
Par galveno Covid-19 “ārstēšanas” līdzekli cilvēkiem Latvijā tiek ieteikts lietot paracetamolu, ja temperatūra pārsniedz tikai 38 gradus. Paracetamolu lieto arī stipru galvassāpju gadījumā, kas ir viens no biežāk sastopamajiem Covid-19 simptomiem. Iedziļināsimies šajā jautājumā, mēģinot saprast, vai paracetamols ir palīgs vai drauds tieši Covid-19 ārstēšanā.
Kas ir paracetamols?
Kā ziņo Wikipedia: “Paracetamols jeb acetaminofēns ir plaši izmantots pretsāpju līdzeklis kā arī pretdrudža līdzeklis. Tas tiek iegūts no akmeņogļu darvas un ir aktīvs fenacetīna metabolīts, bet, pretēji fenacetīnam, paracetamols nav kancerogēns.”
“Paracetamola ieteicamā reizes deva pieaugušiem cilvēkiem ir 1000 mg līdz 4 reizēm dienā (maksimālā diennakts deva 4000 mg). Maksimālais ārstēšanas ilgums ir 5—7 dienas. Lai izvairītos no blaknēm, ieteicams lietot iespējami mazu devu un neilgi. Pārdozēšana un retos gadījumos individuāla nepanesamība var izraisīt akūtu aknu mazspēju. Pārdozēšanas risku paaugstina vienlaicīga paracetamola un alkoholisko dzērienu lietošana. Saindējoties ar paracetamolu, kā pretlīdzeklis tiek lietots acetilcisteīns.”

Vai tie, kas ārstējas mājās ar paracetamolu, seko līdzi ieteicamajai dienas devai un nepārsniedz maksimālo ārstēšanas ilgumu – 5-7 dienas? Vai ģimenes ārsti, kuri iesaka lietot Paracetamolu, informē par šī preparāta lietošanas ilgumu un dienas devu?
Paracetamola lietošanas instrukcija: šeit.
Lietošanas instrukcijā norādīts: “Brīdinājums: lietojot lielākas devas kā ieteikts, pastāv nopietnu aknu bojājumu risks. Šī iemesla dēļ nedrīkst pārsniegt maksimālo paracetamola dienas devu. Nelietot vienlaicīgi ar citām paracetamolu saturošām zālēm. Skatīt arī 3. punktā „Ja esat lietojis Paracetamol Actavis vairāk nekā noteikts”.
Pacientiem ar glutationa izsīkuma stāvokļiem (piemēram, sepse, nepietiekams uzturs, pārmērīga alkohola lietošana, nieru un aknu darbības traucējumi), paracetamola lietošana var paaugstināt vielmaiņas traucējumu (metaboliskās acidozes) risku.”

Šajā pētījumā tiek apskatīta pretiekaisuma preparātu ietekme uz trombocītiem.
Temperatūras nozīme cīņā pret vīrusiem
Kā rīkoties paaugstinātas t virs 38 grādiem (drudzis, pireksija) gadījumā?
Kā norādīts www.slimibas.lv: “Infekciozs drudzis rodas, mikrobu radītām pirogēnām (temperatūru paaugstinošām) vielām iedarbojoties uz termoregulācijas centru. Šim drudzis ir aizsargreakcijas raksturs, t° ceļas arī tad, ja asinsritē pastiprināti iekļūst lielmolekulāri savienojumi, kas radušies, audiem sabrūkot (piemēram, uzsūcoties iekšējiem asins izplūdumiem). Šāds neinfekciozs drudzis var rasties arī tad, ja ir traucēta siltumatdeve, bet siltuma ražošana turpinās vai pat pastiprinās, piemēram, karstuma dūriena gadījumā.”
Drudzi ar t° līdz:
38° sauc par subfebrilu;
39° — par mērenu;
41° — par augstu;
virs 41° — par hiperpirētisku.

BKUS bukletā tiek norādīs, ka drudzis pats par sevi nav slimība.
Tiek informēts: “Drudzis pats par sevi nav slimība, bet gan pazīme, kas liecina par to, ka organisms cīnās ar infekciju. “Tas ir process, ko regulē termoregulācijas centrs smadzenēs, kas neļauj temperatūrai pacelties līdz dzīvībai bīstamam līmenim.”

