Zinātņu akadēmijas rakstā norādīts: “Latvijas Zinātņu akadēmija atgādina, ka šobrīd nav tādu zāļu, kas pietiekami efektīvi spētu ārstēt Covid-19.”

Avots: www.la.lv

Uzsveram, ka šī ir dezinformācija, mēģinot iestāstīt, ka Covid injekcijas ir vienīgais  “glābiņš”.

Mājaslapā https://c19early.com/ ir pieejami dati par dažādiem pētījumiem, kas saistīti ar Covid-19 ārstēšanu. Tiek testēti daudzi dažādi preparāti, līdz ar to ir maldinoši apgalvot, ka vienīgās zāles pret šo vīrusu, ir Covid injekcijas.

Avots: https://c19early.com/

Pandēmija ilgst jau gandrīz divus gadus un šajā laikā zinātnieki un ārsti ir novērojuši dažādas likumsakarības:

1. D un C vitamīna trūkums organismā: viens no Covid slimības komplikāciju faktoriem.

Šeit var apskatīt vitamīna D efektivitāti un nozīmi Covid ārstēšanā.

97 pētījumi, 849 zinātnieki;

30 pietiekamības pētījumi ar 34 464 pacientiem;

33 ārstēšanas pētījumi ar 46 860 pacientiem;

42% uzlabojums 33 ārstēšanas pētījumos;

57% uzlabojums 64 pietiekamības pētījumos;

55% uzlabojums 19 ārstēšanas mirstības rezultātos.

Avots: https://c19vitamind.com/

Norādīts:

  • 91% no 33 D vitamīna ārstēšanas pētījumiem ziņo par pozitīvu ietekmi (17 statistiski nozīmīgi atsevišķi).
  • Nejaušu efektu meta analīze ar apvienotiem efektiem, izmantojot visnopietnāko ziņoto rezultātu, liecina par 80% un 42% uzlabojumu agrīnai ārstēšanai un visiem pētījumiem. Rezultāti ir līdzīgi pēc 29 salīdzinošo pētījumu ierobežojumiem: 83% un 44% (RR 0,17 [0,07-0,42] un 0,56 [0,47-0,67]), un 19 mirstības rezultātiem: 78% un 55% (RR 0,22 [ 0,12–0,43] un 0,45 [0,32–0,64]).
  • Pētījumi par pietiekamību liecina par ciešu saistību starp D vitamīna pietiekamību un rezultātiem. 64 pētījumu ar apvienotu iedarbību meta analīze, izmantojot visnopietnāko rezultātu, liecina par 57% uzlabojumu (RR 0,43 [0,36-0,52]).
Vitamin D
Avots: https://vdmeta.com/

Šajā pētījumā tiek vērsta uzmanība D vitamīna nozīmībai. Pētījuma autori norāda:D vitamīns ir imūnmodulējošs hormons ar pierādītu efektivitāti pret dažādām augšējo elpceļu infekcijām. D vitamīns var apturēt hiperiekaisuma reakcijas un paātrināt skarto zonu, galvenokārt plaušu audu, dziedināšanas procesu. Tādējādi ir ekoloģiski un praktiski iemesli, lai veicinātu D vitamīna iedarbības izpēti COVID-19 pacientiem. Tā kā pašlaik nav pieejamas ārstnieciskas zāles pret Covid-19, mēs uzskatām, ka ir jāizpēta D vitamīna spēja ietekmēt slimības gaitu. Var veikt klīniskus pētījumus, lai risinātu D vitamīna piedevas vērtību augsta riska COVID-19 pacientiem.”

Avots: https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov

Arī šis pētījums norāda, ka ir saikne starp D vitamīna trūkumu un smagiem Covid saslimšanas gadījumiem.

Avots: https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/

Šajā pētījumā tiek norādīts, ka laikus uzsākot dažādu vitamīnu un mikroelementu lietošanu, var palīdzēt uzlabot Covid pacientu veselības stāvokli: “Pieejami vairāki pētījumi, kas sniedz tiešus pierādījumus par saistību starp cinku, selēnu un D vitamīnu un COVID-19. Pietiekams cinka, selēna un D vitamīna krājums organismā ir būtisks cīņai pret citām vīrusu infekcijām, imūnsistēmu funkcionēšanai un iekaisuma mazināšanai.”

Avots: https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov

Zinātnieki strādā arī pie tā, lai noskaidrotu, vai ir augi, kas efektīvi ārstētu Covid. Un izrādās, ka tādi ir. Šajā pētījumā tiek apskatīta Latvijā pazīstamā vērmele. Pētījumā tiek secināts: “Pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu COVID-19 laiks, lai sasniegtu nenosakāmu SARS-CoV-2, AP (artemisinin-piperaquine) grupā bija ievērojami īsāks nekā kontroles grupā. Tomēr ārstiem pirms AP lietošanas jāapsver QT intervāla izmaiņas.”

Avots: https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov

Jāatzīmē, ka vērmele tautā zināms kā pretparazītu līdzeklis. Šo augu izmanto arī malārijas ārstēšanā: lasīt pētījumu.

