[Pēc deviņiem mēnešiem]
Ieeju medikamentu informācijas lapā compendium.ch, uzklikšķinu uz konkrētā medikamenta, atverot sadaļu „Riski“, taču šī funkcija pacientiem nav pieejama. Tāpēc izdrukāju sev profesionāļiem domāto informāciju.
Interesanti, tur ir vesels mežs! Man galva plīst pušu! Pēc nedēļām klīnikās un ārstu praksēs man vispirms vajadzīga “tapešu nomaiņa”. Informācija par man pielietoto acīs pilināmo medikamentu piepilda veselas 10 A4 lapas! Un, skaties un brīnies – uz astoņām no desmit lapām ir aprakstītas neticami daudzas blaknes! Es jums nolasīšu izvilkumu no 7. lappuses:
„Piedevām, pēc ieviešanas tirgū, tika ziņots par sekojošām blaknēm. To parādīšanās biežumu ar esošo datu daudzumu nevar noteikt: acu saslimšanas kā ulceratīvais keratīts, izplūdusi redze, fotofobija, midriāze, ptoze, acu sāpes, acu tūska, svešķermeņa sajūta acī, acs hiperēmija, pastiprināta asarošana.”
Pirmais, ko nodomāju: „Labi, te ir arī pāris vācu vārdi – izplūdusi redze, acu tūska, acu sāpes, svešķermeņa sajūta acī… Jā, ar to jau noteikti vajadzētu rēķināties, vai ne? Bet atlikušais uzskaitījums sastāv no dažādiem jēdzieniem.” Apzīmējumu “ulceratīvais keratīts” ievadu Vikipēdijā. Nekādu rezultātu. Okay, tad meklēju svešvārdu vārdnīcā. Arī nekādu rezultātu! Es ieeju pacientu medicīnisko jautājumu lapā – DocCheckFlexikon. Apbrīnojamā kārtā arī šeit nav nekādas informācijas par ulceratīvo keratītu; nekas nav atrodams arī MSD Rokasgrāmatā! Šajā brīdī laikam neviens tālāk vairs nemeklētu, jo tas noteikti neesot nekas pieminēšanas vērts – gan jau kaut kas no acu sāpju vai tamlīdzīgas kategorijas. Bet pēc mana ciešanu stāsta es nepadodos un ierakstu nosaukumu Google.
Caur kāda profesionāļa pētījumu nonāku pie sekojošas definīcijas: “Tā ir smaga acu slimība ar iekaisumu un radzenes čūlu veidošanos.” Midriāze: „Acu zīlītes “iesalšana”.” Ptosis: «Acu plakstiņa nokāršanās», acu hiperēmija: «Pārāk stipra acs apasiņošana, kas izpaužas kā sarkanā acs». Tās bija tikai trīs rindiņas. Pāris rindiņas zemāk lasu: “Citas blaknes”, taču mani neinteresē “galvas sāpes”, “sausā acs” un „nieze“, bet gan vārdi „konjunktivīts“ un „radzenes erozija”, kas nozīmē „radzenes nobrāzums” un „infekciozs saistaudu iekaisums”; tad vēl ir nosaukti „redzami defekti”.
„Gadu desmitiem mums farmācijas firmu rokaspuiši ir stāstījuši, ka – jo vairāk blakņu esot kādam medikamentam, jo tas labāk tas iedarbojoties. No šodienas viedokļa es par to varu teikt: cik akli esam kļuvuši, ka vēl ticam šādai nejēdzībai?! Blakusiedarbības nav nekāds terapijas nepieciešamais ļaunums, bet gan patiesā galvenā iedarbība. Līdztekus tās kalpo arī tam, lai Jums būtu vajadzīgs vēl vairāk medikamentu, vai arī, lai Jūs neizveseļotos tik ātri. Tas ir perfekti instalēts Perpetuum mobile, ar ko iespējams nopelnīt krietnu naudiņu.”
Anonīms trauksmes cēlējs
Tad tiek runāts vēl par citām blaknēm: keratitis – radzenes iekaisums, glaukoma, kas ved uz redzes zudumu, exophthalmus – acs ābola izspiešanās no acs dobuma, kornea-perforation, kas nozīmē, ka radzene tiek tiktāl medikamentozi nobrāzta, ka notiek perforācija, tas ir – radzenē izveidojas caurums, kam seko acs zaudējums, izņemot, ja ļauj sev pārstādīt donora radzeni. „Posterioras, subkapsulāras kataraktas veidošanās.” Tas nozīmē: acs lēcas apduļķošanās, kas ir cēlonis redzes zudumam, tas ir – kataraktai.
Te vēl varētu nolasīt citas astoņas no desmit lapām tikai ar iespējamām sekām, kā piemēram, Stevensa-Džonsona sindroms , kas tika pieteikts kā blakne pēc šī preparāta ieviešanas tirgū. Tas ir uzrakstīts pat iepakojuma informācijas lapā!
