Ilgstošas blaknes pēc holesterīna medikamenta lietošanas

Rīgas centrā, Skolas ielā praktizējošā ģimenes ārste Marija Baumane ir valsts līdere senioru kovidpotēšanas rezultātos. Nacionālā Veselības dienesta (NVD) dati liecina, ka 88% no 600 viņas praksē reģistrēto senioru saņēmuši toksiskās kovida injekcijas.

Paņēmiens, kā likt senioriem brīvprātīgi piekrist eksperimentālās gēnu terapijas inejkcijām, šai mediķei, tāpat kā citiem, bija klasisks un cietsirdīgs: nav potes – nav recepšu, konsultāciju, mājas vizīšu.

Šāda pieeja ļāva mediķiem sasniegt mērķus, izpildot produktu noieta plānus un NVD prasības, apmaiņā par pakalpojumiem saņemot papildu finansējumu.

Ar “Vakcīnrealitāte Latvijā” sazinājās kāds M. Baumanes pacients, kurš vēlējās palikt anonīms.

“Mana pieredze ar ģimenes “ārsti” Maiju Baumani:

Tas bija vēl pirms medicīnas pasaule sagriezās ar kājām gaisā. Kā cilvēks, kuram interesē sava veselība, sasniedzot vīrietim maģisko un daudz kur pieminēto 40 gadu slieksni, arī propagandas ietekmē, ka vajag sevi profilaktiski pārbaudīt, izdomāju aiziet pie ārsta nodot analīzes.

Līdz tam nekādu sūdzību, ne ārstu vajadzības nebija. Iepriekšējās pieredzes tikai padomju laikā. Loģiski, ka nekāda ģimenes ārsta nebija. Kur un pie kā iet – pilnīgi ne jausmas. Dzīvesbiedre internetā salasījusies labas atsauksmes, ieteica Maiju Baumani. Kad pirmo reizi atnācu uz vizīti, tā arī teicu, ka sūdzību nav, gribu vienkārši profilaktiski pārbaudīties. Liekas, ka viņai tas bija tāds zināms izbrīns. Nointervēja un ķērās pie analīžu veikšanas.

To, ka man ir augsts asinsspiediens, zināju jau sen, gan no mātes teiktā, gan no kaut kādām senām nepieciešamām pārbaudēm (tiesībām, sportā vai tml.). To arī, ļoti atklāts un godīgs būdams, protams, pateicu. Pamērot, laikam tā arī bija.

Norīkoja man holesterīna pārbaudes. Protams, atrada slikto holesterīnu. Izvaicāja par visiem riska faktoriem, bet man tādu nav neviena, gluži otrādi, ēdu samērā veselīgi, sportoju, liekā svara nav, nesmēķēju, alkohols svētkos mazliet. Jautāju, kā es dabiskā veidā varu no tā tikt vaļā, atbildi -loģiski, īsti nesaņēmu, vai kaut ko, ka manā bez riska faktoriem esošajā gadījumā – tikai ar zālēm.

Es mēģināju runāt, vaicāt, kā tas rodas, ka jābūt taču kaut kādiem dabīgiem samazināšanas veidiem, bet nekādās konsultācijās ar mani neielaidās. Labi, daļēji saprotu, ka darba daudz, nav laika ar katru stundām runāt, bet tas faktiski arī pierāda patieso ārsta (vai/un sistēmas) būtību – nevis meklēt iemeslu un palīdzēt, bet fiksi izpildīt darbu un nopelnīt.

Gāju tobrīd par “valsts” naudu, jāmaksā bija tik pacienta nodeva kādi 1-2 eiro par vizīti. Pat biju gatavs maksāt 2x vairāk, bet lai pret mani izturas un runā kā ar cilvēku. Neveiksmīgs mēģinājums.

Kas ir 2 eiro, salīdzinot ar ārstu kvotām, nākamo ienākumu līmeni un gan jau farmācijas biznesa ārzemju ceļojumiem un citiem labumiem?!