Avots: https://www.ncbi.nlm.nih.gov

Stāsts par to, kā Covid pacientam, kam sākusies sepse (un kas ir visbiežākais nāves cēlonis Covid pacientiem), kļuva labāk pēc milzīgas intravenozās C vitamīna devas: lasīt šeit.

“Pacientam varēja atslēgt plaušu mākslīgo ventilāciju 12 dienas pēc ārstēšanas ar nātrija askorbātu un 22 dienas vēlāk bez komplikācijām izlaist no slimnīcas.”

Avots: www.abc.net.au

2. “Ivermectin” lieliski strādā, ja laikus tiek uzsākta ārstēšana

Šeit var apskatīt “Ivermectin” efektivitāti un nozīmi Covid ārstēšanā.

60 pētījumi, 574 zinātnieki, 21 814 pacienti

30 radomizēti kontrolēti pētījumi

85% uzlabojums 13 profilakses pētījumos;

74% uzlabojums 26 agrīnās ārstēšanas pētījumos;

43% uzlabojums 21 vēlās ārstēšanas pētījumos;

67% uzlabojums 23 mirstības rezultātos;

60% uzlabojums 30 randomizētos kontrolētos pētījumos.

Avots: https://c19ivermectin.com/

Mājaslapā norādīts: 64% un 96% zemāka mirstība tiek novērota agrīnai ārstēšanai un profilaksei (RR 0,36 [0,15-0,85] un 0,04 [0,00-0,59]). Statistiski nozīmīgi uzlabojumi ir vērojami mirstībā, hospitalizācijā, saslimšanas gadījumos un vīrusu attīrīšanā. 26 pētījumi liecina par statistiski nozīmīgiem uzlabojumiem atsevišķi.”

“Ivermectin” pieder pie to zāļu grupas, kas darbojas kā anti-parazitārie līdzekļi.

Avots: https://ivmmeta.com/

Šajā pētījumā tiek norādīts, ka “Ivermectin” piecu dienu kurss var samazināt Covid saslimšanas simptomus. Pētījuma autori secina: “Pētījumā netika reģistrēti nopietnas zāļu blakusparādības. Tika atzīts, ka 5 dienu ivermektīna kurss ir drošs un efektīvs, ārstējot pieaugušus pacientus ar vieglu COVID-19. Lai apstiprinātu šos sākotnējos secinājumus, būs nepieciešami plašāki izmēģinājumi.”

Avots: https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov

3. Hidroksihlorohīnam ir pozitīva ietekme uz Covid ārstēšanu, ja ārstēšana tiek uzsākta agrīni.

Šeit apskatāmi dažādi pētījumi un rezultāti par hidroksihlorohīna lietošanu: https://c19hcq.com/

266 pētījumi, 4305 zinātnieki, 389 065 pacienti

65% uzlabojums 30 agrīnās ārstniecības uzsākšanas pētījumos;

75% uzlabojums 13 agrīnās ārstniecības mirstības rezultāti;

47% uzlabojums 7 agrīnās ārstniecības RCT rezultāti

22% uzlabojums 183 vēlās ārstniecības uzsākšanas pētījumos;

23% uzlabojums 42 randomizētos kontrolētos pētījumos.

Avots: https://c19hcq.com/

Šeit aplūkojami dažādi pētījumi par Hidroksihlorohīna lietošanu:

  • 100% no 30 agrīnās ārstēšanas pētījumiem ziņo par pozitīvu efektu (13 statistiski nozīmīgi atsevišķi).
  • Nejaušu efektu metaanalīze ar apvienotiem efektiem, izmantojot visnopietnāko rezultātu, liecina par 65% uzlabojumu 30 agrīnās ārstēšanas pētījumos (RR 0,35 [0,24-0,49]). Rezultāti ir līdzīgi pēc izslēgšanas jutīguma analīzes: 67% (RR 0,33 [0,24-0,45]) un pēc ierobežojuma līdz 21 recenzētam pētījumam: 65% (RR 0,35 [0,25-0,47]). Ierobežojot līdz 7 RCT, tiek novērots 47% uzlabojums (RR 0,53 [0,34-0,84]). Aprobežojoties ar 13 mirstības rezultātiem, mirstība ir par 75% zemāka (RR 0,25 [0,16-0,40]).
  • Novēlota ārstēšana ir mazāk veiksmīga, un tikai 69% no 183 pētījumiem ziņoja par pozitīvu efektu. Ļoti novēlota ārstēšana nav efektīva un var būt kaitīga, īpaši, ja tiek lietotas pārmērīgas devas.
  • Tiek lēsts, ka varbūtība, ka neefektīva ārstēšana radīja tikpat pozitīvus rezultātus kā līdz šim veiktie 266 pētījumi, ir 1 no 365 triljoniem (p = 0,0000000000000027).
  • 88% nejaušināto kontrolēto izmēģinājumu (RCT) agrīnai, PrEP vai PEP ārstēšanai ziņo par pozitīvu ietekmi, varbūtība, ka tas notiks neefektīvas ārstēšanas gadījumā, ir 0,0021.
  • Ir pierādījumi par neobjektivitāti negatīvu rezultātu publicēšanā. 77% perspektīvo pētījumu ziņo par pozitīvu ietekmi, salīdzinot ar 72% retrospektīvo pētījumu. Pētījumi no Ziemeļamerikas 3,1 reizes biežāk ziņo par negatīviem rezultātiem nekā pētījumi no pārējās pasaules kopumā, p = 0,0000000057.
Avots: https://hcqmeta.com

