Mediķi apgalvoja: Martins par savu aci var aizmirst. Taču pēc mēnešiem ilgām bezcerīgām ciešanām, operācijām un četru nedēļu ilgas uzturēšanās universitātes klīnikā, viņš beidza lietot jebkādus medikamentus – un, visiem ārstiem par brīnumu, pēc tam vienas vienīgas nedēļas laikā acs izveseļojās. Martins tagad izskatās labāk, nekā agrāk.


***

Viktorijai mediķi nedeva cerību, ka viņas aci varētu glābt. Tās vietā bija viena liela brūce. Taču viņa ārstiem neticēja. Viss vienkārši sadzija, un tagad viņa izskatās ļoti labi.

***

Kad Martina atteicās no ķīmijterapijas sistēmām, tad vadošās ādas klīnikas virsārsts viņai pravietoja, ka nākamos 40 gadus viņai vajadzēšot sadzīvot ar dzīvībai bīstamu autoimūno slimību. Tas nozīmē – vairākus simtus šausmīgi niezošu un pastāvīgi pārplīstošu šķidruma pūslīšu zirņa līdz mandarīna lielumā pa visu ķermeni – no galvas līdz papēžiem. Dažu mēnešu laikā Martina izveseļojās no šiem briesmīgajiem visa ķermeņa izsitumiem, nelietojot medikamentus, un tagad jau daudzus gadus ir pilnībā vesela.

„Tur, ārā notiek karš par katru pacientu, jo visā pasaulē medicīna ir lielākais ienākumu avots, kāds vien pastāv; salīdzinot ar to, automobiļu un datoru industrijas ir mazas vienības. Un, ja runa ir par vēzi, tad terapijām, kas maksā maz vai nemaz, neesot nekādu izredžu.”

Kristiānes krūtīs ar ultraskaņu diagnosticēja vairākus mezglojumus. Ārste uzreiz gribēja pieteikt viņu operatīvai mezglu izņemšanai. Viņa tomēr izšķīrās par ceļu, kurā pati soli pa solim sajuta, kas būtu vajadzīgs dziedināšanai. Pēc 3 gadiem ultraskaņa neuzrādīja vairs nevienu mezglu.

***

Valtrauda kopš 12 gadu vecuma ir izdziedināta no sava ķermeņa apakšdaļas vēža bez medicīnas iesaistes. Viņa sekoja kādai mācībai, kas ir pamatota dabas likumos, un kuru ļaunā veidā attēlo kā sliktu un vāju farma, medicīna un mediji.

***

Jautāju kādai ārstei ar vairāk nekā 15 gadu darba pieredzi, kādēļ netiek pētītas un pielietotas nekādas dabiskās vēža ārstēšanas metodes:

– “Ir tā, ka mūsdienās vēzis ir otrs biežākais nāves iemesls tūlīt pēc sirds – asinsvadu slimībām. Un daudzi cilvēki caur medijiem ir ieprogrammēti, ka diagnoze vēzis – tas ir nāvējoši. Tiklīdz viņi uzzina šo diagnozi, baiļu pilni vēršas pie ārsta un ir gatavi pieņemt gandrīz jebkuru terapiju, bieži arī ķīmijterapiju vai apstarošanu. Bet problēma pie ārstēšanas metodes izvēles ir finansiālais kārdinājums ārstam, ārstējošajai klīnikai un arī farmācijas industrijai! Viena ķīmijterapija [Šveicē – red] vienai infūzijai jeb pilināšanai vēnā var izmaksāt līdz pat 20 tūkstošiem eiro. Par četrām infūzijām slimokase tātad maksā kopā ap 80 tūkstošiem eiro – tikai par viena atsevišķa pacienta ārstēšanu. No ekonomiskā viedokļa, ārstam, klīnikai un farmācijas industrijai tas ir ļoti ienesīgi.

– Loisa: Saprotu…

– Pastāv dažādi dabiski paņēmieni, kā ārstēt vēzi. Taču dēļ nepietiekamas finansiālās motivācijas un neiespējamības patentēt augus, tie netiek pētīti, bet gan – apkaroti, padarīti par neticamiem un, daļēji pat smieklīgiem.

