Turpinām mītu kliedēšanu. Šoreiz par vienu no populārākajiem mītiem par tuberkulozi un tās vakcīnu:

“Nu labi, citas potes varbūt nav tik svarīgas, bet tuberkulozes poti gan ļoti ieteiktu, jo tā ir izpētīta un pārpētīta, un bomži taču visur sabiedriskajos transportos, var viegli saslimt no viņiem.”

Un vēl viens teksts par šo pašu tēmu, kuru vecākiem nācās dzirdēt no pediatres jaundzimušā dzīves pirmajā vakarā:

Tuberkolezes pote ir obligāta uzreiz pēc dzimšanas, lai bērns būtu vesels un neslimotu.”

Kāda ir realitāte?

Kā norādīts SPKC vakcinācijas kalendārā, tuberkulozes vakcīnu atļauts ievadīt jaundzimušajam, sākot no 12 stundām pēc dzemdībām!

Bet vai vecāki ir informēti, ka tuberkulozes vakcīna satur dzīvu M. bovis celmu?

Bērniņš tikko piedzimis, ienācis šajā pasaulē, pamazām sākot pie tās pierast, bet viņa organismā jau tiek ievadīts dzīvs tuberkulozes bacilis! Kā šāda veida medicīniskā manipulācija ir attaisnojama?

BKUS informatīvajā lapā par tuberkulozes poti minēts: “Tuberkulozes vakcīna ir vakcīna, kas satur dzīvu novājinātu M. bovis celmu, kas nevar izraisīt saslimšanu personām, KURĀM NAV PAZEMINĀTA imunitāte.”

Avots: https://www.bkus.lv/sites/default/files/editor/bcg.pdf?fbclid=IwAR1AsyE9k1Q0dWgKo0DCY6C8JBj-gQJD8A1e-EqdFjWAqlmmPqCYAemMklU

Vai ir iespēja izvērtēt jaundzimušā imunitātes stāvokli 12 stundas vai 2-5 dienas pēc dzimšanas, neveicot nekāda veida analīzes un testus, kā tas notiek dzemdību iestādēs? Vai šādā gadījumā, injicējot tuberkulozes vakcīnu jaundzimušajam, viņš tiek inficēts ar dzīvu tuberkulozes baktēriju, kas potenciāli var izraisīt bērna saslimšanu ar tuberkulozi, jo nav veikti nekādi testi, lai noskaidrotu viņa veselības stāvokli?

Tas, ka šī vakcīna var izraisīt saslimšanu ar tuberkulozi, lasāms Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas dokumentā “Tuberkulozes klīniskās vadlīnijas”:

Vissmagākās nevēlamās reakcijas ir diseminēta BCG infekcija un osteīta attīstība bērniem ar iedzimtu un iegūtu imūndeficītu.”

Avots: https://www.spkc.gov.lv/lv/registretas-2015gada/551a46dd7ceab1.pdf

Pārsteidzoši, bet šajā pašā dokumentā tiek atzīts, ka konkrētā vakcīna NEPASARGĀ no inficēšanās ar M.tuberculosis un infekcijas progresēšanas par tuberkulozi! Tiek norādīts, ka tā lielākā daļā gadījumu novēršot smago TB formu (miliāras TB un centrālās nervu sistēmas TB) attīstību, un līdz ar to samazinot mirstību no TB maziem bērniem.

Tātad – tā nepasargā no visizplatītākās tuberkulozes formas: plaušu tuberkulozes.

Avots: https://www.spkc.gov.lv/lv/registretas-2015gada/551a46dd7ceab1.pdf

Būtiska informācija, ko visticamāk nezina paši ārsti, kuri šo vakcīnu rekomendē un injicē jaundzimušajiem:

tuberkulozi izraisa baktērija Mycobacterium tuberculosis, taču Latvijā iepirktā un zīdaiņu potēšanai pielietotā vakcīna satur Mycobacterium bovis, kas izraisa tuberkulozi govīm nevis cilvēkam!

Tas ir tāpēc, ka Calmette un Guérin, kuru vārdā vakcīna nosaukta, sākotnēji to izstrādāja liellopiem nevis cilvēkiem. Vēlāk šo vakcīnu sāka injicēt arī cilvēkiem. Līdz pat šai dienai nav zināms, cik svarīgi ir tas, ka vakcīnas pamatā ir M. bovis, nevis M. tuberculosis!

Tātad, cilvēkam tuberkulozi izraisa baktērija Mycobacterium tuberculosis, bet pašā tuberkulozes vakcīnā tiek izmantota pavisam cita baktērija!