Turpat tālāk tiek norādīts, kā rīkoties, ja temperatūra ir virs 38 grādiem:
Drudzis pats par sevi neapdraud bērna veselību, tādēļ vienmēr nav jāārstē ar medikamentiem.
Izvēloties dot bērnam medikamentus, nevajadzētu vadīties tikai pēc ķermeņa temperatūras augstuma.
Svarīgi ir izvērtēt bērna pašsajūtu (cik lielā mērā paaugstinātā temperatūra to pasliktina).
Šie ieteikumi attiecas ne tikai uz bērniem, bet arī pieaugušajiem. Jāpiemin, ka temperatūra virs 38 grādiem tiek uzskatīta par subfebrilu jeb pirmsdrudža temperatūra. Pat 39 grādi tiek uzskatīta par mērenu temperatūru.

BKUS norāda:
- Drudzis ir normāla imūnās sistēmas reakcija, lai cīnītos ar infekcijas izraisītāju.
- Ķermeņa temperatūra, kas zemāka par 40° C, parasti bērniem neizraisa lielu diskomfortu un pat palīdz ātrāk izveseļoties.
- Paaugstināta ķermeņa temperatūra jāārstē tikai tad, ja tā rada bērnam diskomfortu (visbiežāk t>39.0° C vai pat augstāka).
- Nelietojot temperatūru samazinošus līdzekļus, ķermeņa temperatūra infekciju slimību laikā visbiežāk nepalielinās vairāk par 40° C.
- Drudzis, kas saistīts ar infekciju slimību, neizraisa smadzeņu vai citu ķermeņa orgānu bojājumu.
- Nav nepieciešams pazemināt temperatūru līdz normālai, temperatūras pazemināšanās par vienu grādu ir uzlūkojama kā labs efekts.
- Svarīgi ir, kā jūtas un izturas Jūsu bērns, nevis ķermeņa temperatūras lielums.
- Ja Jūsu bērnam ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, bet viņš jūtas un izskatās labi, visbiežāk viņš var ārstēties mājās.
- Ķermeņa temperatūras pacēlumi var turpināties 2 – 3 dienas, kas ir normāla parādība pie vīrusa infekcijām.


Šajā pētījumā “Drudzis kā nozīmīgs resurss infekcijas slimību pētniecībā” tiek apskatīta paaugstinātas temperatūras nozīme, cilvēkam organismam saskaroties ar infekcijas ierosinātāju.
Savukārt, pētījumā “Drudža paradakoss” secināts: “Paaugstinot ķermeņa temperatūru, jūs varat palēnināt vīrusa spēju vairoties.”
“Šķiet arī, ka imūnsistēma darbojas efektīvāk, kad ķermenis kļūst karstāks. Ir pierādīts, ka imūnās šūnas, kas darbojas kā pirmās atbildes reakcijas uz infekciju, piemēram, dendrītiskās šūnas, makrofāgi un neitrofīli, ātrāk nonāk notikuma vietā, un tām ir uzlabota spēja uzņemt un iznīcināt infekcijas izraisītājus 38 ° C līdz 40 ° C temperatūrā. Šķiet, ka drudzis arī palīdz šīm šūnām labāk piesaistīt un aktivizēt T-šūnas, kas koordinē ilgtermiņa “adaptīvās” imūnās atbildes, piemēram, antivielu veidošanos. Un T-šūnas un antivielas ražojošās B-šūnas arī labāk reaģē uz imūnsistēmas norādījumiem šajās temperatūrās.”
Ķermeņa temperatūras paaugstināšana tikai par dažiem grādiem paātrina arī šūnu “pulksteni”, kas kontrolē iekaisumu veicinošu gēnu kopas ieslēgšanos, liecina Maika Vaita Mančestras Universitātē un viņa kolēģu jaunākie darbi. “Jūs redzat dramatiskas izmaiņas šīs sistēmas laikā, kur gandrīz katrs grāds ir atšķirīgs,” viņš saka.
“Drudzis līdz 38,9°C, ja nav satraucošāku simptomu, iespējams, uzlabosies ar atpūtu un šķidrumu. Tātad, ja jūsu drudzis ir viegls un jūs nejūtat lielu diskomfortu, svarīgi atcerēties, kas notiek iekšpusē: “Pieļaujot drudzi vīrusu slimības gadījumā, jūsu imūnsistēma, visticamāk, varēs labāk veikt savu darbu, jo tā ir izstrādāta miljoniem gadu ilgas evolūcijas rezultātā,” saka Pīterss.”