Es nespēju iztēloties to, kā šādi medikamenti ar tik briesmīgām iedarbībām var tā pavisam vienkārši nonākt tirdzniecībā…
Intervējot kādu cilvēku, kas jau vairāk nekā 18 gadus nodarbojas ar vēža pētniecību un ir veicis daudzus klīniskos pētījumus, uzzināju sekojošo:
Lai ārsts drīkstētu izrakstīt kādu medikamentu, tam ir jābūt kontrolējošās iestādes atļautam. Tādēļ medikaments iziet klīniskās izpētes procesu. Bet tas, ko patērētāji nezina, ir, ka farmācijas uzņēmums, kas šo medikamentu ir izgudrojis, pats arī veic šī medikamenta klīnisko izpēti. Tas nozīmē, ka šis farmācijas uzņēmums nosaka, kurās valstīs pētījums tiks veikts, kurās klīnikās un ārstu praksēs, kuri ārsti pētījumā piedalīsies, kā arī pētījuma mērīšanas kritērijus. Noslēgumā konkrētais farmācijas uzņēmums izvērtē pētījuma datus.
Un tagad katrs var sev atbildēt uz jautājumu, cik objektīvi vai uzticami var būt šādos „klīniskajos pētījumos” iegūti dati, ja ņem vērā, ka farmācijas kompānijas ir uz peļņu orientēti uzņēmumi?
Loisa: „Tad jau Jūs, kā insaidere, sakāt, ka farmācijas firmas patiesībā ir ieinteresētas tikai peļņas gūšanā?”
Anonīmā ārste: „Jā!”
Astotajā lappusē es lasu, ka šis medikaments novilcina veseļošanās procesu un nomāc paša organisma aizsargmehānismus pret infekciju. Arī trešajā lappusē ir rakstīts, ka radzenes brūces sadzīšana var tikt palēnināta un sadzīšanas traucējumi var tikt saasināti. Tieši tā ir noticis manā gadījumā.
Te arī atklājas mūsdienu medicīnas problemātika: gandrīz visas terapijas bloķē šos “remonta”, dabiskos izveseļošanās mehānismus tā vietā, lai tos atbalstītu. Vienalga, vai tās būtu antibiotikas, kortizons, sāpju remdētāji vai miega līdzekļi, trankvilizatori vai ķīmijterapija.
[Pirms deviņiem mēnešiem]
Pēc tam, kad biju izlasījusi deviņas A4 lappuses ar acu pilienu (!) blakusiedarbībām, mani nemaz vairs neizbrīnīja apstāklis, ka drīz pēc pirmā pielietojuma mani dienu un nakti mocīja sāpes, ka visu redzēju vairs tikai matēti baltu un arī tas, ka elles brauciens tā īsti sākās tikai acu klīnikā – pēc papildu medikamentu saņemšanas. Tāpat mani vairs neizbrīna tas, ka tikai nedēļu pēc acu ārsta pirmā apmeklējuma, uz manas radzenes bija izveidojusies ļoti liela un sāpīga brūce.
Radiologs, Dr. med. Gerds Reiters apliecina, citēju:
„Mana 30 gadu profesionālā pieredze liecina, ka 90% medicīnas vairāk kaitē nekā dod labumu, un, ja to redz, tad kaut kad ir jāpāršķir lappuse.” Pēc oficiāliem pētījumiem Vācijā ik gadu vidēji 300 000 cilvēku mirst medikamentu, klīnisko infekciju un operāciju dēļ. Visbiežākais nāves cēlonis ir medikamenti.”
To saka profesionāls ārsts ar mācību pilnvarām radioloģijā. ASV dati liecina, ka no recepšu medikamentiem pēdējo 27 gadu laikā miruši trīs miljoni cilvēku. Vācijā 240 000 cilvēki gadā mirstot no ķīmijterapijas sekām (tie ir ap 700 cilvēku dienā). Pēc AOK 2014. gada datiem, katru gadu no ārstēšanas kļūdām mirst tieši piecas reizes vairāk cilvēku nekā satiksmes negadījumos. Taču ārstēšanas kļūdu skaits, saskaņā ar slimokasēm, esot vēl ievērojamāks: ap 720 000 gadījumu gadā. Un 700 nāvju ik gadu Vācijā notiek tikai tāpēc, ka ārsti operāciju laikā aizmirst savus instrumentus pacientu vēderos! Katrs septītais vācietis redz sevi kā mediķu ārstēšanas kļūdu upuri.
Nākamo mēnešu nožēlojamība, sāpes un posts ir neaptverams. Kopumā tika pielietots 21 medikaments. Stacionārā dienu un nakti ar 15 minūšu starplaikiem pilināju acu pilienus. Dienu un nakti es cietu elles mokas un vairs nevarēju pakustēties, jo man bezgalīgi sāpēja vismazākās acu kustības.
Tā man atlika tikai nekustīgi gulēt gultā.