Kādā veidā, injicējot šo vakcīnu cilvēka organismā, var sagaidīt, ka radīsies “pareizās” antivielas, ja saslimšanu rada viena veida baktērija, savukārt vakcīnas sastāvā ir pavisam kas cits? Plašāka informācija – šajā pētījumā.

Vai BCG vakcīna var izraisīt saslimšanu?

Īsā atbilde: JĀ!

Viens no piemēriem: Tuberkuloze jaundzimušajiem: “Lībekas katastrofas” mācības (1929–1933)

1929. gadā Lībekā, Vācijā notika incidents, ko vēlāk nosauca par “Lībekas traģēdiju”. 251 zīdainis saņēma katrs trīs perorālas BCG devas, pēc kurām 90% gadījumu attīstījās tuberkuloze; 72 zīdaiņi nomira. Pēc tam izrādījās, ka vakcīnai kļūdaini bijušaspievienotas virulentas baktērijas. (Vai esat pārliecināti par to vakcīnu drošumu un tīrību no nāvējošiem piemaisījumiem, ko jūsu bērniem piedāvā medicīnas iestādēs?)

No šī incidenta var gūt trīs mācības:

  1. Pirmkārt, neskatoties uz augsto mirstību (29%), lielākā daļa zīdaiņu atveseļojās, kas liecina, ka cilvēkiem ir iedzimta imunitāte pret tuberkulozes baktērijām (antibiotikas vēl nebija pieejamas);
  2. Otrkārt, tie, kuri saņēma mazu baktēriju devu, labāk tika galā ar slimību nekā tie, kuri saņēma lielu devu, kas nozīmē, ka iedzimtā imunitāte ir atkarīga no baktēriju devas;
  3. Treškārt, divi zīdaiņi, kuri saņēma mazu devu, tomēr ļoti ātri nomira no tuberkulozes. No kā izriet, ka dažiem bērniem, iespējams, ir ģenētiska nosliece uz šo slimību.
Avots: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4721647/

Savukārt šajā pētījumā norādīts: BCG vakcinētajiem bērniem tiek novērotas visas tuberkulozes formas, un 16% no viņiem slimība turpinās izplatītākajā formā.

Secinājums: BCG aizsargājoša iedarbība ir iespējama tikai ar normālu uzturu un uzlabotiem sociālekonomiskajiem apstākļiem.

Te pētījums par 100 Indijas bērniem, kuri inficējās ar tuberkulozi. No 100 bērnu tuberkulozes gadījumiem 77 bija BCG vakcinēti un 23 nevakcinēti bērni. Lielākā daļa (42%) bija jaunāki par četriem gadiem; 35% – vecumā no 5 līdz 8 gadiem. 45 zēni un 55 meitenes.

Slimība vairāk skāra bērnus no zemāka sociālekonomiskā stāvokļa (62%), nepietiekamu uzturu saņēmušie (61%).

41 gadījumā anamnēzē bijis iekšējs vai ārpusģimenes kontakts ar pieaugušu tuberkulozes pacientu.

Pētījuma populācijā nebija būtiskas atšķirības starp BCG vakcinētiem un nevakcinētiem bērniem (p>0,05) pēc sekojošiem parametriem: vecums, dzimums, sociālekonomiskais stāvoklis, uzturvērtību un kontaktu vēsture (1. tabula).

Avots: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4921344/

Tuberkulārs limfadenīts tika novērots septiņos gadījumos, no kuriem vairāk nekā 70% – BCG vakcinētajā grupā.

Avots: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4921344/

Četrdesmit trim bērniem bija pozitīvs Mantū tests ar vairāk nekā 10 mm sacietējumu, no kuriem 33 (77%) bija vakcinēto grupā un 10 (23%) nevakcinēto grupā.

Krūškurvja rentgenogrammā bija patoloģiska aina limfadenopātijas, neatrisināmas pneimonijas un pleiras izsvīduma veidā 60 gadījumos, no kuriem 47 (78%) gadījumi bija BCG vakcinētajā grupā un 13 (22%) -BCG nevakcinētajā grupā.

Plaušu tuberkuloze primārā kompleksa un progresējoša primārā kompleksa formā bija 52 bērniem, no kuriem vairāk nekā 80% – BCG vakcinēto grupā.

Ekstrapulmonālā tuberkuloze tika novērota 41 bērnam, no kuriem 32 bija BCG vakcinēto grupā.

Avots: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4921344/

Pētījuma noslēgumā autori norāda uz augstu tuberkulozes plaušu formas sastopamību BCG vakcinētiem bērniem. Tas neesot bijis statistiski nozīmīgi.