Izrakstīja dārgas zāles, un lai pēc mēneša atnāku atkal. Cītīgi dzēru to mēnesi. Kaut kad tajā laikā, vai pirms, redzeslokā nonāca un sākām lasīt samērā jaunu žurnālu “Ko ārsti jums nestāsta?” (Šobrīd zinu ka, lai arī ceļš uz kaut kādu citādu viedokli un izpratni, tomēr tāpat farmācijas biznesa produkts – nu, jūs jau ziniet, ja parādās tautā interese par alternatīvām lietām, vajag to avotus radīt pašiem, lai kontrolētu savu iespējamo opozīciju un tāpat turētu visu savā varā).

Tātad tajā žurnālā bija arī raksts par holesterīnu. Izskaidrots, ka tie ir divi, labais un sliktais, un ka viss nav tik slikti, kā mālē tradicionālā medicīna. Jāsaka, ka man arī pašam bija nojauta, ka kaut kas nav, kā vajag.

Nākamajā vizītē rādītāji sliktajam holesterīnam bija it kā mazinājušies. Nopriecājos, cerēju uz ko pozitīvu arī turpmāk. Atkal jautāju, vai nav kādi dabīgi veidi? No kādas pārtikas jāatsakās, vai ko lietot, lai tas dabīgi vismaz nepalielinātos, ja ne samazinātos. Klusums. Izrakstīja nākamo porciju zāļu un atkal piekodināja atnākt pēc mēneša. Biju šokēts. Tā arī tās zāļu receptes man joprojām stāv kaut kur mājās atvilktnē neizmantotas.

Droši vien pie viņas tā arī vairs neietu, ja ne vēl kāds gadījums, kas vispār sagrāva uzticību kā viņai, tā ārstiem kopumā (protams, saprotu, ka visi nav vienādi, un ka ir arī labi ārsti).

Ziemā, liekas vismaz pusgadu vai gadu pēc holesterīna epopejas, konstatēju ka kreisā roka pleca locītavā palikusi stīvāka. Detaļas vairs neatceros, bet uz ielas paslīdēju un, lai noturētu līdzsvaru, ar to roku sanāca straujš un plašs vēziens uz augšu. Sajutu tūlītējas ļoti asas sāpes rokā – pleca locītavā. Kopš tā brīža roku nevarēju pacelt augstāk par 45% ne uz priekšu, ne sāniem. Bija jāmeklē kaut kāds risinājums. Lai tiktu pie ārstiem un saprastu, kas vainas, vajag ģimenes ārstu. Atkal gāju pie Baumanes. Noklausījās stāstu un pateica, ka man ir pleca locītavā artrīts. Jā, biju nosūtīts pa vidu uz rentgenu.

Kad jautāju, ko tas nozīmē un kā tikt vaļā, izārstēt, pateica spriedumu, ka nekā. Būšot jāsadzīvo, ka tā būšot uz mūžu un roka pilnīgi nefunkncionēs. Atkal šoks. Neatlaidīgi prašņāju, ka jābūt tak kādam speciālistam, pie kā aiziet, kas palīdzēs. Nu, ja es gribot, varot mani nosūtīt uz vizīti pie osteopāta. Bet tas neko daudz nepalīdzēšot.

Atmetu ar roku šai “profesionālei” un sāku pats savu ceļu uz atlabšanu. Man bija paziņa kinezioloģe, aizgāju ar savu stāstu un rentgenu turp, izmeklēja (iztaustīja, vai pareizāk notestēja), ieteica traumatologu. No tā tiku nosūtīts uz magnētisko rezonansi, izpētīja to, konstatēja, ka varētu būt ieplīsusi saite (vai kaut kas tml., vairs neatceros detaļas).

Izārstēt ar operāciju par kādiem ~1000 eiro. Bet pagaidām lai sameklējot fizioterapeitu un pavingrojot. Ja labāk nepaliek, lai nākot atkal, runāsim par operāciju.

