Viņas nav Sorosa “Open Society Foundations” finansējuma aitiņas. Viņas ir “labākās jaunās žurnālistes”, kuras zina īsto un vienīgo patiesību.

Savā vecumā viņas viens un divi spēj izveidot pamācošus vienas taisnības rakstus un raidījumus par vakcīnām, ūdens īpašībām, masku “veselīgumu”. Par jebkuru tēmu viņas prot uzrakstīt vajadzīgajā manierē, atlasot savu priekšstatu apstiprinošus argumentus.

Bet. Vai tā ir žurnālistika?

“Labākais jaunais žurnālists” – šim apbalvojumam pretendentus izvirza paši mediji, lai parādītu, ka jaunie censoņi tiek novērtēti un motivētu viņus arī turpmāk darboties žurnālistikas lauciņā.

Kāds ir šo attēlā redzamo žurnālistu, kuras arī saņēmušas minēto apbalvojumu, devums sabiedrībai?

Pa kreisi redzamā “Re:Baltica” darbiniece Inese Liepiņa ir raidījuma “Starp Citu” producente, liecina informācija nodibinājuma mājaslapā. Atveram raidījumu, bet…. To nav iespējams klausīties.

Informācija pasniegta asi, kategoriski, emocionāli, agresīvi un grūti uztverami tieši dēļ pasniegšanas formas. Vārdiska caureja ar mērķi kādu pazemot, diskreditēt, noniecināt un radīt neslavu virknei Latvijas iedzīvotāju, kuru uzskati ir nevis nepareizi, bet gluži vienkārši nesakrīt ar šo jauno marginālo dāmu pasaules redzējumu.

Vai tā ir žurnālistika? Vai tā ir apbalvojuma “Labākais jaunais žurnālists cienīga žurnālistika”?

Šajā video I. Liepiņa runā par mediju ētiku. (Par mediju ētiku, Kalr!)

Avots: www.facebook.com

Uz jautājumu, kādi ir ētiskas žurnālistikas kritēriji, I. Liepiņa atbild: “(..) patiesums, objektivitāte, pārbaudīta informācija, viedokļu dažādība un redakcionālā neatkarība.”

Un tagad vēlreiz noskatāmies viņas producētos raidījumus “Starp Citu”. Patiesuma – nav; objektivitātes – arī ne, jo saturs veidots caur izteikti subjektīvu prizmu; pārbaudīta informācija – vienos vārtos; viedokļu dažādība – jā, tas ir, bet tikai, lai pavisam nediskreditētu sevi; redakcionālā neatkarība – atliek paraudzīties uz viņu publicētajiem finansējuma avotiem, lai pārliecinātos, ka tas ir viens flangs, kas attiecīgi atspoguļojas viņu veidotajā saturā.

No labās puses ir organizācijas darbiniece – “Re:Check autore/pētniece” Sabīne Bērziņa, kura skolojusies augstās skolās.

“Re:Baltica” mājaslapā lasāms: “Ieguvusi mediju un globalizācijas apvienoto maģistra grādu Orhūsas, Amsterdamas un Kalifornijas universitātē Bērkli.” Iespaidīgi. Tikai diemžēl nevienā no šīm augstskolām viņai nav iemācīts, ka:

Pirmkārt, viedoklis iesaistītajam avotam jālūdz pirms raksta publicēšanas nevis pēc tam, jo pretējā gadījumā objektivitāte un viedokļu dažādība nekādi nevar izdoties. Otrkārt, ja lūdz kādam atbildēt uz konkrētiem jautājumiem, jānorāda mērķis, lai saņēmējs zina, kādam nolūkam viņa atbildes tiks izmantotas. Treškārt, ja avots lūdz paskaidrot, kuru reģistrēto mediju cilvēks, kurš stādījies priekšā kā žurnālists, pārstāv, tad tas arī jāatklāj. Pretējā gadījumā šāds žurnālists jau saknē nevairo uzticību – pats grib zināt atbildes uz privātas dabas jautājumiem, taču no savas puses nav gatavs atklāt elementāru informāciju. Ar visu šo S. Bērziņai pašlaik pieklibo, kas izriet no “Vakcīnrealitāte Latvijā” komunikācijas ar viņu.

Avots: https://rebaltica.lv/

Vai varētu būt tā, ka Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centrs / “Re:Baltica” nemaz nav Latvijas mediju reģistrā, kā liecina “Lursoft” mediju reģistrs? Ja esat “neatkarīgs medijs”, kā paši sevi pozicionējat un strādājat saskaņā ar žurnālistikas ētikas kritērijiem, tad jau nevajadzētu baidīties no tiesas procesiem, ko pret mediju var ierosināt par ētikas un žurnālistikas principu pārkāpumiem.

Sorosa stipendiāte?

– S. Bērziņas “alma mater” – Kalifornijas universitāte Bērkli ir viena no tām, ko atbalsta “filantrops” Džordžs Soross, liecina ebreju mediji. Tātad, S. Bērziņa ne tikai izglītojusies, iespējams, par Sorosa fondu naudu, bet arī saņem algu no viņa finansējuma, kā norādīts “Re:Baltica” mājaslapā.

Avots: www.jweekly.com

Šīs jaunās meitenes ir pārliecinātas, ka elektromagnētiskais starojums un masku nēsāšana ir nekaitīga, ka vakcīnas ir vajadzīgas un glābj, nevis izposta dzīves.

Taču “pasaules problēma ir tā, ka inteliģentie cilvēki ir šaubu pilni, bet dumjie – pārliecības pārpilni,” teicis amerikāņu rakstnieks Čārlzs Bukovskis.

Avots: www.azquotes.com

Baidieties no ārstiem, kuri uzskata, ka ir visgudrākie un zina, kā labāk vajag. Un tikpat labi arī no pārgudriem žurnālistiem.

Kādam būtu jābūt cerīgam žurnālistam? Kurš apzinās, ka daudz ko vēl nezina, nespēj ieraudzīt un saprast. Viņam jāgrib izzināt, uzklausīt atšķirīgus viedokļus, ar cieņu tos prezentēt, cenšoties maksimāli norobežoties no sava subjektīvā “es” un finansētājiem.

Vai varat nosaukt šādas žurnālistikas piemēru – mediju darbinieku Latvijā?

NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU, zem katras publikācijas sauc Re:Baltica. Organizācijai, kura saņem un desmitiem un simtiem tūkstošu eiro par smadzeņu skalošanu un “faktu pārbaudīšanu” no pasaules pārveidotājiem, pietiek nekaunības lūgt naudu arī no ierindas iedzīvotājiem, lai sniegtu zemas kvalitātes tendenciozu informāciju viņus par viņu pašu naudu.

Last modified: 1. oktobris, 2021