2. mīts: gada laikā iespējams izstrādāt drošu Covid “vakcīnu”

Lai gan SARS un MERS vīrusi tiek pētīti jau desmitiem gadu, droša un efektīva vakcīna nav izstrādāta. Pētījumi uz dzīvniekiem parādījuši dažāda veida iespējamās patoloģijas un nāves gadījumus pēc sastapšanās ar SARS un MERS vīrusu dabā (ārpus laboratorijas vides).

Kā norādīts šajā pētījumā: “Šīs SARS-CoV vakcīnas veicināja antivielu rašanos un aizsardzību pret infekciju ar SARS-CoV. Tomēr radās izaicinājumi: ievadot pelēm jebkuru no vakcīnām, tika izraisīta Th2 tipa imūnpatoloģija, kas liecināja par paaugstinātu jutību pret SARS-CoV komponentiem. Lietojot SARS-CoV vakcīnu cilvēkiem, ir jāievēro piesardzība.”

FDA izdotajā dokumentā “Vakcīnu izstrāde un licencēšana COVID-19 novēršanai. Vadlīnijas rūpniecībai” minēts:

“Dati no pētījumiem ar dzīvnieku modeļiem, kuros tika izmantotas noteiktas vakcīnas sastāvdaļas pret citiem koronavīrusiem (SARS-CoV un MERS-CoV), ir radījuši bažas par teorētisku risku COVID-19 vakcīnai, kas var būt saistīta ar pastiprinātu elpceļu slimību (ERD).“

“Šajos pētījumos dzīvnieku modeļiem tika ievadītas vakcīnas konstrukcijas pret citiem koronavīrusiem, un pēc tam tie tika pakļauti attiecīgajam savvaļas tipa vīrusam. Šie pētījumi ir dāvājuši pierādījumus par imunopatoloģiskām plaušu reakcijām, kas raksturīgas Th-2 tipa paaugstinātai jutībai, līdzīgi kā ERD, kas aprakstīta zīdaiņiem un dzīvniekiem, kuriem tika ievadīta formalīnā inaktivēta respiratorā sincitiālā vīrusa (RSV) vakcīna. Tad šie dzīvnieki tika sekojoši pakļauti RSV dabīgos apstākļos vai laboratorijā (atsauces 4-9).”

Šī pētījuma autori brīdina: “Ieteiktajos SARS vakcīnu izmēģinājumos ar cilvēkiem ir jāievēro īpaša piesardzība potenciālā aknu bojājuma dēļ, ko izraisa imunizācija un vīrusu infekcija.”

Savukārt šajā pētījumā minēts: “CoV slimības rašanās pie gļotādas virsmām pieprasa vietējās imunitātes stimulēšanu, kas ietekmē vakcīnas veidu, ievadīšanu un adjuvantus, kas nepieciešami gļotādas imunitātes sasniegšanai. Šāda imunitāte bieži ir īslaicīga, prasa biežu re-vakcināciju un var neaizkavēt atkārtotu inficēšanos. Visi šie faktori sarežģī CoV vakcīnas izstrādi.”

Šajā pētījumā autori norāda, ka pētījuši imūnsistēmas reakcijas un patoloģijas SARS-CoV inficētām pelēm. Peles bija saņēmušas izpētes vakcīnu, kuras sastāvā bija SARS-CoV smailes (S) proteīns vai citi strukturāli proteīni. Vakcīna tika injicēta 7-8 nedēļas pirms inficēšanas ar vīrusu. Rezultātā peles guva smagu pneimoniju.

Autori secina: “Šie rezultāti liecina, ka pārmērīga saimnieka imūnā atbildes reakcija pret SARS-CoV nukleokapsīdu proteīnu ir saistīta ar smagu pneimoniju, ko izraisa SARS-CoV infekcija. Šie atklājumi palielina mūsu izpratni par SARS patoģenēzi.”

www.historyofvaccines.org ir godalgota informatīva, izglītojošā vietne, kuru izveidoja Filadelfijas Ārstu koledža, viena no vecākajām medicīnas sabiedrībām ASV. Kā norādīts viņu mājslapā: “Vakcīnu izstrāde ir ilgs, sarežģīts process, kas bieži ilgst 10-15 gadus un ietver gan valsts, gan privāto līdzdalību.”

Pat, ja FDA un Eiropas Savienība ir atļāvusi šo preparātu izmantošanu ārkārtas stāvokļa laikā, visas klīniskās izpētes fāzes nav iespējams noslēgt tik īsā periodā. Un to neviens arī neslēpj: Pasaules veselības organizācijas mājaslapā norādīts, ka kopumā ir reģistrēti 287 Covid-19 preparāti. 103 preparāti atrodas klīniskās izpētes fāzē, bet 184 atrodas pirms klīniskās izpētes fāzē.

Kā redzams PVO dokumentā no 2021. gada 22. jūnija, visi četri Covid-19 preparāti, ko pielieto Latvijā, joprojām tiek testēti klīniskajos pētījumos.

“Pfizer”, “Moderna” un “Vaxzevria” atrodas 4. klīniskās izpētes fāzē; “Janssen” atrodas 3. klīniskās izpētes fāzē. PVO dokumentā ir pieejami visi informācijas avoti un linki uz konkrētajiem klīniskajiem pētījumiem un to rezultātiem.

No tā izriet: visi cilvēki, kuri saņem Covid-19 preparātu injekcijas, neapzināti piedalās klīniskajā pētījumā.

Last modified: 1. oktobris, 2021