Vecāki, kuri padziļināti aizdomājas par vakcinācijas jautājumu vai jau pieņēmuši lēmumu nevakcinēt savu bērnu, gandrīz vienmēr tiek pakļauti teroram no mediķu puses. Galvenokārt tas notiek ģimenes ārstu praksēs, mazuli vedot uz ikmēneša apskati.
“Vakcīnrealitāte” savā Telegram profilā lūdza lasītājus dalīties ar mediķu manipulatīvajām frāzēm par vakcināciju. Tās bieži vien tiek izmantotas vecāku biedēšanai un nosodīšanai. Tādā veidā manipulējot un liekot vecākiem pārdomāt un dot piekrišanu bērna vakcinēšanai, jo brīža iespaidā rodas apjukums vai arī nav izveidojušies skaidri argumenti savai nostājai.
Pirmo izskatīsim visvairāk dzirdēto frāzi no mediķu puses:
“.. nu tu redzēsi, kad viņš ies dārziņā, viņš tā slimos, ka netiksi galā.”
Galvenais arguments un biedēšanas “triks” ir: nevakcinēts bērns “noteikti” slimos smagāk un vairāk nekā vakcinēts bērns.
Šādam izteicienam nav nekāda medicīniska pamatojuma.
Patiesībā ir veikts pavisam maz tādu pētījumu, kuros tiktu salīdzināts vakcinēto un nevakcinēto bērnu veselības stāvoklis. Kādēļ? – Arguments ir sekojošs: tas būtu netaisnīgi un neētiski attiecībā pret nevakcinētajiem bērniem. Vakcīnas “pasargā” no saslimšanas un tas būtu neētiski liegt šiem bērniem vakcināciju, tādā veidā novēršot saslimšanu.
Līdz ar to neviens nevar ar pārliecību teikt, ka nevakcinētie noteikti slimos vairāk un smagāk par citiem. Injekcijas nesaņēmušie bērni apmeklē dārziņus un skolas. Bet vai tiešām viņi slimo vairāk? Šāda veida pētījumi, lai noskaidrotu, cik dienas gadā vakcinēts un nevakcinēts bērns pavada slimojot, ne Latvijā, ne kur citur nav veikti. Lai gan šādi dati būtu vērtīgs ieskats esošajā bērnu saslimšanu statistikā. Diemžēl šāda veida informācija nebūs pieejama sabiedrībai, jo tas var parādīt patieso vakcinācijas efektivitātes ainu.
Cik daudz vakcinēto bērnu atrodas infektoloģijas nodaļā ar kādu no diagnozēm, pret kuru ir vakcinēti? Vai pareizāk būtu teikt: tiklīdz mediķis uzzina, ka bērns ir vakcinēts pret noteiktu slimību, šī slimība tiek izsvītrota. Kādēļ? Jo vakcinētais teorētiski nevarot slimot ar slimību, pret kuru ir vakcinēts. Līdz ar to bērni tiek ārstēti pēc protokola, bet ne vienmēr atbilstoši saslimšanai. Piemēram, masalu gadījumā ir ļoti svarīgi saņemt paaugstinātas A vitamīna devas, lai novērstu iespējamās blaknes. Lasiet vairāk izpētes rakstā par MMR vakcīnu šeit.
Neskatoties uz šķēršļiem, lai publicētu pētījumus, kas parādā patieso ainu starp vakcinētiem un nevakcinētiem bērniem, vairāki par šo tēmu ir pieejami. Tajos tiek secināts, ka nevakcinēto grupā bērni var vairāk slimot ar slimībām, pret kurām ir vakcīnas. Savukārt vakcinēto grupā bērniem ir daudz lielāka tendence uz hroniskajām saslimšanām, astmu un citām veselības problēmām.
Šajā pētījumā jāpievērš uzmanība tam, ka nevakcinēto grupā parādās 16,3% daļēji vakcinētu bērni: “Nevakcinēto grupā bija 83,7% nevakcinētu bērnu visā EMR un 16,3% bērnu, kuri saņēma pirmo vakcīnu pēc gada vecuma.”