– Loisa: Bēdīgi…

***

Tieši tāpat man atbild arī cilvēks, kurš kopš 18 gadu vecuma darbojas vēža pētniecībā un piedalījusies neskaitāmos pētījumos:

– Ņemsim par piemēru darbīgo vielu Ipilimumab, kas paredzēta pret melanomu – ādas vēzi. Atkarībā no pacienta ķermeņa lieluma un svara, viena infūzija maksā aptuveni 10 tūkstošus eiro.

Te atklājas, ka cīņa ar vēzi ir ļoti ienesīgs bizness. Pasaulē ir gigantisks vēža pētniecības tīkls, sākot no laboratorijām līdz pat klīniskajiem pētījumiem. Pēdējos desmit gados tirgū ienākušas vairāk nekā 60 jaunas iedarbīgas vielas pret vēzi. Ja runa būtu par vēža uzvarēšanu, tad ar lielu spiedienu tiktu strādāts pie efektīvu, samērīgu cenu terapiju izgudrošanas, kas ir pieejamas un sasniedzamas ikvienam.

– Loisa: Un ko Jūs domājat par terapijām?

– Vienpadsmit gadu laikā esmu piedalījies vairāk nekā 80 klīniskajos pētījumos. Bet nevienā pētījumā farmācijas firmas jaunais medikaments netika salīdzināts ar kādu no dabiskajiem ārstniecības līdzekļiem, ņemot vērā to, ka bieži vien tie ir ar mazākām blakusiedarbībām, ar labvēlīgāku iedarbību, turklāt arī izdevīgāki. Tomēr šādi pētījumi nepastāv. Ķīmijterapijas līdzekļu salīdzināšana ar dabiskām metodēm tiek noliegta kā neētiska. Loģiski, ka tajā nav ieinteresēta neviena farmācijas firma, un viņi finansē vairumu klīnisko pētījumu. Minēšu nelielu piemēru: kādam vācu ārstam, kurš savā praksē ar panākumiem bija ārstējis vēža slimniekus, pielietojot kādu dabas līdzekli, nācās caur kabineta logu bēgt no policijas, jo tika dota pavēle ievietot viņu slēgta tipa psihiatrijas iestādē. Dabiski, arī tā var izslēgt nemīlamu konkurenci…

***

Mediķi Sabīnei norādīja, ka viņai uzreiz esot jāuzsāk ķīmijterapijas kurss pret sākušos dzemdes kakla vēzi. Bet viņa atteicās no šādas ārstēšanās. Pretēji visām ārstu prognozēm, Sabīnei bija četras grūtniecības ar veselām meitām, un līdz pat šodienai viņa ir pilnībā vesela.

***

Kāds mediķis apgalvoja, ka Margotai nevarot būt bērni. Viņa tam neticēja un dzemdēja divus veselus bērnus, kas tagad jau ir pieauguši. Cits ārsts pirms daudziem gadiem viņai atklāja, ka viņa, iespējams, kļūšot kurla. Margota neticēja arī šim, un līdz šai dienai viņa dzird labi.

***

Mediķi uzskatīja, ka Danilo var glābt vienīgi sirds transplantācija, jo klasiskās medicīnas norīkoto ārstēšanas metodi Danilo savā pārliecībā izlēmīgi noraidīja. Viņš pats atrada savas sirds kaites cēloni, un kopš tā laika viņa veselības stāvoklis nepārtraukti un neapturami uzlabojas.

***

Kāds veselības sistēmas darbinieks, kurš kopš 15 gadu vecuma strādā operāciju zālē, ļauj man vēl dziļāk ieskatīties transplantācijas mašinērijā:

Kāds ievērojams virsārsts, kas pazīstams ar savu absolūti autoritāro vadības stilu, atsevišķos gadījumos propagandēja pat “preventīvās operatīvās iejaukšanās”. Tas nozīmē, ka zināmos gadījumos varot būt nepieciešams izņemt daļu no zarnas vēl pirms tam, kad vispār diagnosticēts vēzis. Piemēram, aktrise Andželina Džolija esot likusi sev profilaktiski amputēt krūtis, olvadus un olnīcas, jo it kā savu gēnu dēļ viņai esot paaugstināts risks saslimt ar vēzi. Par šādu iejaukšanos viņa piedevām tiek slavēta kā drosmīga sieviete un stādīta priekšā kā paraugs citiem.

