Oktobra nogalē “Vakcīnrealitāte Latvijā” pastkastītē saņemam vēstuli no jaunas sievietes ar ievadvārdiem:
“Esmu beidzot nobriedusi par šo runāt… Ir izsāpēts.”

Vēstule parakstīta ar vārdu un uzvārdu, taču respektējam vēlmi to publiski nenorādīt. Pievienoti arī divi attēli: zīmīte piemiņai ar mirušā mazuļa pēdiņu nospiedumu un datiem (publicējam zemāk); otrā redzams 23. nedēļas sasnieguša bērna ķermenītis. Lai gan māmiņa ļauj publicēt abus attēlus, mirušo bērnu ētisku apsvērumu dēļ tomēr nerādīsim.

Māmiņa, kuras cerības aprāvās 2021. gada 11. janvārī, raksta:

“Redzēju jūsu rakstus par gripas vakcīnām. Esmu beidzot nobriedusi par
šo runāt… Ir izsāpēts. Gaidīju savu pirmdzimto, un ginekoloģe, kura regulāri reklamējas “Māmiņu klubā” – Karlīna Elksne – uzstāja vakcinēties ar gripas vakcīnu.

Togad, 2020. gadā, esot bijis iepirkts maz vakcīnu, un infektoloģe Baiba Rozentāle sāka celt trauksmi par gripu. Klausoties to, nesatraucos vispār. Skeptiski attiecos pret vakcināciju pret gripu. Tomēr ginekoloģe uzsvēra, ka esot grūtnieces, kuras nomirst gripas dēļ vai – vēl ļaunāk – apdraud mazos.

Domājot par mazuli un nākotni, uzreiz savakcinējos ar “Fluarix Tetra” GSK vakcīnu turpat veselības centrā, jo ārste teica, ka viņiem esot vakcīnas.


Devāmies uz otro usg, lai uzzinātu mazā dzimumu. Todien bērna tēvs palika mašīnā. Atnācu uz auto, izplūdusi asarās, jo mums lika steidzami
stacionēties – bija atvēries dzemdes kakls.

Tieši pēc vakcinācijas vakaros sākās krampji un sāpes vēderā… Tā kā tā bija pirmā grūtniecība, es nesapratu, vai tas ir ok, vai tomēr nē.

Divas nedēļas mēs agonējām uz saglabāšanu Rīgas Dzemdību namā, taču
neizturējām… Zāļu valsts aģentūrai un ginekoloģei esam tikai statistika…

Piecus mēnešus es praktiski neeksistēju, jo biju dziļā depresijā. Kad kaut cik atguvos, uzzināju, ka šī bija Latvijas tirgum jauna vakcīna, nekad iepriekš neizmantota…

No vakcinācijas līdz priekšlaicīgajām dzemdībām bija pagājušas nepilnas divas nedēļas. Autopsijā noskaidrojās, ka nabas saite bija nopuvusi. Mazajam bija pilnas plaušas ar augļūdeņiem. Sāpīgi bija, ka covid laikā bija teju neiespējami nopirkt atbilstošu apģērbu mazajam, lai varētu pienācīgi apglabāt, un kurā viņa mazais ķermenītis “nenoslīktu”… Toreiz viss bija slēgts…

Mazuļa pēdiņu nospiedums, dzimšanas datums, svars un garums

Lieki piebilst, ka tagad man ir cita ginekoloģe, un tā neiesaka vakcinēties vispār. Iepriekšējā ginekoloģe bija gatava “eksperimentēt” ar manu mentālo veselību ar vēl vienu šādu grūtniecību, jo tādas esot “vadlīnijas”.

Ļauju nopublicē arī savu mazo, lai sabiedrība ir informēta. Paldies par to, ko darāt!”

Atbildot uz dažiem precizējošiem VR jautājumiem, sieviete raksta:

“Mazulis aizgāja 23. nedēļā. Divas nedēļas mēs bijām uz saglabāšanu, un satraukti gaidīju katru pirmdienu, jo tad mainījās nedēļas mazulim un tiktu
mainīta ārstēšana – injekcijas plaušiņām utt.

20. nedēļā (gandrīz 21. nedēļa) mediķi atklāja, ka man ir atvēries dzemdes kakls un redzams augļūdeņu pūslis. Slimnīcā saņēmu kaudzi zāļu, no kurām sākās alerģija, un pēc tam tika konstatēta infekcija.

