Teju ikvienam paziņu lokā ir kāds bērns ar autiska spektra traucējumiem vai autisma iezīmēm. Latvijā ir apzināti ap 530 bērnu ar šādu diagnozi, taču speciālisti lēš, ka patiesais skaits varētu būt ap 2000. Viens no nepietiekama uzskaitījuma iemesliem esot ierobežota diagnostikas pieejamība gan augsto izmaksu, gan speciālistu trūkuma dēļ.
Par to, ka problēma ir aktuāla, liecina gan Bērnu slimnīcā īpaši veidotais Autisma kabinets, gan atsevišķas organizācijas, piemēram, Latvijas Autisma apvienība, kuras mērķis ir “cilvēku ar autiska spektra traucējumiem tiesību un interešu aizsardzība Latvijā”.
Organizācija “CDC” ziņo, ka katru gadu autisma izplatība bērnu vidū arvien pieaug, un pašlaik pasaulē vidēji 1 no 44 bērniem sirgst ar šo sindromu.
“Zēnus autiska spektra traucējumi skar četras reizes biežāk nekā meitenes,” liecina CDC dati.
Lai gan visā pasaulē izvērsta kampaņa, lai noliegtu autisma saistību ar vakcīnām, galvenokārt – masalu, masaliņu, cūciņu jeb MMR vakcīnu, – biomarķieru pētījumi jeb vakcīnu sastāvdaļu saistība ar šo sindromu liecina par pretējo.
Kad vakcīnu ražotāji no vairuma vakcīnu izņēma lielāko daļu timerosala, sāka ražot tādas vakcīnas, kas satur cilvēka audus. Dr. Helēnas Ratajcakas pētījums atklāj, ka autisma pieaugums atbilst cilvēka DNS ievadīšanai MMR vakcīnā. Dr. Ratajcaka arī atzīmē, ka 1995. gadā, kad cilvēka augļa audos parādījās vējbakas vīruss, tika novērots papildu autisma pieaugums.
Vienā no savām intervijām Dr. Helēna Ratajcaka norāda: “MMR II vakcīna ir inficēta ar cilvēka DNS no šūnu līnijas, kurā audzē masaliņu vīrusu. Šī cilvēka DNS varētu būt saslimstības pieauguma cēlonis. Papildu palielināts autisma sastopamības pieaugums notika 1995. gadā, kad vējbakas vakcīna tika audzēta cilvēka augļa audos (“Merck and Co.”, Inc., 2001; Breuer, 2003).
Cilvēka DNS no vakcīnas var nejauši ievietot saņēmēja gēnos ar homologu rekombināciju, kas notiek spontāni tikai sugas ietvaros. Karstie punkti DNS ievietošanai ir atrodami X hromosomā astoņos ar autismu saistītos gēnos, kas ir iesaistīti nervu šūnu sinapses veidošanā, centrālās nervu sistēmas attīstībā un mitohondriju funkcijās (Deisher, 2010). Tas varētu sniegt zināmu skaidrojumu tam, kāpēc autisms pārsvarā ir zēnu slimība. Kopumā šie dati apstiprina hipotēzi, ka cilvēka DNS atlikums dažās vakcīnās var izraisīt autismu.”
Noslēgumā: “Iespējams, ka autismu izraisa vairāk nekā viens cēlonis, ar dažādām izpausmēm dažādiem cilvēkiem, kuriem ir kopīgi simptomi. Integrējot šeit sniegtos datus, tiek izvirzīta hipotēze, ka autisms ir ģenētisku defektu rezultāts, ko veicina vecāku vecuma palielināšanās un/vai smadzeņu iekaisums. Iekaisumu var izraisīt bojāta placenta, nenobriedusi hematoencefāliskā barjera, mātes imūnreakcija pret vīrusu vai bakteriālu infekciju, priekšlaicīgas dzemdības, encefalīts bērnam pēc piedzimšanas vai toksiska vide. Turklāt intracelulāri patogēni var izraisīt imūnreakciju, izraisot neiroiekaisumu, autoimūnas reakcijas, smadzeņu bojājumus un autismu.”
Lasīt interviju ar Dr. Ratajcaku šeit un šeit.
Dr. Helēnas Ratajcakas pētījums “Autisma teorētiskie aspekti: biomarķieri – apskats” lasāms šeit.
➔ Cilvēka albumīns tiek izmantots ērču encefalīta vakcīnas “TicoVac” un kombinētās MMR vakcīnas “M-M-RvaxPro” ražošanā. Tās tiek izmantotas bērniem Latvijā.
- Cilvēka albumīns ir sterils, šķidrs albumīna preparāts, kas iegūts no liela cilvēka plazmas apjoma;
- Kāpēc albumīns? – To izmanto kā vakcīnas piedevu, lai pasargātu vakcīnas no nelabvēlīgiem apstākļiem, piemēram, izžūšanas vai sakaršanas. Turklāt vakcīnām tiek pievienotas piedevas, lai novērstu imūgēnu pielipšanu flakona sāniem;
- Albumīns vai cita veida proteīns, piemēram, poligilīns, kā arī imūnglobulīns neļauj paaugstināties citokīnu līmenim. Vairāk par to lasiet šajā pētījumā.
- Kā norādīts FDA (ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes) mājaslapā par cilvēka albumīnu: “Produkti, kas izgatavoti no cilvēka plazmas, var saturēt infekcijas izraisītājus, piemēram, vīrusus, kas var izraisīt slimības. Risks, ka šādi produkti pārnēsā infekcijas izraisītāju, ir samazināts, pārbaudot plazmas donorus. Lai noteiktu iepriekšēju pakļaušanu noteiktiem vīrusiem, tiek pārbaudīta noteiktu vīrusu infekciju klātbūtne un vīrusi tiek inaktivēti ar pasterizēšanas metodi. Neskatoties uz visiem minētajiem pasākumiem, šādi produkti joprojām var potenciāli pārnēsāt slimības.”
- Katram cilvēkam ir savs unikāls DNS. Kad cilvēkam ir nepieciešama asins pārliešana vai kāda veida asins nodošana, kas ir absolūta nepieciešamība? – Asinsgrupas saderība. Piemēram, ja cilvēks ar O asinsgrupu saņem A+ tipa asinis, iznākums ir letāls. Ir zinātnes noteikumi, kurus nevar pārkāpt attiecībā uz DNS un asinīm. Cilvēkam, saņemot jebkāda veida audus vai asinis, ir obligāti jāveic pārbaude, lai pārliecinātos, ka viņa ķermenī netiek ievadītas nāvējošas asins vai audu veids. Tāpēc pamatoti var uzdot sev jautājumu, cik daudziem pieaugušajiem vai bērniem pirms vakcinācijas tika veikta asins analīze? Principā tas nenotiek. Cilvēka asiņu un audu sajaukšana un nesaskaņošana var būt postoša!
Kas ir autiska spektra traucējumi?
Ir vairākas definīcijas, bet visas uzsver norobežošanos un citādu izpratni. Autisms ir traucējumi, kam ir raksturīga izteikta ārējo kontaktu ierobežošana, dzīve savā iekšējā pasaulē, kuras piepildījums ir atkarīgs no intelektuālās attīstības. Autisms ir attīstības traucējumi, kam raksturīga psihiska atraušanās no realitātes, trūkst reakcijas uz ārējo iedarbību, raksturīga pasivitāte un pārmērīgs jūtīgums, kontaktējoties ar apkārtējo pasauli. Avots: arsts.lv