Šī pētījuma autori norāda: “Šajā vairāku slimnīcu novērtējumā, kontrolējot COVID-19 riska faktorus, ārstēšana tikai ar hidroksihlorokvīnu un kombinācijā ar azitromicīnu bija saistīta ar COVID-19 izraisītās mirstības samazināšanos. Lai pārbaudītu šo ietekmi, ir vajadzīgi perspektīvi izmēģinājumi.”

Avots: https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov

Līdzīgi secinājumi arī šajā pētījumā.

Covid injekcijas kā brīnumzāles: realitāte

Par to, kā Covid injekcijas darbojas vai nedarbojas vīrusa apkarošanā, var novērot, piemēram, Masačūsetā, kur Covid uzliesmojuma laikā 75% inficēto bija pilnībā “vakcinēti”: lasīt šeit.

Tekstā minēts: “2021. gada jūlijā pēc vairākiem lieliem publiskiem pasākumiem Barnstable apgabalā, Masačūsetsas pilsētā, 469 COVID-19 gadījumi tika konstatēti Masačūsetsas iedzīvotājiem laikā no 3. līdz 17. jūlijam; 346 (74%) gadījumi bija pilnībā vakcinētiem cilvēkiem. Pārbaude identificēja Delta variantu 90% no 133 pacientu paraugiem. Cikla sliekšņa vērtības bija līdzīgas to pacientu paraugos, kuri bija pilnībā vakcinēti, kā arī tiem, kuri nebija.”

Avots: www.cdc.gov

“Pfizer” preparāta pētījums par drošumu un efektivitāti: lasīt šeit.

Pētījumā ir apskatīti klīniskā pētījuma rezultāti par 6 mēnešiem un ietverti 46 000 dalībnieki.

Norādīts, ka efektivitāte ir samazinājusies par 83,7%.

Visos Latvijas medijos tiek norādīts, ka Covid injekcijas pasargā no nāves un komplikācijām, lai gan šajā pētījumā paveras pavisam cita aina. Injekciju saņēmušajā grupā nomiruši 15 cilvēki, bet placebo grupā – 14. Tas nozīmē, ka injekciju nesaņēmušajā jeb placebo grupā nāves gadījumu skaits bija mazāks!

Covid injekciju grupā 4 cilvēki nomiruši no sirds apstāšanās; placebo grupā – 1 cilvēks.

Avots: www.medrxiv.org

Tabula ar dalībnieku segmentāciju. Uzmanības pievēršanas fakts: dalībnieku skaits, kas pēkšņi vairs “neder” un neatbilst klīniskā pētījuma kritērijiem PĒC injekcijas saņemšanas (“No longer meets eligibility criteria”).

Avots: www.medrxiv.org

Pārsteidzoši ir tas, ka placebo grupā bija pieļaujama dalībnieku vakcinācija ar Covid injekciju. Kā norādīts klīniskā pētījuma NCT04368728 aprakstā: “Dalībniekiem, kuri sākotnēji saņēma placebo, pētījuma ietvaros tiks piedāvāta iespēja noteiktajos posmos saņemt BNT162b2.”

Par kādu datu objektivitāti var būt runa, ja pat placebo grupā dalībniekiem injicē Covid preparātu?

Avots: https://clinicaltrials.gov

Izraēla paziņo, ka ir nepieciešama jau trešā Covid injekcija, jo šo preparātu efektivitāte samazinājusies. “Izraēla norāda, ka “Pfizer” Covid vakcīna ir tikai par 39% efektīva, izplatoties Deltas variantam, bet tomēr novērš smagu slimības gaitu.”

Avots: www.cnbc.com

Un “Pfizer” jau ir saražojuši booster devu Deltas variantam. Pieminēšanas vērts fakts: klīniskie pētījumi sāksies tikai šā gada augustā!

Tekstā minēts: ““Pfizer un “BioNTech” ceturtdien paziņoja, ka izstrādā Covid-19 būsterdevu, kas paredzēts delta varianta mērķēšanai.

Klīniskie pētījumi varētu sākties jau augustā, ja tiks saņemti regulatīvo iestāžu apstiprinājumi.”

““Pfizer” un “BioNTech” vadītāji vairākkārt ir teikuši, ka cilvēkiem, iespējams, būs nepieciešama revakcinācija vai trešā deva 12 mēnešu laikā pēc pilnīgas vakcinācijas.”

Avots: www.cnbc.com/
Last modified: 1. oktobris, 2021