***

Franciskas “vēderā” esot miris bērns, teica mediķis. Bet tā kā viņa par to nebija droša, viņa pārcēla “izkasīšanas” termiņu. Pēc mēneša ultraskaņā bija redzams, ka bērns ir dzīvs, un viņai piedzima pilnīgi vesela meita. Pēc britu avīzes “Daily Mail” ziņotā, Lielbritānijā vien ik gadu simtiem grūtnieču ultraonogrāfijas izmeklējumu rezultātā tiek kļūdaini paziņots, ka viņu bērns esot miris.

***

Ja paļaujas uz ārstu izteikumiem, jaunajai sievietei Lidijai esot vajadzējis piedzimt vai nu ar atvērtu muguru vai ar Dauna sindromu, ja māte netaisīs abortu. Bet viņa ir pilnīgi vesela, un sasniegusi jau 22 gadus.

***

Salomei vajadzēja tikt abortētai, jo pēc kardioloģes izteikumiem, visticamāk, “viņa nākšot pasaulē ar garīgiem traucējumiem un pēc dzemdībām dzīvošot tikai dažas stundas”. Taču Salome piedzima bez garīgiem traucējumiem. Viņa ir jauna patstāvīga sieviete, un pašlaik izglītojas.

***

Stefānija guva pēdas locītavas un ceļa diska lūzumu. Ādas izsitumu, asinsizplūdumu un pastāvīgās ģībšanas problēmas dēļ, Stefānija laikus atteicās no visām ārstu nozīmētajām pretsāpju un prettrombozes līdzekļu injekcijām. Tad ģimenes ārsts, minot biedējošus svešus piemērus, izteica viedokli, ka viņas lēmums esot bezatbildīgs, un sievietēm viņas vecumā un veselības stāvoklī varot beigties letāli. Taču Stefānija palika pie sava. Viņas lūzumi sadzija bez komplikācijām. Neskatoties uz mediķu prognozēm, ka Stefānija pēc nelaimes gadījuma visu mūžu palikšot ierobežota un cietīšot fantoma sāpes, tagad, vien pēc 4,5 mēnešiem, viņa atkal ir sportiski aktīva, un lūzumi nav atstājuši nekādas sekas.

***

„Visa farmācijas būtība ir vienmēr radīt tādu ietekmi, kas jebkurā gadījumā izslēdz variantu, ka tu pats varētu produktīvi sevī kaut ko mainīt un ietekmēt dabiskos ciklus. Pēc viņu noteikumiem, spēlē vienmēr ir jāienāk kādam medikamentam, par kuru tev ir dārgi jāmaksā; kur tu nonāc viņu pavadā; kur tu pa īstam un neatgriezeniski kļūsti par pacientu uz visu mūžu.”

– Loisa: Jūs kopš 44 gadu vecuma strādājat veselības aizsardzībā. Kāda ir Jūsu pieredze?

– Kopš deviņdesmitajiem veselības aizsardzībā ir notikušas lielas pārmaiņas. Kad sāku strādāt, fokusā bija pacienta intereses. Agrāk vēl bija laiks, lai parunātu ar pacientu. Tā vietā mūsdienās ir jānodarbojas ar dokumentu aizpildīšanu. Pacients ir “gadījums numur…”, kas slimnīcai ienes noteiktu naudas daudzumu. Bieži vien slimi pacienti tiek no slimnīcas izrakstīti par agru, jo no tiem vairs nevar ienākt nekāda peļņa. Pacienti no tā, dabiski, ļoti cieš.

