Dabiskās imunitātes superspējas – droša vērtība!

Šajā 1959. gada rakstā vairāki praktizējoši ārsti norāda, ka masalas Anglijā ir kļuvušas par vieglu slimību un izzūd ar nelielām komplikācijām vai bez tām.

Ārstēšana nav nepieciešama, neviens nemēģina novērst to izplatību, un nekur netiek ziņots par nāves gadījumiem. Turklāt viņi raksta, ka vislabāk masalas pārslimot no 3 līdz 7 gadu vecumā, jo vēlākos gados tās daudz biežāk izraisa komplikācijas, un ka mazuļi ar tām praktiski neslimo, bet, ja saslimst, tad ļoti vieglā formā. Atveseļojušos bērnu mammas stāsta, ka pēc masalām bērni “kļuvuši daudz labāki un attīstītāki”.

Mūsdienās var atrast medmāsiņu liecības un novērojumus, ka masalas un citas drudža slimības izraisa bērnu attīstības lēcienu.

Aktīva vakcinācija pret masalām sākās 1960-tajos gados. Ārsti ievēroja tendenci: daudzus gadus vēlāk, kad mātes, kuras bērnībā tika vakcinētas un līdz ar to nepārslimoja masalas, nevarēja nodot imunitāti saviem bērniem. Tas noveda pie tā, ka ar masalām sāka slimot zīdaiņi līdz gada vecumam, kas pirmsvakcinācijas laikā praktiski bija kas nedzirdēts.

Vakcīnas efektivitāte izrādījās sekojoša: tā vietā, lai ar masalām saslimtu bērnībā, kad tās ir mazāk bīstamas, “pateicoties” masalu vakcinācijai, ar šo slimību sāka slimot grūtnieces, zīdaiņi un pieaugušie, kuriem ir lielāks komplikāciju risks.

CDC informatīvajā bukletā ziņots:“Lai gan vakcīnas izraisīto antivielu titrs ir zemāks nekā pēc dabiskas slimības, gan seroloģiskie, gan epidemioloģiskie pierādījumi liecina, ka vakcīnas izraisītā imunitāte lielākajai daļai cilvēku šķiet ilgstoša un, iespējams, saglabājas visu mūžu. Lielākajai daļai vakcinēto personu, kuras, šķiet, zaudē antivielas, pēc revakcinācijas uzrāda anamnētisko imūnreakciju, kas liecina, ka viņi, iespējams, joprojām ir imūni.”

“Lai gan revakcinācija dažām personām var palielināt antivielu titru, pieejamie dati liecina, ka paaugstinātais titrs var nebūt noturīgs. Daži pētījumi liecina, ka pēc veiksmīgas vakcinācijas var rasties imunitātes pavājināšanās, taču šķiet, ka tas notiek reti un tam ir tikai neliela nozīme masalu pārnešanā un uzliesmojumos.”

Jau sen pierādīts, ka tie cilvēki, kuri pārslimojuši masalas, iegūst imunitāti uz mūžu. Tādēļ arī cilvēki, kuri dzimuši līdz 1957. gadam, tiek uzskatīti par imūniem, jo ir pārslimojuši masalas bērnībā. Šo atzīst arī pats CDC.

Ar vakcināciju nav iespējams iznīdēt masalu vīrusu, pat, ja tiek vakcinēti 100% iedzīvotāju, jo neviena vakcīna nav 100% efektīva. Kā arī katram cilvēkam ir noteikta imūnatbilde (vai tās trūkums) uz katru konkrētu vakcīnu.

1994. gadā viens no galvenajiem vakcinācijas ideologiem pasaulē Gregorijs Polis publicē rakstu, kurā analizēti 18 masalu uzliesmojumi skolās, kur gandrīz visi skolēni tika vakcinēti. Viņš secina, ka pilnībā izskaust masalas nav iespējams arī tad, ja 100% bērnu ir vakcinēti, jo vakcīna nav 100% efektīva, tāpēc jo tālāk, jo vairāk masalas kļūs par vakcinēto slimību, un, tā kā masalas ir ļoti lipīgas, ganāmpulka imunitāte (herd immunity) uz to neiedarbojas, neskatoties pat uz ļoti augstu vakcinācijas aptveri.

Viņš arī raksta, ka vakcinācija līdz 12 mēnešu vecumam ir ļoti neefektīva, un pat līdz 15 mēnešu vecumam tā nav īpaši efektīva. Neskatoties uz to, Amerikas Savienotajās Valstīs un daudzās citās valstīs šī vakcīna ir ieteicama 12 mēnešu vecumā, un PVO parasti iesaka to darīt pēc 9 mēnešu vecuma, epidēmiju laikā pēc 6 mēnešu vecuma.