Tātad pētījumā nav pētītas skaidri nodefinētas divas grupas – vakcinētie un nevakcinētie. Kādēļ nevakcinēto grupā parādās daļēji vakcinēti dalībnieki?
Tas tiek darīts ar mērķi, lai daļēji izlīdzinātu rezultātus un neatklātu patieso ainu par veselības stāvokļa krasām atšķirībām starp abām grupām.
Neskatoties uz to, ka nav skaidri norobežotas abas grupas, pētījumā apskatāma sekojoša tabula:
Vakcinēti pret nevakcinētiem (pirmajā dzīves gadā), stratificēti pēc medicīniskās prakses, dzimuma un dzimšanas gada (bērns ⩾ 3 gadu vecumā).
| Diagnoze | Vakcinēto grupa | Nevakcinēto grupa |
| Attīstības traucējumi | 153/1407 (10,9%) | 34/630 (5,4%) |
| Astma | 67/1412 (4,7%) | 7/629 (1,1%) |
| Vidusauss iekaisums | 324/1116 (29%) | 104/533 (19,5%) |
| Kuņģa-zarnu trakta traucējumi | 55/1382 (4%) | 18/619 (2,9%) |
| Galvas traumas | 93/1398 (6,7%) | 31/627 (4,9%) |
Vakcinēto grupā ir novērojams būtisks pārsvars tādās veselības problēmās kā attīstības traucējumi, astma, ausu infekcijas. Nevakcinēto grupā šie skaitļi ir daudz mazāki, turklāt jāņem vērā, ka šajā grupā iekļauti arī daļēji vakcinēti bērni (kas saņēmuši vakcīnas pēc gada vecuma). Tādējādi tiek panākta rezultātu izlīdzināšana, lai nebūtu tik krasa atšķirība starp abām grupām.
Vēl pētījuma ietvaros salīdzināti veselības traucējumi atkarībā no ievadīto vakcīnu devām. Skatīt tabulu šeit vai tepat zemāk.
- Vēl viens pētījums par abu grupu salīdzināšanu: “Salīdzinošs pilotpētījums par vakcinētiem un nevakcinētiem bērniem ASV vecumā no 6 līdz 12 gadiem.”
Pētījumā vakcinētiem bērniem bija lielākas izredzes tikt diagnosticētiem ar pneimoniju, vidusauss iekaisumu, alerģijām un nervu sistēmas traucējumiem. Turklāt priekšlaicīgas dzemdības kopā ar vakcināciju ievērojami palielināja nervu sistēmas traucējumu diagnozes izredzes. Šis pētījums bija unikāls ar to, ka tajā tika iekļautas pilnīgi nevakcinētas populācijas, lai sniegtu salīdzinājumu ar daļēji vakcinētiem un pilnībā vakcinētiem bērniem.
Pētījumam tika izmantoti dati, ko iesnieguši vecāki par savām atvasēm. Tika apkopoti dati par saslimšanas statistiku starp nevakcinētiem un vakcinētajiem.
| Vakcinēti | Nevakcinēti | |
| Vējbakas | 32 (7,9%) | 66 (25,3%) |
| Vidussauss iekaisums | 80 (19,8%) | 16 (5,8%) |
| Pneimonija | 26 (6,4%) | 3 (1,2%) |
| Garais klepus | 10 (2,5%) | 22 (8,4%) |
| Masaliņas | 1 (0,3%) | 5 (1,9%) |
https://electromedicine.org.au/wp-content/uploads/2020/05/JTS-3-186.pdf
| Vakcinēti | Nevakcinēti | |
| Alerģisks rinīts | 42 (10,4%) | 1 (0,4%) |
| Alerģijas | 90 (22,2%) | 18 (6,9%) |
| ADHD | 19 (4,7%) | 3 (1%) |
| ASD | 19 (4,7%) | 3 (1%) |
| Atopiskais dermatīts | 38 (9,5%) | 9 (3,6%) |
| Mācīšanās traucējumi | 23 (5,7%) | 3 (1,2%) |
| Neiroloģiskās attīstības traucējumi | 42 (10,5%) | 8 (3,1%) |
| Jebkurš hronisks stāvoklis | 178 (44%) | 65 (24,9%) |
Izrādījās, ka vakcinētajiem ir samazināts saslimšanas skaits ar bērnības slimībām, pret kurām ir vakcīnas, BET bija ievērojami vairāk ir hronisko saslimšanu.