Iedzīvotāji kļūst arvien slimāki un neapmierinātāki, saslimstība arvien augstāka, bet personāla – arvien mazāk. Lobijs un politiķi, pie viena galda sēžot, ir orientēti uz peļņu. Tas ir acīmredzams noziegums pret cilvēci, taču neviens neiejaucas! Agrākās diakones un ordeņa māsas šodien kapā apgrieztos otrādi!

***

Pēc tam, kad “uzdūros” visiem šiem satraucošajiem faktiem un stāstiem, sāku ļoti bieži doties pie dabas, lai sagremotu iespaidus… Bet jo sevišķi es izbaudu savu kreiso aci. Reizēm es aiztaisu labo un skatos tikai ar kreiso aci. Katru brīdi priecājos par to, ka neņēmu vērā savas kreisās acs izņemšanas uzstādījumu, un ka esmu varējusi izlauzties no farmācijas – medicīnas lejupvelkošās spirāles. Taču diemžēl es “uzdūros” uz neskaitāmu cilvēku likteņiem, kas vairs nespēj izrauties no šīs spirāles, jo ir par vēlu…

***

Marisa ir invalīde vakcinācijas dēļ. Līdz tam viņa bija pilnīgi vesela, un zīdaiņa testēšanā no desmit iespējamajiem punktiem viņa saņēma visus desmit.

„Un tas pats notika arī ar Stefenu,un ar Billiju,

arī ar Maiklu, Marka meitu,

un ar Templiju.

Arī ar viņu.“

„Pēc vakcinācijas viņai bija divas piecas minūtes ilgas lēkmes. No vakcīnas radās smagi smadzeņu bojājumi, un visu atlikušo dzīvi viņai katru dienu bija lēkmes, kamēr 15 gadu vecumā viņa nomira savas mātes rokās.“

Ir ziņots par 250 tūkstošiem citu līdzīgu gadījumu, kas arī dokumentēti.

“Vakcinācija farmācijas industrijai un vakcīnu ražotājiem ir 30 miljardu dolāru bizness. Tāpat kā cigarešu, naftas un ķīmijas industrijas, arī farmācija pielieto stratēģijas, lai publicētu šķietamo zinātni un bloķētu to zinātnes veidu, kas apdraud viņu peļņas jomu.”

Roberts F. Kenedijs juniors, ASV prokurors, Roberta F. Kenedija trešais bērns. (Laikraksts “Express-Zeitung”)

Izteiktāk kā nekad agrāk es redzu neatliekamu vajadzību sabiedriskā kārtā strādāt “Kla.TV”, kas ir neatkarīgs ziņu raidītājs, kas visu šo nospiesto informāciju iznes tautā. Mediji par to mūs izteikti vajā, un atkal un atkal atšķeļ no mums visvērtīgākos brīvprātīgos… Starp citu, tieši tā nonācu arī līdz savam acs iekaisumam, jo mums regulāri, līdz pat trim reizēm nedēļā vajadzēja caurām naktīm aizstāvēties pret visļaunākajām mediju apmelojumu kampaņām, pie tam zaudējot mūsu vērtīgākos līdzstrādnieku un līdzstrādnieces…

Taču tagad ārkārtīgi priecājos par to, ka atkal esmu varējusi atgriezties savā darbā kā “Panorama-Film” produkcijas un “Kla.TV” vadītāja. Mans tēvs Ivo Saseks ir dibinājis šo platformu, lai publicētu apspiesto informāciju, ko nepublicē citi mediji. Jo sevišķi – mediju melus un nepareizo informāciju, caur ko, piemēram, izraisīti neskaitāmi kari un nogalināti miljoniem cilvēku. Tikai dažu gadu laikā mūsu studija izaugusi līdz miljonu auditorijai, kas aptver 212 valstis. Visā pasaulē darbojas 170 studijas, pārraidot sižetus 53 valodās. Kopā jau radīti vairāk nekā 15 tūkstoši raidījumi, kurus producējušas simtiem sabiedriski darbojošos komandu. Kad pēc atveseļošanās noskatījušos manā prombūtnē tapušos raidījumus, atklājās, lūk, kāds stāsts.

Turpinājums nākamajā publikācijā

Last modified: 11. maijs, 2022