Atradu fizioterapeitu. Pus gadu, šķiet pat mazāk, nostaigāju 3x nedēļā uz ārstniecisko vingrošanu, un roka atjaunoja savu agrāko funkciju. Pa vidu no jaunās fizioterapeites dzirdēju stāstu, ka kas līdzīgs bijis agrāk viņas tēvam, bet tas pārgājis pēc laika pats no sevis.

Arī es izbaudīju šo problēmas “pāriešanu pats no sevis”. Tas bija tieši lokdaunu un sekojošās novakcinēšanas periodā [stāsta autors nav saņēmis kovida injekcijas un veicis testus – red.], kad otrai rokai ne no tā, ne no šā, uznāca līdzīgas problēmas. Roku atkal nevarēja pacelt ne sānis, ne uz augšu, un bija patstāvīgas sāpes pie kustībām, kā arī naktī guļot. Ar to pieredzes stāstu un ticību vienkārši dzīvoju, cietos, un gaidīju kad sāks palikt labāk.

Protams pa to laiku n-tās informācijas meklēšana pašam, visādu video pamācību (ārstu, fizioterapeitu) ar līdzīgām problēmām skatīšanās un mēģinājumi kustināt, vingrināt.

Jā, varu apliecināt tagad, pusgada laikā no tā tiku vaļā pats.
Jauna ģimenes ārsta man nav. Pieraksts (laikam precīzāk – uzskaite) palicis tas pats. Jo, lai pārreģistrētu, jāatrod jauns. Lieki piebilst, ka pazaudējot uzticību, man ar to ir grūtības. Bet nav arī baigās vajadzības. Esmu sapratis, ka daudz kas ir galvā un attieksmē. Neizslēdzu, ka ir labi ārsti, pat esmu dažus kontaktus no tā paša Jūsu avota un vēl šur tur dabūjis.

Bet šķiet, ka mana nākotnes veselības uzlabošana, palīdzības meklēšana, vai uzturēšana vairāk balstīsies uz netradicionālo pusi.
Tāds mans pieredzes stāsts. Gari sanāca.:)”

Aplūkojot konkrētā medikamenta lietošanas instrukciju, atklājas ļoti garš saraksts ar komplikācijām, kas var rasties pēc tā lietošanas. Tās izskaidro arī pieredzes stāsta autora pēkšņās veselības problēmas.

Pieredzes stāsta autors atzīst: “Jā, [lietošanas instrukciju pirms zāļu dzeršanas -red.] nelasīju. Biju iepriekš pieradis uzticēties cilvēkiem.
Vienīgi darbības kaut kādas neadekvātas izsauc manī aizdomas. (..) Oo, ražotājs Pfizer… ideāli! Palasīju tagad to info. Saskatu tur dažas lietas, kuras nevarēju līdz šim saprast, kāpēc man pēkšņi ir… Laiks, protams, pailgs pagājis, bet tomēr.”

“Lieki piebilst, ka nekādas diētas man netika ne tikai nozīmētas, bet pat netika ieteiktas. Es vēl speciāli prasīju, ko labāk lietot, ko nelietot, holesterīna samazināšanai dabiskā veidā ar pārtiku.”

“Es sev piedēvētu no tās lietošanas vilkēdei līdzīgus simptomus, izsitumus uz ādas. Parādijās pirmās mazās pazīmes ap 2016. gadu. Vēlāk izteiktāk un vairāk. Maksimums pirms gada, diviem. Joprojām netieku īsti vaļā. Nezinu, vai var saistīt ar tām zālēm, bet fakts tāds ir. Saistīju ar stresu un citām nesaprotamām lietām. Esmu bijis pie dermatologa, bet tas bija pirms “pandēmijas”.
Šobrīd jau kādu laiku visādi cenšos tīrīt organismu.”

Plašāk par attīrīšanos lasiet šajā publikācijā: Mēs neesam slimi, mēs esam saindēti – Vakcīnrealitāte.org (vakcinrealitate.org)

Last modified: 25. marts, 2023