Šo pētījumu mēģina diskreditēt, norādot, ka vecāku iesniegtie dati nevar tikt izmantoti kā pierādījums.
Šeit var izlasīt pārskatu par augstāk minēto pētījumu. Rakstā pievienoti dažādi vizuāli materiāli, kuros attēloti informācija un skaitļi.
Jebkuras medicīniskās manipulācijas atstāj ietekmi uz cilvēka organismu. Kādu ietekmi uz organismu atstāj desmitiem vakcīnu, ko injicē zīdainim līdz viena gada vecumam?
Vai vecāki, kuri piekrīt savu bērnu vakcinēšanai, ir gatavi “iemainīt” bērnu slimības (kurām ir svarīga nozīme imūnsistēmas attīstīšanai) pret hroniskajām kaitēm kā astma, atopiskais dermatīts, alerģijas un ausu iekaisumi?
Salīdzinājumam: nevakcinēts bērns pārslimo, piemēram, vējbakas, iegūstot imunitāti uz mūžu. Savukārt cits bērns saņem vējbaku vakcīnu un slimo ar hroniskajiem vidusauss iekaisumiem. Var rasties jautājums, kas tad ir labāk? Jo vakcīna nevar pasargāt no saslimšanas. Vakcīnas nav brīnumlīdzeklis. Lai cilvēks būtu vesels, nepieciešams vairāk kā tikai injicēt mākslīgo substanci un domāt, ka “pasargāts” uz mūžu.
Ir pieejami pētījumi par vakcīnu saistību ar alerģijām, nervu sistēmas traucējumiem un citām hroniskajām kaitēm. Visos “Vakcīnrealitāte” izpētes rakstos par Latvijā izmantotajām vakcīnām var izlasīt šāda veida pētījumus.
Pētījuma “Vakcinācija un sistēmiskās sarkanās vilkēdes un reimatoīdā artrīta risks: sistemātisks pārskats un metaanalīze” autori raksta: “Pēdējo gadu laikā arvien vairāk pētījumu ierosina zināmas bažas par iespējamu paaugstinātu autoimūnu slimību risku personām, kas saņem vakcīnas.”
Sistemātiskajā pārskatā un metaanalīzē secināts:
- Vakcinācija ir saistīta ar 50% paaugstinātu sistēmiskās vilkēdes risku un reimatoīdā artrīta pieaugumu par 32%;
- Izslēdzot farmācijas uzņēmumu finansētus pētījumus, risks bija lielāks (attiecīgi 73% un 40%);
- Ja analīzē tika iekļauti tikai īstermiņa pētījumi, risks bija vēl lielāks (attiecīgi 93% un 48%);
- Pētījumi ar dzīvniekiem un vairāki aprakstītie klīniskie gadījumi arī norāda, ka vakcinācija var izraisīt vilkēdes un reimatoīdās slimības;
- B hepatīta vakcīna ir saistīta ar 2,5 reizes lielāku vilkēdes risku;
- Gripas vakcīna palielina Šegrēna sindroma (hroniska autoimūna iekaisuma slimība) risku par 21% (48% īstermiņa pētījumā);
Ir pieejami pētījumi (kuriem tika dota atļauja tikt publicētiem medicīnas žurnālos) par vakcīnu ietekmi uz autismu un SIDS. Protams, ka šajos pētījumos netiek norādīta tiešā saistība, pretējā gadījumā šāda veida pētījumi nemaz nebūtu pieejami plašākai publikai.