Tajā pat laikā ekstrapulmonālajā grupā lielāks neirotuberkulozes sastopamības biežums tika novērots BCG nevakcinētiem bērniem, kas bija statistiski nozīmīgi.

Autori secina, ka pamata riska faktori bija slikts sociāli ekonomiskais stāvoklis, nepietiekams uzturs un vājš imunizācijas segums.

Avots: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4921344/

Kāda BCG vakcīna tiek pielietota Latvijā

“Vakcīnrealitāte” jau 2021.gadā atklāja, ka Latvijā izmantotā tuberkulozes vakcīna ne tikai nepasargā no plaušu tuberkulozes (kas ir izplatītākā tuberkulozes forma), bet nav arī reģistrēta Latvijā!

BKUS mājaslapā minēts: “Pēc 2015. gada vakcīna Latvijas tirgū vairs nebija pieejama, līdz ar to Zāļu Valsts Aģentūra (ZVA) pieņēma lēmumu atļaut izplatīt Latvijā nereģistrētās zāles “Szczepionka przeciwgruźlicza BCG 10”. “Szczepionka przeciwgruźlicza BCG 10” tika izvēlēta, balstoties uz kvalitātes un drošības sertifikātiem.”

Avots: https://www.bkus.lv/lv/content/vakcinacija-pret-tuberkulozi

Kāda ir situācija 2023. gadā? Atverot SPKC mājaslapā pieejamo dokumentu par vakcīnu iepirkumiem 2022. – 2023. gadam, tiek iepirkta tā pati poļu vakcīna!

Tā pati vakcīna, kura nepasargā no plaušu tuberkulozes. Arguments, kuru lielākā daļa ārstu izmanto, lai pārliecinātu jaundzimušo vakcinēt ar BCG: lai pasargātu no plaušu tuberkulozes!

Avots: https://www.spkc.gov.lv/lv/media/16519/download?attachment

Pirms ļaujat injicēt savam bērnam šo Latvijā nereģistrēto tuberkulozes vakcīnu, aicinām izlasīt “Vakcīnrealitāte” izpētes rakstu par tuberkulozes vakcīnu šeit.

Vai vakcīna nav novecojusi?

Aizvadītie gadi parādījuši, cik ātri vīruss var mutēt. To pašu var attiecināt arī uz baktērijām, kuras mutē un kļūst rezistentas, piemēram, pret antibiotikām. Bet, vai tiek turpināts pilnveidotas tuberkulozes vakcīnas, izmantojot tās baktērijas, kas cirkulē mūsdienās?

Izrādās, ka nē! Šajā zinātniskajā rakstā norādīts, ka visi BCG vakcīnu celmi ir nemainīgi kopš 1920-jiem gadiem:

Avots: https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0264410X17317486

Poļu vakcīnas sastāvā tiek izmantots Brazīlijas celms: “Aktīvā viela ir dzīvās BCG baktērijas (Bacillus Calmette-Guerin), Brazīlijas Moreau substrāts.” Kā minēts šajā publikācijā – Brazīlijas Moreau substrāts vakcīnās tiek izmantots kopš 1920-jiem gadiem.

Avots: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3187452/

Tātad jau simts (100!) gadus tiek izmantots viens un tas pats substrāts.

Šajā pētījumā aktualizēts jautājums par jauno BCG vakcīnu nepieciešamību. Lai gan meta analīze atklāja, ka teorētiskā vakcīnas efektivitāte ir 50%, tiek lēsts, ka vien 5% tuberkulozes nāves gadījumu varētu novērst ar vakcināciju.

Pētījuma autori norāda, ka T šūnām ir galvenā loma aizsardzībā pret tuberkulozi, tādēļ nākotnes vakcīnai jābūt vērstai uz T limfocītiem. Diemžēl tam nav precedenta, jo visas esošās vakcīnas darbojas caur antivielām nevis T šūnām.

Tiek uzsvērts, ka jaunas vakcīnas izstrāde un klīniskie pētījumi varētu aizņemt daudzus gadus.

Turpat minēts: “Diskusijas par tuberkulozes vakcīnas iespējamību parasti apstiprina fakts, ka mazāk nekā 10% no 2 miljardiem cilvēku, kas inficējas ar M. tuberculosis, attīstas aktīva tuberkuloze.”

Tātad ne visiem cilvēkiem attīstās tuberkuloze, neskatoties uz inficēšanos.

Avots: https://www.nature.com/articles/nm0900_955

Šajā mājaslapā var apskatīt karti ar tuberkulozes nāves gadījumiem. Kā redzams, tuberkuloze izplatīta tieši trešās pasaules valstīs, kur cilvēkiem nav pieejams pietiekams uzturs, higiēna un atbilstoši dzīves apstākļi.