Turpinot tēmu par drudža nozīmīgumu, pētījumā “Ļaujiet drudzim darīt savu darbu” tiek norādīts:
“Lai gan drudzis ir viens no galvenajiem Covid-19 infekcijas simptomiem, drudzim kā attīstošai aizsardzībai sabiedrībā ir pievērsta maza uzmanība. Drudzis, regulēta ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, ir daļa no attīstītās sistēmiskās reakcijas uz infekciju, ko sauc par akūtās fāzes reakciju. Drudža karstums uzlabo imūno šūnu darbību, izraisa stresu tieši patogēniem un inficētām šūnām un apvienojas ar citiem stresa faktoriem, lai nodrošinātu nespecifisku imūno aizsardzību. Novērošanas pētījumi ar cilvēkiem liecina par izdzīvošanas ieguvumu no drudža; randomizētie pētījumi, kas publicēti pirms COVID-19, neatbalsta drudža samazināšanos pacientiem ar infekciju. Tāpat kā sabiedrības veselības pasākumi, kas šķiet apgrūtinoši un pārmērīgi, drudzis ietver dārgus kompromisus, taču tie var novērst infekcijas izkļūšanu no kontroles. Infekcijām ar jauno SARS-CoV-2 tiek piemērots piesardzības princips: ja vien pierādījumi neliecina par pretējo, mēs iesakām ļaut drudzim pāriet.”
“Covid-19 gadījumā daudzas sabiedrības veselības organizācijas ir ieteikušas ārstēt drudzi ar tādām zālēm kā acetaminofēns vai ibuprofēns. Lai gan tā ir izplatīta prakse, ķermeņa temperatūras pazemināšana nav uzlabojusi izdzīvošanu laboratorijas dzīvniekiem vai pacientiem ar infekcijām. Drudža bloķēšana var būt kaitīga, jo drudzis kopā ar citiem slimības simptomiem attīstījās kā aizsardzība pret infekciju. Drudzis izraisa lielāku kaitējumu patogēniem un inficētām šūnām nekā veselām ķermeņa šūnām. Covid-19 pandēmijas laikā ieguvumi no drudža rašanās, iespējams, pārsniedz tā radīto kaitējumu gan indivīdiem, gan sabiedrībai kopumā.”

Paracetamols un Covid-19
Tā kā Covid-19 pandēmija ilgst jau gandrīz divus gadus, ir pieejami pētījumi par dažādu zāļu ietekmi uz šī vīrusa ārstēšanu.
Galvenais iemesls, kādēļ paracetamols nav labs Covid-19 ārstēšanai, ir: paracetamols iztukšo glutationa rezerves organismā. Zems glutationa līmenis organismā noved pie smagākas slimības gaitas.
Šajā pētījumā izcelts fakts, ka paracetamols pasliktina glutationa patēriņu vecāka gājuma pacientiem, kurus skārusi agrīna vai viegla 2019. gada koronavīrusa slimība (COVID‐19). Tādējādi ievērojami palielinot COVID‐19 saasināšanās risku šiem pacientiem.
Pētījumā tiek precizēts, kas ir agrīnā Covid-19 slimošana: “Ar agrīnu COVID‐19 mēs saprotam tipisku vai vispāratzītu simptomatoloģiju, kas saistīta ar Covid‐19 agrīnajām fāzēm, kas parasti rodas, pacientam paliekot mājās, tas ir, drudzi un aizdusu, kā arī vājumu un sāpēm. Covid‐ 19 simptomi ir īpaši mainīgi un sarežģīti, un tikai 50% pacientu, kas inficēti ar smagu akūtu respiratorā sindroma koronavīrusu 2 (SARS-CoV-2), attīstās tieša simptomatoloģija. Jebkurā gadījumā drudzis ir viens no visbiežāk sastopamajiem simptomiem agrīnā COVID-19 stadijā.”
Tālāk autori norāda: “GSH samazināšanās ir stāvoklis, kas ir īpaši smags indivīda antioksidantu un pretiekaisuma reakcijai, un ir saprotams, ka tā samazināšanās ir izšķiroša COVID-19 pasliktināšanās gadījumā.”
Turpinot novērojumus, tiek secināts, ka gados veciem cilvēkiem nebūtu ieteicams lietot paracetamolu Covid-19 ārstēšanai.
“GSH līmeņa pazemināšanās plazmā un intracelulārā GSH līmeņa pazemināšanās ir raksturīga gados vecākiem pacientiem, īpaši, ja tos skāris metaboliskais sindroms. Tādēļ, ja Sestili un Fimognari ir taisnība, gados vecākus pacientus ar COVID-19 simptomiem nevajadzētu ārstēt ar N-acetil-para-aminofenolu.”

