LTV1 raidījumā “Panorāma” aizvadītajā nedēļā tika demonstrēti divi maldinoši sižeti par difteriju. 

Pirmais sižets ietvēra viltus ziņas – par pieminētajā Berlīnes sirds klīnikā nemaz nestrādājošu ārsti Kristīni Pitkeviču, kura kļuva slavena “Facebook” ar sacerēta biedējoša stāsta izplatīšanu par sešgadīgu zēnu.

Avots: https://ltv.lsm.lv/lv/

Otrs sižets – “Infektologi aicina revakcinēties pret difteriju”, pārraidīts dažas dienas vēlāk – sestdien, 6. jūnijā, un arī tajā ietvertā informācija maldināja skatītājus.

Avots: https://ltv.lsm.lv/lv/

Viltus ziņu sižets iedveš bailes, otrs – piedāvā šķietamu risinājumu: “Latvijā infektologi atgādina, ka reizi desmit gados katram iedzīvotājam jāatkārto pote pret difteriju. Izrādās, aizvien biežāk bērnībā veiktās vakcīnas vairs nedarbojas un aizsardzība beigusies.”

Ēterā tiek apgalvots, ka ar difteriju “ik gadu saslimst vairāki iedzīvotāji”. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datu bāzē gan redzams, ka difterija piemeklējusi tikai “pāris” nevis “vairākus” cilvēkus: pērn saslimuši divi, tikpat – arī 2018. gadā.

Avots: https://spkc.gov.lv/

Avots: https://spkc.gov.lv/lv

“Difterijai raksturīga plēvju veidošanās uz gļotādām (tā saucamā „kakla aizaugšana”) un ādas, kā arī toksisks sirds muskuļa, nervu sistēmas, nieru un citu orgānu bojājums un organisma smaga vispārēja saindēšanās,” vēsta slimības apraksts SPKC mājaslapā.

Turpat publicēta infografika “No saslimšanas ar difteriju pasargā tikai vakcinācija pret difteriju”.

Avots: https://spkc.gov.lv

Taču fakti liecina par pretējo. Piemēram, 2000. gadu sākumā tepat Latvijā – Nacionālās aizsardzības akadēmijas audzēkņu vidū notika elpceļu difterijas uzliesmojums. Starp 207 audzēkņiem tika identificēti 45 difterijas gadījumi un 79 toksigēno Corynebacterium diphtheriae pārnēsātāji.
Visi saslimušie izdzīvoja; vienam attīstījās smags miokardīts (sirds muskulatūras iekaisums).

Tika secināts, ka infekcijas riska faktors bijusi krūžu koplietošana, taču interesanti, ka vairāk nekā 85% apmācāmo pirms saslimšanas tika vakcinēti, saņemot vismaz piecas difterijas toksoīda devas.

Kā norādīts pētījumā, difterijas uzliesmojumi var notikt arī tādā sabiedrībā, kur ir augsts vakcinācijas procents, bet viens no faktoriem ir dzīvošana saspiestos apstākļos (higiēnas normu neievērošana). Pētījums par šo gadījums pieejams šeit.

Avots: https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov

Pirms trim gadiem

“Vakcīnrealitāte Latvijā” autores Kristīnas Duņecas pirms trim gadiem “Neatkarīgajā Rīta Avīzē” publicētais pētījums atklāj, ka arī toreiz difterijas vakcīnu reklamēšanas kampaņa tika pasniegta maldinoši un nenotika sabiedrības interesēs.

Avots: https://nra.lv/latvija

Atklājās, ka SPKC organizētā komunikācijas kampaņa “Pasargāts, jo vakcinēts” tikusi īstenota valstī iepirkto un līdz šim nepietiekami izmantoto vakcīnu noieta veicināšanai līdz to derīguma termiņa beigām.

Proti, pieaugušo vakcinācijai Latvijā tiek izmantota Francijas farmācijas giganta “Sanofi Pasteur” vakcīna “Imovax d.T. Adult”, ko Nacionālais veselības dienests (NVD) tolaik iepircis par 7,20 eiro par vienību. Kopā Latvijā pieaugušajiem iepirktas 305 900 devas par kopumā vairāk nekā 2,2 miljoniem eiro, un tās bija paredzētas izlietošanai periodā no 2016. gada sākuma līdz 2017. gada beigām, apstiprināja NVD pārstāve Agnese Jasenoviča.

SPKC kā kampaņas “Pasargāts, jo vakcinēts” pamatojumu minēja zemo pretdifterijas vakcinēšanās aptveri pieaugušo vidū. Tas nozīmē, ka vakcīnu noiets kopš iepirkuma brīža bijis zems un, iespējams, komunikācijas kampaņa tikusi īstenota, lai, mudinot iedzīvotājus vakcinēties, iepirktie “Imovax d.T.” krājumi tiktu realizēti līdz derīguma termiņa beigām un par vakcīnām izdotā nauda nebūtu izšķiesta velti. 