Uzskatāms piemērs ir Ķīna: vakcinācijas aptvere tur pārsniedz 99%, taču, neskatoties uz to, masalas nav izzudušas. Antivielas pret masalām ir 93,6% iedzīvotāju, pret cūciņām – 86,7%, pret masaliņām – 74,6%. Sievietēm vecumā no 20 līdz 40 gadiem antivielas pret masalām un masaliņām ir daudz zemākas nekā tās pašas vecuma grupas vīriešiem. Tas ir, grūtniecības laikā, kad aizsardzība pret masalām un masaliņām ir vissvarīgākā, vakcīnu dēļ daudzām sievietēm tās nav. 7 mēnešus veciem un pat vēl jaunākiem bērniem ir vēl mazāk antivielu (Ķīnā pret masalām vakcinē 8 mēnešu vecumā). Patiešām, lielākā daļa masalu gadījumu tiek reģistrēti vecumā no 20 līdz 29 gadiem. Tas pats notiek arī citās provincēs. Masaliņas visbiežāk skar 15-39 gadu vecumā, savukārt visbīstamākās tās ir grūtniecēm.

Vairāk lasīt par Ķīnas gadījumu šeit un šeit.

5% no pret masalām vakcinētajiem attīstās simptomi, kas neatšķiras no masalām.

ASV 2015. gadā tika ziņots par 194 masalu gadījumiem, no kuriem 73 izraisīja vakcīnas celms.

Masalu uzliesmojumā Kanādā 2015. gadā 48% gadījumu izraisīja vakcīnas celms.

Pētījumā Francijā no 133 nevakcinētiem bērniem antivielas pret masalām tika konstatētas 87%. Tomēr tikai 42 no viņiem (t.i., 41%) bija masalu klīniskie simptomi. No tā izriet, ka gandrīz 60% gadījumu masalas ir asimptomātiskas. Pētījumā ASV starp vakcinētajiem cilvēkiem, kuriem neveidojās antivielas, tikai 17% gadījumu bija asimptomātiska saslimšanas gaita.

Daži piemēri par masalu uzliesmojumiem vakcinēto vidū:

• CDC raksts par masalu uzliesmojumu vakcinēto skolnieku vidū šeit.
• Masalu uzliesmojums skolā Masačūsetsā, kur tika vakcinēti 98% skolēnu (27 gadījumi). Uzliesmojums sākās ar pilnībā vakcinētu 16 gadus vecu meiteni. No 27 gadījumiem trīs bija nevakcinēti, pieci bija nepilnīgi vakcinēti (t.i., saņēmuši vakcīnu pirms 12 mēnešu vecuma, kad tā ir mazāk efektīva), pārējie bija pilnībā vakcinēti. Kopumā 11 pilnībā vakcinēti un 10 nepilnīgi vakcinēti skolēni inficējuši citus: šeit.
• Līdz šim tika uzskatīts, ka, lai gan vakcinēti pret masalām var saslimt ar masalām, tie nevar inficēt citus. Un tagad izrādījās, ka viņi var. Divdesmit divus gadus veca meitene, divas reizes vakcinēta, ar masalām inficējusi 4 cilvēkus, no tiem trīs bija ārstniecības iestādes darbinieki. Visi četri bija vai nu vakcinēti ar divām devām, vai arī viņiem bija masalu antivielas: šeit.

Kas vispār ir masalas un kādos gadījumos tās ir bīstamas? Masalas ir ļoti bīstamas, ja netiek nodrošināts pietiekami labs uzturs un bērnam ir A vitamīna trūkums.

Tieši A vitamīna trūkums organismā var novest pie redzes problēmām, ja slimības laikā netiek dots šis vitamīns. Masalu vīruss uzbrūk epitēlija šūnām. Ar A vitamīna trūkumu šīs šūnas atrofējas. Tas ļauj uzbrukt pat parasti nekaitīgām baktērijām un inficēt plaušas, ādu, vidusauss un kuņģa-zarnu traktu, tādā veidā izraisot komplikācijas. Tāpēc 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā tās bieži bija letālas, un joprojām ir letālas trešās pasaules valstīs. Bet attīstītajās valstīs masalas ir pat mazāk bīstamas nekā gripa, viegli pāriet un, galvenais, nodrošina mūža imunitāti.

