējumiem zarnās, hroniskas kandidozes, pret antibiotikām izturīgu baktēriju celmu veidošanās zarnās, nepieciešamo mikroelementu absorbcijas samazināšanās, ieskaitot dažādus autoimūnos procesus.

Vakcīnas ietekmē vara un cinka attiecību organismā, kā rezultātā pazeminās metalotioneīna (olbaltumvielu, kas iesaistīts jonu transportēšanā un detoksikācijā) līmenis. Tas, savukārt, noved pie smadzeņu audu nervu šķiedru mielīna slāņa iznīcināšanas, kas negatīvi ietekmē nervu impulsu pārnešanu – tai skaitā arī starp smadzeņu puslodēm, ietekmējot smadzeņu bioķīmiju un mācīšanās spējas, emocionālo attīstību utt.

Procesu tipi, kas noved pie atkārtotām komplikācijām

• Izmaiņas imunitātes funkcijā (T1 / T2 attiecība), kas noved pie histamīna izstrādes izmaiņām. Rezultātā novērojami alerģiski simptomi, ieskaitot uzvedības izmaiņas, hiperaktivitāti, pārtikas nepanesamību, ādas patoloģijas / alerģijas un astmu.
• Hroniska alerģiska reakcija uz vienu vai vairākiem proteīniem vai piemaisījumiem, kas ir injekcijas sastāvā. Tas izraisa izsitumus, ādas pietūkumu, anafilaktiskos apstākļus.
• Komplikācijas, kas rodas vakcinētā patogēna nomākšanas dēļ; parasti attiecas uz tiem orgāniem, kuri tiktu ietekmēti dabiskā saslimšanas procesā, kā piemēram, komplikācijas pēc stingumkrampju potes bieži ir saistītas ar nervu sistēmu (Piemēram, Tritanrix HepB potes (pret difteriju, stingrumkrampjiem, garā klepus un B hepatīta) lietošanas instrukcijā pie kontraindikcijām ir minēts: “Tritanrix HepB kontrindicēts, ja bērnam bijusi nezināmas etioloģijas encefalopātija 7 dienu laikā pēc iepriekšējas vakcinācijas ar garā klepus vīrusu saturošu vakcīnu.”, no masalu potes – ar zarnām un nervu sistēmu, no hepatīta potes – ar aknu un kuņģa-zarnu traktu, utt.

• Atkārtotas drudža epizodes, vielu izvadīšana no organisma (“vidusauss iekaisumu” veidā), ādas izsitumi, kas ir sava veida imūnsistēmas mēģinājumi radīt efektīvu imūno reakciju, ko tradicionālā medicīna ārstē ar medikamentiem, kas nomāc šos procesus, tā rezultātā nereti rodas runas aizture, lēna vispārējā attīstība.
• Vakcīnu piemaisījumu un palīgvielu intoksikācija un seku lokalizācija tajos audos / orgānos, kuri ir visvairāk pakļauti konkrētai vielai – piemēram, dzīvsudrabs un alumīnijs uzkrājas nervu sistēmā un kaulos; (alumīnija esamība vakcīnās paaugstina alerģiju risku – lasīt šeit).

• Pastāvīga attīstības aizkavēšanās smadzeņu audu iekaisuma dēļ, “sasaluši” zīdaiņu refleksi, traucēta vestibulārā aparāta stimulācija hroniska “otīta” (vidusauss iekaisums), mikro insultu un saindēšanās ar metālu dēļ (pētījums par dzīvsudraba uzkrāšanos smadzenēs – lasīt šeit).

SIMPTOMI UN KOMPLIKĀCIJAS, KAS IR OFICIĀLI ATZĪTAS KĀ IESPĒJAMĀS VAKCINĀCIJAS SEKAS ir atspoguļotas katras konkrētās vakcīnas ražotāja lietošanas instrukcijās un, ideālā gadījumā, tiek ņemtas vērā medicīnas praksē + ir atspoguļotas komplikāciju ziņošanas sistēmās (Latvijā – Ministru kabineta noteikumi Nr.1040 par “Kārtība, kādā ārstniecības persona ziņo par vakcinācijas izraisītajām komplikācijām” tabulu “Vakcinācijas izraisītās komplikācijas”

Ko darīt, ja pēc potes radušās ne tikai tūlītējas komplikācijas, bet cilvēks sāk ciest arī no ilgstošām hroniskām kaitēm?