Avots: https://www.stoptb.org/static_pages/MappingTool_Main.html

Latvijā 2020. gadā nāves iemesls tuberkuloze bijis 70 cilvēkiem (2015. gadā – 120 cilvēkiem). Diemžēl kartē nav minēts ne cilvēku vecums, ne sociālais stāvoklis, lai varētu izvērtēt riska grupas. Bet tā kā tuberkulozi sauc par nabadzības slimību, var pieņemt, ka lielāka daļa no šiem cilvēkiem būs smēķētāji, diabētiķi, cietumnieki, narkomāni vai bezpajumtnieki.

Svarīgi pieminēt, šī vakcīna NEPASARGĀ no inficēšanās un slimības progresēšanas (tas izlasāms šeit).

Avots: https://www.stoptb.org/static_pages/MappingTool_Main.html

Bezpajumtnieks trolejbusā

Slavenākais jauno vecāku bieds ir mītiskais stāsts par bomzi, kas var uzšķaudīt mazulim, tādējādi inficējot ar tuberkulozi.

Pirmkārt, neviens domājošs vecāks ar savu zīdaini nesēdēs sabiedriskajā transportā līdzās bezpajumtniekam.

Otrkārt, tuberkulozes bacilis ir sastopams visur, un ir cilvēki, kuri neapzinās savu saslimšanu ar tuberkulozi.

Treškārt, vakcīna nepasargā no inficēšanās un slimības progresēšanas.

Ceturtkārt, šī vakcīna nepasargā no plaušu tuberkulozes, kas ir visizplatītākā TB forma!

Pietkārt, ceturtdaļa pasaules iedzīvotāju ir inficējušies ar tuberkulozi, bet nesaslimst ar to!

Pasaules veselības organizācijas mājaslapā ir pieejams “Globālais tuberkulozes ziņojums 2022. gadā” ar sekojošu informāciju:

Tuberkulozes izraisītājs ir Mycobacterium tuberculosis bacilis, kas izplatās, kad cilvēki, kuri ir slimi ar tuberkulozi, izdala baktērijas gaisā (piemēram, klepojot). Tiek lēsts, ka aptuveni ceturtā daļa pasaules iedzīvotāju ir inficējušies ar TB (1), taču lielākā daļa cilvēku nesaslims ar tuberkulozi un daļa izārstēsies no infekcijas (2, 3). No kopējā cilvēku skaita, kuriem katru gadu attīstās tuberkuloze, aptuveni 90% ir pieaugušie, un vīriešu vidū ir vairāk saslimšanas gadījumu nekā sieviešu vidū. Šī slimība parasti skar plaušas (plaušu TB), bet var ietekmēt arī citas vietas.”

Avots: https://www.who.int/teams/global-tuberculosis-programme/tb-reports

Faktori, kas var izraisīt tuberkulozi

Ir zinātniski pierādīts, ka tuberkuloze visvairāk izplatīta tieši tur, kur cilvēkiem nav pieejams labs uzturs un normāli dzīves apstākļi.

Ja ceturtā daļa pasaules iedzīvotāju ir inficējušies ar tuberkulozi, bet nesaslimst ar to, ir nepieciešams papildu faktors, kas var izraisīt saslimšanu.

Šie faktori ir:

  • Nepilnvērtīgs uzturs (tai skaitā neveselīgs):

Tuberkuloze ir ar nabadzību, sliktiem sadzīves apstākļiem saistīta slimība. Vairāk lasiet šeit, šeit un šeit.

  • Slikti vides apstākļi (mitrums, aukstums, pelējums utml.):

Nepiemēroti dzīves apstākļi, aukstums un mitrums palielina risku inficēties ar tuberkulozi. Vairāk lasiet šeit un šeit.

  • Smēķēšana:

Aktīvā un pasīvā smēķēšana ir saistīta ar tuberkulozes riska dubultošanos. Bijušajiem un esošajiem smēķētājiem ir paaugstināts risks inficēties ar tuberkulozes baktērijām, attīstīt TB, komplikācijas un nāvi no TB.

Atkārtotas tuberkulozes risks tiem, kuri smēķēja vairāk nekā 10 cigaretes dienā bija divreiz lielāks nekā nesmēķētājiem. Vairāk lasiet šeit, šeit un šeit.