- Kā piemērs ir šis pētījums “Iespējamā laicīgā saistība starp divterijas-stingumkrampju toksoīda-garā klepus vakcināciju un zīdaiņu pēkšņās nāves sindromu”.
DTP vakcinācija un ārsta vizītes ir saistītas ar SIDS gadījumiem Losandželosā. 6 no 27 zīdaiņiem nomira 24 stundu laikā pēc vakcinācijas, bet 17 nomira pirmajā nedēļā pēc vakcinācijas.
Vēl autors norāda, ka bija 46 zīdaiņi bijuši ārsta vizītē, bet nesaņemuši DTP vakcīnu. Tas, kas netiek pieminēts: vai šie zīdaiņi ir saņēmuši kādu citu vakcīnu ārsta vizītes laikā.
Šo pētījumu kritizē sekojoši: autoram pārmet iespējamo sakritību, ka paaugstinātais SIDS periods sakrīt ar vakcinācijas periodu. Iespējams, tā bija tikai “nejauša” sakritība, ka zīdaiņiem bija lielāka iespēja nomirt pirmajā dienā un pirmajā nedēļā pēc vakcinācijas un tam nav sakara ar pašu vakcīnu iejaukšanos zīdaiņu imūnsistēmā.
- Savukārt, šajā pētījumā “Vakcinācija un SIDS izraisīti nāves gadījumi perspektīvā” tiek izklāstīts sekojošs gadījums: divi dvīņi nomira vienlaicīgi 3 stundas pēc DTP vakcinācijas.
Autori secina, ka tas notika nejauši pēc vakcinācijas, ka saskaņā ar viņu aprēķiniem deviņiem zīdaiņiem gadā vajadzētu nejauši nomirt 24 stundu laikā pēc vakcinācijas Apvienotajā Karalistē, un ka dvīņiem ir 3 reizes lielāks SIDS risks. Viņi atzīmē, ka paziņoto nāves gadījumu skaits nesasniedz gaidīto līmeni. 20 gadu laikā kopš DTP ir ziņots tikai par 6 nāves gadījumiem, bet, iespējams, bijuši arī citi gadījumi. 14 mēnešu laikā pēc šī plaši ziņotā gadījuma 24 stundu laikā pēc vakcinācijas tika ziņots par 5 nāves gadījumiem.
Šāda veida pētījumu, kuros parādās “nejauša” sagadīšanās, kad pēc vakcīnas saņemšanas bērnam pasliktinās veselības stāvoklis vai bērns iet bojā, ir daudz. Un vakcinācija šajā gadījumā ir “tikai sagadīšanās”.
Noslēguma komentārs:
Bērna veselība nav saistīta tikai ar vakcināciju vai nevakcināciju. Cilveka organisms ir sarežģīts mehānisms, kuru ietekmē dažādi faktori. Tā ir ne tikai vide, kurā dzīvojam, ko ēdam, elpojam, bet arī domas, emocijas, attieksme pret dzīvi.
Tiem vecākiem, kuri vēlas saskatīt vairāk kā tikai bērns – slimība – tabletes, aicinām palasīt zinātnisko pieeju par slimību un tās rašanos. Tā ir ģermāņu/vācu jaunā medicīna, kas norāda, ka pastāv saikne starp psihi un slimību. Šo ideju mūsdienās ceļ gaismā Dr. Hammers.
Viņš norāda:
“Gadu tūkstošu gaitā cilvēce vairāk vai mazāk apzināti ir zinājusi, ka visām slimībām galu galā ir psihiska izcelsme, un tā kļuva par “zinātnisku” vērtību, kas stingri nostiprināta vispārējo zināšanu mantojumā; tikai mūsdienu medicīna ir pārvērtusi mūsu animētās būtnes par maisu, kas pilns ar ķīmiskām formulām.”
Vairāk par ģermāņu/vācu jauno medicīnu lasiet šeit.