BIOMEDICĪNA:

• Katru dienu likt bērnu vannā ar Epsom sāli uz vismaz 30 minūtēm;
• Izslēgt no ēdienkartes VISUS piena produktus, miltus/glutēnu, rafinēto cukuru, konservantus, toksiskās krāsvielas utml., kā arī pusfabrikātus;
• Uzturā lietot pārsvarā dārzeņus – svaigus vai viegli tvaicētus (dārzeņi, garšaugi, ogas, augļi) + dažreiz tvaicētas jūras zivis + olu dzeltenumu (ja nav pārtikas nepanesamība) + griķi / kvinoja / amarants + rieksti / sēklas;
• Svaigi spiestas sulas no zaļumiem, kam pievienots papaīna kapsula un viena tējkarote šķidrā hlorofila;
• Uztura bagātinātāji & vitamīni (dienas deva atkarīga no vecuma, kas norādīts zāļu aptieciņā, ja nav norādīts citādi):
  • liposomālais C vitamīns vai nātrija askorbāts;
  • magnija glicināts;
  • E vitamīns;
  • Cinka pikolināts vai orotāts;
  • OMEGA 3 – vismaz 2000 SV dienā!;
  • D3 vitamīns;
• Zivju tauki (Rosita EVCLO) – saskaņā ar pētījumiem, tas ievērojami palīdz ar visām ASD izpausmēm un attīstības aizkavēšanos;
• Selerijas saknes svaigā sula smago metālu izvadīšanai no organisma;
• Acetilcisteīns + glutamīns – “ķieģeļi” jeb būvmateriāli organismam, lai varētu sintezēt glutationu šūnās, kas paātrina toksīnu izvadīšanos no organisma;
• CBD eļļa (ES produkcija)
• Īstais mārdadzis, pienenes un diždadža sakne kā palīgs aknām;
• Ashwagandha kā palīgs virsnierēm
• Kurkuma, lai atvieglotu iekaisumu procesus
• Zarnu sieniņu atjaunošanas komplekss paralēli uztura pielāgošana;
• Probiotiķi;
• Zāles pret parazītiem (šajā profilā ieteikto veidu kompleksu veidā, ja vecums / svars to atļauj, vai sīrupi, piemēram, Melnais valrieksts un vērmeles + Pau D’Arco, kā arī neapstrādātu ķirbju sēklu / neapstrādātu burkānu / ķiploku veidā);
• Vajadzības gadījumā un tikai īslaicīgi uzņemot sorbentus tādus kā Enterosgel.

Norādītie mikroelementi palīdzēs gan izvadīt toksiskos elementus, gan samazināt iekaisumu audos un ar laiku normalizēt nervu procesus un stiprināt imūno funkciju, kas piedzīvojusi stipru pārslodzi.

HYUROTHERAPY

OSTEOPĀTS

HOMEOPĀTIJA saskaņā ar CEASE SHĒMU:

• Homeopātijā ir kompleksās shēmas, kuras izmanto pēcvakcinācijas komplikāciju ārstēšanā, viena no tām ir CEASE protokols.
• Homeopāta rekomendācijas ir individuālas, balstoties uz katra konkrēta bērna uzbūvi un viņa veselības/saslimšanas vēsturi, kā arī uz katru konkrētu poti, kas bērnam ijicēta (gan klasiskie, gan nestandarta ārstēšanas varianti).
• No vispārēji piemērojamām lietām pirms un pēc vakcinācijas tiek dota Thuja saskaņā ar standarta homeopātijas lietošanas noteikumiem.

Visiem veselību!

Par autori: Katia Txi ir Londonā praktizējoša naturopāte, uztura speciāliste un augu valsts izcelsmes vielu terapeite, kura fokusējas uz funkcionālu medicīnu veselības veicināšanas nolūkā.

Raksts oriģinālvalodā: lasīt šeit

Tulkojums: Vakcīnrealitāte Latvijā

Last modified: 1. oktobris, 2021