Glutations ir antioksidants, kas palīdz organismam dažādos veidos: ražo enerģiju, dod spēku un izturību fiziskajās aktivitātes, paātrina vielmaiņu.
Tāpat glutations nodrošina organisma detoksikāciju – attīra aknas, nieres limfātisko sistēmu no nevajadzīgām un kaitīgām vielām, kas tiek uzņemtas ikdienā, kā arī toksiskajiem atkritumiem, kas rodas vīrusa infekcijas laikā.
Vēl viena svarīga glutationa funkcija ir imūnsistēmas stiprināšana, palīdzot organismam cīņā pret vīrusu un baktēriju izraisītām saslimšanām. Ja tā līmenis ir zems, organismam pietrūkst resursu cīņai pret vīrusiem un baktērijām.
Ir vērts noskaidrot glutationa līmeni organismā un konsultēties ar speciālistu par iespējamo glutationa IV infuziju, ja tā līmenis organismā ir kritiski zems. Lasīt par glutationa IV infūziju šeit.
Lasīt par glutationu: šeit un šeit.

Līdz ar to nav brīnums, ka cilvēki nonāk slimnīcā ar smagu slimības gaitu, jo “ārstējas” mājās ar paracetamolu, dzerot to katru reizi, kad temperatūra paceļas virs 37,5.
Paracetamols neārstē, bet slāpē organisma reakcijas.
Šeit var izlasīt pētījumu par glutationa līmeni un Covid-19 nāves gadījumu likumsakarību. Tas ir pārdomāts skatījums, kurā autors komentē antioksidantu aizsardzības integritātes nozīmi vīrusu infekciju gadījumā un rosina hipotēzi, ka zemam GSH līmenim var būt patoģenētiska nozīme Covid-19, tam progresējot uz agresīvāku slimības izpausmi. Hipotēze atšķetina epidemioloģisko datu noslēpumus par riska faktoriem, kas nosaka nopietnas COVID-19 infekcijas izpausmes un augsto nāves risku, un paver reālas iespējas slimības efektīvai ārstēšanai un profilaksei.

Savukārt šis pētījums pievērš uzmanību N-acetil-L-cisteīna (NAC) nozīmei Covid-19 slimības gaitas uzlabošanai. Kā arī kā pretlīdzeklis paracetamola intoksikācijai.
Kādēļ NAC? Tā ir sēru saturoša aminoskābe, kas darbojas kā proteīna struktūru veidošanās stabilizators, kā arī veicina glutationa veidošanos.

Tiek norādīts: “COVID-19 var izraisīt pneimoniju, akūtu respiratorā distresa sindromu, sirds un asinsvadu sistēmas izmaiņas un vairāku orgānu mazspēju, kas ir saistītas ar citokīnu vētru, sistēmisku iekaisuma reakciju un imūnsistēmas uzbrukumu. Turklāt ir pierādīts, ka COVID-19 pacientiem rodas oksidatīvā stresa nelīdzsvarotība. N-acetil-L-cisteīns (NAC) ir reducētā glutationa (GSH) prekursors. Pateicoties tās panesamībai, šīs pleiotropās zāles ir ierosinātas ne tikai kā mukolītisks līdzeklis, bet arī kā profilaktisks/ārstniecisks līdzeklis dažādu traucējumu gadījumos, kas saistīti ar GSH samazināšanos un oksidatīvo stresu.
Ļoti lielās devās NAC lieto arī kā pretlīdzekli paracetamola intoksikācijai. Bloķējot angiotenzīnu konvertējošo enzīmu 2, tiek kavēta SARS-CoV-2 iekļūšana šūnās. Pamatojoties uz plaši šeit aplūkoto antioksidantu un pretiekaisuma mehānismu klāstu, NAC perorāla lietošana, visticamāk, mazinās COVID-19 attīstības risku, kā tas iepriekš tika pierādīts attiecībā uz gripu un tai līdzīgām saslimšanām. Turklāt sagaidāms, ka lielu devu intravenozai NAC būs adjuvanta loma smagu COVID-19 gadījumu ārstēšanā un tā letālo komplikāciju, tostarp plaušu un sirds un asinsvadu blakusparādību kontrolē.”