Kad atradāmies slimnīcā, mums katru dienu tika mērīti tonīši, un līdz
pat dzemdībām dēliņam bija sirdspuksti. Mazais arī bija pienācīgi attīstījies,
bez deformācijām.

Es biju pārsteigta, ka RDzN nostāja ir atstāt likteņa varā tās mammas,
kuru mazie ir zem 23. nedēļām. No 23. nedēļas sāk špricēt zāles ātrākai
plaušu attīstībai. It kā līdz 23. nedēļai puncī esošo mazo nav vērts
glābt. Tā sajūta ir drausmīga!

Otrs, ko vajadzēja ar smagu sirdi izlemt – ja mazais piedzims un neelpos, necensties viņu atgriezt dzīvē. To abi ar mazā tēvu sapratām, jo pat, ja viņš elpotu pats… Tā būtu bijusi invaliditāte mūža garumā. Tas visā šajā pasākumā bija vissmagākais.

Būtībā gripas vakcīna veicināja dzemdes kakla atvēršanos, kas savukārt
radīja infekciju un mazais nomira.

Ļoti daudz faktoru, bet bez vakcīnas netiktu veicināti krampji vakaros. Ārstei bija vienalga, jo mans vecums bija ok, pirmais mazais un nebiju riska grupā. Viņu pat ļoti nesatrauca, kad teicu, ka vakaros ir krampji, kas ir preeklampsijas vēstnesis. Vakcīnu biju saņēmusi gaidību 18. nedēļā.

Problēma ir tajā, ka ginekoloģes (īpaši jaunās) pilda farmas funkciju.
Mana mamma ir ārste, un jau bērnībā no viņas dzirdēju, ka gripas vakcīnu
viņa vairs nekad nelietos, jo pēc tās saslima tā, kā vēl nekad. Bet jaunā paaudze liek vakcinēties.

Konkrētajā gadījumā, pieļauju, ka manam mazajam bija jābūt, lai es gūtu mācību. Tā arī viņu uztveru.

Grūtniecības laikā visi rādītāji bija normā. Folskābe [kuras nepanesamība vēlāk atklājās – red.] noteikti nevar atvērt dzemdes kaklu. Gaidībās staigāju garus gabalus, tikai mēdza sāpēt galva.

Vēl 22. decembrī rosījos pa virtuvi un taisīju ēst, jo plānojām braukt uz
Ziemassvētkiem un pasniegt dāvanu puiša vecākiem (rāmītī ielikts USG
uzņēmums), kas tā arī nekad netika izdarīts…

Aplams, manuprāt, ir tas pilnīgi idiotiskais uzstādījums no manas
iepriekšējā ginekoloģes K. Elksnes – gaidīsim divas neveiksmīgas grūtniecības un tad meklēsim iemeslu. Katra bērna nāve ir arī daļas tavas dvēseles nāves un mentāls ievainojums uz atlikušo dzīvi. Vēl vienu šādu pārdzīvojumu es neizturētu.

Es nomainīju ginekoloģi, un uzreiz tiku nosūtīta uz DNS testu par valsts līdzekļiem. DNS testā man tika atklāts gēns, kas nozīmē, ka folskābi personīgi es lietot vispār nedrīkstu, jo organisms to nespēj sašķelt…

Tāpat pastāv arī miokarda infarkta risks un venozo trombožu risks (pēc
priekšlaicīgajām dzemdībām bija aizdomas par trombofīliju, jo bija paaugstināti rādītāji). 

Autopsijā [izraksts ir VR rīcībā – red.] rakstīts – dziļa neiznēsātība, intrauterīna pneimonija. Mazajam – hipoksija. Mamma teica, ka mazais ir sācis elpot un aizrijies ar augļūdeņiem 🙁 Tas man sāp vēl vairāk, jo zinu, ka viņš mocījās.

Pēc tam, kad sākās C-19 vakcinācijas prasība, un es apmeklēju alergologus, man sāka stāstīt, ka no vakcīnām priekšlaicīgas dzemdības nevarot būt.

Lieki piebilst, ka tieši 900 sievietēm “Vigiaccess” [vakcīnu blakņu ziņojumu ES datu bāzē – red.] datu bāzē ir bijušas priekšlaicīgas dzemdības šīs [gripas] vakcīnas dēļ.

Tās sāpes nav iespējams aprakstīt.
Es ļoti ceru, ka kādu šis pasargās, jo savu es nenosargāju… :(“

Last modified: 27. oktobris, 2022