SPKC darbinieki – Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja un Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs – gan noliedza, ka kampaņas rīkošanas laikam būtu kāda saistība ar valstī izmantoto difterijas vakcīnu derīguma termiņu.

Taču apzinot vairākas ģimenes ārstu prakses un vakcinācijas kabinetus, darbinieki atzina, ka difterijas vakcīnu derīguma termiņš beigsies pēc dažiem mēnešiem.

Kampaņa tikusi organizēta diezgan straujos tempos – 2016. gada novembrī Imunizācijas valsts padome atbalstījusi «steidzamu informatīvās kampaņas organizēšanu», tad tikusi izstrādāta specifikācija, un rekordīsā – deviņu darba dienu – laikā īstenots iepirkums. Tik ātri uz pieprasījumu spējusi reaģēt un uzvarējusi SIA BPS PR, kuras priekšsēdētaja ir Gunita Berķe. Viņa arī vada onkoloģisko pacientu atbalsta biedrību “Dzīvības koks” un, šajā amatā būdama, jau iepriekš sadarbojusies ar SPKC, piemēram, izdodot informatīvos materiālus vēža pacientiem un viņu tuviniekiem. Savukārt viņas uzņēmums trīs gadu laikā no SPKC saņēmis pasūtījumus 147 tūkstošu eiro vērtībā – kā neviens cits līdzīgu pakalpojumu sniedzējs.

SPKC savā publiskajā komunikācijā, iespējams, maldina sabiedrību, ka «vienīgais un drošākais aizsardzības līdzeklis pret difteriju ir vakcinācija, kas nepieciešama gan bērniem, gan pieaugušajiem».

J. Perevoščikovs, atbildot uz K. Duņecas jautājumu, vai vakcīna spēj pasargāt no saslimšanas, atbildēja, ka vakcīna iedarbojoties nevis pret baktērijām, bet pret to izdalīto indi, tāpēc spēj pasargāt no «smagām slimības formām, komplikācijām, invaliditātes un nāves. Jo zemāks antivielu līmenis asinīs, jo smagāk norit slimība». Līdz ar to neesot garantijas, ka vakcinētie nesaslims, un arī SPKC dati liecina, ka 17 no 65 noteiktā laika posmā saslimušajiem bijuši vakcinēti pret difteriju.

Tāpat redzams, ka kopš 2006. gada ar difteriju miruši 14 iedzīvotāji, no kuriem neviens neesot bijis vakcinēts. Taču jāatzīmē, ka SPKC statistikā par nevakcinētiem tiek uzskatīti arī tie, kuri laikus nav veikuši revakcināciju, lai gan, pēc pašu SPKC darbinieku teiktā, pastāv iespēja, ka antivielas pret difterijas baktērijas indi saglabājoties arī pēc noteiktā piecu līdz desmit gadu perioda.

Kūtri arī paši mediķi

Komunikācijas kampaņa tiekot īstenota profilakses nolūkos. «Mums nevajadzētu gaidīt slimības uzliesmojumu. 1992. gadā bija astoņi difterijas gadījumi, bet divus gadus vēlāk pēkšņi saslima jau 250 cilvēku, un 1995. gadā bija jau 369 saslimušie. Ar to infekcijas slimības ir bīstamas, ka var atgriezties. Un toreizējais uzliesmojums prasīja 27 dzīvības,» skaidroja J. Perevoščikovs. Situācijas iemesls esot bijusi zemā vakcinācijas aptvere.

Tajā pat laikā SPKC dati atklāj, ka saslimšana ar difteriju raksturīga tieši sociālā riska grupām, un viens no faktoriem esot zemais labklājības līmenis, kāds tas bija arī deviņdesmitajos. Piemēram, vairākums no pēdējo sešu gadu laikā saslimušajiem piederējuši pie kādas no riska grupām: bezpajumtniekiem, no alkohola atkarīgajiem, personām ar invaliditāti, kā arī tiem, kuru darbs saistīts ar paaugstinātu inficēšanās risku. Jāatzīmē, ka trešdaļa saslimušo bija pensionāri.

Imunizācija pret difteriju ar katru gadu arvien samazinoties – pēc SPKC datiem, mazāk potējas tieši pieaugušie; situācija ar bērnu vakcināciju pamazām uzlabojoties, un potes saņemot vidēji 95 procenti mazo pacientu.

Kampaņas ietvaros reklāmu izplatīšana tikusi vērsta tieši uz galvaspilsētā un tās apkaimē dzīvojošajiem. I. Arāja skaidroja, ka kampaņas mērķa grupas ir bezdarbnieki, patversmju iemītnieki, studenti, sabiedriskā transporta šoferi, veikalu kasieres, un šo cilvēku uzrunāšanai tiekot izmantoti šauri komunikācijas kanāli.