Šajā pētījumā izmērīts A vitamīna līmenis 89 bērniem līdz 2 gadu vecumam, kuri slimoja ar masalām Ņujorkā un salīdzināts ar kontroles grupu. Gandrīz visi bija latīņi un afroamerikāņi. 22% bērnu bija zems vitamīnu līmenis (mazāk par 0,7), 26% bija robežlīmenis (0,7-0,87). Bērniem ar vitamīna deficītu biežāk bija augsta temperatūra (virs 40), temperatūra turējās ilgāk, viņi divreiz biežāk tika hospitalizēti. Biežāk hospitalizēti arī bērni ar vitamīna līmeni uz robežas. Kontroles grupas bērniem A vitamīna līmenis netika pazemināts, un vidējais vitamīna līmenis bija 2 reizes augstāks nekā masalu pacientu grupā (0,92 pret 1,9 umol/l).

6 bērniem bija dokumentēta vakcinācija. Viņu simptomi, vitamīnu līmenis un antivielu līmenis bija tieši tāds pats kā nevakcinētajiem.

A vitamīna trūkums vājina šūnu imunitāti un samazina antivielu veidošanos.

 Cochrane sistemātiskajā pārskatā par A vitamīna lietošanu masalu ārstēšanā tiek secināts:

• divas A vitamīna devas (katra 200 tūkstoši SV) samazina masalu mirstību par 82% bērniem līdz 2 gadu vecumam;
• Vidusauss iekaisuma risks samazinās par 74%;
• krupa risks – par 47%.

Vēl vairāki pētījumi par A vitamīna nozīmi masalu ārstēšanā: šeit, šeit, šeit, šeit un šeit.

Un šajā pētījumā norādīts: tāpāt kā masalas, arī masalu vakcīna būtiski iztukšo A vitamīna krājumus (kā nekā šī ir dzīvā vakcīna!)

Epidēmiskais parotīts jeb cūciņas

MMR vakcīnai pievienots epidēmiskā parotīta jeb tautās saucamo cūciņu vīruss, kas ir klasiska bērnu slimība, un ko vēlams pārslimot bērnībā.

SPKC dokumentā “Rekomendācijas bērnu un pieaugušo vakcinācijai” tiek norādīta šāda svarīga informācija: “Pirms vakcinācijas uzsākšanas epidēmiskā parotīta uzliesmojumi tika novēroti regulāri, visbiežāk 5 – 9 gadus vecu bērnu vidū. Kopš vakcīnas ieviešanas saslimšanas gadījumi biežāk novērojami bērniem un jauniešiem, kuri pārsnieguši vecumu, lai saņemtu vakcināciju.”

Tātad vakcinācija nav apstādinājusi cūciņu izplatību, bet tikai pavirzījusi iespēju saslimt nevis bērnībā, bet jau pusaudžu gados. Jo lielāks vecums, jo nopietnākas komplikācijas var rasties!

Runājot par cūciņām kā bērnības saslimšanu, CDC mājaslapā tiek informēts: Pirmsvakcinācijas laikā 15–27% epidēmijas gadījumu bija asimptomātiski. Cik daudz gadījumu mūsdienās ir asimptomātiski, nav zināms, jo nav skaidrs, kā vakcīna maina klīniskos simptomus. Orhīts (sēklinieku iekaisums) ir visizplatītākā parotīta komplikācija, taču tā ir iespējama tikai seksuāli nobriedušiem vīriešiem. Orhīts parasti ir vienpusējs. Neauglība no cūciņām ir reti sastopama pat divpusēja orhīta gadījumā.

Apvienojot SPKC un CDC informāciju, izriet, ka MMR vakcīna nenovērš saslimšanu, bet pārvirza to uz vēlāku vecumu, kad zēns jau ir seksuāli nobriedis, un tas var novest pie orhīta jeb sēklinieku iekaisuma un iespējamās neauglības. Vai šī vakcīna atspēko šādu risku tikai, lai 5-9 gadus vecs bērns nepārslimotu bērnības slimības, kas nodrošinās imunitāti uz visu dzīvi un nebūtu jāuztraucas pie iespējamo saslimšanu un komplikācijām vēlākā dzīves posmā?

Kādēļ pārslimošana ir efektīvāka? Jo, inficējoties ar cūciņām, veidojas polifunkcionālas atmiņas T šūnas, kuras vakcinācijas laikā neizstrādājas. Tas izskaidro, kāpēc vakcīna nodrošina tikai pagaidu imunitāti. Vairāk lasīt šeit.

Pilns raksts par Latvijā bērniem pielietoto masalu, masaliņu, epidēmiskā parotīta vakcīnu un to, kāpēc dabiskā imunitāte ir drošāka un pārāka par mākslīgo, pieejams šeit:

Masalu, masaliņu, cūciņu vakcīna – Vakcīnrealitāte.org (vakcinrealitate.org)

Last modified: 3. marts, 2022