Šajā pētījumā tiek pētīts Covid-19 izraisītais oksidatīvais stress un viss, kas ar to saistīts.
Savukārt zināms, ka GSH aizsargā saimnieka imūnās šūnas, kas darbojas oksidatīvā stresa vidē un veicina to optimālu darbību.
Vairāk informācijas par glutationa nozīmi un paracetamola ietekmi uz Covid-19 slimības gaitu, lasiet šajā petījumā.

Šeit var izlasīt rakstu par to, kā medicīnas students izārstējis savu māti no smagas Covid-19 gaitas, lietojot 2000 mg glutationa.
Šis pieredzes stāsts pat bija publicēts New York Post mājaslapā.
“Laikraksts New York Post ziņo par gadījumu, kad Sofijas Deivisas/CUNY Medicīnas skolas otrā kursa medicīnas students, šķiet, izārstēja savas mammas ar COVID-19 saistītos elpošanas traucējumus ar 2000 miligramiem glutationa.
48 gadus vecajai Žozefīnei Brucezei 22. martā parādījās Covid-19 simptomi. “Viņai tik ļoti trūka elpas, ka nevarēja parunāt,” rakstā citēts viņas 23 gadus vecais dēls, medicīnas students. Viņas ģimene viņu steidzināja uz Ņujorkas universitātes Langone slimnīcu Bruklinā. Viņai tika diagnosticēta pneimonija, par kuru ir aizdomas, ka tā varētu būt COVID-19, taču tobrīd nebija pieejami testi.
Viņai tika ievadīts hidroksihlorokvīns, un daži viņas simptomi mazinājās, taču viņa joprojām nevarēja elpot. Ģimene izmēģināja dažādus līdzekļus viņas elpošanas normalizēšanai, no kuriem neviens nedarbojās. Džeimss sazinājās ar Dr. Richard Horowitz, Hudson Valley Laima slimības speciālistu, kurš ieteica glutationu.
“Pēc vienas 2000 miligramu devas ģimene bija lieciniece brīnumam,” ziņo NY Post. Stundas laikā viņas elpošana ievērojami uzlabojās. Viņa turpināja lietot glutationu piecas dienas, un viņai nekad nebija atkārtotu elpošanas problēmu.”

Kopsavilkums
- Paracetamols neārstē, bet slāpē organisma dabīgās reakcijas uz vīrusa infekciju un intoksikāciju;
- Paracetamols iztukšo glutationa rezerves organismā;
- Glutations ir neaizvietojams antioksidants organisma detoksikācijai un cīņai pret vīrusa un baktēriju saslimšanām;
- NAC preparāts veicina glutationa veidošanos;
- Liela NAC deva darbojas kā pretlīdzeklis paracetamola intoksikācijai.
- Vīrusi iet bojā pie >38,5 grādu temperatūras;
- Organisma temperatūru, kas ir zemāka par 39 grādiem, nav ieteicams “nosist” ar paracetamolu vai ibuprofēnu. Tādā veidā slimības gaita tiek pagarināta, slāpējot imunitātes reakciju.
- Svarīgāk ir novērot cilvēka pašsajūtu nevis temperatūras augstumu. Katrs cilvēks atšķirīgi izjūt temperatūru: kādam pie 37,5 jau slikti, citam pat pie 39 ir laba pašsajūta.
- Drudzis izraisa lielāku kaitējumu patogēniem un inficētām šūnām nekā veselām ķermeņa šūnām.