SPKC atsevišķi uzrunājot ģimenes ārstus, lai viņi mudinātu savus pacientus veikt vakcinēšanos pret difteriju.
Šis rādītājs varētu tikt iekļauts arī ārstu darba kvalitātes un efektivitātes kritērijos, no kuriem savukārt varētu būt atkarīgs piemaksu apmērs. Tajā pašā laikā SPKC pārstāvji izteikušies, ka par revakcināciju tikšot atgādināts pašiem mediķiem, jo viņi vakcinējoties ne daudz biežāk kā pārējie iedzīvotāji.

Vienvirziena pieeja: pārliecināt un savakcinēt

Kampaņa “Pasargāts, jo vakcinēts” sākās 2017. gada janvāra sākumā – laikā, kad bijusi paaugstināta saslimstība ar gripu un citām augšējo elpceļu infekcijām. Jautāts, vai ir ētiski mudināt cilvēkus tieši tagad doties pie ģimenes ārstiem un gaidīt uz pieņemšanu vienā telpā ar saslimušajiem cilvēkiem – dažādu vīrusu pārnēsātājiem, epidemiologs J. Perevoščikovs norādīja, ka, lai sevi pasargātu, pie ārstiem jādodas plānveida, nevis akūto pacientu pieņemšanas stundās. «Šis ir labākais laiks kampaņai, jo nevajadzētu gaidīt, kad visi aizbrauks uz vasarnīcām un neviens neatsauksies aicinājumam vakcinēties.»

Lūdzot Veselības ministrijas komentāru par to, vai kampaņa “Pasargāts, jo vakcinēts” ir lietderīga un vai netiek manipulēts ar statistiku, tādējādi maldinot sabiedrību, saņemta vien oficiālu atbildi no komunikācijas departamenta, kas atkārto SPKC preses relīzēs rakstīto.

SPKC pasūtīto un SIA “BPS PR” īstenoto komunikācijas kampaņu izanalizējuši nozares profesionāļi. Vidzemes augstskolas lektore, neatkarīgā komunikācijas vadības konsultante Ieva Zaumane secinājusi, ka «vakcinācijas kampaņa pret difteriju demonstrē sociālo bezatbildību»: «Pietiekami pārliecinoši pieteiktajā kampaņā “Pasargāts, jo vakcinēts” jau sākotnēji saklausīju vēstījumus, frāzes un komentārus, kas lika sākt domāt, kā interesēs kampaņa ir veidota un vai tās izstrādātāji ir īstenojuši ētisku un atbildīgu komunikācijas praksi.»

I. Zaumane kritiski vērtē kampaņas izpildījumu, uzdodot retorisku jautājumu:

«Vai tiešām komunikācija var risināt difterijas izplatīšanos, ja galvenie tās pārnēsātāji un slimnieki ir no šīs [sociālā riska] grupas?» Un pati uz to atbild: «Nē, iespējams, nevar, un šim aspektam vajadzīga dziļāka analīze. Ja Latvija ir pirmajā vietā pēc saslimstības, tad ne jau tāpēc, ka šie cilvēki būtu neinformēti, bet tāpēc, ka Latvijā ir pārlieku liels skaits cilvēku, kas dzīvo uz nabadzības sliekšņa.»

Vēl viens aspekts, kas raisot neuzticēšanos kampaņas veidotāju izvēlētajai komunikācijai, esot dati, ar kuriem tiekot manipulēts ar sabiedrību. I. Zaumane uzsver, ka kampaņas īstenotāji izmanto datus, kas savākti desmit gados, līdz ar to skaitļi tiekot padarīti mākslīgi traģiskāki, lai maksimāli iebiedētu katru, kurš dzird šo ziņu. «Krāsas ir jāsabiezina, un ir jāatrod, kā aizķert cilvēka dziļākās bailes.»

Pēc speciālistes domām, šī kampaņa demonstrējot šauru domāšanas veidu par to, kas īsti ir komunikācijas kampaņa. Tā tiekot īstenota kā informācijas novadīšana, kas savukārt liecinot, ka kampaņas autorus neinteresējot auditorijas vajadzības, bet tiekot īstenoti pašu definētie mērķi, lai sasniegtu pašu iedomātus rādītājus, kas it kā nesīšot kopīgu labumu: «Taču atvērtās informācijas laikmetā ar auditoriju ir jārunā godīgi. Cilvēkiem nevar iestāstīt visu, tikai pamatojoties uz mediķi kā autoritāti. Īpaši atbildīgai ir jābūt komunikācijai, kas saistīta ar cilvēku veselību, taču šī konkrētā kampaņa manī rada pamatotas šaubas, kā interesēs tik ļoti tiek popularizēta vakcinācija?»

Tikmēr J. Perevoščikovs sarunā ar K. Duņecu pauda neizpratni, kāpēc iedzīvotāji vienkārši nevarētu izmantot valsts sarūpēto vakcinēšanās iespēju, jo no tā vien, ka vakcinējies, «neviens nenomirs».

Last modified: 1. oktobris, 2021