  • Alkoholisms:

Tuberkuloze ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem pasaulē, un tiek lēsts, ka vairāk nekā 8% pasaules tuberkulozes gadījumu ir saistīti ar alkoholismu. Pastāv būtiska saikne starp alkohola ietekmi uz plaušu imunitāti un mehānismiem, ko Mycobacterium tuberculosis izmanto, lai attīstītu infekciju. Vairāk lasiet šeit.

  • Diabēts:

Saikni starp diabētu un tuberkulozi ievēroja Avicenna jau tālajos 980–1027., un mūsdienās šī likumsakarība tiek atklāta no jauna. Cukura diabēta slimnieki trīsreiz biežāk slimo ar tuberkulozi, 20 reizes biežāk inficējas ar HIV. Vairāk lasiet šeit un šeit.

  • Imūnsistēmas traucējumi:

Novājināta imūnsistēma, inficēšanās ar HIV-1 ievērojami palielina aktīvās tuberkulozes (TB) risku. Vairāk lasiet šeit un šeit.

  • Neveselīgs pazemināts ķermeņa svars:

Cilvēkiem ar nepietiekamu svaru bija 12 reizes lielāka iespēja saslimt ar tuberkulozi, salīdzinot ar cilvēkiem ar normālu svaru. Cilvēkiem ar lieko svaru tuberkulozes risks bija 3 reizes mazāks, bet cilvēkiem ar aptaukošanos – 5 reizes mazāks. Vairāk lasiet šeit.

  • Zems vai nepietiekams A, C un D vitamīna daudzums organismā.

Smadzenēs un cerebrospinālajā šķidrumā ir augsts C vitamīna līmenis, lai novērstu oksidatīvo stresu. Tiek uzskatīts, ka oksidatīvajam stresam ir nozīme tuberkulozes un citu meningīta veidu patoģenēzē.

C vitamīna līmenis plazmā un cerebrospinālajā šķidrumā pacientiem ar tuberkulozo meningītu bija zemāks nekā kontroles grupā.

Pacientiem ar tuberkulozes meningīta komplikācijām C vitamīna līmenis plazmā un cerebrospinālajā šķidrumā bija ievērojami zemāks nekā pacientiem bez komplikācijām. Vairāk lasiet šeit, šeit un šeit.

Ja dzirdat reklāmas vai saukļus, ka ik gadu miljoniem cilvēku mirst no tuberkulozes, tad ziniet: tas lielākoties notiek pasaules sociālekonomiski neattīstītākajās valstīs. Jo tur joprojām miljoniem cilvēku dzīvo neapskaužamos apstākļos un saņem nepietiekamu uzturu.

Kā norādīts šajā pētījumā: tuberkulozes sastopamība svārstās no:

  • mazāk nekā 10 gadījumi uz 100 000 cilvēkiem Ziemeļamerikā;
  • 100 – 300 gadījumi uz 100 000 cilvēkiem Āzijā un Rietumkrievijā;
  • vairāk nekā 300 gadījumi uz 100 000 cilvēkiem Dienvidāfrikā un Centrālāfrikā.

Bez ārstēšanas no šīs slimības mirst līdz 60% cilvēku. Būtībā visi šie gadījumi notiek trešās pasaules valstīs, atspoguļojot nabadzību un veselīgu dzīves apstākļu un atbilstošas medicīniskās aprūpes trūkumu. Šo globālo krīzi saasina vairāku zāļu rezistences parādīšanās tādās valstīs kā bijušajā Padomju Savienībā, Dienvidāfrikā un Indijā, kur dažas antibiotikas ir pieejamas, taču tām ir zemāka kvalitāte vai tās netiek lietotas pietiekami ilgu.

Avots: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC164219/

Tuberkuloze ir nabadzības slimība, kas saistīta ar nepilnvērtīgu uzturu un nepiemērotiem dzīves apstākļiem.

Vēl viens svarīgs faktors veselības saglabāšanā: spēcīga imūnsistēma. Diemžēl imūnsistēma tiek grauta ar vakcīnu ievadīšanu, pārmērīgu zāļu lietošanu un neveselīgu pārtiku, kuras sastāvā ir organismam kaitīgas vielas.

Vērtīgākais, ko vecāki var darīt savu bērnu labā, ir būt izglītotiem un informētiem ne tikai par vakcīnām, bet arī ikdienā lietotajiem medikamentiem, kā, piemēram, “Nurofen”, kas var izraisīt neauglību (par to turpināsim citā rakstā). Ikviena medicīniska manipulācija un zāļu lietošana ietekmē bērna organismu un imūnsistēmu.

Svaigs gaiss, pilnvērtīgs uzturs, tīra un sakārtota vide, harmonija ģimenē – šie visi ir nozīmīgi faktori veselībai.

Last modified: 19. janvāris, 2023